Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2002.gada 19.decembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemta virkne priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu un lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu par iekļaušanu darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”””. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta iekļaušanu? Nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības konventa delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Deputātiem iebildumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut 19.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” kā 3. pirmās sadaļas darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav.

Latvijas Republikas Ministru prezidents lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā mēs runājam. Par iekļaušanu darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz iekļaut arī 19.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemts piecu deputātu Kušķa, Kastēna, Stalidzānes, Emša un Grīnblata iesniegums izslēgt no 19.decembra darba kārtības likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” uz nenoteiktu laiku. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Likumprojekts izslēgts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem ir iebildumi? Tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 37, atturas — 2. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates… Viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”... piedodiet… Tātad deputāte Baiba Brigmane. Jūs runāsiet “par”? Tad, lūdzu, “pret”…

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Tikko šāds likumprojekts tika nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuru izstrādāja un iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tāpēc uzskatu, ka šāds likumprojekts, kuru iesniedzis Ministru kabinets, nav nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav runājis “par”. Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 88, atturas — 4. Likumprojekts nav nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Mellupe, jūs vēlaties runāt “par”?

S.Mellupe (JL). Ieteiktu Juridisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Papildināt ar Juridisko komisiju?

S.Mellupe. Nē, kā atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai ir deputātiem iebildumi par to, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Ir?

Tātad vispirms mēs balsojam par to… par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 38, atturas — 2. Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, un noteikts, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” izskatīšanu, kā arī likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut pirms darba kārtības 4.punkta likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” izskatīšanas likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Tas ir komisijas iesniegtais likumprojekts. Tad vai deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā pirms 4.darba kārtības punkta. Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 55 deputāti, pret — 38, atturas — 2 deputāti. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ērika Zundas iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 19.decembrī. Tad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87 deputāti, pret — neviens, atturas — 1 deputāts. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību” pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Vakardien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīja priekšlikumu par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību” un lūdz šodien, pirmajā lasījumā to izskatot, noteikt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs runājam par steidzamību. Vai ir deputāti, kas vēlas runāt “par” vai “pret”? Deputāt Kirštein... Nē? Tad, ja deputātiem iebildumu... Tad balsošanas režīmu par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par — 55 deputāti, pret — 40, atturas — 1 deputāts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Priekšlikumā 21. panta trešajā daļā ir ieteikts vārdu “divi” nomainīt ar vārdu “četri”. Es faktiski nomainītu ar vārdu “seši” vai ar vārdu “astoņi”, jo mums nekur nav jāsteidzas. Mums ir jāiesniedz tik daudz priekšlikumu, viss ir rūpīgi jāpārdomā, un normāli būtu tā, ka, ja mēs iekļautu visu to, ko mēs gribam izdarīt, ka mēs varētu budžetu izskatīt kaut kur maijā vai jūnijā pirmo lasījumu un varētu kaut kur rudenī — septembrī vai oktobrī — izskatīt galīgo variantu. Jo, ja mēs atkal sasteigsim, mēs aizmirsīsim iekļaut daudzas labas lietas, piemēram, attiecībā uz kultūru, jūs dzirdējāt, ka ir jāsagatavo priekšlikumi par filmu uzņemšanu par Visumu, ir vēl dažādi citādi priekšlikumi, tāpēc galvenais — nesasteigsim pēdējā brīdī! Aicinu šo variantu neatbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītāja. Neviens debatēs vairs nav... Ā! Tātad vārds finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Labrīt, godājamie deputāti! Runājot par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmkārt es gribētu atzīmēt, ka šī norma, par kuru mēs balsojām, nekad Latvijā nav strādājusi. Šī norma ir iebalsota 1999.gada beigās un stājusies spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka pēc nevienām Saeimas vēlēšanām šāda norma nav strādājusi. Un mēs uzskatām, ka šāda norma tiešām arī, par cik tā nav strādājusi, nav nepieciešama.

Runājot par lietas būtību. Mēs gribam iesniegt kvalitatīvu budžetu, nevis steigā kaut ko ātri, ātri tāpēc, ka tur ir 7. janvāris kā beigu termiņš, iesniegt, un mēs negribam, lai vienkārši uz tempa ciestu budžeta kvalitāte.

Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt grozījumus likumprojektā... grozījumus likumā un pagarināt budžeta iesniegšanas termiņu, kas ļautu mums iesniegt kvalitatīvu budžetu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Augsti godātais finansu ministr! Gribētu jūs palabot. Šī norma Latvijā ir strādājusi, kaut arī likumā tā parādījās tiešām, kā jūs sakāt, 1999.gadā. 1995.gadā 21. decembrī, man kļūstot par Ministru prezidentu, saņemot budžetu ar vislielāko deficītu, reāli, apmēram četrus mēnešus pēc vispostošākās banku krīzes, mēs spējām divu mēnešu laikā apstiprināt Saeimā budžetu, būtiski samazināt deficītu, kas ļāva jau nākamajā gadā šai pašai Saeimai (toreizējai) apstiprināt arī bezdeficīta budžetu.

Tas, Dombrovska kungs, ir profesionalitātes spēju, gribas jautājums. Tas, ka 1999.gadā likumā tika ielabota šī norma, tā balstījās tieši uz iepriekšējo praksi, ka ir bijušas valdības, kas to ir spējušas. Ir bijuši kompetenti finanšu ministri, kas to ir varējuši. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā Brigmanes kundzei ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 40, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Cienījamā priekšsēdētāja! Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es piedāvātu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā tūlīt pat. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas laiks 15 minūtes. (Zālē kņada.)

Sēdes vadītāja. Ja Prezidijs ir pareizi sapratis, tad līdz 9.35 priekšlikumu iesniegšanas laiks.

B.Brigmane. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par priekšlikumu... Ja deputātiem ir iebildumi, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas laiku 9.35! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas laiks — piecpadsmit minūtes, līdz 9.35. Lūdzu, minēt otrā lasījumā izskatīšanas laiku!

B.Brigmane. Otrais lasījums — 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par otrā lasījuma izskatīšanas laiku — 2002.gada 19.decembri.

B.Brigmane. Varu atkārtot — 19.decembris, 2002.gads.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 38, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek izskatīts 19.decembrī.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti, labrīt! Šis ir ārkārtīgi garš un zināmā mērā sarežģīts likumprojekts, un man žēl, ka jūsu uzmanība jāapgrūtina tajā laikā, kad jums jāgatavo arī priekšlikumi Budžeta un finanšu vadības likumam. Bet klausīsimies uzmanīgi, un gan jau galā tiksim.

Tātad dokumenta nr.55a — “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Otrais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Redakcionāli precizējumi. Iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz arī Juridiskais birojs, lai novērstu tās pretrunas, kas ir radušās sakarā ar 1.panta 2.punktā radušos redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikums. Arī tikai redakcionāls sakārtojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 4.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka ir jāpieņem konkrēts lēmums, nevis ir jāapstiprina atbalsts. Arī faktiski sakārtojošs un precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Šajā pašā saistībā 5.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz gan Juridiskais birojs, gan finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisija to ir atbalstījusi, un šeit ir jāizslēdz panta apakšpunkts sakarā ar to, ka tas ir pretrunā ar citu apakšpunktu, tas ir, ar šī panta 5.apakšpunkta… 5.punkta “a” apakšpunktu.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 7.priekšlikums — iesniedz Juridiskais birojs. Precizējoša redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 8.priekšlikums. Faktiski pēc sava satura līdzīgs, precizējošs, jo ir jāpieņem lēmums par atbalstu, nevis jāapstiprina atbalsts.

Sēdes vadītāja. Par 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 9. un 10.priekšlikums. Abi ir tikai un vienīgi redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Par 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, pārnesot šo pašu tekstu uz citu punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 12. priekšlikums. Ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija, kura nosaka, kas ir maza un vidēja komercsabiedrība, un ir ietverti visi nosacījumi šajā komisijas sagatavotajā tekstā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 13.priekšlikums. Vienkārši jāmaina tālākā pantu numerācija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav.

A.Seile. 14.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Par 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 15.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs. Redakcionāls sakārtojums vienkārši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 16.priekšlikums. Iesniedz finanšu ministrs Dombrovska kungs, bet 17.priekšlikumā atbildīgā komisija ministra priekšlikumu ir precizējusi tāpēc, ka Lauksaimniecības likumā nav jēdziena “Lauksaimniecības preces”, bet ir “Lauksaimniecības un zvejniecības produkti”. Tātad lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu, daļēji atbalstot 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 18., 19. un 20. — šie ir redakcionāli labojumi un teksta precizējumi.

Sēdes vadītāja. Par 18., 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas arī ir redakcionāls precizējums un saistīts ar iepriekšējiem labojumiem.

Tāpat arī 22. un 23.priekšlikums. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 21., 22. un 23. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 24. un 25.priekšlikums. Abus iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu tos atbalstīt, jo tā ir vienkārši terminoloģiska sakārtošana.

Sēdes vadītāja. Par 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir redakcionāls precizējums, un lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 27.priekšlikums. Precizē 6.panta virsrakstu. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 28., 29.priekšlikums ir komisijā atbalstīti. Lūdzam atbalstīt arī Saeimā.

Sēdes vadītāja. Par 28. un 29. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un atbildīgā komisija ir šī 6.panta 2.daļu precizējusi un izteikusi tādā kopīgā redakcijā. Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par atbildīgās komisijas 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 31., 32. un 33.priekšlikums, kurus iesniedzis Juridiskais birojs, faktiski sakārto šo likumu atbilstoši citiem pantiem.

Sēdes vadītāja. Par 31., 32. un 33. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat arī 34.priekšlikums precizē atbalsta saņēmēju... galvošanas iespējas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 35.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tā. Tālāk 36., 37., 38., 39.priekšlikums ir sakārtojoši priekšlikumi, kuri saskaņo redakcijas ar citiem likumiem. Lūdzam šos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 36., 37., 38. un 39. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijai iebildumu nebija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk 41., 42., 43. un 44. priekšlikums ir gan terminoloģiski precizējumi, gan precizētas atsauces. Lūdzam šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 41., 42., 43. un 44.— Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. 45.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, izslēdzot no šī teksta — komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 46., 47., 48., 49.priekšlikums ir redakcionāls sakārtojums.

Sēdes vadītāja. Par 46., 47., 48. un 49.— Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tāpat precīzākās redakcijās atbilstoši citiem likumiem ir izteikts arī 50., 51. un 52.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 50., 51. un 52. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 53.priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka papildināt pantu ar jaunu 3.daļu, pārnesot to no cita panta — tātad arī vienkārši sakārto likuma daļas precīzāk, lai tās labāk varētu uztvert.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 54.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 55. un 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 54., 55. un 56. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un termini ir precizēti arī 57.priekšlikumā. Līdz ar to mainās pantu daļu numerācija. Lūdzu atbalstīt 57. un 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 57. un 58. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. 59.priekšlikumā Juridiskais birojs izsaka 13.panta virsrakstu jaunā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 60.priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedz šo priekšlikumu, izslēdzot šo panta daļu, jo šī daļa ir atkal pārnesta uz citu pantu, sakārtojot likuma uzbūvi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi 61., 62. un 63.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 61., 62. un 63. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — nav.

A.Seile. Ar 64., 65. un 66.priekšlikumu, 67.priekšlikumu Juridiskais birojs ir precizējis tekstu, sakārtojot pantu daļas tādā kopējā struktūrā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 64., 65., 66. un 67.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. Tas ļoti patīkami, ka deputātiem nav nekādu iebildumu, mūsu darbs veiksies ātri.

Tātad 68.priekšlikums, Juridiskais birojs iesniedz. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Tāpat 70., 71., 72. un 73.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Par 69., 70., 71., 72. un 73. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 74.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 75.priekšlikums, Juridiskais birojs sakārto šo panta daļu atbilstoši citiem likumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 76., 77., 78., 79. un 80.priekšlikums. Šie visi ir sakārtojoši priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Par 76., 77., 78., 79. un 80.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 81.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs, terminoloģija sakārtota atbilstoši Civilprocesa kodeksam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 82.priekšlikums, 83., 84.priekšlikums ir iesniegti no Juridiskā biroja, lai precizētu terminus un lai nerastos pārpratumi saskaņā ar likumu “Par komercsabiedrībām”.

Sēdes vadītāja. Par 82., 83. un 84. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 85.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 86.priekšlikumu iesniedz Finanšu ministrija. Komisija to atbalsta daļēji un atsaucas arī uz mazo un vidējo komercsabiedrību terminiem un tiesībām savā 87.priekšlikumā. Tātad lūdzu atbalstīt 87., daļēji ievērojot 86. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 86. un 87.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 88.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 89.priekšlikumu iesniedz finanšu ministrs. Tas ir daļēji atbalstīts, un 90.priekšlikumā atbildīgā komisija ir vienīgi precizējusi atsevišķus terminus atbilstoši citiem likumiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 89. un 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk ir redakcionāli precizējumi 91. un 92.priekšlikumā, ko iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tā, 93.priekšlikumu iesniedz finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un šeit un tālākajos tekstos “valūta latos” ir pārvērsta “eiro”, lai tas būtu saistīts arī ar Eiropas noteiktajiem kritērijiem.

94.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs. 95.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Par 94. un 95. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 96.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Jā, un 97.priekšlikumu ar papildinājumiem ir iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 98.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 99. un 100. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Par 99. un 100. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat komisija ir atbalstījusi 10l., 102. un 103. — Juridiskā biroja priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 104. un 105. priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisijai iebildumu nebija. Ceru, ka jums arī nebūs.

Sēdes vadītāja. Par 104. un 105. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi 106. un 107. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 108. un 109. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 110.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un redakcionālus precizējumus ir izdarījis Juridiskais birojs savā 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat arī 112., 113., 114. un 115. priekšlikumā precizējumus ir izdarījis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 112., 113., 114. un 115. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat arī 116., 117., 118. un 119. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 120., 121., 122. un 123. priekšlikums ir atbalstīts komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Vienīgi zālē 7.Saeimas deputāti ceļ tik lielu troksni, vajadzētu ņemt piemēru no jaunajiem deputātiem. Man pilnīgi grūti runāt no tribīnes.

124. priekšlikums — Juridiskais birojs iesniedzis. Tas ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 125. — Juridiskā biroja — un 126. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Juridiskais birojs iesniedzis 127., 128. un 129. priekšlikumu. Tekstu jūs redzat. Komisijai iebildumi pret šiem priekšlikumiem nav bijuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat arī 130. un 131. priekšlikums ir sakārtojoši priekšlikumi, kurus iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 132., 133., arī 134. un 135. priekšlikums ir redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Te es gribu piezīmēt, ka daudzie Juridiskā biroja precizējumi bija nepieciešami tāpēc, ka iepriekšējās valdības laikā lielā steigā, gatavojot šos likumus, kurus prasa Eiropas Savienība, bija vajadzīgi daži kvalitatīvi precizējumi, un Saeimas Juridiskais birojs tos ir izdarījis.

