Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Darba likumā

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 11.panta pirmās daļas 2.punkta otro teikumu ar vārdiem “ar mērķi panākt vienošanos”.

2. Izteikt 21.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Darba devējs, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība nav tiesīga atteikties no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu.”

3. Papildināt 51.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem “bet tās nevar noteikt ilgāk kā uz trim mēnešiem”.

4. Izslēgt 53.panta ceturtajā daļā vārdus “un vidējā izpeļņa”.

5. Papildināt 61.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

6. Papildināt 62.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets.”

7. 73.panta pirmajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;”.

papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.”

8. 75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 73.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja aprēķinātā darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa ir mazāka par darbiniekam noteikto mēneša darba algu, darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa tiek pielīdzināta mēneša darba algai. Minētais noteikums neattiecas uz darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga.”

9. Izteikt 76.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Ja darbiniekam noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa.”

10. Papildināt 140.panta otro daļu pēc vārdiem “darba koplīgumā” ar vārdiem “vai darba līgumā”.

11. Papildināt 145.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja noteikta summētā darba laika uzskaite, pārtraukumus ieskaita darba laikā.”

12. Izteikt 157.pantu šādā redakcijā:

“157.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.”

13. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 12.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 20.decembrī