“Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība”

— Jāņa ev.:14,6

Lai mums visiem mīlestības un prieka pilni Ziemassvētki!

No Ziemassvētku apsveikumu groza “Latvijas Vēstnesim”. To skaitā — Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vēlējums: “Ar prieku un mīlestību lai jūsu mājās ienāk Ziemassvētki! Ar ticību un cerībām uz jauniem sasniegumiem lai jūs pavada 2003.gads!”

Latvijas

Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, D.D.:

Ziemsvētkus visbiežāk uztveram kā gaišus svētkus gada tumšajā laikā. Retāk iedomājamies, ka tie ir nozīmīga mūsu dzīves daļa. Apustulis Pāvils par dzīvi runā kā par nama celšanu: “Katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.” Pastāvēs tikai tas, kas celts uz Kristus pamata. Mēs varētu konkretizēt apustuļa vārdus šai dienai: “Katrs, kas svin Ziemsvētkus, lai pielūko, kā viņš tos svin.” Var svinēt tādēļ, ka Ziemsvētki ir skaisti. Un var svinēt Ziemsvētkus tādēļ, ka “Kristus Glābējs ir klāt!”. Vai manā dzīvē Kristus Glābējs ir klāt? Ziemsvētki aicina pārbaudīt savas dzīves pamatu.

Kristus dzimšana un dzīve uz gadu tūkstošiem pārvērta visu pasauli. Jautāsim sev: vai tā ir ietekmējusi manu dzīvi? Par maz ir sacīt, ka Ziemsvētki dara gaišāku auksto un tumšo ziemas laiku. Mūsu dzīve tad ir celta uz Kristus pamata, ja mums jāsaka – zaudējot Kristu, manai dzīvei nav satura. Es dzīvoju bez jēgas, pirms Viņš ienāca manī. Ja tas nav tas, ko par Kristu varam teikt, tad Ziemsvētki mums vēl nav notikuši. Tad tie vēl ir priekšā. Paldies Dievam par katru dienu, kas mums dota, lai Kristus nāktu pie mums un mēs viņam sagatavotu ceļu. Tiem, kas viņu uzņem, viņš dod varu kļūt par Dieva bērniem, dzimušiem ne no miesas un asinīm, bet no Dieva. Mēs esam dzimuši pasaulē tādēļ, lai mūsos piedzimtu ticība Kristum.

Ziemsvētku redzamajam priekam ir dziļš un garīgs iemesls. Kristus dzimšana bija kā Dieva rokas iesniegšanās no mūžības šai pasaulē, lai katru no mums izrautu kā degošu pagali no ugunskura – lai dotu pamatu cilvēka zemes mūžam un lai viņa dvēseli izglābtu mūžīgai dzīvei. Tādēļ nevadīsim savas dienas bezjēdzībā. Lai mūsu domas un darbi pagodina Dievu. Lai Kristus no mūžības saredz sevi atspīdam mūsos. Lai katru savu kaunu, sāpes un grēku noliekam Dieva Dēla priekšā. Mēs to varam, jo Kristus ir nācis kā Glābējs. Viņa dēļ apustulis mudina mūs bez bailēm tuvoties Dieva tronim. Mēs tam tuvojamies ar katru mirkli, kas aizrit mūžībā, un kādu dienu nostāsimies tā priekšā. Kristus piedzima, lai neviens, kas viņam tic, tai dienā nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Svētais Ziemsvētku bērns nāca mūs darīt par Dieva bērniem.

Sveicinu Ziemsvētkos mūsu draudzes, mācītājus, draudžu un Baznīcas darbiniekus Latvijā un ārpus tās. Visiem, kas gaida mūsu Kunga atnākšanu, es vēlu ticības, cerības un mīlestības pilnus Kristus dzimšanas svētkus.

Romas katoļu Baznīcas kardināls, Latvijas arhibīskaps – metropolīts Jānis Pujats:

Par Jēzu Kristu jau pirms viņa dzimšanas eņģelis vēstīja: “Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos viņam Tēva Dāvida troni un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi un viņa valdīšanai nebūs gala” (Lūka 1, 32-33).

Senais Dāvida karaļnams sagaidīja jaunu Valdnieku, kas akcentu lika uz garīgām vērtībām. Tā sākās “jaunais laiks”, ko nesa Kristus un viņa Evaņģēlijs. Garīgās vērtības ir nezūdošas, tāpēc ir teikts, ka “viņa valdīšanai nebūs gala”.