Tātad 136. priekšlikums — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 117. — finanšu ministra priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, 137...

A.Seile. 137. — finanšu ministra priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 138. priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk terminoloģiski un redakcionāli precizējumi 139., 140. un 141.priekšlikumā. Šos priekšlikumus sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Par 139., 140. un 141. — Juridiskā biroja priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Nākamais priekšlikums 145. Iesniedzis finanšu ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk divi Juridiskā biroja priekšlikumi — 146. un 147. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

A.Seile. 147.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 148.priekšlikums 48.lappusītē. Šo priekšlikumu izveidojusi atbildīgā komisija. Atkal ir pāreja uz eiro naudu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un 149. — priekšpēdējais priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, izslēdzot pārejas noteikumu 5.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un pārejas noteikumos atbildīgā komisija ir izveidojusi 150.priekšlikumu, kur nosaka laiku, kādā jāiesniedz Ministru kabineta noteikumi. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Vairāk nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Koncesiju likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.56a. Nav iesniegts neviens priekšlikums, un mēs laimīgi varam to apstiprināt otrajā lasījumā. Lūdzu balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Koncesiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Koncesiju likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.57a. Otrais lasījums. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Man ir jāpaskaidro, ka 4.ailītē iesniegtos priekšlikumus lielā mērā ir iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir vesels likumprojekts, ko Ministru kabinets iesniedzis šai Saeimai, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija divus iesniegtos likumprojektus ir apvienojusi vienā, lai mēs ražīgāk varētu strādāt.

Tātad 1.priekšlikums — iesniedz Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Zināmā mērā redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedz Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikumā Ministru kabinets ir precizējis 10.panta nosaukumu “Par nozares attīstības programmām” un izstrādājis šo pantu redakciju, nedaudz uzlabots, salīdzinot ar iepriekšējo. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 4.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Par 4. — Ministru kabineta priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikums faktiski pēc būtības ir atbalstīts, un vairs pat nav balsojams, jo mēs jau līdzīgus labojumus ieviesām iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Dzintars Zaķis vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Paldies! Deputātiem par 5. — Ministru kabineta priekšlikumu — iebildumu nav.

A.Seile. 6.priekšlikums. Arī to iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un 7.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Par 8.priekšlikumu komisija nav bijusi tik vienprātīga ar Ministru kabinetu, jo komisija nolēma neizslēgt no šī panta teksta to, ka Ministru kabinets var noteikt arī noteikumus, kādā izmantojams Reģionālās attīstības fonds un citi līdzekļi. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 8. — Ministru kabineta priekšlikumu — deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

A.Seile. 9.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji. To ir iesniedzis Ministru kabinets, un precizēta 11.priekšlikumā šī panta redakcija.

Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets, izslēdzot 8.punktu par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu. Bet, tā kā mēs jau esam 8.punktā atbalstījuši citu viedokli, tad šis pants nav izslēdzams. Lūdzu neatbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Paldies par uzmanību! Likumprojekts izskatīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret— 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad izskatām 4B likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””.

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai novērstu likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām”, kurš stājas spēkā 1.janvārī... domstarpības ar šo te likumu.

Likuma izskatīšanas gaitā ir iesniegti trīs priekšlikumi, kurus arī tad lūdzu tagad izskatīt.

Tātad 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tās ir terminoloģiskas izmaiņas 4.panta 2.daļā. Komisija izskatot nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja, kurš nosaka 2.panta izmaiņas. Un arī šīs izmaiņas ir redakcionālas, tādēļ komisija izskatot nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Arī 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka izmaiņas likumprojekta pārejas noteikumos. Un arī šis te priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Vairāk priekšlikumu nebija. Tātad likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā.

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.58 — “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

Priekšlikumu nr.1 ir iesnieguši deputāti Kalvītis un Bērziņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdātāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar akcīzes nodokli degvielai mēs kopā ar Kalvīša kungu esam iesnieguši priekšlikumu lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru maksāt nevis par 100 litriem degvielas par hektāru, bet par 120 litriem par hektāru.

Kāpēc, manuprāt, tas ir nepieciešams? Es domāju, ka tuvākais periods ir izšķirošs lauksaimniecībai, lai spētu kāpināt ražošanu, jo pēdējos divos gados lauksaimniecības ražošana ir kāpusi. Kā būs šogad — grūti pateikt, jo šis gads tīri klimatiski bija ļoti, ļoti grūts.

Otra lieta, kāpēc, manuprāt, ir nepieciešams atbalsts, jo gan Zemnieku savienība, gan visi citi zina, kā lēma šobrīd valdība, izskatot prioritātes par lauksaimniecību, teiksim, par to, lai varētu izmantot tiešos maksājumus, kam ir nepieciešams veikt lauksaimniecisko skaitīšanu, nauda netika iedota. Nu, es nezinu, ko tad darīs: kabineta locekļi sadalīs rajonus un pārskaitīs šos lopus vai Repšes kungs viens tiks ar to galā? Bet tiešos maksājumus saņemt nevarēs. Tiešos maksājums saņemt nevarēs.

Kāda ir bijusi situācija iepriekš saistībā ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem, un kāpēc tas ir iespējams tieši šobrīd? Tāpēc, ka iepriekš lietas ar naudas atmaksāšanu daudzējādā veidā nebija sakārtotas. Jūs redzat, ka 8.pants ir ļoti plašs, kur ir ļoti precīzi aprakstīts, kādā veidā, kam ir jābūt izpildītam, lai saņemtu šo atmaksu, bezskaidras naudas norēķini, kas to veic, fiziskām personām atļaujot veikt arī skaidras naudas norēķinus. Ļoti precīzi sakārtota sistēma! Iepriekšējos gados vienmēr veidojās lielas parādu summas. Gads parasti sākās ar 1,2 līdz 2,5 miljoni latu nesamaksātu naudu zemniekiem par izmantoto dīzeļdegvielu, kas bija iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā, tāpēc ka apropriācija, kas bija ietverta budžetā, tātad budžeta atvēlētā summa parasti bija beigusies. 2001.gadā iepriekšējā valdība lauza šo tradīciju un, grozot budžetu, radīja papildu resursus, lai dzēstu iepriekšējo gadu parādus, un šis gads sākās bez parādiem. Un kāda ir situācija? Šogad budžetā apropriācijās ir atvēlēts 7,5 miljoni latu dīzeļdegvielas atmaksai, akcīzes atmaksai zemniekiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Finanšu ministru neredzu, žēl, ir aizmucis laikam, kļuva skaidrs — budžetu varēs neiesniegt 6, 8 vai 10 mēnešus, un vairāk tad viņu nekas neinteresē. Viņš varētu apliecināt, ka šogad no šiem 7,5 miljoniem tiks izmantoti 6 miljoni. Tikai 6 miljoni ir šie te pieteikumi, jo visi vecie parādi iepriekšējā gadā tika nomaksāti. Tātad ekonomika šogad radīsies, neizmantoti būs 1,5 miljoni latu. Īstenībā to varēja izdarīt jau šobrīd, un pat šogad var izdarīt, ja tas būtu nepieciešams, jo nauda apropriācijās ir pietiekami.

Tātad kas veidosies nākošgad? Nākošgad būs situācija tāda, ka šis pusotrs miljons noteikti tiks samazināts, neatbalstot citas prioritātes un... (Starpsauciens no zāles: “Runā mikrofonā, Ābiķis nedzird!”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bērziņa kungs! Ir problēmas, kādas tehniskas problēmas ar mikrofonu.

G.Bērziņš. Ar mikrofoniem problēmas? Varu runāt arī bez mikrofoniem. Tātad kāda situācija veidosies nākamajā gadā? Tātad valdība neatbalsta nevienu no prioritātēm. Bet šī nauda, kas netiks... 6 miljoni, kas ir reālā bāze, kas ir šogad un kas drīzāk arī būs nākamgad, tātad šis pusotrs miljons tiks samazināts. Palielinot uz 120 litriem dīzeļdegvielas par lauksaimniecībā izmantojamo zemi zemniekiem atmaksājamo akcīzes nodokļa summu, nākošgad vienalga pret šīgada budžetu varētu ietaupīt no 300 000 līdz 500 000. Nu varētu izveidot vēl vienu ministriju, nu pietiktu vēl vienai ministrijai! Tāpēc es tiešām aicinu šinī izšķirīgajā brīdī, kad ļoti svarīga ir intensīvu tehnoloģiju ieviešana, jo, protams, kā lauksaimnieki paši zina, piemēram, 100 litri nerada problēmas lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lopkopību, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemēs tiek ieskaitītas arī ganības un citas lietas. Ganību kopšanai vajag 15 līdz 30 litrus tikai degvielas, bet, strādājot ar intensīvām tehnoloģijām, — rapšu audzēšanu, strādājot ar cukurbiešu audzēšanu, graudu audzēšanu intensīvās tehnoloģijās, šis apjoms vairs nav pietiekams. Un tāpēc neviens jau neiesniegs arī vairāk šīs summas, kā šī degviela nebūs iegādāta, un galvenais, arī samaksāts nodoklis, kas šobrīd tiek garantēts, 8.pantā ļoti precīzi aprakstot šīs lietas. Zinot, ka par to ir runājuši vairāki deputāti pirms vēlēšanām un diezgan stingri uz to pastāvējuši, es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd šis priekšlikums ir reāls un neprasa vairāk naudas, kā tas ir atvēlēts šogad, pat varētu būt līdzekļu ekonomija par šogad budžeta apropriācijā atvēlēto naudu. Tāpēc es neredzu nevienu motīvu, kāpēc neatbalstīt šo priekšlikumu.

Tā ka aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Un būsim godīgi, arī godājamie radioklausītāji! Man ir liels prieks, ka šodien mēs dzirdējām runu, kas nāca ar divu gadu nobīdi. Un divus gadus atpakaļ droši vien šī runa būtu uzņemta ar kvēliem aplausiem. Šodien ar dziļu nožēlu nākas konstatēt, ka laiks ir aizgājis veltīgi. Un, ja mēs atveram šīs lietas, kas notika pirms diviem gadiem, šis jautājums, kas notika uz Grenctāles robežpunkta, un arī tos jautājumos, ko tajā laikā Zemnieku savienība pacēla esošajai Šķēles valdībai un pēc tam jau Bērziņa valdībai, nešaubīgi bija šis jautājums par akcīzes nodokli par 120 litriem. Un tieši mēs — zemnieki un Zemnieku savienība — bija tie, kas panāca to, ka Tautas partija bija nolikusi uz 80 litriem, godājamais Bērziņa kungs, šo normu, un mēs panācām, lai šos 100 litrus dabūtu.

Jāsaka, ka šajā situācijā, kad tiešām laiki ir gājuši uz priekšu un virkne zemnieku ir nākuši ar jaunām tehnoloģijām laukos, un kad tiešām iet arī uz šo degvielas taupības režīmu, es domāju, ka šī norma — 100 litri — pašreiz ir pilnībā apmierinoša. Es domāju, ka šeit uzstāsies arī mani kolēģi, kas tieši ar šiem jautājumiem nodarbojas. Ir vesela virkne jautājumu, kur mēs tiešām zemniekiem nāksim pretim un par ko mēs arī iestāsimies, bet dotajā brīdī liet krokodila asaras, ka vilks ir apēdis Sarkangalvīti, ir tieši negodīgi.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS). Cienījamie kolēģi! Man ir drausmīgs prieks par to, ka mans piecu gadu darbs ir tomēr ievērots, jo 1997.gadā mēs šos jautājumus pacēlām, ko Šķēles kungs nosauca par murgiem. Un Bērziņa kungam cik reizes netika prasīts šo lietu izdarīt. Beidzot pa pieciem gadiem ir saprasts tas, ka zemniekiem ir taisnība.

Paldies, jums! Bet tikai kāpēc jūs to neizdarījāt tad, kad jūs paši to varējāt darīt, ja? (Kāds kaut ko runā no vietas.) Ļoti labi! Redziet, tad, kad būs sakārtots budžets un zināsim, cik ir naudas, tad arī to varēsim izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un tajā skaitā kolēģi no Zemnieku savienības! Jāsaka, mani tikko mazliet pārsteidza jūsu runas. Atbalsts nekad nevar būt par lielu! Ir jautājums, ko mēs varam atļauties, cik mēs esam turīgi. Un ir taisnība tiem, ka bija laiks, kad bija sliktāk nekā šajā brīdī — konkrētajā, šodien. Un, starp citu, mani kolēģi Kāposts, Pēteris Kalniņš, kas sēdēja Sadarbības padomē, debatēja ar mani tajā laikā, kad mēs ieviesām šo kārtību — bezskaidras naudas norēķini, lai novērstu blēdības, lai reāla nauda būtu pieejama patiešām zemniekiem. Un ieviesām kopā šo normu par 100 litriem. Valdība šaubījās, vai būs iespējams samaksāt, vai nebūs nepieciešami papildu līdzekļi. Reālā dzīve ir pierādījusi, ka šī sistēma strādā un nauda budžetā ir. Tas, uz ko pašlaik aicina Zemnieku savienības kolēģi, ir neizmantot to naudu, kas ir paredzēta zemnieku vajadzībām. Neizmantot vienkārši. Padomājiet, uz ko jūs aiciniet. Šajā brīdī, kad sistēma ir sakārtota, kad būtiskas blēdības nav iespējamas. Ir iespējams, nesamaitājot budžetu zemniekiem, piešķirt šo iespēju izmantot 120 litrus dīzeļdegvielas akcīzes kompensāciju uz hektāru. Vienai daļai zemnieku tas ir ļoti būtiski ar visām taupības tehnoloģijām. Un es domāju, ka ticamākais, ka arī jūs to zināt. Un tad rodas jautājums — kas tad ir mainījies pēdējo pāris mēnešu laikā jūsu domāšanā? Ceru, ka balsosiet pareizi. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šo te jautājumu varētu vispār nediskutēt, būtu jāatgriežas varbūt pie vienkāršākas normas un nemaksāt ne 100, ne 120 litriem šo te akcīzi, bet ieviest, iekrāsot dīzeļdegvielu, lai katrs zemnieks varētu nopirkt tik, cik viņam vajag lauka apstrādei. Diemžēl šis te mūsu priekšlikums, ko kādreiz izskatīja, vienmēr tika noraidīts, jo mūsu valstī nevarētu izkontrolēt, kas ko dara. Un es domāju, ka tajā brīdī, kad sakārtosim valsti, kad sakārtosim šo te degvielas tirdzniecību, varbūt arī atgriežamies pie šī te jautājuma, un līdz ar to šī te diskusija tiktu noņemta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Atis Slakteris vēlas runāt otro reizi? Nē. Paldies!

Vai deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt otro reizi? Lūdzu!

G.Bērziņš (TP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šeit izskanēja motīvi, kāpēc šobrīd to var darīt, un arī par to, ko jau teica bijušais zemkopības ministrs, arī finansu ministrs valdībā, bija ļoti grūta debate par šiem 100 litriem. Finansu ministrs to atbalstīja. Tā ka nevajag stāstīt tās lietas, kas nav. Bet šobrīd sakārtotā sistēma ļauj palielināt līdz 120 litriem par hektāru, kas ir ļoti svarīgi daudzām intensīvām saimniecībām. Saimniecībām, kas ražo tanīs sektoros, kas varbūt Eiropas Savienībā nav kvotēti, kas īstenībā ļauj palielināt lauksaimniecībā nodarbināto kopējos ieņēmumus. Un neizmantot šo iespēju, manuprāt, nav pareizi.

Par iekrāsoto degvielu. Latvijas apstākļiem variants ir absolūti nepiemērots. Kāpēc? Tāpēc, ka tas prasīs ievērojamus ieguldījumus un degviela zemniekiem būs dārgāka. Kāpēc? Tāpēc, ka tā būs jāglabā atsevišķi, jāuzskaita atsevišķi. Tirdzniecībā zemnieks tiks ierobežots. Pirkt no tās vietas, ne jau katrā rajonā, piemēram, būs 20—30 vietu, kur tirgos iekrāsotu degvielu. Būs tikai dažas. Un te izvēles iespēju nebūs nekādu. Manuprāt, šī sistēma ir ļoti progresīva. Izvēlēties zemniekam brīvi, kur, kā un kādu degvielu grib iegādāties, kādos apjomos un atmaksāt pilnu akcīzes summu. Tā ka nevajag atgriezties pie tām sistēmām, kas varbūt ir strādājušas, par kurām ir diskutēts, par kurām var pierādīt, ka 2—3 santīmus zemnieks par to litru maksās vairāk, jo būs iekrāsots. Jo apjomi būs mazi un tirdzniecība prasīs papildu izdevumus, papildu glabāšanas tvertnes, papildu uzskaites sistēmas un tā tālāk. Tāpēc es tiešām aicinu, lai attīstās, un šobrīd ir iespēja jūsu attieksmi izteikt ne tikai vārdos, bet arī balsojumā. Vērosim, kāda ir jūsu attieksme šobrīd, jo laiks iet. Valsts kļūst turīgāka. Un daudzi prasa, kāpēc tiek samazināts vai netiek piešķirts papildus. Tāpēc aicinu izmantot tās iespējas, kas dotas šobrīd!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris. Otro reizi.

A.Slakteris (TP). Cienījamie kolēģi! Tajā skaitā patiešām Zemnieku savienības kolēģi! Šis gadījums, kad neizmantos visu naudu, kas bija paredzēta akcīzes nodokļa kompensācijai zemniekiem, faktiski apcirps iespējas cīnīties par nopietnu budžetu jūsu pašu zemkopības ministram. Padomājiet labi! Es saprotu, ka šīs taktiskās viltības jūs vēl neesat apguvuši, bet, ja zemniekiem paredzēto naudu šajā gadā neizmantos, tad nākošajā gadā šīgada bāze būs sliktāka. Jūs saprotiet, ka jūsu darbu mērīs, un nav nekāda… Tad, kad naudas trūkst, ir pareizi taupīt, un taupība principā ir pareiza, bet ir jautājums — kādam mērķim? Šajā brīdī viss ir skaidrs — nauda ir, ir ietaupīta un var izlietot precīzam mērķim. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātei Baibai Brigmanei ir vēl kas piebilstams?

Tātad lūdzu balsojam par 1. — deputāta Aigara Kalvīša un Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 48, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pietkevičs. 2.priekšlikums ir analogs pirmajam.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav balsojams? Jā, paldies!

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti… (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nav balsojams. Tas ir tieši tāds pats kā pirmais priekšlikums.”)

Sēdes vadītāja. Šis nav balsojams priekšlikums…

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bērziņš, Kalvītis, Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad atklājam debates. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par cik man nedeva vārdu par 2.priekšlikumu, es gribētu tikai vēlreiz norādīt Zemnieku savienības pārstāvjiem, kas vienmēr ir mēģinājuši būt šīs nozares patrioti. Šis balsojums atņem pusotru miljonu nākošā gadā bāzei. To, ko jūs šodien neatbalstījāt — 1., 2.priekšlikumu, reāli bāzi samazināt par pusotru miljonu šajā sadaļā. To jūs redzēsiet budžeta projektā, tas būs skaidri pierādāms, un šaubu šeit nebūs nekādu.

Par 3.priekšlikumu. Man būtu nedaudz jāpalabo cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja un jāpasaka, ka priekšlikumi bija vairāki. Iepriekšējā plenārsēdē skatāmajā dokumentā bija krietni vairāk priekšlikumu, bet acīmredzot, saņemot kādu signālu no Visuma, šis dokuments pagājušajā plenārsēdē tika atsaukts.

Kas tad bija tajos priekšlikumos, kurus jūs vairs neredzat šajā dokumentā? Šos priekšlikumus bija iesnieguši “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK frakcija, satiksmes ministrs Roberts Zīle, bija iesnieguši arī vēl citi deputāti. Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ļoti ilgi debatējām par šiem priekšlikumiem, kurus jūs neredzat, kuri paredzēja ko? Paredzēja ievērot iepriekšējās Saeimas lēmumu, kas paredz pakāpenisku pāreju, izmainot procentuālo sadalījumu par labu Autoceļu fondam no akcīzes nodokļa. Ja šobrīd likums paredzēja, spēkā esošais, šo sadalījumu — 40% valsts pamatbudžetam un 60% Valsts ceļu fondam, tad debatētie priekšlikumi, kurus Budžeta un finanšu (nodokļa) komisija, starp citu, atbalstīja, tādēļ vēl jo vairāk šeit jādomā par kādiem pārdabiskiem spēkiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šos priekšlikumus. Tie paredzēja pāriet pakāpeniski līdz pat 85%, ka akcīzes nodokli novirzīs Autoceļu fondam. Tieši tur, kur vajag, tieši tām vietām, kas ir pašas nepieciešamākās kā lauku ceļi un tā tālāk.

Man jāsaka, ka šī izšķiršanās palikt pie vecās kārtības, pie 40 un 60% sadalījuma, nozīmē faktiski, ka tiek noņemti visi tie solījumi, kas tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Man bija tas gods piedalīties “Milžu cīņās” satiksmes sadaļā. Visu partiju debatētāji solīja, ka to darīs un nekavējoši. Kas ir mainījies? Vai mazāk naudas ir ienācis šobrīd, kā bija plānots par akcīzes nodokli degvielai? (Starpsauciens: “Nav naudas!”) Nē! Nauda ir ienākusi vairāk, nekā bija plānots! Solīja 400 miljonus no kontrabandas apkarošanas dabūt! Kur ir tie solījumi? Kā tie materializēsies? Šie visi priekšlikumi tiek šobrīd... šie solījumi visi tiek atsaukti un nolikti malā.

Par vēl vienu šī deputātu Bērziņa, Kalvīša un Rugātes priekšlikuma aspektu. Tiek galu galā tomēr svītrots tas sadalījums, kas paredzēja, ka Latvijas Vides aizsardzības fondā tiks ieskaitīta akcīzes nodokļa daļa par videi kaitīgu ekoloģiski bīstamu degvielu izmantošanu siltumapgādē. Mēs uzklausījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī atbildīgās personas no Vides aizsardzības fonda, kas apliecināja, ka, protams, absolūti lielākā daļa ir izmantota saskaņā ar plānotiem mērķiem. Un viņi palika cerībā, ka valdības solījums, ka precīzi tā summa, kas šogad ir iekasēta un novirzīta Vides aizsardzības fondam, tiks iekļauta arī nākamā gada budžetā. Mēs skatīsimies, vai tas tā būs. Mana sajūta ir, ka būs atkal kārtējā mūsu mānīšana. Neticu, ka šī summa, kas ir aptuveni 630 vai nedaudz vairāk tūkstoši latu, tur būs atrodama.

Es nezinu, protams, kā domā “zaļie” aktīvisti, kas vienmēr par šo lietu savā laikā debatēja. Starp citu, šo priekšlikumu kādreiz iestrādājām, un šādu te normu aicināja atbalstīt toreiz vides ministrs Indulis Emsis. Viņš bija viens no tiem ministriem, kas ļoti aizstāvēja šo ideju. Gribētu redzēt, kā jūs šodien domājat. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējā runā no sākuma mēs dzirdējām par lietu, kura šeit nav rakstīta, bet beigu galā mēs nonācām tomēr pie paša šī te iesnieguma būtības, kur deputāti Bērziņš, Kalvītis un Rugāte mums piedāvā saglabāt veco sistēmu, ka ir iezīmētais nodoklis, iezīmētais nodoklis tātad par videi nedraudzīgajiem... krāšņu kurināmo un tā tālāk.

Šobrīd šis labais iekasējums ir noticis, mūsuprāt, vienas vienkāršas lietas dēļ: lielākā daļa šobrīd Latvijas kontrabandas sistēmas strādā uz dīzeļa pārsaukšanu par krāšņu kurināmo vai siltumkurināmo, šādā veidā ekonomējot maksājamos nodokļos. Un šajā gadījumā nauda nokļūst vides aizsardzības speciālajā budžetā. Gadījumā, par ko mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka nākošajā gadā cīņa ar kontrabandu notiks un nebūs šādu iespēju — nosaukt dīzeli par krāšņu kurināmo, lai šīs te... Vai tāpēc, ka uzlabojas kontrabandas apkarošana, ir jācieš vides speciālajam budžetam? Manuprāt, daudz loģiskāk ir novirzīt šos līdzekļus no centrālā budžeta, nevis pakļaut riskam darbu vides jomā tāpēc, ka uzlabojas cīņa ar kontrabandu. Iepriekšējos gados šis lielums varēja pieaugt tieši šī te iemesla dēļ.

Un tieši tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt šo te priekšlikumu, jo savādāk Vides aizsardzības fondam nauda nākošgad var samazināties, jo jauno laiku valdība uzlabos cīņu ar kontrabandu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu atgriezt uz pareizā ceļa Kušķa kungu, kas maldās (varbūt ir speciālists daudzās jomās, bet nu nebūt ne finansēs), un izstāstīt, kāda ir lietas būtība. Protams, krāšņu kurināmā un dīzeļdegvielas ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs. Tas atšķiras tikai ar dažiem parametriem, jo sevišķi ar sēra saturu. Un augsti kvalitatīvs krāšņu kurināmais no dīzeļdegvielas atšķiras tikai par vienu, diviem parametriem varbūt no 20 analīzēs noteiktajiem. Un likmes šeit ir atšķirīgas. Par krāšņu kurināmo šobrīd likme ir 4 lati par 1000 litriem un par dīzeļdegvielu — 100 latu. Jums būs taisnība tanī gadījumā, ja neaugtu kopējie ieņēmumi akcīzes nodoklim. Bet šobrīd...šogad akcīzes nodokļa par naftas produktiem pieaugums ir 20%. Un jūs teicāt, ka nu, teiksim, nākamgad atkal tiks uzlabots. Skatīsimies, vai jums izdosies sasniegt šo te pieaugumu — 20%, kas ir sasniegts šogad. Kaut gan pašreiz, pēc visām prognozēm, kas tiek iesniegtas valdībā, pieauguma tempi ir divreiz zemāki nekā šogad. Un jūsu vārdi negūst atbalsi, vismaz valdības dokumentos. Pagaidām varbūt arī tālāk. Tāpēc, manuprāt, būtiski tiek maldināti gan radioklausītāji, gan kolēģi. Tam nav nekāda sakara ar šo problēmu, jo dīzeļdegvielai ir vēl trešais produkts, tā sauktais baltais mazuts, kurš arī pēc formulas ir diezgan līdzīgs, tikai tam ir vēl citas sastāvdaļas, kuras atšķiras pēc ķīmiskā sastāva. Un, protams, ir ļoti grūti strādāt iekasēšanā pie ļoti līdzīgiem produktiem, kur uz robežas muitniekam praktiski nav iespējams precīzi noteikt, vai tas ir šis produkts vai cits.

Tā ka es aicinu atbalstīt, jo šis ir ļoti būtisks jautājums, teiksim, saistībā ar vides projektiem. Un tas, ka naudas būs mazāk, tas nav attaisnojies, strādāsim labāk pie iekasēšanas gan naftas produktiem, kas tiek izmantoti kā kurināmais, gan kā degviela. Šogad pieaugums, kā es minēju, ir 20%, un arī nākamgad ceru, ka būs vismaz tāds pats, kaut gan pēc pašreizējās darbības, domāju, ka jūs to nespēsiet, jo pašreiz vairāk valdības darbs raksturojas ar neprofesionalitāti un nespēju, un visi skaitļi pašreiz apliecina pilnīgi pretējo no tā, ko jūs sakāt.

Un šis arī ir ļoti svarīgi. Krāšņu kurināmais ir mazāk kaitīgs nekā akmeņogles, mazuts un citas lietas. Un daudzas kurtuves arī tiek pārprofilētas no videi kaitīgākiem šiem te produktiem uz videi mazāk kaitīgiem. Līdz ar to šis bija arī tāds drošības stimuls, ka šis būs atbalsts šiem projektiem, ka tiek aizstāti ievērojami kaitīgāki videi produkti, kas tiek izmantoti kā kurināmie ar mazāk kaitīgajiem.

Tāpēc, Kušķa kungs, es tiešām atvainojos, bet šoreiz jums nebija pilnīga taisnība. Es jums varu to pierādīt ar jebkuriem skaitļiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Depuāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Es gribēju drusku piedalīties ar saviem apsvērumiem jautājumā par to, par akcīzes nodokļa par krāšņu kurināmo, par šā nodokļa ieskaitīšanu speciālajā Vides aizsardzības fondā. Un šis piedāvājums šobrīd ir šādu pārskaitījumu vairs turpmāk neizdarīt.

