Piektdien, 28. janvārī, Jelgavā uz savu 13. kopsapulci sanāca Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA)

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Akadēmiķa prof. Arvīda Kalniņa balvas pirmais laureāts Pēteris Eriņš pēc akadēmiskās lekcijas

Par Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas gada domām un darbu — prezidente Baiba Rivža

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir dibināta 1992. gadā, lai apvienotu visas agrārās struktūras, kas darbojas zinātnē, pieaicinot arī ārzemniekus un citus Latvijas zinātniekus, kas strādā kādā no lauksaimniecības zinātņu blakusnozarēm. Pašlaik akadēmijas nodaļās darbojas 91 loceklis, to skaitā ir arī 16 goda locekļi un 8 ārzemju locekļi. Akadēmijā darbojas 9 nodaļas, kas pārstāv visu lauksaimniecības zinātnes areālu: Zemkopības nodaļa, ko vada Valdis Klāsēns, Lopkopības un veterinārmedicīnas nodaļa — vadītājs Jāzeps Sprūžs, Mehanizācijas un enerģētikas nodaļa — vadītājs Edvīns Bērziņš, Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļa — vadītājs Voldemārs Strīķis, Pārtikas tehnoloģijas nodaļa — vadītājs Uldis Viesturs, Ūdenssaimniecības nodaļa — vadītājs Jānis Valters, Mežkopības nodaļa — vadītājs Pēteris Zālītis, Mežmateriālu nodaļa — vadītājs Henns Tuherms un Akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļa — vadītājs Juris Gunārs Pommers.

Ar jauno grāmatu "Lauksaimniecības zinātne Latvijā. 1950–1990. Senioru skatījumā" iepazīstina tās sastādītājs LLU zinātņu prorektors, LLMZA loceklis, LZA korespondētājloceklis Edvīns Bērziņš; preses konferencē (no kreisās) LLMZA prezidente, LZA īstenā locekle Baiba Rivža, LLMZA viceprezidents, LZA īstenais loceklis Aleksandrs Jemeļjanovs un LLMZA zinātniskais sekretārs Mārtiņš Belickis; paldies par darbu pieredzējušajiem zinātniekiem (no kreisās) Gunāram Melgalvam, Valdim Klāsēnam un Leonam Kaupušam; akadēmisko lekciju lasa Akadēmiķa prof. Arvīda Kalniņa balvas laureāts Pēteris Eriņš

Pirms zinātnieku kopsēdes notika preses konference.

To ievadīja jaunas grāmatas atvēršana — sabiedrība tika iepazīstināta ar pētījumu apkopojumu "Lauksaimniecības zinātne Latvijā. 1950–1990. Senioru skatījumā". Izdevuma sastādītājs Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātņu prorektors Edvīns Bērziņš, iepazīstinot ar grāmatu, vienlaikus stādīja priekšā arī tās autorus — zinātniekus, kas uzrakstījuši atmiņas par to savas dzīves posmu, kad viņi paši aktīvi strādāja zinātnē. Darbu veikuši 13 ievērojami Latvijas zinātnieki — zālaugu speciālists Jānis Auseklis, augstskolas izmēģinājumu lauku pārzinātājs Laimonis Jurševskis, augsnes mikroorganismu pētniece Vilhelmīne Šteinberga, kultūraugu aizsardzības zinātāja Gunta Bērziņa, augsnes zinību pētnieks Rainis Skujāns, augsnes kaļķošanas un mēslošanas problēmu risinātājs Vitauts Osmanis, agroķīmijas zinātnes pētnieks Antons Skromanis, daudzpusīgais lopkopības zinātnieks Jānis Latvietis, veterinārmedicīnas speciālists Igors Afanasjevs, lauksaimniecības inženierzinātņu pētnieks Jānis Ozols, spēkratu problēmu risinātājs Gunārs Melgalvs, lauksaimniecības mašīnbūves Latvijā līdzveidotājs Leons Kaupušs un acetilētas koksnes pētnieks Kārlis Švalbe. Par bagātīgo informācijas apjomu, ko sniedz jaunā grāmata, liecina kaut vai tas, ka personu rādītājā izdevuma beigās ir vairāk nekā tūkstotis vārdu.

Grāmata "Lauksaimniecības zinātne Latvijā 1950 — 1990. Senioru skatījumā" aizpilda dažus robus Latvijas zinātnes vēsturē, bet vienlaikus atklāj arī iespēju, kā gandarīt no aktīvā pedagoģiskā darba aizejošus mācību spēkus, dodot viņiem iespēju apliecināt sevi kā sabiedrībai joprojām vajadzīgas personības.

Ierosme par šāda izdevuma tapšanu radusies LLU, to atbalstījusi Zemkopības ministrija, finansējot ekspertu senioru programmu, kas vainagojusies ar vajadzīgas grāmatas klajānākšanu.

Preses konferences turpinājumā ar LLMZA tapšanu, attīstību un pašreizējām aktualitātēm iepazīstināja akadēmijas viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir dibināta 1992. gadā, lai apvienotu visas agrārās struktūras, kas darbojas zinātnē, pieaicinot arī ārzemniekus un citus Latvijas zinātniekus, kas strādā kādā no lauksaimniecības zinātņu blakusnozarēm. Pašlaik akadēmijas nodaļās darbojas 91 loceklis, to skaitā ir arī 16 goda locekļi un 8 ārzemju locekļi. Akadēmijā darbojas 9 nodaļas, kas pārstāv visu lauksaimniecības zinātnes areālu: Zemkopības nodaļa, ko vada Valdis Klāsēns, Lopkopības un veterinārmedicīnas nodaļa — vadītājs Jāzeps Sprūžs, Mehanizācijas un enerģētikas nodaļa — vadītājs Edvīns Bērziņš, Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļa — vadītājs Voldemārs Strīķis, Pārtikas tehnoloģijas nodaļa — vadītājs Uldis Viesturs, Ūdenssaimniecības nodaļa — vadītājs Jānis Valters, Mežkopības nodaļa — vadītājs Pēteris Zālītis, Mežmateriālu nodaļa — vadītājs Henns Tuherms un Akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļa — vadītājs Juris Gunārs Pommers.

Akadēmijas izveide ir sekmējusi, lai dažādās lauksaimniecības zinātņu nozarēs risinātos kompleksa pētniecība. Ja zinātnisko pētījumu rezultātu publicēšana atzītos zinātnes izdevumos prasa koncentrētu un zinātniski precīzu jauno atziņu izklāstu, tad pavisam cits ceļš jāiet, lai ar pētnieku atzinumiem iepazīstinātu praktiķus — tādā gadījumā izklāstam jābūt viegli uztveram un saprotamam ikvienam zemkopim. Te gan vērojama likumsakarība, ka zinātnes jaunās atziņas lielāku atsaucību rod zemniekos ar labāku izglītību — tie ir lauksaimnieki, kas beiguši tehnikumus vai augstskolas.

Papildinot sava kolēģa stāstījumu, LLMZA prezidente Baiba Rivža uzsvēra, ka patlaban Latvijas zinātnē ir ļoti būtiski atjaunot paaudžu pēctecību, ieinteresēt un nodrošināt, lai zinātnē ienāktu jaunā maiņa.

Kopsapulci atklāja un ziņojumu par LLMZA darbību 1999. gadā un turpmākajiem uzdevumiem sniedza akadēmijas prezidente Baiba Rivža. (Referātu publicējam atsevišķi.)

Par veiksmīgiem pētījumiem tika apbalvoti vairāki jaunie zinātnieki, visiem kopā veltījot dzejas rindas:

Vienmēr lai esat kādai straumei vidū,

Vienmēr lai kāda zvaigzne ir jums

jāiegūst,

Vienmēr lai ap jums domu bites lido

Un pietiek spēka pacelt darbus

plecos…

Jauno zinātnieku balvas saņēma četri pašreizējie doktoranti: Arta Kronberga, Sanita Zute, Daina Saktiņa un Jurģis Jansons.

Kopsapulces turpinājumā akadēmisko lekciju "Koksnes vielas struktūras modelis" nolasīja pirmais Arvīda Kalniņa balvas laureāts habilitētais ķīmijas zinātņu doktors Pēteris Eriņš. Šī balva tiek piešķirta reizi divos gados par pētījumiem meža un koksnes zinātnēs.

Referents atgādināja, ka polimēru ķīmija ir radusies tikai pirms 70 gadiem, taču visi jau tā esam pieraduši pie tās atklājumiem, ka šķiet — polimēru pasaulē dzīvojam nezin cik ilgi. Tieši polimēru ķīmija ir sekmējusi arī jaunus atklājumus koksnes ķīmijā — par to saistoši ar piemēriem, rādot zīmējumus un tabulas, stāstīja Pēteris Eriņš, atklājot, cik sarežģītas dabas bagātības patiesībā sevī slēpj it kā mums visiem zināmais un tik vienkāršais materiāls — koks.

Kopsapulces turpinājumā izvērsās zinātnieku debates. Dr. agr. Priekuļu selekcijas stacijas direktors, LLMZA loceklis Uldis Miglavs aicināja jēdziena "zemnieku subsidēšana" vietā ieviest citu — "kompensācija", jo būtībā zemniekam tikai tiek samaksāts par nesaņemto ienākumu, ko rada cenu starpība pasaules tirgū.

LLU Skrīveru zinātnes centra direktors Ģedimins Siliņš mudināja izvērst domu apmaiņu par nepietiekamo finansējumu, kura dēļ lauka izmēģinājumi tiek veikti pēc saīsinātas vai sašaurinātas metodikas. Runātājs aicināja sākt darbu pie grāmatas, kurā būtu apkopots LLMZA desmit gadu darbs, lai izdevums 2002. gadā nonāktu pie lasītājiem.

