Pa latviešu pēdām Ziemeļāfrikā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

Intervijas laikā Marokā: “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris un Karaļa Muhammeda VI padomnieks Muhammeds Kabādžs

Ne vienam vien ir zināms, ka mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piecus savas bērnības gadus (1949—1954) pavadījusi Ziemeļāfrikā, Marokā, Kasablankā un Dauratas ciemā. Bet neviens nebija iedziļinājies šajā faktā tuvāk un no šodienas skatupunkta. Tāpēc Marokas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Menuāra Alema ielūgums “Latvijas Vēstneša” pārstāvim bija gan rosinošs, gan uzmanību un autoritāti valsts oficiālajam laikrakstam apliecinošs.

Un tā: “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris Marokā trīspadsmit dienās tikās ar Karalistes cilvēkiem un pabija Valsts prezidentes bērnības vietās. Viņa žurnālistiskos centienus atspoguļoja divi lielākie Marokas televīzijas kanāli — gan valsts televīzija MRTV 1. kanālā arābu valodā, gan Marokas neatkarīgā televīzija (privātais kanāls Nr. 2) franču valodā, sniedzot arī visai izvērstu informāciju par Latviju. Abās reportāžās bija iekļautas intervijas ar “Latvijas Vēstneša” pārstāvi, un tādējādi pavērās iespēja veidot Latvijas tēlu Marokā. Mēs katrs taču esam savas valsts tēla veidotāji… Šodien — pirmā Marokas saruna.

Viņa ekselence Muhammeds Kabādžs, Viņa majestātes Karaļa Muhammeda VI padomnieks, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

— Padomnieka kungs, vispirms, lūdzu, raksturojiet karaļa lomu Marokā — valstī, kur monarhs, atšķirībā no vairākām Eiropas karalistēm, joprojām apveltīts ar lielu politisko varu un ir arī augstākais reliģiskais vadītājs.

— Karalim Marokā ir tiešām liela nozīme. Tā nav vienkārši politiska loma šā vārda tradicionālajā izpratnē, kā tas ir vairākās citās monarhijās. Karalis, kā jau jūs atzīmējāt, ir arī mūsu valsts augstākais reliģiskais vadītājs, un musulmaņu valstī tam ir īpaša nozīme. Tā ir ļoti sena vēsturiska tradīcija.

Zīmīgi, ka pašu pirmo Marokas karali Idri 7. gadsimta beigās ievēlēja tauta. Viņš nāca no Bagdādes un bija liela autoritāte garīgajās aprindās. Tādēļ Marokas senā tauta berberi viņu izraudzījās par pašu augstāko garīgo vadoni un ievēlēja arī par karali. Šis notikums iezīmē ļoti svarīgu lappusi Marokas vēsturē. Karalis Idris apprecēja slavenas berberu ģimenes meitu Kendu. Diemžēl karalis Idris tika noslepkavots. Viņu nogalināja Bagdādes kalifa sūtņi, jo kalifs negribēja zaudēt savu ietekmi šajā reģiona daļā. Taču karaļa Idra autoritāte bija tik liela, ka tauta pēc viņa nāves nolēma ievēlēt par jauno karali Idra dēlu. Zīmīgi, ka Idra dēls tobrīd pat vēl nebija piedzimis. Šī tradīcija, ka karalis vienlaikus ir arī Marokas augstākais garīgais vadītājs, cauri gadsimtiem turpinājusies līdz pat mūsu dienām.

Tiesa, laika gaitā mainījušās valdošās dzimtas, taču tradīcija, ka karalis Marokā ir gan augstākais politiskais, gan reliģiskais vadītājs, joprojām ir dzīva, un tai ir milzīga nozīme mūsu valsts dzīvē. Ticīgajiem viņš ir augstākais garīgais vadītājs. Karaļa misija ir arī izšķirt svarīgākās domstarpības valsts dzīvē, viņš ir valsts augstākais arbitrs. Tiesa, laika gaitā Marokas konstitūcija ir mainīta, un tagad tajā izdalītas vairākas atšķirīgas varas. Likumdošanas vara piešķirta parlamentam, kas arī kontrolē valdības darbu. Izpildvara pieder valdībai, kas vada visu valsts administratīvo pārvaldi. Atsevišķa varas niša ir tiesu vara. Taču karaļa vara ir pāri visām trim varas struktūrām. Viņš ir gan galvenais valsts arbitrs, gan arī galvenais garants visu varas struktūru sekmīgai darbībai. Protams, karalim ir liela ietekme arī uz valsts ārpolitiku, kā arī valsts militārajos jautājumos.