Es gribu uzsvērt, ka šī akcīzes nodokļa ievirzīšana vides aizsardzības programmu realizācijai ir ļoti būtiska, bet to var izdarīt dažādi. Var to izdarīt caur Vides aizsardzības fondu, kas bija līdzšinējais ceļš, bet var to izdarīt savādāk, šādu summu proporcionāli iekasētajam akcīzes nodoklim par krāšņu kurināmo, ka budžeta dotāciju nododot Vides investīciju fondam, piemēram, lai Vides investīciju fonds varētu kreditēt vietējo katlumāju un pašvaldību, it īpaši pašvaldību, katlumāju pārbūvi uz vietējo kurināmo. Tātad panākot samazinājumu, ka mums ir jāiepērk importēts kurināmais, panākot vides kvalitātes uzlabojumu un panākot ekonomikas attīstību, kas ir balstīta uz vietējā kurināmā izmantošanu un ražošanu.

Šis variants, mūsuprāt, ir vēl efektīvāks, jo Vides aizsardzības fonds sniedz tikai dotācijas jeb dāvinājumus projektiem. Turpretī Vides investīciju fonds, izsniedzot labvēlīgus kredītus, šo iekasēto summu uzkrāj, kas nāk atpakaļ kā maksājumi, un var piešķirt nākamajiem projektiem. Respektīvi, tas ir sava veida dzinējrats, ka, saņemot šādu rotāciju, to var atkal un atkal no jauna izlietot vides programmu realizācijai. Tas nav vienreizējam patēriņam. Tādēļ tiešām mēs atbalstām šādu budžeta dotāciju, bet mēs, tāpat kā šeit Šķēles kungs teica, raudzīsimies, lai tiešām šāda dotācija budžetā būtu. Jo, ja tā nebūs, tad es uzskatu, ka piemānīts ir ne tikai Šķēles kungs, bet mēs arī. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Jūs jau sen esat piemānīti!”) Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andris Šķēle vēlas debatēt? Otro reizi, lūdzu!

A.Šķēle (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ar gandarījumu klausījos, ko teica Emša kungs. Es atceros šo debati, kad Emša kungs bija ministrs manā valdībā. Mēs daudzus variantus toreiz izrunājām. Un nenoliedzami, mana pieeja vienmēr ir bijusi ieklausīties attiecīgās nozares profesionāļos, nevis diletantos. Un Emša kungu es esmu vērtējis vienmēr kā profesionāli, un šodien viņa izklāstītais viens no variantiem arī tika pārrunāts 1996.gadā un vēlākā laika periodā.

Tomēr es gribētu nedaudz, nedaudz atgādināt varbūt, ko, kā jau politiķim pienākas, Emša kungs nedaudz izlaida un neminēja. Mēs toreiz galu galā palikām tieši pie šīs normas, kuru tagad taisāties svītrot, tāpēc, ka mums nebija pārliecības, kā pārvarēt tās resoriskās pretišķības, kādas vienmēr ir izpaudušās starp Finansu ministrijas ierēdņiem un citu ministriju ierēdņiem. Un vienmēr šie apsolījumi, ka tā proporcija tiks saglabāta, ka tas tiks ņemts vērā, ka būs nauda videi, būs bērniņiem, būs rehabilitācijai, būs tam un tam, un tam. galu galā nekad nevainagojās ar panākumiem. Un tieši tādēļ mēs toreiz, saprotot, ka mūsu virzībā uz Eiropas Savienību vides jautājumi un vides sakārtošana prasīs vienus no vislielākajiem līdzekļiem, tas kopējais apjoms, lai ieviestu vides direktīvas, ja nemaldos, izmaksas aptuveni 1 miljardu latu vai dolāru, es atvainojos, Emša kungs droši vien zina to precīzāk, un tādēļ mēs nolēmām, ka mums tomēr acīmredzot vides atbalsta lietas ir jābūvē kaut kādā veidā, ja tā var teikt, vairākos ceļos, vairākās taciņās, lai šīs naudas kopējais apjoms galu galā veidotos nevis no viena budžeta konkrētā pārbalsojuma “par” vai “pret”, bet lai mēs diezgan prognozējami, nesaistīti ar konkrēto budžeta gadu, tie cilvēki, kas strādā vides fondos vai vides investīcijas attiecīgajos fondos, varētu plānot nākošos gadus un strādāt ar nu, ja tā var teikt, ar budžeta naudu, bet ar nelielu uzņēmējdarbības kvalitātes ievirzi. Un tādēļ šis priekšlikums tiek iestrādāts, un tas līdz šim brīdim strādāja perfekti. Protams, varat to svītrot. Tas ir jūsu rokās. Bet šeit mēs būsim solidāri kopā acīmredzot ar zaļajiem, ar Emša kungu, un rūpīgi skatīsimies, vai proporcija ir saglabāta un vai šie solījumi ir pildīti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas piedalīties debatēs? Lūdzu! (No zāles deputāte B. Brigmane: “Jā!”)

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Es nevaru saprast, kāpēc visu laiku, kā tiek izskatīts jautājums, kur tiek skarti speciālie budžeti, opozīcija uzreiz sāk ļoti nikni brukt virsū mūsu valdībai un valdības centieniem sakārtot valsts budžetu. Šis ir atkal kārtējais gadījums, un mēs ļoti pārliecinoši dzirdējām Emša kunga runu, par ko mēs jau iepriekš, par šo sistēmu iepriekš jau bijām runājuši, vienojušies, ka tiešām, saņemot budžeta dotāciju kāda noteikta konkrēta darba vai darbības veikšanai, mēs varam to arī attīstīt, padarīt un galu galā realizēt ar visminimālākajiem līdzekļiem gūstot maksimālo rezultātu.

Šodien atkal mums ir nezin kāpēc jāklausās, ka valdība nepiešķirs, nedos, ka mēs neticam. Vēl jau nekas nav ne piešķirts, ne noņemts, ne atņemts. Vēl jau mēs neesam redzējuši to budžetu. Un tad, kad redzēsim, tad varēsim sākt kritizēt un pārliecināt zemniekus vai zaļos, vai kādus, ka viņu solījumi netiks pildīti.

Es domāju, ka tāpēc mēs šodien un arī iepriekšējās plenārsēdes šeit strādājām, lai sakārtotu tieši šo sistēmu un lai mēs varētu līdzekļus novirzīt nevis abstraktu katlumāju remontam, bet tieši vides sakārtošanai. Un vēl es lūdzu komisijas locekļus neiesaistīt diskusijā un nemēģināt apspriest tos jautājumus, kuri šodien nav paredzēti un iesniegti kā priekšlikumi.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs katrs sāksim stāstīt, ko mēs kurā komisijā esam runājuši, tad tiešām plenārsēdes mums ievilksies visas dienas garumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputātes kundze, vajadzētu pieturēties pie priekšlikumu konkrētā satura.

Vai Dzintars Ābiķis vēlas piedalīties debatēs? 4 minūtes. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Kāpēc Tautas partija kritizēja šādu valdības pieeju budžeta veidošanā? Jūs gribat atgriezties tajos laikos, kad bija viena pareizā partija un viena pareizā partija noteica, kādām filmām dot naudu, kādiem projektiem dot naudu. Viena pareizā absolūtā partija noteica pilnīgi visu.

Un šobrīd es šeit gribētu vilkt zināmas paralēles arī ar Kultūrkapitāla fonda lietām. Mēs izdarījām to, ka izvēli, kādas filmas uzņemt, kādus projektus īstenot, izdara attiecīgās nozares profesionāļi, eksperti. Jūs gribat kārtējo reizi panākt to, lai visu nosaka vienpersoniski vienīgā pareizā partija, šajā gadījumā vienīgais pareizais Ministru prezidents, kurš pārzina visas lietas no A līdz Z. (Starpsauciens: “Nešaubīgi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputātu kungi, divas minūtes! Jeb turpināsim pēc pārtraukuma?

Lūdzu, deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Cienījamie koalīcijas deputāti un tajā skaitā Brigmanes kundze! Šodien jau valdība un koalīcijas deputāti ir nobalsojuši, ka no zemniekiem piešķirtās naudas akcīzes nodokļa kompensācijai pusotru miljonu neizmaksās. Te nav runa par to, ka varbūt kādreiz nākotnē tikai būs laba kārtība. Jūs šodien jau esat nobalsojuši no zemniekiem piešķirtās naudas noņemt pusotru miljonu.

Tāpēc man nav nekādu ilūziju attiecībā tajā skaitā par vides lietām. Darbi apliecina pretējo.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojam par 3. — deputāta Gundara Bērziņa, Aigara Kalvīša un Antas Rugātes priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 23, atturas — 17. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Pirms mēs dodamies pārtraukumā, lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm.

Pirms tiek nolasīti rezultāti par reģistrāciju, vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Lūdzu ņemt vērā divus ziņojumus. 10.30, tas ir, tūlīt, sākoties pārtraukumam, Dzeltenajā zālē Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana. Un ziņoju, ka Saimnieciskās komisijas sēde notiks pēc plenārsēdes Jēkaba ielā 16 118.telpā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ārlietu komisijas priekšsēdētājai deputātei Vaiderei!

I.Vaidere (TB/LNNK). Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties starpbrīdī uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es atkārtoju — no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs tūlīt uz apspriedi šeit pat blakus, Dzeltenajā zālītē! Tūlīt pat, nekavējoties!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Lovnika kungu notiks šodien 12.30 Jēkaba ielā 16 211.telpā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāte Jevgenija Stalidzāne paziņo, ka par dokumenta nr.58B 1.priekšlikumu viņas balsojums ir bijis “pret”.

Lūdzu, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alberts Krūmiņš, Andrejs Radzevičs, Dzintars Zaķis un Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! 10.35 komisijas sēde Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt 19.decembra Saeimas sēdes darba kārtību.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.122B — likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un atbalsta to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tiešām esmu gandarīts par šo lēmumu, kurš tika kopīgi izstrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un gribētu jūs aicināt arī pārējos šāda tipa lēmumus pieņemt tāpat kā šo, pareizus lēmumus, jo šis nav pamatā finansiāls jautājums. Šis vairāk ir patriotisks jautājums, šis vairāk ir ētisks jautājums.

Es pateicos saviem kolēģiem komisijā par atbalstu un aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzam. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu balsojam par 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79 deputāti, pret, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dalbiņš. Šis priekšlikums ir atbalstīts... daļēji atbalstīts pirmajā lasījumā... 1.priekšlikumā, es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr. 123B. Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

1.priekšlikums — iesniedzis deputāts Klementjevs. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. — deputāta Klementjeva priekšlikumu?

Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par 1. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsosim par 2. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Balsosim par 3. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Tādēļ balsosim par 4. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 48, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. — deputāta Slaktera priekšlikums — ir iestrādāts 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tāpat 6. — deputātu Orlova un Turlaja priekšlikums — ir iestrādāts 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 5., 6. un 7.priekšlikumu? Ā! Atklājam debates.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Rodas tāda sajūta, ka notiek tādas spēlītes. Spēlītes ar cilvēkiem, kuriem šobrīd diez vai ir īpaši joki prātā, jo viņus ir skārusi, viņu ģimenes šī narkotiku lieta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja iepriekšējā sēdē Saeimas deputātus karsti aicināja svītrot valsts palīdzības sniegšanu šiem bērniem no 1.janvāra. Savukārt šodien mēs redzam, ka domas jau ir mainījušās. Un šodien mūs aicina jau uz citiem balsojumiem. Un mēs jūtam atkāpšanos no iepriekšteiktā.

Bet, cienījamie kolēģi! Šie cilvēki, kuri ir ar šīm narkotikām saskārušies un kuru ģimenēs ir šī nelaime, viņi klausās, ko mēs šeit runājam, un viņi dzird šo satraukumu. Un es nevaru saprast, kāpēc vispirms jāsatrauc un jāsāpina šie cilvēki un tikai pēc tam jāsāk domāt un rēķināt, vai tiešām naudas nebūs šim mērķim, vai tiešām nesanāks īstenot šo 7.Saeimas nolemto likuma normu. Galu galā tomēr izrādās, ka 7.Saeimas lēmums ir bijis pareizs, ir bijis laikā, ir bijis finansiāli pamatots un finansiāli iespējams. Par to liecina arī vakar televīzijā izskanējusī argumentācija no pozīcijas kolēģiem, ka, lūk, bērnu sociālo rehabilitāciju tomēr valsts nodrošinās no 1.jūlija, jo kāda izskanēja argumentācija, jo tad rehabilitācijas iestādes būs gatavas uzsākt sniegt šo pakalpojumu. Un es vakar nedzirdēju vairs nevienu vārdu par budžeta krīzi, nevienu vārdu par finansiālu neiespējamību šo likuma normu uzsākt. Un tas ir pareizi. Lai nu kas, bet budžeta krīze mūsu valstī šobrīd nav.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šos savus vārdus šeit, parlamentā, vispirms desmitreiz nomērīt, izsvērt, visu rūpīgi izrēķināt un tikai pēc tam nākt klajā ar nepamatotām likumu grozījumu iniciatīvām. Jo šo mētāšanos ar vārdiem klausās un dzird cilvēki, kuri gaida mūsu lēmumu.

Mums, opozīcijas Tautas partijas deputātiem, protams, ir gandarījums ka mēs esam sadzirdēti un ka šie likumi vairāk netiek traktēti tādā formulējumā, kā tos iepriekš rosināja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja. Un es jūs aicinātu atbalstīt Ata Slaktera priekšlikumu, tātad īstenot šo likumu no 1.janvāra, kā tas bija paredzēts, nevis no 1.jūlija, bet, ja kādam varbūt nepatīk, ka tas ir Ata Slaktera priekšlikums, tad varbūt pieklātos atbalstīt Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdres kundzi, jo viņa vakar “Lauku Avīzē” saka šādus vārdus: “Pēc saskares ar lauku skolu un ģimeņu problēmām uz likumiem es vairs nespēju noraudzīties bezkaislīgi un visu rēķināt tikai skaitļos. Tiesiskajai sistēmai cilvēku dzīve ir jāatvieglo, nevis jāsarežģī.” Un turpat blakus arī ministrs godājamais Dombrovska kungs saka šādi: “Lai cik spraigs ir darbs, jāpalīdz tiem, kam klājas visgrūtāk.” Un šodien ir tā reize, kad mēs to vara, apliecināt nevis vārdos, bet darbos.

Un es gribētu aicināt arī atvieglot Andra Bērziņa Bērnu fonda sludināto akciju, labdarības akciju šobrīd — ziedot no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai. Un es domāju, ka parlaments būtu pirmais, kuram būtu jāparāda šī valstiskā griba.

Un vēl. No šīs Bērnu fonda reklāmas vakar televīzijā es sapratu vēl vienu lietu, ka rehabilitācijas iestādes ir gatavas šo rehabilitācijas funkciju veikt nevis no 1.janvāra, kā mums stāsta, bet jau no rītdienas. Tātad tas arī liek padomāt, ka, ja varbūt šim likumam būtu trešais lasījums, tad arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šis priekšlikums būtu jau tāds, kādu to bija lēmusi 7.Saeima.

Cienījamie kolēģi! Pārliecībā, ka pēc sacītā presei Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un arī Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš balsos par šo Ata Slaktera priekšlikumu, es aicinu arī pārējos pievienoties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es ļoti pateicos deputātei Goldes kundzei par tādu ļoti pārdomātu runu un lielo atbalstu bērnu rehabilitācijai un viņu ārstēšanai. Šis jautājums mums visiem ļoti sāp daudzus gadus, un mēs gaidījām, kad ledus sakustēsies, jau pirms pieciem gadiem. Nu beidzot tas ir sakustējies, un mēs esam saklausījuši šo bērnu problēmas un viņu vecāku problēmas. Jo, kā katram jautājumam, kas ir novēlots, Labklājības ministrija tikai pagājušā gada augustā beidzot izstrādāja kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgi bērni saņem sociālo rehabilitāciju, un vēl to Ministru kabinets nav apstiprinājis, tas pagaidām vēl ir tikai projekts, un diemžēl arī speciālistu sagatavošana prasīs vismaz pusgadu, ja ne vairāk, un arī tad viņi vēl īsti nebūs gatavi, jo vēl viņiem jāsaņem viss teorētiskais kurss, viņiem jāiziet praktiskās nodarbības, jo darbojošā Straupes rehabilitācijas kopienā, kurā pagaidām ir 20 gultas, kas vienmēr ir pilnas, dabīgi, tur ir arī skola, kur bērni mācās, kur viņi saņem specializēto palīdzību… Tā kā bērni bez palīdzības nepaliks, jo turpina strādāt pārējās visas mūsu iestādes.

Bet ir runa par jaunas kopienas atvēršanu, ko Bērnu fonds no saziedotajiem līdzekļiem ir jau sagatavojis, un pašreiz norit zemes ierādīšanas darbs un arī projektēšana, un kopienas veidošana tiks pabeigta tieši nākošā gada pusgadā, un tad šī kopiena varēs sākt savu darbību.

Tā ka līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums par šo līdzekļu izdalīšanu no pusgada ir vairāk nekā pamatots, un es lūgtu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tiešām ir panākts pēc ilgām debatēm, mēs visi strādājām, es arī konsultēju komisiju, un es ceru, ka mēs izdarīsim ļoti labu darbu mūsu bērniem, lai viņus glābtu no šīs nelaimes, jo tā ir tiešām draudoša, un ir prieks, ka beidzot ir sākti risināt šie jautājumi.

Paldies tiem, kas to ir veikuši!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka Strazdiņa kungs, kurš vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, runā patiešām par šīm ļoti svarīgajām lietām ne tikai no ārsta, profesionāļa viedokļa, bet es ceru, ka tagad jau arī no izglītības darba vadītāja viedokļa.

Un, ja mēs runājam no šī profesionālā viedokļa, tad visi izglītības darbinieki un patiesībā arī visi vecāki zina, ka svarīgs nav tas punkts un datums, bet svarīgs ir process, un rezultāts būs tikai tad, ja būs pilnvērtīgs, savlaicīgi sākts un daudzpusīgs process, un tāpēc es lūdzu neatlikt uz kaut kādu vasarā datumu, pavisam, pavisam kaut kur patālāku, tik ļoti akūtai un sasāpējušai lietai, par kuru, es domāju, Strazdiņa kungs ir viens no lielākajiem speciālistiem, un es domāju, ka visi tie, kas mēs esam saistīti gan tieši, gan netieši ar šīm problēmām, ka mēs saprotam, ka atlikt — tas nozīmē vispār neko neuzsākt un neko nedarīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, būtu ārkārtīgi jocīgi dzirdēt, ka te kāds atnāktu uz tribīni un teiktu, ka nevajag neko darīt, ka nekāda rehabilitācija nav vajadzīga. Tas būtu vairāk nekā jocīgi, tāpēc ir jocīgi klausīties arī to, ka kāds te nāk tribīnē un saka, ka tas ir jādara. It kā tas tāpat nebūtu skaidrs.

Jautājums ir pavisam cits. Vai ir tikai tukša runāšana šeit no tribīnes, un ļoti neglīti ir savu kolēģu uzvārdu šeit piesaukšana… Ziniet, jūs tur teicāt tā un tā, es taču šodien ceru, ka jūs tā rīkosities… Ja es sākšu atgādināt, ko jūs katrs kur esat teicis, tad būs ļoti interesants izdevums, ieskaitot visus balsojumus un tā tālāk.

Tā kā, neapšaubāmi, lieta ir jārisina. Bet kvalitāte, risinājums ir atkarīgs no līdzekļiem, no iespējām, kad to darīt. Šeit uzstājās profesionālis Strazdiņa kungs un skaidri jums pateica savu viedokli kā profesionālis. Es saprotu, ka mums ir daudzi tik gudri cilvēki, kas ir profesionāļi jebkurā jautājumā. Ābiķis kā parasti neprot uzvesties. Viņš vadīja iepriekšējā Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, rezultāti ir acīmredzami šodien… (Aplausi.)

Lūk, tā kā es tomēr aicinātu ieklausīties profesionāļos — gan budžeta speciālistos, gan arī tajos cilvēkos, kas ir nodarbojušies nopietni ar šo jautājumu un nevis tikai tukši runājuši un atbalstīt izsvērto Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Tu taču teici, ka uzvārdus nesauks.”)

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts pieteicies nav.

Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 5. — deputāta Slaktera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42 deputāti, pret — 50, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6. — deputātu Turlā un Orlova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Balsojams? Lūdzu! Lūdzu balsojam par 6. — deputātu Turlā un Orlova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41 deputāts, pret — 53, atturas — 1 deputāts. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95 deputāti, pret — nav, atturas — 2 deputāti. Priekšlikums ir pieņemts.

B.Brigmane. 8.priekšlikums, iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šis priekšlikums ir iestrādāts 9. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā tika apspriests vairākkārt, un, noraidot varbūt opozīcijas deputātu priekšlikumus, kas bija 2., 3., 4., kas praktiski sevī ietver kopā ar šo 8.priekšlikumu, runa šeit ir par vairākām iedzīvotāju kategorijām, kurām ar nākamo gadu valdība bija paredzējusi liegt sociālās rehabilitācijas pasākumus.

Runājot no finanšu aspekta, šogad šiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem ir atvēlēti 920 000 latu budžetā, nākošgad tika prognozēts atvēlēt tikai 640 000 latus, par 280 000 latu mazāk, kas ir gandrīz par trešdaļu. Un uz kā rēķina? Uz pensionāru rēķina, uz represēto rēķina, uz invalīdu rēķina! Jo šīs kategorijas bija izslēgtas kā atsevišķas kategorijas, kam tiek sniegti šīs sociālās rehabilitācijas pasākumi. Uzklausot Pensionāru federāciju, Represēto apvienību Sociālo un darba lietu komisijā, šīs apvienības prasīja tikai vienu: ja jau nevar iedot vairāk, viņi teica, valsts, izskatās, ka attīstās, nu vajadzētu jau it kā vairāk. Nu bet nenoņemiet vismaz to, kas šobrīd ir! Un šeit, kopā strādājot, Sociālo un darba lietu komisija diezgan vienprātīgi (ja nemaldos — 9 pret 2, balsojot pozīcijai ar opozīciju), kopumā atbalstot šo priekšlikumu, virzīja to tālāk, un praktiski tikai ar tehniskiem labojumiem, juridiskiem to ir atbalstījusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Šeit mums izdevās kopīgi arī novērst vienu kļūdu, ko grasījās valdība šobrīd varbūt darīt — neļaut piedalīties sociālās rehabilitācijas procesā pensionāriem un politiski represētajām personām, kam līdz šim šīs iespējas bija. Tas, kas mūs uztrauc, protams, ka šis priekšlikums ir kā uz vienu gadu darbojošs, un šī gada laikā, protams, ir jāsakārto šīs lietas, jo, protams, šeit ir ļoti sarežģīta diskusija par sociālo rehabilitāciju, medicīnisko rehabilitāciju, kas iet it kā roku rokā, bet tagad, izveidojot jaunu ministriju, tiks atdalītas viena no otras un būs grūta šo divu darbību — sociālās rehabilitācijas un medicīniskās rehabilitācijas mijiedarbība.

Tāpēc es esmu priecīgs, ka Sociālo un darba lietu komisija, ilgi strādājot, ilgstoši uzklausot šīs federācijas, pieņēma šo lēmumu un atjaunoja šo kārtību, kāda bija pensionāriem un represētajām, politiski represētajām personām. Bet, protams, šī norma pašreiz pēc likuma strādā tikai vienu gadu. Un šā gada laikā šī lieta ir jāsakārto tā, lai tā būtu un darbotos ilgstoši. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (JL). Cienījamie kolēģi un Prezidij! Mēs tiešām Sociālo un darba lietu komisijā ļoti ilgi spriedām par šo jautājumu. Un, neapšaubāmi, ka mēs visi esam par to, ka mūsu pensionāriem, mūsu invalīdiem un represētajiem ir jāsaņem normāla palīdzība un atbalsts visās šajās smagajās dzīves situācijās. Taču īsti tā jau nav, ka mēs būtu nostājušies pret šo grupu kā tādu, jo īstenībā arī pirms šo grozījumu izdarīšanas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā 21.pantā bija iestrādāts, ka invalīdiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespējas saņemt šos rehabilitācijas pasākumus. Taču, lai nerastos nekāda veida domstarpības vai pārpratumi, tad, protams, ka šis punkts, kas tiek pievienots grozījumos, tikai dara skaidrāku visu šo lietu. Un katrā gadījumā neviens mēs neesam pret to, lai kāds saņemtu pakalpojumus. Kādēļ šī summa varētu būt mazāka, ir pilnīgi cits jautājums. Jo īstenībā neviens no šiem pensionāriem, neviens no šiem invalīdiem, kā arī represētajiem nav praktiski vesels, kā ir pieņemts teikt. Līdz ar to ir jādomā par to, kā likt akcentu uz medicīnisko rehabilitāciju.

Diemžēl tās ir divas dažādas lietas. Medicīniskā rehabilitācija nav sinonīms sociālajai rehabilitācijai. Un līdz ar to ir jādomā, kādā veidā šiem cilvēkiem uzlabot arī šos pakalpojumus, kas saistīti ar veselības uzlabošanu. Un tādēļ, protams, tādā gadījumā kā šis mēs esam par to, lai tiktu ieslēgtie šie papildinājumi 13.pantā, lai neradītu pārpratumus un veltīgu sociālo spriedzi šajā cilvēku grupā, kuriem šie pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos grozījumus! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgēnija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad kāpēc šis jautājums vispār Sociālo un darba lietu komisijā pacēlās? Šis jautājums Sociālo un darba lietu komisijā pacēlās sakarā ar to, ka Pensionāru federācija, piedaloties jau šā pakalpojuma izsolē, tad, kad tika jau veikta šā pakalpojuma izsole, piedaloties šajā pasākumā, atklāja, ka no šā nolikuma ir pilnīgi izslēgti pensionāri, invalīdi un represētie. Un, kā jau Circenes kundze ļoti pareizi teica, tātad tas absolūti nebija valdības kaut kāda kļūda vai valdības griba, un tas absolūti nebija arī likuma jautājums. Jo līdz šim tās kategorijas, kuras tika iekļautas šajā sociālajā rehabilitācijā, noteica Ministru kabineta noteikumi un Labklājības ministrijas rīkojums, kurā bija visas šīs kategorijas pārskaitītas. Bet nezin kāpēc šis Sociālais palīdzības fonds pēkšņi izdomāja, ka šīs kategorijas var uz nākamo gadu neiekļaut. Un, pateicoties Pensionāru federācijas šai darbībai un arī tam, ka mēs šo jautājumu pietiekoši pamatīgi izpētījām, tad arī, kā jau Bērziņa kungs teica, Sociālo un darba lietu komisija pieņēma ļoti pareizu lēmumu — šobrīd pārejas noteikumos ieslēgt šo punktu un gada laikā par šo jautājumu arī lemt, jo vairāk nekā skaidrs, ka pensionāriem nevajag tikai sociālo rehabilitāciju. Viņiem vajag medicīnisko rehabilitāciju! Un tās ir divas dažādas lietas, kas tiek maksātas no diviem dažādiem līdzekļiem. Un tāpēc arī mēs nepiekritām tam, ka ielikt to pamatlikumā tā, kā bija ierosinājis deputāts Klementjevs, bet ierosinājām šajos pārejas noteikumos, ka šo jautājumu atrisināsim uz šo gadu, un nākošā gada laikā šie jautājumi ir pareizi jāatrisina: jānodala sociālā rehabilitācija no medicīniskās rehabilitācijas. Un tad arī būs skaidri zināms, kas kuram un kad ir vajadzīgs.

Nu, un vēl tāds ļoti būtisks grozījums ir arī tas, ka mēs ielikām līdz 21 dienai. Jo nav teikts. Jo nav teikts, ka obligāti vajag šo 21 vienu dienu, un tad, protams, mazāks skaits cilvēku var iziet šo sociālo rehabilitāciju, bet šīs dienas var samazināt uz 18 un uz 15 dienām, un tad šis skaits, kāds bija… kuri bija izmantojuši šo sociālo rehabilitāciju iepriekšējā gadā, varētu būt līdzvērtīgs tam cilvēku skaitam, kurš varēs to izmantot arī 2003.gadā. Tā ka ir vēlams atbalstīt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakciju, kuru pēc Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma precizētā redakcijā mēs liekam priekšā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man nav šaubu, ka absolūtais vairākums, protams, nobalsos par šo ierosinājumu, par šo priekšlikumu, par šo problēmas risinājumu, jo mēs visi saprotam, ka šīs trīs kategorijas — invalīdi, pensionāri un politiski represētie — ir tā mūsu pilsoņu daļa, kurai ir nepieciešama gan valdības, gan likumdevēja palīdzība, uzmanība, atbalsts. Un es esmu pateicīgs kā viens šīs kategorijas pārstāvis par to, ka pēc zināmām diskusijām mēs esam atraduši risinājumu, un man būtu tikai tāds novēlējums, ka… Es saprotu, šīs runas lielā mērā ir domātas mūsu klausītājiem — pilsoņiem, tām cilvēku grupām, uz kurām attiecas konkrētais likums. Un man tomēr būtu tāds ierosinājums, ka tie politiskie grupējumi vai to politisko grupējumu pārstāvji, kuri savā iepriekšējā valdīšanas laikā ir pietiekami daudz pūļu veltījuši, lai politiski represētajiem kādreiz pirms desmit gadiem garantētās jeb apsolītās garantijas tiktu mazinātas, tomēr šādās reizēs atturētos varbūt no savu labo darbu slavēšanas un uzskaitīšanas, jo ir pietiekami labi saprotamas valsts problēmas, ir pietiekami labi saprotamas dažādu politiķu un politisko partiju tendences, un vēlreiz paldies par šo grozījumu, un izsaku cerību, ka turpmāk mums neradīsies problēmas jebkurā jautājumā, kad tiks skartas šo cilvēku intereses, tā viena iemesla dēļ, ka pensionāru un politiski represēto skaits, it sevišķi politiski represēto, mums mazinās. Un, kā jau šeit iepriekš runātājs teica, šie cilvēki visi ir slimi un visi prasa mūsu palīdzību un mūsu atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts vairs debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojam par 8. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 9. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 9.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 24, atturas — 2. Likums “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.124B — “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Iesniegts viens priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un uzskata par neatbalstāmu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šinī gadījumā es vēlos runāt par šo un arī par vēl diviem ļoti līdzīgiem likumprojektiem, kas skar policiju un robežsardzi. Būtība šeit visos trijos ir pilnīga vienādi.

No šiem likumiem tiek izņemts pants par to, ka šo profesiju pārstāvji — ugunsdzēsēji, policisti un robežsargi — ir jāapdrošina valsts obligātajā apdrošināšanā, un tur ir arī minēts, ka tas notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ko tad mēs faktiski izdarām? No šiem trīs likumiem mēs šo normu izņemam, bet citos to saglabājam. Tātad mēs nostādām dažādās situācijās policistus, ugunsdzēsējus un robežsargus, bet citā situācijā paliek karavīri, prokurori, tiesneši un tā tālāk. Tā ir nekonsekvence. Viens.

Otrs. Jā… Iekšlietu ministrija ir paudusi viedokli, ka noteikumi, kuri ir izstrādāti Ministru kabinetā, uz šo brīdi viņiem ir izdevīgāki, jo, lūk, tur ir fiksētas summas par attiecīgajiem kaitējumiem. Bet jautājums jau ir kur? Ka paliek likumā pants, kas saka, ka ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu. Un šinī gadījumā šos Ministru kabineta noteikumus mēs varam izgrozīt tad, kad sākas problēmas ar budžetu. Vēl viena lieta. Mēs šo budžetu vēl neesam redzējuši, un es neesmu redzējis tur iestrādātas summas, kas attiektos uz šo kabineta nolikumu.

Tā ka es uzskatu, ka šis ir pārsteidzīgs solis. Varbūt īslaicīgā periodā ministrija jūt, ka tas viņiem būtu izdevīgāks, bet ilglaicīgā periodā tas ir nenopietni.

Es aicinātu tomēr būt saprātīgiem un neizslēgt šo panta punktu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Mūrniece — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

L.Mūrniece (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iekšlietu ministrijas ierosinātie grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un arī divos nākamajos likumos — likumā “Par policiju” un Robežsardzes likumā — ir vērsti uz sistēmas sakārtošanu darbinieku sociālo garantiju jomā, ņemot vērā reālās valsts budžeta iespējas.

Atstājot šajos likumos normu, kas paredz darbinieku obligāto valsts apdrošināšanu, tiktu pieļauta iespēja veikt apdrošināšanu akciju sabiedrībās, kas no valsts budžeta prasītu vairāk nekā miljonu latu. Turklāt atgādinu, ka tā nav uzkrājošā apdrošināšana. Pieņemot tādu kārtību, kā nosaka 10.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi, par vienreizēju kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi, ja viņa veselībai ir nodarīts kaitējums, likumā paredzēto kompensāciju izmaksām nepieciešami vidēji 113 tūkstoši latu gadā, ko pilnībā nodrošina valsts budžets.

Turklāt, svītrojot no minētajiem likumiem normu, kas paredz obligāto apdrošināšanu, netiek pasliktināts darbinieku stāvoklis sociālo garantiju jomā, jo arī līdz šim viņi faktiski ir saņēmuši tieši vienreizējās kompensācijas par veselībai nodarīto kaitējumu.

Kad mūsu valdība pēc pāris gadiem būs sakārtojusi valsti un tās ekonomiku, Iekšlietu ministrija būs pirmā, kura ierosinās pieņemt likumu par uzkrājošo apdrošināšanu, lai jebkurš iekšlietu iestāžu darbinieks, atstājot dienestu, saņemtu papildu kompensācijas, arī būdams pensijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vēl vienu reizi jāatgādina, ka mums galvenokārt ir jārunā par šībrīža rīcību, lai tuvākajā un tālākajā nākotnē nebūtu lieku neskaidrību.

Jā, mēs šodien runājam par trim struktūrām, kas visas ietilpst Iekšlietu ministrijā. Taču tikpat labi mēs varētu runāt vēl par vairākiem likumiem, kas skar citus “lauciņus”, kur tāpat runā par valsts apdrošināšanu, varētu runāt par prokuroriem, par tiesnešiem. Un, ja mēs uzmanīgi apskatāmies visus šos likumus, visu šo paketi, mēs redzam vienkāršu lietu: katrā no šiem likumiem savādi tiek tulkots jēdziens “valsts apdrošināšana” un nav vienotas izpratnes, kas tā tāda ir un kādā veidā tā darbojas. Diemžēl. Un es domāju, ka tas pozitīvais, kas notika Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ir tas, ka mēs piedāvājam tuvākajā nākotnē ķerties klāt pie šī jēdziena ietilpināšanas likumos tā, ka tas ir vienādi saprotams visur tur, kur likums skar noteiktas profesijas, kur skar to, kas būs tas apdrošinātājs un kā tas izskatīsies. Jo šodien ir tikai kaila norma, kurai nav seguma, kurai nav faktiski pretī nekas tāds, kas parādītu, kā šī norma darbojas. Ir šobrīd kompensācijas, paredzētas kompensācijas, kādas būtu noteiktajos nelaimes gadījumos, pildot dienesta pienākumus, un tās pilnībā šodien var darboties. Pie tam šo kompensāciju summas ir lielākas, nekā bija agrāk. Līdz ar to... Redziet, šeit ir viens no tiem daudzajiem gadījumiem, kad mēs mākslīgi gribam viens otrs pateikt: “Nu jā, mēs esam gatavi palīdzēt!” Tikai tad, kad mēs nonākam līdz tam brīdim, kad ir jāredz, kāda būs šī palīdzība, tad atbildes nav, jo vienkārši ietilpināt vārdus “valsts apdrošināšana”, nezinot, kā tas darbosies, ir vienkārši lieki. Taču, ja šie vārdi paliek, tad parādās vairāki riska brīži, no kuriem šobrīd vajadzētu vienkārši izvairīties. Bet, ja kādam ir nopietna vēlēšanās strādāt pie šiem likumiem, kas varētu skart valsts apdrošināšanas ieviešanu vairākās nozarēs, tad tā ir pavisam cita lieta. Un es domāju, ka tur ir jābūt pietiekami vienotam likumam, kad ir pilnīgi skaidrs, ka tas darbojas attiecībā uz dažādām profesijām pilnīgi vienādi. Tāpēc šoreiz ir tīri tehniski piedāvājums izņemt, un es ceru, ka mēs, skatoties turpmākos divus likumprojektus, varētu pateikt tieši to pašu, un balsojums varētu būt pilnīgi vienāds.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, es atvainojos! Neaizmirsīsim, ka Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības valsti. Neaizmirsīsim to, ka ir ļoti reāla iespēja, ka mūsu ugunsdzēsējiem ir jādodas palīgā kādai blakusvalstij, kaimiņvalstij. Nu, ņemsim piemēru (es trīsreiz nospļaujos pār plecu), bet, nedod Dievs, Igaunijā vai kādā citā kaimiņvalstī liels meža ugunsgrēks, un mūsu solidaritāte prasa, lai mēs dotos palīgā. Vai mēs varēsim uz turieni aizsūtīt ugunsdzēsēju, kurš nav apdrošināts? Mēs to taču nevarēsim izdarīt! Vēlreiz es atkārtoju: jūsu prioritāte nav bērni, jūsu prioritāte nav kultūras darbinieki, jūsu prioritāte, izrādās, nav arī cilvēki, kas aizsargā mūsu dzīvības un mūsu īpašumu un riskē ar savu dzīvību. Jūsu prioritāte ir jauni ministri un jaunas ministrijas! Diemžēl. Arī jūs, Dobeļa kungs, kurš gan aicinājāt nesaukt šeit uzvārdus no tribīnes, bet pats gan vairākus nosaucāt. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tikai vienu...”)

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu, balsojam par 1. — deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 37, atturas — 5. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr. 125b — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Linda Mūrniece vēlas piedalīties debatēs? (No zāles deputāte L.Mūrniece: “Nē!”) Paldies! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsosim par 1. — deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 41, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr. 128c. – likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 1. — deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 41, atturas — 1. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas nr.63, dokumenta nr. 165, un atbalstīja šos grozījumus pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 13.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.janvāris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.19 un nr.176. Līgumi, kas ir noslēgti starp Eiropas Savienības un asociētajām valstīm, aptver 29 valstis. Latvija ir iekļāvusies brīvās tirdzniecības telpā, kas apvieno šīs valstis. Tomēr uz šodienu Latvija vēl nav noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Bulgāriju, kā arī ar Rumāniju, kas Latvijai vēl ir šis trūkstošais posms. Latvijai, noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu ar Bulgāriju, tiks palielināta brīvās tirdzniecības telpa. Tas nozīmē brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm, atvieglinājumus tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm, visu to valstu, ar kurām Latvijai ir brīvās tirdzniecības līgumi, izcelsmes preču iespēju brīvi pārvietoties starp valstīm un citus.

Pieņemot šo likumprojektu, tirdzniecība ar rūpniecības precēm būs brīva, kā arī tiks samazināta tirdzniecības barjera. Pieņemot šo likumprojektu, tiks pozitīvi veicināta Latvijas konkurētspēja, kā arī Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Bulgāriju.

Izstrādājot šo likumprojektu, ir notikušas konsultācijas gan ar rūpniecības nozaru asociācijām, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām un ir ņemti vērā to priekšlikumi.

Ievērojot iepriekš sacīto, komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. “Par” un “pret” pieteikušies deputāti runāt nav. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies! Aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Paldies! Manis iepriekš minēto iemeslu dēļ lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Dokumenti nr.34 un 177.

Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī. Šo valstu savstarpējā tirdzniecība notiek, pamatojoties uz spēkā esošā Latvijas un Ungārijas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

Eiropas Savienības komisija ir pieņēmusi lēmumu no 2002.gada 1.jūnija ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju.

Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, ir nepieciešams nomainīt arī spēkā esošo Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas BTL 3.protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm ar jauno šī protokola versiju.

Izmaiņas tiek veiktas, lai iestrādātu iepriekšējos gados veiktos grozījumus jaunajā protokolā, tas atvieglotu lietotāju un muitas darbinieku darbu, kā arī atvieglotu tehniskus grozījumus pārstrādes noteikumos, ņemot vērā izmaiņas preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas stājās spēkā šogad 1.janvārī.

Valstis, kuras nebūs ieviesušas nepieciešamos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no paneiropas komulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu Eiropas Savienības, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas asociēto valstu tirgiem.

Tas nozīmē, ka tādā gadījumā Latvijas uzņēmējiem tiktu liegta brīva pieeja arī Ungārijas tirgum. Savukārt, pieņemot šos paredzētos grozījumus, tiktu veicināta Latvijas integrācija Eiropas brīvās tirdzniecības sistēmā un tas pozitīvu ietekmētu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Protams, šis likumprojekts pozitīvi ietekmēs arī Latvijas eksporta attīstību.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies! Tāpēc aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

I.Vaidere. Paldies! Manis minēto argumentu dēļ lūdzu izskatīt tūlīt likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Dokumenti nr.5 un nr.178. 1995.gada 7.decembrī noslēgtais Latvijas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas brīvās tirdzniecības līgums un 2002.gada 15.aprīlī Ministru kabineta komitejā akceptētais Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu paredz šāda līguma sagatavošanu un slēgšanu.

2002.gada 19.aprīlī tika parafēts līguma teksts un četri sektoriālie pielikumi. Pašreiz, lai Latvijas ražotājs varētu eksportēt savu produkciju uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, ir nepieciešams veikt papildus atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ierobežo brīvu preču kustību. Eiropas Kopienas likumdošanas pārņemšana un ieviešana pirmsiestāšanās procesā vairos Eiropas Savienības iekšējā tirgus priekšrocības un novērsīs tirdzniecības tehniskās barjeras Latvijā ražotajiem produktiem. Tāpat līguma noslēgšana palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas Eiropas brīvās tirdzniecības nosauktajās valstīs, kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātus, atļaujas no attiecīgajām institūcijām produkcijas realizācijai. Ievērojot iepriekš minētos argumentus, komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90 deputāti, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies! Aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Manis minēto argumentu dēļ aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92 deputāti, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 8.Saeimā likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Vai... Ko, lūdzu? Debatēs ir pieteicies Pietkevičs Mihails.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien mums tiek piedāvāts izskatīt faktiski likumprojektu paketi un nodot to pirmajam lasījumam. Šie trīs likumi — “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, “Biedrību un nodibinājumu likums” un “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Diemžēl man jāsaka, ka šī likumdošanas pakete nebūt neuzlabos situāciju jomā, kura ir saistīta ar sabiedriskajām organizācijām, fondiem, dažādām sporta un jaunatnes organizācijām, kuras šobrīd eksistē Latvijas Republikā. Latvijas Republikas Satversmes 102.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Šobrīd jēdziens “sabiedriskā organizācija” pēc šīs piedāvātās paketes turpmāk vairāk neeksistēs.

Tālāk tiem kolēģiem, kuri varbūt nav īpaši saistīti ar šīs jomas likumdošanu, es vēlētos teikt tā, ka šīs likumprojekta paketes autors ir Nevalstisko organizāciju centrs, kas pats pēc savas būtības ir bezpeļņas organizācija SIA jeb servisa organizācija. Tātad tā nepārstāv vispār nevienu sabiedrisko organizāciju, bet tajā pašā laikā uzņemas runāt vairāk nekā 6000 Latvijā uz šo brīdi esošo un pastāvošo sabiedrisko organizāciju vārdā. Sabiedriskās organizācijas, kuras būtībā nav bijušas iesaistītas šajā konsultāciju procesā, izstrādājot šo likumprojektu paketi, ļoti daudzas ir neapmierinātas ar šo izstrādāto likumprojektu paketi un ļoti daudzas jau ir paudušas un turpina paust savu sašutumu par visiem šiem izstrādātajiem likumprojektiem.

Man tiešām ir jāsaka, ka šeit varētu ņemt un analizēt cauri katru no likumiem, sākot jau ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, kurš būtībā nākotnē varētu ierobežot ļoti daudzu sabiedrisko organizāciju iespējas saņemt nodokļu atlaides tādēļ, ka tur nav minētas sporta organizācijas normālā izpratnē, kā tas ir paredzēts Sporta likumā, bet ir runāts par kaut kādām it kā amatieru sporta organizācijām, tāpat Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav runāts par bērnu un jaunatnes organizācijām, kuras varētu saņemt šīs nodokļu atlaides, un vēl par vairāku dažādu kategoriju organizācijām. Tāpat arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu visām Latvijā esošajām sabiedriskajām organizācijām būs jāpārreģistrējas šajā biedrību un nodibinājuma reģistrā, kas savukārt faktiski, ja mēs pieņemam, ka katrai organizācijai, pat nemaksājot valsts nodevu, būs jāmaina savi statūti un citi reģistrācijas dokumenti, jāmaina veidlapas, zīmogi, juridiskās adreses un daudzas citas lietas, tas viss maksā ievērojamu naudu, jāsasauc biedru sapulces, jāīrē telpas, jāsūta vēstules, ierakstītie paziņojumi, jāveic ļoti daudzas formalitātes. Ja mēs pieņemam, ka šīs organizācijas šobrīd ir pāri par 6000, un, ja katra iztērēs tikai kaut vai pāris simtus latu, tie kopā būs miljoni. Vai tiešām jūs visi vēlaties izvilkt šobrīd šos miljonus no sabiedrisko organizāciju un to biedru kabatām, lai nodrošinātu biedrošanās brīvību, kura ir jebkura cilvēka neatņemama tiesība un kas tiek garantēta ar jebkuras valsts pamatlikumiem. Būtībā es uzskatu, ka šī likumprojektu pakete, kura jau vairākkārt pagājušajā Saeimā ir virzīta no Nevalstisko organizāciju centra puses, ir virzīta nesekmīgi un ir noraidīta. Deputāti jau būtībā nav vēlējušies skatīt šos likumus. Šobrīd atkal 8.Saeimā, izmantojot varbūt kaut kādu cilvēku nezināšanu vai nesaprašanu šajā jomā, atkal mums tiek piedāvāts faktiski visu šo likumprojektu paketi virzīt pirmajam lasījumam un pēc tam sākt ar tiem strādāt. Saprotiet, daudz vieglāk ir nenodot šobrīd šo paketi pirmajam lasījumam, lai pēc tam cīnītos bezcerīgi un labotu visas tās lietas, kas tur ir ierakstītas iekšā.

Tādēļ es piedāvāju jums šodien balsot pret visu šo likumu nodošanu pirmajā lasījumā un, konsultējoties ar sabiedrisko organizāciju un to apvienību cilvēkiem, ja ir nepieciešams, strādāt pie citas, jaunas likumdošanas paketes, kas regulētu un sakārtotu jautājumus šajā jomā, izstrādāšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pietkeviča kungs, mēs vispirms balsosim par 7.Saeimas likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā.

Turpinām debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nevaru piekrist Pietkeviča kunga argumentiem. Kāpēc šī pakete ir patiešām vajadzīga? Manā skatījumā galvenais ir tas, ka spēkā esošā likumdošana par sabiedriskajām organizācijām ir konceptuāli novecojusi. Sabiedriskas vai nevalstiskas organizācijas — tās nav tikai tādi interešu pulciņi, kur cilvēki var vakaros sanākt kopā, lai nodotos savam vaļaspriekam. Tā ir ļoti būtiska ekonomikas sastāvdaļa, ekonomikas sektors. Tās ir jaunas darbavietas, kas jau šobrīd pastāv. Un diemžēl šo jauno darbavietu radīšana, tā ir bezpeļņas nekomerciāla un nevalstiska sektora, ir būtiski apgrūtināta tieši novecojušās likumdošanas dēļ. Viens piemērs. Spēkā esošais likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ierobežo sabiedrisko organizāciju finansiālo apgrozījumu. Tieši spēcīgas sabiedriskās organizācijas, kas labi strādā, kas prot piesaistīt ārzemju fondu grantus, nevar darboties tiešā sabiedriskās organizācijas statusā. Tātad visām šīm organizācijām jāpārreģistrējas agrāk vai vēlāk par bezpeļņas organizācijām. Bet, kā mēs zinām, Komerclikums jau stājas spēkā, un Komerclikums neparedz bezpeļņas organizācijas statusu. Tātad visām sabiedriskajām organizācijām, efektīvām sabiedriskajām organizācijām, šī pārreģistrācijas problēma jau šodien eksistē. Un faktiski pastāv pretruna starp Komerclikumu un likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”. Es neredzu nekā slikta tajā faktā, ka tieši Nevalstisko organizāciju centrs aktīvi piedalījās šo likumprojektu paketes izstrādāšanā. Kas tad vēl to darīs, ja ne organizācija, kas tieši ir domāta, lai palīdzētu trešā sektora attīstībai? Protams, mēs te visu rūpīgi izlasīsim, protams, visi šie likumprojekti prasa zināmus grozījumus un labojumus, bet es domāju, ka cita ceļa vienkārši nav. Jo, neuzsākot šo darbu, mēs vienkārši neļausim normālām sabiedriskām organizācijām, nevalstiskām organizācijām normāli darboties. Protams, vissāpīgākais jautājums ir jautājums par atvieglojumiem, kas ir paredzēti likumā gan spēkā esošajā likumdošanā, gan arī jaunajos likumprojektos dažām nevalstiskām organizācijām.

Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka tās organizācijas, kam šodien šie atvieglojumi ir pieejami, pretosies jaunu likumu pieņemšanai. Bet ar visu cieņu pret šīm organizācijām, tomēr cita ceļa nav.

Es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo likumprojektu pieņemšanu, un mēs turpināsim strādāt, un es domāju, ka būs jāstrādā diezgan nopietni, bet noteikti šis priekšlikums ir atbalstāms, un cita ceļa vienkārši nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ko teica Cileviča kungs, tomēr ir jāvērš uzmanība uz to, ka likums ir ļoti neskaidrs. Un Saeimas deputātiem pašiem ir lieli strīdi, un nav skaidrības, kas te ir pateikts. Un strīdi galvenokārt ir par to, kura būs tā organizācija, kura partija vai kāds ministrs noteiks, kas ir sabiedriskā labuma organizācija un kas ir sabiedriskā ļaunuma jeb nelabuma organizācija, jeb organizācija, kas nav uzskatāma par sabiedrisko… par sabiedriskā labuma darbību. Ja šeit, 3.pantā, ir kaut kādi kritēriji, ka sabiedriskā labuma organizācijas var būt arī tādas, kas ir saistītas ar reliģisko organizāciju, tad atkal ir jautājums, vai, piemēram, dažādās sektas, kas tiek piereģistrētas vai darbojas, arī ir sabiedriskā labuma organizācijas? Ja, piemēram, mēs redzam TV5... un izejamās dienās varat redzēt tur tos raidījumus par sektas vadītāju, kurš tur ir nopircis “Leksus”, tad man ir jautājums, vai tā ir sabiedriskā, visas sabiedrības labuma organizācija, vai tā ir organizācija, kas ir domāta uz savu vadītāju materiālo interešu apmierināšanu.

Un tāpat arī ko nozīmē 4.pantā teiktais, ka darbība, kādā tā ir vērsta tikai uz biedrības un nodibinājuma biedru vai ar to saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, vairs nav sabiedriskā labuma organizācija. Jo arī 3.pantā minētajās organizācijās gan 2.apakšpunktā, teiksim, izglītība, gan 3. – zinātne, jebkuram šīs organizācijas biedram ir kaut kādas savas personīgās intereses. Ja viņš iestāsies esperanto pulciņā, kas var būt izglītības organizācija, tad viņš gribēs arī savas personīgās intereses apmierināt un uzlabot savas zināšanas. Un līdz ar to pie tik neskaidriem kritērijiem, kādi bija, mēs nekādā veidā nevaram to noteikt.

Otrs. Te jau pieminēja par absolūti neskaidriem terminiem. Amatieru sports kā tāds. Kas tas ir? Jūs zināt, ka Eiropas hartā ir pieminēts. Tur ir augstākā sporta meistarība, ir masu jeb tautas sports, ir jauniešu sports, bet nav zināms, kas ir amatieru sports. Tas ir apmēram tāds pats jēdziens kā amatieru zveja, kur neviens nevar pateikt, kas tas ir.

Un līdz ar to, ja ir tik daudz neskaidrību gan pie termiņiem, gan par to, kas noteiks gan šo labumu organizāciju, gan tās organizācijas, kur labums nav tik liels, nevar šādā veidā pieņemt pirmajā lasījumā. Vajadzētu faktiski komisijai vēlreiz kārtīgi sagatavot, izskatīt, un nebūtu nekādas problēmas, tad, teiksim, sākt no sākuma, no pirmā lasījuma. Bet šo variantu es aicinu tomēr neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atkārtoti skatīja šo jautājumu par likumprojektiem, un komisijas lēmums ir turpināt darbu ar likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Iepriekšējā valdība šo sagatavoto paketi skatīja trīs reizes un noraidīja, jo šeit ir vairākas būtiskas nepilnības šinī paketē.

Pirmā lieta. Šobrīd politiskās organizācijas darbojas pēc Sabiedrisko organizāciju likuma. Pakete, kas tiek piedāvāta, nosedz kādu no jomām, bet Politisko organizāciju darbības likuma nav, nav iesniegts, un šis sektors vispār netiek nosegts.

Kāpēc tad ir vajadzīgs aizstāt Sabiedrisko organizāciju likumu ar daļu no paketes, kas nenosedz visu laukumu?

Otra lieta. Sabiedriskajās organizācijās šobrīd ir ielikts atklātības princips, ka ir iespējas jebkuram biedram tikt uzņemtam. Izlasiet likumu par dibinājumu… es neatceros, kuru pantu, ka statūtos var paredzēt, ka dibinātāji ir divi cilvēki. Tātad organizācijas varēs būt slēgta tipa, kas šobrīd sabiedriskajās organizācijās nav paredzēts.

Trešā lieta. Par sportu. Sports tiek likvidēts vispār, jo Sporta likumā, ja jūs izlasīsiet, kas ir federācijas… Sporta federācijas ir sabiedriskas organizācijas, kas pārstāv konkrēta sporta veida intereses. Sabiedriskas organizācijas. Šeit netiek piedāvāts grozīt likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”. Tādu ir divi simti, vairāk nekā divi simti.

Kā ir definēts sports Sporta likumā? Sports ir nodarbība veselības uzlabošanai, kas ir tautas sports, vai arī sporta rezultātu sasniegšanai. Amatieru sporta definīcija tiek lietota tikai padomju terminoloģijā. Tādas šobrīd nav sastopamas. Mēs varēsim tagad teikt tāpat kā bijušajā PSRS, ka cīnās Latvijas amatieri ar Kanādas profesionāļiem. Bet īstenībā šis likums sportu nojauc vispār, jo principā nav paredzēts nekas vietā šīm te organizācijām, un valdībā, vairākkārt skatot, bija arī uzlabotāki varianti valdībā, un organizācijas, ko teica Pietkeviča kungs, piemēram, jaunatnes organizācijas, invalīdu organizācijas, kas ir divi simti… Kāpēc tām visām ir jāpārreģistrējas? Labi, nodeva ir atcelta šinī likumā, bet kāpēc ir jāmaksā nauda? Kāpēc ir jāsauc sapulces? Kāpēc ir paraugstatūti visur jāpieņem? Ja šīs organizācijas darbojas… Kas ir demokrātiskas valsts pamatā? Tas, ka sabiedrība iesaistās dažādās sabiedriskās organizācijās dažādu savu vajadzību risināšanai, apmierināšanai un tā tālāk.

Tas, ka valstī ir 6000 un vairāk sabiedrisko organizāciju, ir ļoti labi. Ja jāsakārto finansēšanas lietas, kas ir mērķis šim uzdevumam, ir jāsakārto, bet tad to var darīt arī savādāk, sakārtojot gan veco likumu, gan finansēšanu, jo speciāla kārtība ir paredzēta. Pie kam šajos likumos, piemēram, nav paredzēta lēmumu pārsūdzēšana, ierēdņu lēmumu pārsūdzēšana. Sabiedrisko organizāciju likumā ir tiesības pārsūdzēt jebkuru lēmumu tiesā. Atrodiet jebkurā no trijiem likumiem vienā vietā, kur jebkura lēmuma pieņemšana par organizāciju statusa piešķiršanu… vai… kur ir tiesības pārsūdzēt?

Tātad šī likumpakete ir varbūt vajadzīga, bet tā ir ļoti, ļoti nepilnīga. Un, nododot un pārņemot no 7.Saeimas, mēs jau nebalsojām par nodošanu komisijām, kas varbūt būtu tikai šī darba sākums. Mēs balsojam konceptuāli, ka šis likums pirmajā lasījumā ir atbalstīts, un pamatlietas un pamatbūtība, kas tanīs ir ietverta, mēs balsojam par to. Vai tiešām jūs balsosiet par to, ka sports tiek likvidēts kā šķira?

Tāpēc es aicinātu komisijai strādāt un sākt no sākta gala, iziet rūpīgi šīs neatrisinātās lietas, pievienot likumprojektus, kas nenosedz laukumu, kā vietā tiek aizstāts šis iepriekšējais. Jūs redzēsiet, opozīcija jūs vienkārši atkal grib glābt no kārtējā grābekļa, uz kura jūs gribat uzkāpt, uz kura jūs uzkāpāt pēdējās reizēs n—tās reizes un šodien no dažiem no tiem bijāt spējīgi nokāpt. Jūs šodien kāpjat vēl uz viena grābekļa, kas jums iesitīs smagi pa pieri, un jūs atkal attapsieties un teiksiet: “Vai, vai, vai, kā nu iznāca!” Mēs jūs jau šobrīd brīdinām: nevajag to darīt. Strādāsim kopīgi, ir vajadzīgas šīs izmaiņas, bet tās problēmas, ko es minēju, pamēģiniet kāds no pozīcijas, kas aizstāv šo, atspēkot kādu no šiem argumentiem, ko es paudu. Ir vēl vairāki argumenti, kas norāda, ka pirmajā lasījumā pārņemt no 7.Saeimas šo paketi nav iespējams un tas ir ļoti, ļoti bīstami, kaitīgi un radīs sabiedrībā rezonansi, kas būs ļoti, ļoti būtiski, jo valdībā piedalījās gan sporta, gan kultūras, gan citas daudzas sabiedriskās organizācijas, kas bija pret šo likumu. Ierēdņi, kas ir kaut kādā centrā šobrīd, ir augstāki par tiem cilvēkiem, uz kuriem mēs strādājam. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lūgums: ar lielākajām organizācijām, ar organizāciju grupām tiekoties, uzprasiet viņu viedokli! Esat tikušies, iesniedzot šo likumprojektu? Pamatā jūs dzirdēsiet negatīvu viedokli. Un kāpēc ir vajadzīgs atkal tracināt sabiedrību ar nesagatavotiem, nepārdomātiem likumiem? Tas ir vienkārši jūsu labā! Ja negribat — nedariet to! Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām debates, ir saņemts 10 deputātu priekšlikums ar lūgumu turpināt 2002.gada 19.decembra 8.Saeimas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav! Lūdzu turpinām debates! Ir iebildumi? Cilevičam ir iebildumi. Lūdzu, balsojam par plenārsēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74 deputāti, pret — 3, atturas — 16. Turpinām plenārsēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, ka Nevalstisko organizāciju centrs, kas ir iesniedzis šo... izstrādājis šo likumprojektu un virza, tikai ar savu nosaukumu — nevalstiskā organizācija — vien liecina, ka šīs organizācijas vadībai nav ne mazākās jēgas un izpratnes par to, kas ir valsts un sabiedrība. Tas ir ļoti neveiksmīgs angliskā termina tulkojums latviešu valodā, kas neatbilst pēc būtības sabiedriskajām organizācijām. Un šajā Saeimas darba sākumā steigā “iestumt” šo likumu atkal izskatīšanai nav nekas cits kā mēģinājums, kad mums ir jārisina budžeta jautājumi, jārisina ir jauna pieeja budžeta formēšanai, ka mēs steigā nobalsosim un pieņemsim šo likumprojektu paketi un līdz ar to faktiski apliecināsim to, ka mēs arī esam stipri, stipri nekompetenti šajos jautājumos. Vai ir nepieciešama šī steiga? Argumentu te ir vairāk, nekā faktiski vienam likumprojektam būtu iespējams veltīt pret šādu faktiski nesagatavotu un nepārdomātu normatīvo aktu izskatīšanu. Tad lai iet tas normālu ceļu kā likumprojekts uz Saeimas komisiju, komisijās veidojam darbu un tad virzām uz plenārsēdi. Bet nesasteigsim tikai tādēļ, ka kāds ir ieinteresēts šo dokumentu virzīšanā steigā, kad Saeimai faktiski acīmredzot, it sevišķi valdošajai koalīcijai acīmredzot, ir pietrūcis laika pēc būtības šos dokumentus izskatīt.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts vairs debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam.

Lūdzu balsosim par likumprojekta “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” ar 7.Saeimas likumprojekta reģistra nr. 1415 izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 20, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts tiks izskatīts 8.Seimā.

Lūdzu, priekšlikumus par nodošanu komisijām un par atbildīgo komisiju!

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Es lūdzu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Es atbalstu Šķestera kunga priekšlikumu, bet lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir... kuru komisiju nozīmēt par atbildīgo komisiju?

Deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Par atbildīgo komisiju nozīmēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Ieslēgt mikrofonu Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters. Es saprotu, ka izskanējuši viedokļi, ka šī pakete ir ļoti būtiska. Mūsu komisijas viedoklis bija šo terminu noteikt 1.aprīlī, bet es personīgi varbūt uzņemos šo atbildi sakot, ka tas varētu būt varbūt 1.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 1.marts?.. 1.maijs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – par likumprojekta “Biedrību un nodibinājumu likums” tālāku izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likums” tiks izskatīts 8.Saeimā.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Par atbildīgo komisiju lūdzu noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju!

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (JL). Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā atbildīgo komisiju? Deputātiem iebildumu nav, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūgtu arī 1.maijs 2003.gads.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.maiju 2003. gadu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums ir par 7.Saeimas likumprojekta izskatīšanas turpināšanu — likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” tiks izskatīts tālāk 8. Saeimā.

Lūdzu priekšlikumus par nodošanu komisijām un atbildīgo komisiju! Ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Es lūdzu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (JL). Lūdzu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgo komisiju un nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters. Iesniegšanas termiņš būtu arī 1.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par termiņu? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.maijs.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Lai mēs apstiprinātu Centrālās zemes komisijas locekļus, saskaņā ar Kārtības rulli par katru locekli būtu jābalso atsevišķi. Apspriežot minēto jautājumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma atbalstīt sekojošas kandidatūras: Aleksandru Golubovu, Edgaru Jaunupu, Andi Kāpostu, Andreju Klementjevu, Andreju Nagli, Pēteri Ontužānu, Annu Seili, Ēriku Zundu. Lūdzu deputātus balsot par katru Centrālās zemes komisijas locekli atsevišķi. Saskaņā ar Kārtības rulli mums jābalso par katru locekli atsevišķi.

Lūdzu balsojam par Aleksandra Golubova apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas locekļa amatā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Aleksandrs Golubovs apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzam apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli Edgaru Jaunupu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, atturas — 2. Edgars Jaunups apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Anda Kāposta apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 3, atturas — 1. Andis Kāposts apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Andreja Klementjeva apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret — 2, neviens neatturas. Andrejs Klementjevs apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Andreja Nagļa apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, atturas — 2. Andrejs Naglis apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Pētera Ontužāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — 2, neviens neatturas. Pēteris Ontužāns apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Annas Seiles apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 4, atturas — 3. Anna Seile ievēlēta par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu balsojam par Ērika Zundas apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — 1, neviens neatturas. Ēriks Zunda apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 17.decembra sēdē pēc satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikuma nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā lasījumā līdz 10.februārim 2003.gadā.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 2003.gada 10.februārim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret – 1, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputātu ievēlēšanu Eiropas Savienības Konventa sastāvā”.

Desmit deputāti ierosina apstiprināt Latvijas Republikas 8.Saeimas deputātus Eiropas Savienības Konventā sekojošā sastāvā:

pastāvīgie pārstāvji — deputāts Rihards Pīks, deputāte Liene Liepiņa;

pastāvīgo pārstāvju aizstājēji — deputāts Guntars Krasts, deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam par deputātu delegācijas apstiprināšanu Eiropas Savienības Konventā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 1. Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāti Eiropas Savienības Konventā ir apstiprināti.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Ontužāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina ievēlēt deputātu Pēteri Ontužānu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Par Pētera Ontužāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 1. Deputāts Pēteris Ontužāns ievēlēts par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. — likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.190B – likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19.decembra sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus un konstatēja, ka priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kiršteins. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums izriet vienīgi no karstas vēlmes palīdzēt valdības darbā un nepieļaut valdības krišanu, kas, kā jūs zināt, notiek, ja pirmajā... ja vispār budžets netiks apstiprināts kā tāds.

Jau ir pagājis faktiski pusotrs mēnesis no valdības darbības sākuma. Un, vērojot gan Ministru kabineta sēdes, gan runājot ar valdības locekļiem, diemžēl ir jāpasaka šodien skaidri un gaiši, ka nekādas katastrofas ar finansēm valstī nav, bet, kā raksta šodien avīze “Dienas Bizness”, ir valdības zināma neizpratne par to, kā jāformē budžets. Līdz ar to mans priekšlikums ir — četru mēnešu vietā ļaut valdībai strādāt vismaz sešus mēnešus, lai mums nebūtu jānobalso par šīs valdības krišanu. Es pamatošu tikai ar trim piemēriem.

Pirmais. Jūs visi esat dzirdējuši Ministru kabinetā priekšlikumus attiecībā uz lauksaimniecību. Šie priekšlikumi ir diezgan dīvaini. Piemēram, priekšlikums par to, ka nebūtu piešķirama nauda mežu uzraudzībai, monitoringam, uzrāda pilnīgu neizpratni attiecībā uz gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un uz tām prasībām, kādas mums saistībā ar dažādām subsīdijām tiks piestādītas. Es šeit runāju par precīzu statistisku, par uzskaiti un par visu pārējo. Šajā pašā kategorijā, es domāju, ka ir jāieskaita arī otrs finanšu ministra paziņojums, ka cukura ražošanas nozare vispār nav jāatbalsta. Tas parāda neizpratni divās lietās: acīmredzot to, ka valdība nezina, ka Eiropas Savienībā cukura ražošana ir viena no vissubsidētākajām nozarēm, vai arī tas ir kaut kāds lobijs, lai dzer, teiksim, ievesto kokakolu, kurā jau šis cukurs ir iekšā, vai kaut ko citu, ja. Bet tikai viens konkrēts piemērs, ko es gribētu izanalizēt, un kāpēc ir vajadzīgs, manā izpratnē, ir jādod laiks līdz Jāņiem valdībai pastrādāt... Grandiozs priekšlikums, ka
nav jāpiešķir nauda Zemkopības ministrijai Dzīvnieku reģistram, jo, saprotiet, lai zinātu, teiksim, un arī saņemtu šīs subsīdijas attiecībā gan uz sugas liellopiem, gan dažādu šķirņu liellopiem, ir acīmredzot vajadzīga kaut kāda uzskaite. Bet, kā es saprotu, Ministru kabinets personīgi ir nolēmis no darba brīvajā laikā saskaitīt līdz Jāņiem visus zirgus, govis, kazas un aitas. Līdz ar to mums nevajadzētu traucēt šajā svētīgajā darbā.

Runājot par kultūru, protams, es negribu atkārtoties, bet ko vērti ir šādi paziņojumi, ka multfilmas ir nekur nederīgas, augsti kvalificēta speciālista paziņojumi, vai ka dokumentālās filmas arī kā tādas Latvijā nav vajadzīgas. Es, protams, saprotu, es negribu ironizēt te par Visumu un par kaut ko, bet es domāju, ka valdībai ir jāļauj noskatīties vismaz pāris tūkstošus pēdējā laikā pasaulē uzņemtās zinātniski fantastiskās filmas, un tas, kā jūs saprotat, arī prasa laiku, jo tas arī ir jādara no darba brīvajā laikā. Es nosaukšu tikai dažas, kuras vajadzētu noskatīties, teiksim, visas Spīlberga filmas — “Zvaigžņu kari, I”, “Zvaigžņu kari, II”, “Zvaigžņu kari, III”; tad ir “Atnācēji no Marsa I”, “Atnācēji no Marsa, II” un tā tālāk. Tikai, noskatoties šīs filmas, augsti kvalificētie kultūras un mākslas speciālisti zinās, kā sadalīt naudu gan Kultūrkapitāla fondam, jo mēs esam izbalsojuši šo, teiksim, ka to nedarīs ierēdņi, lai Ministru kabinets zinātu, tieši kurai filmai šī nauda jādod.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kiršteina kungs, lūdzu, pieturieties pie jūsu priekšlikuma!

A.Kiršteins. Jā. Un tātad pēdējais. Mans priekšlikums, godājamā Ūdres kundze, ir palīdzēt valdībai arī izstrādāt nopietnus ietaupījumus budžetā. Un mēs dzirdējām Ministru kabinetā Ministru prezidenta divus personīgus ļoti gudrus padomus: var ietaupīt uz svecēm Adventes vainagos un var ietaupīt uz Ziemassvētku kartiņām. Bet es domāju, ka valdība varētu apsvērt arī, teiksim, par salvetēm, lodīšu pildspalvu aizstāšanu ar zīmuļiem, 60 vatu elektrolampiņu nomainīšanu ar 40 vatiem. Tad ir jautājums — kāpēc ir vajadzīgs siltais ūdens valdības iestādēs? Vai tad nevar rokas mazgāt ar auksto ūdeni? Jo ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, bet priekšlikumiem ir jābūt būtiskiem un dziļi pārdomātiem.

Nu, godājamie kolēģi, nu ļausim vismaz līdz Jāņiem valdībai pastrādāt un izdomāt tiešām vēl kaut kādus daudzus priekšlikumus!

Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātei Baibai Brigmanei ir vēl kas piebilstams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā? Ja nav, lūdzu balsojam par 1. — deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 40, atturas — 1. Likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemts galīgajā lasījumā.

B.Brigmane. Paldies visiem!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs atgādina deputātiem, ka šodien pulksten 17.00 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem “Par jaunu ministru posteņu ieviešanas izmaksām” un “Par radaru stacijas TPS=117 celtniecības projekta realizāciju”.

Pirms es pasludinu reģistrācijas režīmu, es gribu atgādināt vēlreiz visiem deputātiem, ka šodien ir mūsu pēdējā rudens sesijas darbadiena. Lielā plenārsēde. Mūsu deputāti vēl tiksies, strādājot komisijās.

Bet es gribētu Prezidija vārdā visiem deputātiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Sirdsmieru, mīlestību, veselību pašiem, viņu ģimenes locekļiem un draugiem! Savstarpēju izpratni un godīgu darbu tautas un valsts labā! Ņemot vērā mūsu sniegto zvērestu tautai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Solvitai Mellupei.

S.Mellupe (JL). Austrijas — Latvijas un Šveices—Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas locekļus lūdzu Juridiskās komisijas zālē uz tikšanos ar vēstnieci Elitu Kuzmu, kura ir vienlaikus vēstniece abās šajās valstīs.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Es arī labprāt gribētu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus visiem kolēģiem, bet vienlaikus aicināt Ārlietu komisiju tomēr uz darbu. Tātad Ārlietu komisijas sēde sēžu zālītē 13.30. Pēc 40 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Es vēlētos jūs sasaukt uz sēdi mūsu balsošanas zālē, tepat, tūlīt aiz mūsu zāles, tūlīt, pēc... Tagad, tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tos deputātus, kuri jau ir pieteikušies strādāt Lauksaimniecības apakškomisijā, un arī tos, kuri vēl vēlas pieteikties pēc 15 minūtēm satikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās! Pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (JL). Uzmanību, kolēģi! Saimnieciskā komisija sanāks Saimnieciskās komisijas sēžu zālē tagad, pēc sēdes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai sekretāra palīgam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Jānis Jurkāns, Uldis Mārtiņš Klauss, Alberts Krūmiņš, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Aigars Pētersons, Jakovs Pliners, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Andris Šķēle, Elita Šnepste, Ausma Ziedone—Kantāne, Ērika Zommere un Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 19.decembra sēde ir slēgta.