Profesors Dr. habil. sc. ing. Juris Gunārs Pommers, LMZA Akadēmiskās izglītības un ziņātnes personāla nodaļas vadītājs, pievērsa uzmanību virknei problēmu, kas saistītas ar zinātnes personāla sagatavošanu un atjaunošanu, izvirzot vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar grozījumiem patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos, jo pašreizējie nosacījumi nemudina jaunatni par sava mūža aicinājumu izraudzīties zinātni.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, profesors Dr. h. c., LLMZA Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas vadītājs, Dr. oec. Voldemārs Strīķis savā runā pievērsa uzmanību zinātnes sasaistei ar praksi un zinātnieku sagatavošanas nosacījumiem, oponējot dažām kopsapulcē izteiktajām atziņām, kas varētu aizkavēt jaunu mācību spēku ienākšanu augstskolā.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas vadītāja vietniece Ilze Slokenberga iepazīstināja zinātniekus ar veiktajām reformām ministrijā un aicināja uz sapratni un sadarbību.

Docents Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns, LLMZA loceklis, lūdza akadēmijas turpmākā darba plānā ietvert vēl vienu jautājumu — Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu vēsturi, jo šos jautājumus neviens cits nepētīs.

Valsts Stendes selekcijas stacijas direktors Miervaldis Krotovs pievērsa uzmanību tam, ka zinātniskie pētījumi ir vairāk jākoordinē, tas sekmēs mērķtiecību un ļaus taupīgāk tērēt zinātnei atvēlētos resursus. Runātājs aicināja sniegt lielāku atbalstu zemniekiem, lai tie sekmīgāk varētu izstrādāt projektus naudas saņemšanai no Eiropas Savienības atbalsta fondiem.

Pēc debatēm akadēmijas revīzijas komisijas priekšsēdētājs profesors Dr. sc. ing. Alfons Grīnfelds nolasīja revīzijas komisijas pārskatu.

Kā jauks zinātnieku kopsapulces beigu akords izskanēja pirms stundas LLMZA balvu saņēmušās jaunās zinātnieces Artas Kronbergas neliels koncerts, dziedot Roberta Šūmaņa, Pētera Čaikovska un citu skaņražu solodziesmas. Izrādās, ka Arta pirms sešiem gadiem beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, paguvusi sagatavot zinātnisko darbu par tritikāli Latvijā doktores grāda iegūšanai un vienlaikus mācīties dziedāšanu Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžā, kur studijās tikusi jau līdz trešajam kursam. Pēc koledžas beigšanas? Arta Kronberga ir pārliecināta, ka paliks zinātnē. Bet dziedātmāka noderēšot vaļasbrīžiem, arī bērniem šūpuļdziesmas dziedot.

Pēc kopsapulces dažus jautājumus uzdevām Arvīda Kalniņa balvas laureātam Pēterim Eriņam .

— Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts ir izcilā zinātnieka Arvīda Kalniņa radīts un veidots, gan jau arī jums ir savulaik nācies strādāt šī cilvēka vadībā. Ko no viņa varēja mācīties?

— Tieši viņa vadībā zinātnē man nav izdevies strādāt, tiesa, kādus trīs gadus es biju zinātniskais sekretārs, tad jau saskarsme bija. Cik atceros, Arvīds Kalniņš vienmēr bija liels diplomāts, prata panākt atbalstu, tas bija viņa nopelns, ka institūts tā izauga.

— Cik jūsu šodien nolasītajā akadēmiskajā lekcijā ir mūža darba? Cik garš bija ceļš, lai tiktu līdz neapstrīdamām atziņām?

— To diezgan grūti noteikt. Jo domāšana, strādājot eksperimentālo darbu, nemitīgi mainās. Galvenā ideja mūsu grupai izkristalizējās kādos sešos septiņos gados, tas bija tāds intensīvs, skaists darba laiks. Bet visam pamatā ir mana doktora disertācija, ko aizstāvēju 1978. gadā.

— Ir prātā, ka piecdesmito gadu vidū bija tāds vidējo distanču skrējējs, Latvijas čempions Pēteris Eriņš. Vai tā ir vārda un uzvārda sakritība?

— Tas esmu es. Mana distance bija 1500 metru. Par Latvijas meistaru kļuvu vairākkārt, biju arī visu padomju arodbiedrību čempions 1955. gadā Maskavā. Līdz Latvijas rekordam gan kādu pāris sekundes desmitdaļu pietrūka.

— Cik jums zinātnē ir palīdzējis sports? Ar savu mērķtiecību uzvarēt, gribu būt pirmajam? Bet varbūt sports jums traucēja, jo jūs drīz no tā aizgājāt?

— Ar zinātni sāku nodarboties tikai tad, kad beidzu sportot. Sportam un zinātnei manā dzīvē nav nekāda sakara. Jo manī godkārība nav spilgti izteikta. Padomju laikā es biju otrās kategorijas cilvēks — tēvam Rīgā piederējuši divi nami, ādu fabrika. Komunistiskajā partijā negribēju stāties, un mani arī neaicināja. Institūtā pret mani kopumā izturējās cilvēcīgi, ja nu vienīgi kavēja izaugsmes karjeru. Līdz šim visu laiku kaut ko darīju arī zinātnē, bet nupat ar 1. janvāri esmu pensijā, jo veselība vairs nav tā, traucē ķibeles ar redzi, gan jau to varēja manīt arī manas akadēmiskās lekcijas laikā.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors