Par saskaņotības militāro efektu

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Jūs, bez šaubām, ministrijā analizējāt dažādās negatīvās attieksmes un to izpausmes pret NATO. Kā jūs klasificētu pret NATO radīto noskaņojumu, vai tas ir atsevišķu cilvēku viedoklis vai speciāli radīts?

Cēloņi ir dažādi, tomēr vadošās tendences ir speciāli organizētas. Aiz tām slēpjas politiskie spēki gan valsts iekšienē, gan ārpusē. Jāsaka skaidri un gaiši, tie ir bijušās Padomju Savienības teritorijā radīti no tiem spēkiem, kuri joprojām domā bijušās Krievijas impērijas telpas atgūšanas mērogos. Protams, ja ir liels un redzams šo viedokļu uzturētājs, tad arī pievienojas mazāki strāvojumi, piemēram, pacifisti, kuri noliedz visu, kas saistīts ar bruņotajiem spēkiem.

Ir daži apgalvojumi, kurus NATO pretinieki lieto. Viens no tādiem: ASV un Krievija – visi taču ir savstarpēji draugi, priekš kam tad aizsardzības savienība.

Tā ir lielākā cilvēku maldīšanās vai apzināta cilvēku maldināšana, ka ir iespējams droöais un draudzīgais laikmets, kad nepastāv tumsas spēki, ir tikai gaišie spēki un viss notiek saskaņa ar Dieva likumiem. Tas tā nav. Ja rodas problēmas, valstīm ir jāpieņem lēmumi, un, ja nav vienota, saskaņota rīcība, tad krīze, kas pāriet bruņotā sadursmē, ir klāt. Var likties, ka mums nebūs ar šādām problēmām jāsaskaras. Ja mēs neko nedarīsim, būs problēmas.

Bet tagad mums nav nekā cita kā šī Irāka. Vairs nav citu pretinieku, ne ļaunuma impēriju.

Tas ir nosacīti, ļaunums ir un pietiekami redzams. Tas ir dažādos mērogos, tas nav tikai kaut kur tālu projām, ļaunums ir tepat arī pie mums. Gribu uzsvērt, ka ticēt tam, ka ļaunums ir uzvarēts reiz un par visiem laikiem un ka nekad tas vairs necelsies, ir naivi un to nevar atļauties valstu vadītāji, politiķi, atbildīgie ministri, kuriem uzticēts kaut ko darīt sabiedrības labā.

Kur mums ir draudi Latvijai? Padomju Savienības vairs nav.

Nepiedaloties mēs atstājam telpu stratēģiskām interesēm, kuras kaut kādu problēmu dēļ veļas pāri valsts robežām. Kā bija pirms Otrā pasaules kara? Ja mēs atstājam šo telpu ārpus stabiliem drošības sistēmas rāmjiem, tad mēs dodam iespēju uzlūkot mūsu telpu kā tādu vietu, kuru lielāki spēki var izmantot. Ja mēs stāvam ārpusē un nesadarbojamies, visi šie terorisma veidotāji, meklējot ceļus uz Eiropu, Latviju var izmantot kā vietu, kur nostabilizēties. Ja mums nav sadarbības mehānismu, mūs var kontrolēt. Ja mēs pieļaujam, ka šādi spēki pie mums izveidojas, tas nozīmē, ka tās lielās sistēmas meklēs, kā mūsu teritorijā viņus apkarot, un atkal neņems vērā mūsu intereses.

Mēs saprotam, ka ar pirmskara aizsardzības principiem karot un aizsargāties nevar. Cilvēkiem rodas jautājums par mūsu pašpietiekamības spējām kaut ko darīt, jo izskatās, ka esam visur atkarīgi no citiem. Kas mums reāli pašiem ir, uz ko esam gatavi, vai uz partizānu karu?

Esmu pārliecināts, ka jaunajā modelī esam spējīgi atturēt riskus. Mums būs ātrās reakcijas spējas, lai atrisinātu nelielas iekšējas problēmas, lai varētu paredzēt mēnešiem uz priekšu, kā mūsu potenciālais drauds domā rīkoties, būs visa informācija par to, ja vienības tiek koncentrētas pie mūsu robežām. Ja būs draudi, mums būs spējas ar pietiekami moderniem ieročiem cīnīties ar teroristisku spēku veida vienībām.

Attīstīsim Rīgas lidostu, šo militāro peronu, lai varam saņemt gan gaisa spēku palīdzību, gan nepieciešamo atbalstu no mūsu NATO partneriem. Mūsu aizsardzības spējas, iestājoties NATO, sakoncentrējas, mēs neiznīcinām zemessardzi, mēs dosim tai jaunu kvalitāti, tas prasa daudzus gadus pacietīga darba. Tā parādīsies, tā būs cita veida kvalitāte. Spēks nāks mums no aizmugures, ja vajadzēs, lidmašīnas atlidos no Polijas vai Norvēģijas. Vai no Zviedrijas un tepat mūsu gaisa telpā būs.

“LAUKU AVĪZE”; pēc V. Krustiņa, J. Lorenca un  U. Rāceņa intervijas “Nedrīkstam palikt ārpusē”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti, Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.