Lai no apvienošanās iegūtu katrs un visi

Par novadu domju priekšsēdētāju tikšanos ar īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā turpinās, un gan pēc iepriekšējās, gan jaunās valdības nostādnēm procesa pārtraukšana nav paredzēta. Tomēr jāpiebilst, ka viss notiek bez steigas un bez īpašas reformējamo ieinteresētības. Latvijas kartē, attēlotie novadi pēc valdībā akceptētā 102 pašvaldību modeļa krasi atšķiras no izveidotajiem. Pionieru, kā sevi paši dēvē jaunveidotās administratīvi teritoriālās vienības, šobrīd kopskaitā ir pavisam 17.

18. decembrī uz tikšanos Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) novadu domju priekšsēdētāji sabrauca vienkopus pirmoreiz. Uz šo tikšanos bija uzaicināts arī nozares ministrs Ivars Gaters.

Kaut, darbojoties LPS, novadu domju vadītāji ir savstarpēji labi pazīstami, saruna noritēja pēc iepazīstināšanas plāna ar katra novada izveides pieredzi, tādējādi atsvaidzinot vēl atmiņā labi saglabājušos nebūt ne vieglo un sarežģīto procedūru. Arī ministram bija iespēja no pirmavota uzklausīt reformas procesa praktiskās puses plusus un mīnusus, kā arī dzirdēt ierosinājumus un nekategoriskā formā izteiktās novadu pašvaldību vajadzības.

I.Gaters atzinīgi novērtēja pašvaldību brīvprātīgi izteikto un īstenoto gribu apvienoties novados neatkarīgi no to lieluma vai projektā iecerētā modeļa. Viņš aicināja izteikt priekšlikumus par pašvaldību un īpaši ATR likumdošanas jautājumu izmaiņām, vērtēt reformas procesu pēc personiskās pieredzes. “Ir sāpīgi klausīties, ja pašvaldību vadītāji atzīst, ka gaidīs 2004.gadu, lai valsts realizē reformu piespiedu kārtā. Es vēlētos jums izteikt novēlējumu, lai novadu skaits katrā to vadītāju tikšanās reizēm pieaugtu. Es vēlos vēlreiz valdībā izskatīt ATR 102 pašvaldību projektu, lai tas tiktu atzīts par pamatu. Tomēr šim projektam nav jākļūst par akmenī cirstu dogmu. Brīvprātīgā pašvaldību iniciatīva ir atbalstāma, “ norādīja I. Gaters.

Pašvaldību vadītāji atzina, ka, novadus veidojot, saskārās ar daudzām grūtībām un joprojām ne mazums ir līdz galam nenoskaidrotu konceptuālu jautājumu. Piemēram, viedokļu nesaskaņa ar Tieslietu ministriju pašvaldību bāriņtiesu un pagasttiesu darba nodrošināšanā. Tāpat tika atzīts, ka neviens no esošajiem novadiem teritoriālā ziņā neatbilst 102 pašvaldību projektā noteiktajam. Novadi ir krietni mazāki, un iemesli tam ir vairāki. Viens no tiem – ne visām plānotā novada pašvaldībām pieticis drosmes veidot novadu. Nav mazsvarīgi arī vēsturiskie, ģeogrāfiskie vai gluži vienkārši citi cilvēcisko nesaskaņu apstākļi. Kā norādīja Aizkraukles novada domes vadītājs, ideja turpmāk palielināt novada teritoriju ir vērtējama skeptiski. Pievienojamās pašvaldības pieder gan Zemgales, gan Vidzemes novadam, un, ja arī apvienošanās notiks, šobrīd esošais novads no tā neiegūs.

Novadu veidošanā joprojām piesardzīgas ir mazās pašvaldības, jo tās baidās, ka būs jāmaksā kaimiņu iepriekš sataisītie parādi. Tāpat bremzes uzliek mazo pagastu vadītāju un deputātu bažas par iespējamo krēsla zaudējumu. Pēdējo gan lauku vidē var uzskatīt par ļoti augsta riska apstākli, jo darbavietu skaits vai nu nepieaug, vai pieaug ļoti lēnām.

Kandavas novada domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds atzina, ka pilsētu domju priekšsēdētāju problēma ir mācēt uzrunāt un uzaicināt apvienoties līdzās esošo pagastu vadītājus: “Arī es pats to nepratu un šobrīd atzīstu šo kļūdu.”

Patlaban Latvijā tiek izstrādāti vairāki pašvaldību sadarbības un apvienošanās projekti. Šos projektus var iedalīt divās grupās: novadi, kas veidojas ap pilsētu, apvienojot līdzās esošos pagastus, un novads, kas veidojas no vienlīdzīgām vienībām – pagastiem. Biežāk ir vērojama pieredze vai vēlme pagastu pašvaldībām pievienoties pilsētām, kas ir finansiāli un ekonomiski attīstītākas, bez tam ir iespējams ekspluatēt to infrastruktūru. Stiprāka ir pārliecība, ka vairāki nabagi, kopā sanākuši, bagātāki nekļūs. Tomēr daži novadi ir izveidojušies, savstarpēji apvienojoties tikai pagastiem. Tā, piemēram, Vārkavas novads izsaka vēlmi arī turpmāk pastāvēt esošajās robežās un pauž bažas, ka to varētu piespiedu kārtā vēlāk pievienot līdzās esošajam Preiļu vai Līvānu novadam. Tāpat domā arī Brocēnu novadā, un novada domes priekšsēdētājs prasīja no ministra apliecinājumu tam, ka 2004.gadā nenotiks esošo novadu piespiedu apvienošana. Apliecinājums tika saņemts.

Preiļu un Līvānu novadu vadītāji stāstīja, ka pagastu bažas par nabagā brāļa stāvokli, pievienojoties pilsētai, pašreizējā situācijā nav piepildījušās. Abu novadu vadītāji atzina, ka īsajā pastāvēšanas laikā pievienotie pagasti ir ieguvēji. Tika atzīts, ka zināmā mērā tas darīts arī politiskās vienošanās ceļā.

Par mīnusu novadu veidošanās procesa stimulam visi klātesošie uzskata valsts atbalsta trūkumu. “Reformai ir jādod zaļā gaisma visās iespējamās vietās,” teica D.Rozenfelds. Lolita Neilande, Sabiles novada domes priekšsēdētāja, un citi kolēģi atzina, ka, veicot reformu, iestājas par spēcīgām reģionālajām pašvaldībām, kuras jāveido paralēli novadiem. Reģionālās pašvaldības nevar tikt aizstātas ar plānošanas reģioniem un tajos izveidotajām attīstības aģentūrām. “Nekur nav noteikts, ka valsts atbalstīs plānošanas reģionus. 50 tūkstoši latu, ko šajā gadā piešķīra valsts aģentūras, nav vērtējami kā nopietns valsts atbalsts reģionu attīstībai. Taču plānošanas reģionu budžetu veido pašvaldību maksājumi. Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam naudas nav ne pašvaldībām, ne plānošanas reģioniem,” norādīja sanāksmē klātesošais Balvu rajona padomes izpilddirektors Andris Kazinovskis.

Savdabīga bija vairāku novadu domju vadītāju atklātība vai pat sūdzības ministram par rajonu padomju regresīvo ietekmi un bremzējošajām nostādnēm novadu izveidē. Izskanēja doma, ka nereti rajonu padomes uz novadiem kā jaunām teritoriālajām vienībām raugās greizi un bez sapratnes. Vairākas novadu domes savstarpējo nesaskaņu ietekmē pieņēmušas lēmumu izstāties no rajonu ceļu fonda, tādējādi tieši saņemot naudu no valsts. Izskanēja priekšlikums mainīt pastāvošo budžeta veidošanas un sadales sistēmu ar mērķi novadu budžetus izdalīt no rajona budžetiem, par pamatu finanšu piešķiršanai ņemot iedzīvotāju skaitu. Tikmēr repliku kolēģiem par savstarpējo nesaprašanos rajonos izteica Durbes novada vadītājs: “ Kas tas ir — rajonu padomes? Tie esat arī jūs paši.”

Pašvaldības gaida no valsts pašvaldību vienotās informācijas sistēmas steidzamāku ieviešanu, reālu līdzekļu piešķiršanu ceļu uzlabošanai un, neapšaubāmi, arī valsts investīciju projektiem. Tā būtu valsts un valdības pretimnākšana, lai pašvaldības izjustu valsts attieksmi un reforma noritētu bez nevajadzīga populisma un savstarpējiem apvainojumiem.

Pirmā saruna ar ministru izvērtās vairāk kritiskā, tomēr konstruktīvā gaisotnē. Dialogs turpināsies, to atzina abas puses.

Ar pozitīvo pieredzi novadu dzīvē un darbībā dalījās mazāk. Viena no tādām ir Kandavas novadā veiksmīgi darbojošos iedzīvotāju konsultatīvo valžu izveide. Neviens no klātesošajiem arī neatzina, ka novada izveide būtu bijusi nevajadzīga vai neveiksmīga. Darba un neskaidrību ir daudz. Tādēļ novadu domju vadītāji vienojās par pieredzes apmaiņas braucieniem. Pirmais jaunajā gadā ir paredzēts uz Amatas novadu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore