Pa latviešu pēdām Ziemeļāfrikā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

Turpinājums. Sākums “LV” Nr. 187, 20.12.02.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tagad, kad Marokas Karalistes apmeklējums pieder pagātnei, acīm redzot vietā būs atcerēties šā projekta pirmsākumu.

“Kā jau zināt, Viņas ekselence Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente, ir pavadījusi daļu savas dzīves Marokā. Šis fakts mūsu valstu attiecībām piešķir īpašu un nozīmīgu dimensiju”, Marokas Karalistes vēstnieks Menuars Alems šā gada pirmajā pusē, tikai mēnesi pēc akreditācijas rakstīja “Latvijas Vēstnesim”. Loģisks šīs sarakstes turpinājums bija rudenī vēstnieka M. Alema vēstulē paustā pārliecība: “Nav šaubu, ka jūsu vizīte būs svarīgs ieguldījums sapratnes un draudzības sakaru nostiprināšanā starp draudzīgajām Marokas un Latvijas tautām. Jūsu vizītes programma būs orientēta galvenokārt uz vietām, kur Viņas ekselence Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente, pavadījusi daļu savas dzīves. Izmantojot izdevību, gribu izteikt visdziļāko pateicību jūsu laikrakstam par līdzdalību sakaru un sadarbības stiprināšanā starp mūsu valstīm un novēlēt jums panākumus atbildīgajā projektā.”

Šo atziņu kontekstā, jau detalizēti apspriežot Marokas apmeklējuma nianses, tapa arī šī gada nogales intervija ar vēstnieku Menuaru Alemu —nu otra Marokas saruna.

Viņa ekselence Menuars Alems, Marokas Karalistes vēstnieks, – “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs šobrīd, kad beigām tuvojas arī jūsu vēstnieka pilnvaru pirmais gads Latvijā, vērtējat abu mūsu ārēji tik dažādo, ģeogrāfiski tālo un kvantitatīvi atšķirīgo valstu divpusējās attiecības?

— Tomēr mums ir ļoti daudz kopīga. Lai raksturotu mūsu attiecības, es gribētu atsaukties jau uz 1918. — Latvijas valsts dibināšanas — gadu. Ne velti Maroka bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas atjaunoto neatkarību. Taču, protams, nav iespējams runāt par mūsu valstu divpusējām attiecībām, neminot ļoti būtisko aspektu — faktu, ka viņas ekselence Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Valsts prezidente, Marokā pavadījusi daļu savas bērnības. Galvenokārt Kasablankā.

Protams, reāli jāatzīst, ka mūsu valstu attiecības, piemēram, ekonomikā, vēl ne tuvu nav tajā līmenī, kā mēs tās vēlētos redzēt. Arī tāpēc ļoti nozīmīgas ir gan politiķu vizītes, gan citu nozaru pārstāvju apmeklējumi. Ir patiešām daudzas jomas, kurās mēs varam attīstīt sadarbību. Vispirms jau ekonomiskos kontaktus un tirdzniecību.

— Latvijā aizvadāmais gads bijis ārkārtīgi nozīmīgs un sekmīgs. Novembrī Prāgas apspriedē Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO, bet Eiropas Savienības (ES) galotņu konferencē Kopenhāgenā — uzaicinājumu iestāties ES.

— Jā, tie patiešām ir ļoti nozīmīgi notikumi jūsu valsts attīstībā. Es jau agrāk esmu uzsvēris, ka Latvija piedzīvo ļoti intensīvu attīstības posmu, kas būs ārkārtīgi nozīmīgs jūsu nākotnei. Vispirms jau tā ir sekmīgā virzība uz ES, kas nesīs labklājību Latvijas tautai. Protams, ārkārtīgi nozīmīga ir arī Latvijas virzība uz NATO, kas reiz par visām reizēm garantēs jūsu nācijas un jūsu valsts drošību. Rezidējot Kopenhāgenā (vēstnieks M. Alems pārstāv Marokas Karalistes intereses arī Dānijas Karalistē – J. Ū.), man bija iespēja vērot Dānijas sekmīgo prezidentūru ES šā gada otrajā pusē. Jāteic, ka šis gads bijis ļoti rosīgs visai ES. Atcerēsimies kaut vai ES nākotnei tik nozīmīgo referendumu Īrijā un vēlēšanas Vācijā, kā arī ārkārtīgi spraigās debates par lauksaimniecības nākotni ES. Kopenhāgenas galotņu apspriedes priekšvakarā es ļoti optimistiski raudzījos uz Latvijas perspektīvu tikt uzaicinātai jau 2004. gadā kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. No otras puses, gribu uzsvērt Prāgas apspriedes ārkārtīgi lielo nozīmīgumu Latvijas nākotnei. Es zinu, ka vēl pirms šīs apspriedes trīs Baltijas valstu vadītājiem bija ļoti nopietnas sarunas par NATO jautājumiem, un Prāgas apspriedē jūs, trīs Baltijas valstis, saņēmāt patiešām ļoti pozitīvu signālu — konkrētu uzaicinājumu iestāties NATO. No Marokas interešu viedokļa, mēs vēlam Latvijai panākumus abās šajās organizācijās — gan ES, gan NATO. Es gribu uzsvērt, ka arī Marokai ir ļoti ciešas attiecības ar abām šīm organizācijām. Maroka ar ES ir noslēgusi asociācijas līgumu. Atrazdamās Vidusjūras dienvidu krastā, Maroka ar ES uztur intensīvas attiecības. Mums ir arī ciešas attiecības ar NATO tā sauktās Vidusjūras sadarbības programmas ietvaros. Tie ir divi jauni, ļoti būtiski aspekti arī Marokas un Latvijas divpusējo attiecību kontekstā. Tagad mēs varēsim kontaktēties ne vien divpusējo attiecību robežās, bet arī ES un NATO ietvaros. Protams, mūsu attiecību padziļināšana prasa pastāvīgas pūles.

— Šajā kontekstā Latvijas žurnālistam patiešām unikāla ir iespēja apmeklēt savas Valsts prezidentes dzīves vietas Marokā, cenšoties šo faktu izvērtēt no šodienas skatupunkta. Vispirms jau — izprast, vai un kādas pēdas pieci Marokā pavadītie bērnības gadi atstājuši vēlākās Latvijas Valsts prezidentes raksturā un personībā.

— Es patiesi ļoti priecājos un esmu pateicīgs, ka atsaucāties mūsu idejai un piekritāt ierasties Marokā profesionālā žurnālista izpētes braucienā. Diemžēl pagaidām vēl Marokā ir visai trūcīga informācija par Latviju, un, manuprāt, arī latvieši visai maz zina par Maroku. Tāpēc jūsu brauciens uz Maroku ir īpaši nozīmīgs. Ir ļoti svarīgi, lai jūs pats savām acīm redzētu, kā ļaudis dzīvo, kas notiek manā valstī. Esmu pārliecināts, ka tas Latvijas iedzīvotājiem būtiski palīdzēs labāk iztēloties Marokas Karalisti. Es domāju, ļoti nozīmīga būtu arī Marokas žurnālistu atbildes vizīte uz Latviju nākamajā gadā. Šī vizīte ļaus Marokas iedzīvotājiem daudz vairāk uzzināt par Latvijas vēsturi un kultūru, kā arī par jūsu tautas unikālo pieredzi, pirms vienpadsmit gadiem miermīlīgā ceļā atjaunojot savas valsts neatkarību. Es uzskatu, ka tā ir patiešām unikāla pozitīva pieredze, arī vēsturiskā perspektīvā.

Turpmāk — vēl