— Pietiek paraudzīties kartē, lai redzētu, ka Marokai ir ārkārtīgi nozīmīgs ģeopolitiskais novietojums Āfrikas ziemeļrietumos. Maroku apskalo gan Atlantijas okeāna, gan Vidusjūras ūdeņi, un tikai Gibraltāra jūras šaurums jūsu valsti šķir no Eiropas. Kā jūs raksturotu savas valsts attieksmi pret starptautiskās drošības jautājumiem?

— Jā, Marokas atrašanās vieta ir īpaša. Tas ļoti labi redzams kartē. Maroka atrodas starp Eiropu un arābu pasauli, kā arī citām Āfrikas valstīm. Būtībā Maroka atrodas arī līdzās Amerikai, jo mūs taču atdala vienīgi Atlantijas okeāns. Šāda atrašanās vieta allaž noteikusi Marokas īpašās attiecības ar Eiropas valstīm, kā arī ar arābu pasauli un citām Āfrikas valstīm. Mūsu valstij tradicionāli bijusi ļoti nozīmīga loma šī reģiona starpvalstu attiecībās. Kā zināt no vēstures, Marokai allaž bijušas ļoti ciešas saiknes ar Eiropu. Maroka allaž bijusi atvērta sadarbībai ar citām valstīm, un Marokai arī bijusi raksturīga toleranta attieksme pret citām tautām un reliģijām. Maroka arī vienmēr bijusi atvērta citām kultūrām. Mēs uzskatām, ka citas kultūras var mūsu tautu bagātināt. Maroka veido kontaktus ar visām valstīm. Marokai ir arī pats senākais līgums ar ASV. Tas ir pats vecākais ASV valdības parakstītais līgums — miera un sadarbības līgums ar Maroku. Maroka bija arī pirmā valsts, kas atzina ASV. Mums jau izsenis bijušas labas attiecības ar Spāniju, Franciju, Angliju, Krieviju un daudzām citām valstīm. Analizējot Marokas ārpolitiku mūsdienās, redzams, ka tā ir īpaša, tā atšķiras no citu arābu valstu ārpolitikas. Protams, mums ir labas attiecības ar arābu pasauli. Taču tajā pašā laikā mēs cenšamies uzturēt labas attiecības ar visu pārējo pasauli. Maroka allaž ir atvērta jaunām idejām par sadarbību un jauniem draudzības piedāvājumiem.

— Jūsu informācija vedina uz nākamo jautājumu. Kā jūs iztēlojaties Latvijas Republikas un Marokas Karalistes attiecību nākotni? Pagaidām vēl mūsu divpusējās attiecības nav īpaši plašas un dziļas. Taču ir kāds īpašs aspekts, kas ļauj uz mūsu divpusējo attiecību perspektīvu paraudzīties īpašā leņķī. Viņas ekselence Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente, bērnībā piecus gadus, no 1949. līdz 1954. gadam, dzīvojusi Marokā.

— Patiešām?!

— Jā. Tajā laikā gan Maroka bija Francijas protektorāts. Viņas audžutēvs Edgars Hermanovičs strādāja par inženieri franču “Šneidera” kompānijā, kas tolaik cēla Dauratas hidroelektrostaciju 120 kilometrus uz dienvidiem no Kasablankas. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Kasablanku, un Vaira Vīķe 1954. gadā ar izcilību beidza Kasablankas franču meiteņu liceju.

— Tā ir patiešām vērtīga informācija! Domāju, ka Baltijas valstīm pēc neatkarības atjaunošanas ir lielas attīstības perspektīvas. Vispirms jau tāpēc, ka arī jūs atrodaties ļoti nozīmīgā reģionā. Es zinu, ka jūsu valsts cenšas veidot attiecības ar dažādām pasaules valstīm, un arī Maroka ir ļoti ieinteresēta šādā procesā. Maroka ar lielāko prieku attīstīs attiecības ar Latviju. Esmu dziļi pārliecināts, ka mēs atradīsim daudzas abpusēji izdevīgas sadarbības jomas. Mēs, piemēram, varētu sadarboties zvejniecībā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Taču svarīgs priekšnoteikums ir vienam otru iespējami labāk iepazīt, tādēļ ļoti apsveicama ir jūsu žurnālista misija Marokā un arī jūsu paustā informācija par Latviju. Diemžēl vēl nesenā pagātnē Marokas attiecības ar jūsu reģionu noritēja vienīgi caur Maskavu, un mums nebija informācijas par Latviju.

— Kā jūs vērtējat pašu jaunāko Latvijas ārpolitisko attīstību, kad mūsu valsts saņēmusi oficiālus uzaicinājumus iestāties NATO un Eiropas Savienībā, kad noslēdzies viens ļoti nozīmīgs posms Latvijas ārpolitikas stratēģisko prioritāšu īstenošanā.

— Tā ir tiešām ļoti nozīmīga attīstība. Marokai pašai allaž bijušas ļoti ciešas attiecības ar NATO. Mūsu valstij NATO ir novērotājas statuss.

— Vai iespējams, ka nākotnē arī Maroka varētu iestāties NATO?

— Jā, šāda iespēja nav izslēgta.

— Tad jūsu valstij būtiski noderēs Latvijas — jau kā NATO dalībvalsts — politiskais atbalsts. Nav šaubu, ka Marokas pievienošanās NATO būtiski nostiprinātu mieru un stabilitāti reģionā.

— Jā, Marokai allaž bijusi ļoti nozīmīga loma šī reģiona drošībā. Maroka tradicionāli bijusi un ir ļoti stabila valsts. Arī pagātnē, kad kopumā šis reģions nebūt nebija stabils, Maroka bija atslēga uz stabilitāti. Tagad Marokai ir īpaši nozīmīga loma Tuvo Austrumu problēmu risinājumos. Visās miera sarunās, gan starp Ēģipti un Izraēlu, gan Jordāniju un palestīniešiem un citās ļoti nozīmīga loma bijusi Marokai. Maroka ir pati stabilākā un atvērtākā no visām arābu valstīm. Es gribu minēt vēl vienu piemēru savai tēzei: pati nozīmīgākā ebreju kopiena Izraēlā ir ieceļotāji no Marokas, kas joprojām uztur ciešas un labas attiecības arī ar mūsu valsti. Marokai vienmēr bijusi arī īpaša pozīcija attiecībās starp Izraēlu un arābu valstīm.

— Jūs esat ļoti ietekmīga persona Marokas valsts un arī sabiedriskajā dzīvē. Jūs vairākkārt esat bijis ministrs, tagad ieņemat vēl augstāku — Viņa majestātes karaļa padomnieka amatu. Taču jūs esat arī pazīstams gan Marokā, gan arī starptautiskajās aprindās kā slavenā Fēsas garīgās mūzikas festivāla rīkotājs. Ko jūsu dzīvē nozīmē šīs politikai tālās jomas — māksla un mūzika?

— Marokā ir ļoti daudz, vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši nevalstisko organizāciju. Mūsu karaliste ļoti atbalsta šo organizāciju veidošanos. Tas ir ļoti svarīgi ne vien valsts sabiedriskās dzīves labākai vadīšanai, tas ir labs stimuls arī jaunu iniciatīvu atraisīšanai. Es esmu vienas šādas nevalstiskās organizācijas — Fēsas festivāla fonda — prezidents. Man gribas veltīt savu laiku un enerģiju ne vien oficiālajai valsts politiskajai dzīvei galvaspilsētā Rabātā, bet piedalīties arī sabiedriskajās aktivitātēs manā dzimtajā pilsētā - Marokas vēsturiskajā galvaspilsētā Fēsā. Vēsturiski Fēsa ir unikāla pilsēta ar daudziem senatnes pieminekļiem, un es vēlos dot arī savu ieguldījumu Fēsas unikālā veidola saglabāšanā. Tagad, attīstoties modernajai Marokai, mūsu politiskā galvaspilsēta ir Rabāta, Kasablanka ir mūsu ekonomiskā galvaspilsēta. Fēsa ir saglabājama kā mūsu vēstures unikāla liecība. Šajā procesā nevalstiskajām organizācijām ir ārkārtīgi liela nozīme. Ļoti nozīmīgs Fēsas vēsturiskās savdabības saglabāšanas elements ir pasaulslavenie garīgās mūzikas festivāli.

— Ceru, jūs jau zināt, ka Latvija ir slavena ar savām koru tradīcijām. Latvijas mūzikas kolektīvi jau gadu desmitiem gūst uzvaras pasaules slavenākajos koru mūzikas festivālos. Kā jūs raugāties uz kāda Latvijas kora piedalīšanos arī Fēsas garīgās mūzikas festivālā?

— Es domāju, tā ir lieliska ideja! Es būšu pateicīgs, ja jūs mums ieteiksit kādu no Latvijas slavenajiem koriem.

— Es nesen atkal klausījos Rīgas 1. ģimnāzijas jauniešu kamerkori “Kamēr...”, kura repertuārā ir arī garīgā mūzika ļoti savdabīgā aranžējumā. Šis koris jau piecdesmit vienu reizi uzvarējis starptautiskos konkursos, 1999. gadā saņēmis arī “Lielo mūzikas balvu” — augstāko mūsu valsts mūzikas apbalvojumu. Nesen kamerkoris uzvarēja arī pasaules labāko kamerkoru konkursā Marktobersdorfā, Vācijā. Koris dibināts Latvijas likteņceļos tik izšķirīgajā 1990. gadā, kad Latvijas tauta paziņoja pasaulei savas likumīgās tiesības dzīvot atkal pašiem savā suverēnā valstī.

— Paldies par šo informāciju. Es tiešām priecāšos, ja šis koris piedalīsies vienā no nākamajiem Fēsas ikgada festivāliem. Mūsu festivālos piedalās paši slavenākie pasaules kori no visdažādākajiem reģioniem, pat no Pakistānas, Indijas, Japānas, kā arī no Horvātijas, Krievijas, Itālijas, Spānijas un daudzām citām Eiropas valstīm. Uz nākamo gadu mēs jau esam ielūguši mūziķu grupu no Brazīlijas. Fēsas festivāls aptver visas pasaules zemes. Mūsu augstākais mērķis ir uzaicināt labākos pasaules izpildītājkolektīvus, lai uzturētu Fēsas festivāla augsto māksliniecisko līmeni.

Vienlaikus ar Fēsas mūzikas festivālu mēs organizējam arī kolokviju, kurā pasaules izcilākie prāti diskutē par globalizācijas procesa ietekmi uz kultūru un par šī procesa garīgajiem aspektiem. Mūsu ieskatā, garīgā mūzika ir vispiemērotākā valoda, lai visas pasaules cilvēki runātu par mūsu planētas un mūsu laikmeta kopīgajām problēmām. Ir ļoti svarīgi vienotā festivāla programmā dzirdēt gan kristiešu, gan musulmaņu, gan citu reliģiju garīgo mūziku. Fēsas festivāli parāda, ka dažādu reliģiju garīgajai mūzikai tomēr ir daudz kopīgu iezīmju, un tādēļ šie festivāli tik ļoti tuvina cilvēkus. Tādēļ mēs izlēmām papildināt Fēsas garīgās mūzikas festivālu arī ar diskusiju par globalizācijas procesa garīgajiem aspektiem, jo šis process taču nesastāv tikai no ekonomiskajiem aspektiem, par kuriem spriež Davosā un citos starptautiskos forumos. Es priecāšos Fēsas festivālā dzirdēt arī Latvijas kamerkora dziedātu garīgo mūziku.

Turpmāk — vēl