Ir sācies “jaunais laiks” arī Latvijas politiskajā dzīvē. Iepriecinoši, ka jaunā valdība parādās kā garīgo vērtību un likumības sargs. Novēlējums valsts vadītājiem: nebaidīties grūtību un nepopulāru lēmumu. Jo tauta valdību sapratīs un atbalstīs, ja tās lēmumi būs taisnīgi. Bet tautai, un it īpaši tām organizācijām, kas izvirza savas “prioritātes”, ir jāapzinās situācija, kādā atrodas valsts. Ne visas prasības var apmierināt. Materiālās vajadzības arvien ir vairāk vai mazāk pieciešamas, bet nav ciešams garīgo vērtību trūkums. Tātad pirmām kārtām lai sauc nevis pēc naudas, bet gan pēc taisnības un likumības, tad arī materiālās vērtības atradīsies īsto saimnieku rokās.

Dzejnieks ir pareizi teicis: “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs”. Tauta var veicināt valdības nospraustos mērķus gan godīgā darbā, gan arī palīdzot izskaust novērotās nebūšanas jebkurā līmenī. Lai Dievs svētī kopīgos pūliņus!

Priecīgus Ziemassvētkus un “jaunus laikus” jau tuvākajos gados!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:

“Gana raksti” atgādina, ka esam ceļā – kā gans, tā ganāmpulks. Un ka mūsu ceļu ārējā dažādībā mums ir viens būtiski kopējs ceļš: tas ceļš, ko iezīmē Jēzus Kristus. Mūžīgās dzīvības ceļš, kas mūs visus ved cauri nāvei uz dzīvību.

Ceļu mijkrēslī vislielākā palīdzība ir patiesība. Kur doties tālāk? Kurš no ceļiem ved pie mērķa, kas ir strupceļi, kurp vilina māņi un šķitums?

Latvija nupat atkal piedzīvojusi vēlēšanas, kā dažas mūsu mītņu zemes arī. Mēs pateicamies Dievam, ka okupācijas diktatūru nomainījusi demokrātija. Tomēr demokrātijā orientēties ir grūti. “Kas ir patiesība?” – Pilāta jautājums (Jņ. 18,38) mūs nodarbina visdažādākās nozīmēs, arī personīgā un Baznīcas jomā. Ne tikai kā abstrakti teorētisks jautājums, bet gluži praktiski: kā izšķirties, kādu ceļu iet?

Novēlu, lai mēs skaidrību meklētu un atrastu arvien pie Tā, kas kā Dieva Dēls pamatoti sacījis: “Es esmu patiesība.” Lai mūsu draudzes un Baznīca nebūtu “svētas liekulības” vieta, bet vieta, kur gūstam skaidrību sev, savai ģimenei un kas spēj pildīt pravietisko uzdevumu mūsu sabiedrībai un valstij. Grūti ir, ja no tā paša cilvēka dzird svētus un cēlus vārdus, bet brīdi vēlāk viņš pazemo un aizvaino savu tuvāko, aprunā, netur solīto. Kaut mēs paši kļūtu patiesi, sākot katrs ar sevi un vispirms ar vispersonīgākām attiecībām! Dieva priekšā mēs varam būt patiesi un tieši tā kļūt taisnoti. Ko mums īstenībā nozīmē bikts un absolūcija? Arī mūsu Baznīcai ir sava nozīme tad, ja esam vairāk nekā kāda no daudzām interešu grupām, ja esam patiesības liecinieki, izlūdzot un piekopjot patiesīgumu mūsu starpā.

Abi ar manu mūža draugu esam aizvadītā gadā atkal daudz ceļojuši, bijuši kā Latvijā, tā arī tālās aizjūras zemēs. Saņemts daudz īstas sirsnības un viesmīlības. Paldies par to, paldies par laipniem, mudinošiem vārdiem un ne mazāk paldies par katru patiesu vārdu! Kaut tādi arī no mums būtu teikti un varbūt arī saklausīti!

Lai Jēzus dzimšanā rodas patiesa dzīvība arī mums. Viņš, kas dzimis Betlēmē, lai piedzimst arī mūsos – ar savu patiesības gaismu un mīlestības siltumu! Tad katrs gadu slieksnis iezīmē jaunu ceļa posmu no lielā dzīvības ceļa, kas ved mūs svētīgi pretim Viņam.

Un atkal viens gads aizvērs,

Otrs — atvērs durvis.

Iesim atvērtās durvīs

Ar smaidu, ar sauli, ar mīlestību

Olga Lisovska

Svied pats sevi augstumos,

Tas tev jaunu dzīvi dos.

Kāpnes, lai uz viņām stāt,

Piecel bezgalībai klāt.

Aleksandrs Čaks