Par Eiropas dotajām iespējām

Foto: A.F.I.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš:

Līdz 2007. gadam dzelzceļa un autotransporta jomā tiks realizēti projekti vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā par ISPA fonda līdzekļiem. Tad katrs lietotājs varēs izjust Eiropas naudas reālo efektu. Pirmais nopietnais projekts būs Via Baltica posms no Rīgas robežas līdz Ādažiem.

Nozīmīgi projekti uzsākti “Latvijas dzelzceļā”. Dzelzceļa projektu realizācijai dāvinājumu veidā no Eiropas Savienības ISPA fonda ir paredzēti 113 miljoni eiro. Pierēķinot klāt arī līdzfinansējumu, kopā apmēram 150 miljoni eiro. Tie ir nopietni cipari, par kādiem mēs līdz šim nekad nebijām runājuši.

Vai ir izrēķināms, cik daudz no izlīdzināšanas fonda līdzekļiem Latvija varēs izmantot transporta nozarē?

No Latvijai paredzētajiem 423 miljoniem eiro izlīdzināšanas fonda budžeta puse ir paredzēta transportam, tas būtu 211,5 miljoni eiro. Pateikt, kādas summas būs autoceļiem, kādas dzelzceļam, vēl nevar. Pastāv princips, ka izlīdzināšanas fonda līdzekļi jāizmanto transeiropas transporta tīklam. Šādā tīklā ietilpst visi lielākie Latvijas dzelzceļa posmi. No autoceļiem gan tikai daži: Rīga–Terehova, Rīga–Daugavpils, Rīga–Ventspils, Rīga–Liepāja, Rīga–Ainaži, Valmiera, Valka. Pārējo Latvijas ceļu posmu attīstībai mēs gatavojamies piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, kas arī kļūs pieejami pēc Latvijas iestāšanās ES.

Ja pievienosimies ES, kā tas iespaidos Latvijas transporta jomu?

Vispirms jau ļoti pozitīvi vērtējams, ka tādējādi gūsim iespēju piesaistīt jaunus līdzekļus transporta infrastruktūras attīstībai. Aviācija, autopārvadātāji iegūs lielākas iespējas. Par konkurentu ienākšanu šeit nevajag baidīties, jo mūsu tirgus nav tik ietilpīgs. Prāmju satiksmei vajadzētu attīstīties straujāk divu iemeslu dēļ: tai ir potenciāls Baltijas reģionā un Eiropā arvien vairāk tiek runāts par “jūras autoceļiem”, kā dabūt auto uz prāmja.

Eiropa dod mums iespējas, bet, kā tās izmantosim, atkarīgs no mums pašiem. Strādājam pie jauno Eiropas tendenču iestrādāšanas mūsu likumdošanā, tajā skaitā LDz – jāveic restrukturizācija, jāliberalizē tirgus, jādod iespējas privātiem lietotājiem lietot dzelzceļa infrastruktūru.

Iestājoties ES, nenotiks lēciens, maiņa par 90 grādiem. Ja paskatāmies, kas pie mums noticis šajos gados – lidosta, dzelzceļa stacija Rīgā, autobusu kvalitāte, redzams, ka lietas mainās. Kaut licies, ka visu laiku mēs tik cīnāmies un cīnāmies. Bet nepamanām sasniegto. Tā paies arī nākamie desmit gadi.

“LATVIJAS DZELZCEĻŠ LATVIJAI”; pēc intervijas “Vigo Legzdiņš:   “Eiropa dod iespējas. Kā izmantosim, atkarīgs no mums.””