Vakar, 23. decembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latgales piensaimnieks” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu atļauts Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latgales piensaimnieks” darbinieku prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļus 812,32 latus, tai skaitā darba samaksas parāda segšanai par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa (400,00 latu), ar minēto darba samaksu saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai (284,15 latu) un ar minēto darba samaksu saistītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai (128,17 latu).

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, kuri nosaka kārtību, kādā komersants veic pasažieru pašpārvadājumus ar autobusu un kravas pašpārvadājumus ar kravas autotransporta līdzekli.

Veicot pasažieru un kravas pašpārvadājumus, autotransporta līdzekļa vadītājam papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem autotransporta līdzeklī nepieciešami šādi dokumenti: ja autotransporta līdzekli nevada pats komersants, – autotransporta līdzekļa vadītāja darba līgums vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināts darba līguma izraksts; ja komersants autotransporta līdzekli nomā, – autotransporta līdzekļa nomas līgums vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināts nomas līguma izraksts. Nomas līgumā iekļauj precīzu informāciju par nomas priekšmetu (autotransporta līdzekļa marka, modelis, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs, identifikācijas (šasijas) numurs).

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 4.un 5.pantā noteiktos prasījumus, kuras ir atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu, ja lēmums uzsākt maksātnespējīgā darba devēja bankrota procedūru ir pieņemts pēc 2002.gada 31.decembra.

Saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmierina to personu prasījumus, kuras ir vai ir bijušas darba tiesiskajās attiecībās ar maksātnespējīgo darba devēju, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumos, ja personai, kas nav sociāli apdrošinātā persona, arodslimība konstatēta pēc 1997.gada, atbilstoši likumam „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Administrators Maksātnespējas administrācijā iesniedz šādus dokumentus: aizpildītu administratora pieteikuma veidlapu atbilstoši prasījumu veidam; to darbinieku sarakstu, kuru prasījumi ir apmierināmi, atbilstoši prasījumu veidam; darba koplīguma vai darba līgumu kopijas, ja tiek pieprasīti naudas līdzekļi atlaišanas pabalstam, kas pārsniedz likumā noteikto apmēru; izpildu dokumentu kopijas, ja tiek ieturētas pēc tiem piedzenamās summas; Valsts Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziena par darba spēju zudumu kopiju, ja tiek pieprasīti naudas līdzekļi darbinieka prasījuma par kaitējumu atlīdzību apmierināšanai; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par to, vai darbiniekam arodslimības konstatēšanas brīdī, ja tā konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra, ir bijis apdrošinātās personas statuss atbilstoši likumam „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Lēmums par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek pieņemts mēneša laikā no dienas, kad administrators ir iesniedzis visus šajos noteikumos minētos dokumentus.

Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par jautājuma neizskatīšanu, ja administrators nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus viena mēneša laikā no to pieprasīšanas brīža.

Piešķirtie naudas līdzekļi administratoram jāizmaksā darbiniekiem pēc iespējas īsākā laika periodā, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no naudas līdzekļu saņemšanas.

Akceptēti noteikumi “Veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtība, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības gaļas iegūšanai”, kuri nosaka veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtību, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības dzīvnieku kaušanas (dzīvnieka apdullināšana un atasiņošana, pēc kuras iestājas dzīvnieka nāve) un to gaļas (cūku, aitu, kazu, mājas viennadžu, govju (ieskaitot bifeļu un bizoņu sugas dzīvniekus) un mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju ķermeņa daļas, kas izmantojamas cilvēku uzturā, var būt iesaiņotas vakuumā vai kontrolētas atmosfēras apstākļos un nav tikušas pakļautas apstrādei, izņemot aukstumu) iegūšanas laikā.

Noteikumi attiecas uz gaļas iegūšanu lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuvē, kā arī uz gadījumiem, ja tiek nokauti dzīvnieki, kuriem saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta atzinumu ir bijuši fizioloģiski vai funkcionāli traucējumi.

Noteikumi neattiecas uz tās gaļas ieguvi, kuru izmanto izstādēs, pētījumiem vai analīžu veikšanai (pēc minēto darbību veikšanas inspektors kontrolē, lai šī gaļa nenonāktu cilvēku uzturā, bet tiktu iznīcināta), starptautiskajos transportlīdzekļos.

Noteikts, ka gaļu atļauts iegūt: Pārtikas un veterinārā dienesta atzītās un uzraudzībā esošās kautuvēs; ja dzīvniekiem pirmskaušanas apskatē nav konstatētas slimības, kuru dēļ ir aizliegta gaļas izmantošana cilvēku uzturā; ja dzīvniekiem veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas, kuru dēļ ir aizliegta gaļas izmantošana cilvēku uzturā, izņemot traumatiskus bojājumus, kas novēroti īsi pirms dzīvnieka nokaušanas, norobežotus iekaisuma vai audzēju procesus audos, kuri nav par iemeslu liemeņa un blakusproduktu (gaļa, izņemot liemeni, pat ja tā paliek dabiskā saistībā ar to) iznīcināšanai un nerada draudus cilvēku veselībai. Gaļu pēc inspektora vai pilnvarota veterinārārsta norādījumiem izmeklē laboratoriski, ja veterinārās ekspertīzes laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka dzīvnieka audu paraugs nesatur farmakoloģiski aktīvas vielas, kuru izmantošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta; ja veterinārās ekspertīzes laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka dzīvnieka audu paraugā pesticīdu, zāļu un citu atliekvielu, kā arī mikroorganismu daudzums atbilst normatīvajos aktos noteiktajam daudzumam; ja pēc veterinārās ekspertīzes dzīvnieki ir marķēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ja pirmskaušanas apskates vai pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā konstatē infekcijas slimības, pilnvarotais veterinārārsts ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un inspektoram, kura uzraudzības teritorijā atrodas dzīvnieku izcelsmes novietne.

Inspektors regulāri analizē kautuves īpašnieka iesniegtos ražošanas higiēnas laboratorisko izmeklējumu rezultātus un, pamatojoties uz tiem, pieprasa turpmākos izmeklējumus, nosakot to veidu un biežumu.

Noteikts, ka inspektors kautuvē uzrauga, lai cilvēku uzturam nederīgā gaļa un atkritumi tiktu stingri nodalīti no cilvēku uzturā izmantojamiem produktiem un tiktu iznīcināti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par atkritumu iznīcināšanas kārtību.

Kautuves īpašnieks reģistrē kautuvē ievestos dzīvniekus, no kautuves izvesto produkciju un produktu laboratoriskās kontroles datus. Informāciju reģistrē 12 stundu laikā pēc tās saņemšanas, un tā ir pieejama pilnvarotajam veterinārārstam vai inspektoram; par kautuvē ievestiem dzīvniekiem aizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas pasakni un liellopu pasi un septiņu dienu laikā to nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”; saskaņā ar izstrādāto paškontroles plānu pārbauda ražošanas higiēnas prasību ievērošanu, veicot bakterioloģisko kontroli. Ražošanas higiēnas pārbaude ir mehāniskā aprīkojuma, instrumentu, iekārtu, iesaiņojuma, iepakojuma un produkcijas kontrole visos ražošanas posmos; pārbauda kautuves telpu iekārtojumu, instrumentus, mehānisko un elektrisko aprīkojumu, novērš bojājumus vai maina aprīkojumu; regulāri informē inspektoru par laboratoriskās kontroles veidiem, biežumu, rezultātiem un paraugu ņemšanas metodiku; sadarbībā ar inspektoru vai pilnvaroto veterinārārstu izstrādā un nodrošina darbiniekiem mācību kursu ražošanas higiēnā; informē pilnvaroto veterinārārstu vai inspektoru, ja ir aizdomas, ka dzīvnieki ir slimi.

Nokautos dzīvniekus pārrēķina liellopu vienībās.

Mazjaudas kautuvē atļauts iegūt gaļu, ja nedēļas laikā tajā nokauj ne vairāk par 20 liellopu vienībām, nepārsniedzot 1000 liellopu vienību gadā. Mazjaudas kautuvē nedēļas laikā atļauts nokaut līdz 30 liellopu vienībām un gada laikā līdz 1500 liellopu vienībām, ja ievēro šādas prasības: inspektors informē kautuves īpašnieku vai personas, kuras izmanto kautuves telpas, par ražošanas higiēnu, kaušanu un gaļas iegūšanu; kaujamie dzīvnieki pieder kautuves īpašniekam vai miesniekam; kaujamie dzīvnieki pieder dzīvnieku īpašniekam, un kautproduktus pēc dzīvnieka nokaušanas realizē dzīvnieku īpašnieks; gaļas ražošana aprobežojas ar gaļas piegādi miesniekiem, vietējiem tirgotājiem vai to pārdod kautuvē.

Akceptēts rīkojums “Par elektroenerģijas gada patēriņa apjomu kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanai 2003.gadā”. Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumu Nr.326 “Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem” 2.punktu noteikts, ka 2003.gadā kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusu var iegūt elektroenerģijas lietotāji, kuru elektroenerģijas gada patēriņa apjoms nav mazāks par 20 miljoniem kilovatstundu gadā.

Akceptēts rīkojums “Par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantēto kredītsaistību samaksu “Sampo Credit Plc””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 18.februāra rīkojumu Nr.86 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju” Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt samaksu “Sampo Credit” no valsts īpašuma privatizācijas ieņēmumiem par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantētajām kredītsaistībām maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Bērzu birzes” 484 876,18 eiro apmērā, no tā: 430 695 eiro par nesamaksāto aizdevuma pamatsummu; 25 190,68 eiro par aizdevuma lietošanas nesamaksātajiem procentiem periodā no 2000.gada 1.decembra līdz 2002.gada 30.janvārim; 25 584,89 eiro nokavējuma nauda par periodu no 2001.gada 1.jūnija līdz 2002.gada 25.septembrim; 3405,61 eiro par juridiskajiem pakalpojumiem.

Nodrošināt nokavējuma naudas samaksu “Sampo Credit Plc” pēc likmes 7,024 procenti gadā par nesamaksāto aizdevuma pamatsummu un procentiem par aizdevuma lietošanu periodā no 2002.gada 26.septembra līdz parāda samaksas brīdim no valsts privatizācijas ieņēmumiem.

Maksājumi jāveic atbilstoši Latvijas Bankas attiecīgās valūtas maiņas kursam parāda samaksas dienā.

Akceptēts rīkojums “Par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantēto kredītsaistību samaksu “Nordea Bank Finland Plc””. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 18.februāra rīkojumā Nr.86 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju” noteikto Privatizācijas aģentūrai: veikt samaksu no valsts īpašuma privatizācijas ieņēmumiem “Nordea Bank Finland Plc” 113047,20 ASV dolāru apmērā par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantētajām kredītsaistībām sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Kurzemes kante” par tās nesamaksāto aizdevumu 100 103,35 ASV dolāru un aizdevuma procentiem 12 943,85 ASV dolāru apmērā (aprēķināti līdz 2002.gada 27.augustam).

Nodrošināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kurzemes kante” saņemtā aizdevuma procentu parāda samaksu “Nordea Bank Finland Plc” par periodu no 2002.gada 27.augusta līdz samaksas brīdim pēc likmes seši procenti gadā no valsts īpašuma privatizācijas ieņēmumiem.

Maksājumus veikt atbilstoši Latvijas Bankas attiecīgās valūtas maiņas kursam parāda samaksas dienā.

Akceptēts rīkojums “Par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantēto kredītsaistību samaksu “Nordea Bank Danmark A/S””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 18.februāra rīkojumu Nr.86 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju” Privatizācijas aģentūrai uzdots: veikt samaksu no valsts īpašuma privatizācijas ieņēmumiem “Nordea Bank Danmark A/S” par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantētajām kredītsaistībām akciju sabiedrībai “Kurzemes piens” par tās nesamaksāto vekseli kopsummā 854 625,63 Somijas marku.

Nodrošināt nokavējuma procentu parāda samaksu “Nordea Bank Danmark A/S” pēc likmes seši procenti gadā jeb 142,44 Somijas markas dienā par periodu no 2001.gada 1.februāra līdz parāda samaksas brīdim no valsts privatizācijas ieņēmumiem.

Maksājumi jāveic atbilstoši Latvijas Bankas attiecīgās valūtas maiņas kursam parāda samaksas dienā.

Akceptēts rīkojums “Par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantēto kredītsaistību samaksu akciju sabiedrībai “Latvijas Unibanka””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 18.februāra rīkojumu Nr.86 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju” Privatizācijas aģentūrai uzdots samaksāt no valsts īpašuma privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem 134 005,90 latus akciju sabiedrībai “Latvijas Unibanka” par likvidējamās privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantētajām kredītsaistībām - likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latgales piensaimnieks” nesamaksāto aizdevumu un aizdevuma procentiem.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”, kuri nosaka kārtību, kādā personai, kas pasažieru un kravas pārvadātāja uzņēmumā vada pārvadājumu operācijas vai vēlas to darīt, izsniedz profesionālās kompetences sertifikātu.

Noteikts, ka noteikumu prasības attiecas uz šādiem autopārvadājumu veidiem: starptautiskie pasažieru autopārvadājumi; starptautiskie kravu autopārvadājumi; iekšzemes pasažieru autopārvadājumi; iekšzemes kravu autopārvadājumi.

Profesionālās kompetences sertifikāts apliecina tā īpašnieka profesionālās kompetences atbilstību autotransporta pārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanas prasībām. Sertifikāta paraugu apstiprina satiksmes ministrs. Sertifikātā ietver šādu informāciju: izdevējvalsts atšķirības zīmi (LV); sertifikāta numuru; sertifikāta īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu; profesionālās kompetences pārbaudes eksāmena nokārtošanas datumu; izsniedzējinstitūcijas nosaukumu un zīmoga nospiedumu; autopārvadājumu veidu; izsniegšanas datumu un vietu; izsniedzējinstitūcijas pārstāvja vārdu, uzvārdu, amatu un parakstu; eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja vārdu, uzvārdu un parakstu.

Satiksmes ministrija izsniedz sertifikātu personai, kura saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenu.

Sertifikātā atļauts norādīt vairākus šajos noteikumos minētos autopārvadājumu veidus.

Lai iegūtu sertifikātu, atbildīgajai personai nepieciešamas zināšanas un prasmes šādās jomās:  autopārvadājumu nozari regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti, starptautiskās konvencijas un nolīgumi, Eiropas Savienības regulas un direktīvas; uzņēmējdarbības vadība un autopārvadājumu organizācija; uzņēmuma finanšu un ekonomikas vadība; uzņēmuma saistības, pienākumi un atbildība.

Atbildīgajai personai nepieciešamo profesionālo zināšanu un prasmju minimums katrā šajos noteikumos minētajā autopārvadājumu veidā norādīts šo noteikumu pielikumā.

Mācību kursus organizē atbilstoši programmām, kuras izstrādātas saskaņā ar šiem noteikumiem noteiktajām prasībām.  Mācību kursu programmas ilgums attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru vai kravas pārvadājumiem ir vismaz 80 mācību stundas, bet attiecībā uz iekšzemes pasažieru vai kravas pārvadājumiem – vismaz 50 mācību stundas. Pēc mācību kursu sekmīgas beigšanas atbildīgajai personai izsniedz dokumentu, kurā ietver šādu informāciju: mācību kursu organizētājas iestādes nosaukumu; dokumenta numuru; dokumenta  īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu; laikposmu, kurā notika kursi; apgūto programmu (autopārvadājumu veidu);  izsniegšanas datumu un vietu; mācību kursu organizētājas iestādes vadītāja vārdu, uzvārdu, amatu un parakstu.

Atbildīgā persona apliecina savas profesionālās zināšanas un prasmes, kārtojot eksāmenu. Eksāmenu pieņem satiksmes ministra izveidota eksaminācijas komisija. Atbildīgā persona var kārtot eksāmenu sertifikāta iegūšanai kādā no šajos noteikumos minētajiem autopārvadājumu veidiem, ja tai ir vismaz vispārējā pamatizglītība un arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

Lai varētu kārtot eksāmenu, atbildīgā persona eksaminācijas komisijai iesniedz šādus dokumentus: pieteikuma anketu (saskaņā ar satiksmes ministra noteiktu paraugu); personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu); sertifikāta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja tāds iegūts iepriekš kādā no šajos noteikumos minētajiem autopārvadājumu veidiem;  ja persona ir beigusi šajos noteikumos minētos mācību kursus, – attiecīgu dokumentu;  ja persona vismaz piecus gadus ir strādājusi par atbildīgo personu uzņēmumā, kas nodarbojas ar komercpārvadājumiem, – šo darbību apliecinošu dokumentu.

Atbildīgā persona eksāmenu kārto rakstiski. Eksāmenam ir divas daļas: pirmā daļa – atbilžu izvēles tests. Tajā tiek iekļauti ne mazāk kā 30 jautājumi ar četriem atbilžu variantiem, no kuriem viens ir pareizs. Eksāmena pirmā  daļa ilgst divas akadēmiskās stundas (90 minūtes); otrā daļa – situācijas analīze. Tajā tiek doti uzdevumi vai aprakstītas situācijas un paredzēts, ka jāsniedz atbildes vismaz uz pieciem jautājumiem. Eksāmena otrā daļa ilgst divas akadēmiskās stundas (90 minūtes).

Lai iegūtu pozitīvu vērtējumu, katrā eksāmena daļā jāsaņem vismaz 60 % no kopējā maksimāli iespējamā punktu skaita.

Ja atbildīgā persona saņēmusi negatīvu vērtējumu vienā vai abās eksāmena daļās vai sniegusi nepatiesu informāciju, iesniedzot šajos noteikumos minētos dokumentus, eksaminācijas komisija desmit darbdienu laikā pēc eksāmena pieņemšanas rakstiski paziņo atbildīgajai personai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par iespējām atkārtoti kārtot eksāmenu.

Ja atbildīgā persona ir sekmīgi beigusi šajos noteikumos minētos mācību kursus un vienā vai abās eksāmena daļās ieguvusi negatīvu vērtējumu, atbildīgajai personai ir atļauts sešu mēnešu laikā atkārtoti kārtot tās eksāmena daļas, kurās saņemts negatīvs vērtējums.

Ja atbildīgā persona nav beigusi šajos noteikumos minētos mācību kursus un vienā no eksāmena daļām ir saņēmusi negatīvu vērtējumu, atbildīgajai personai sešu mēnešu laikā ir atļauts atkārtoti (vienu reizi) kārtot attiecīgo eksāmena daļu. Pārējos gadījumos nav atļauts atkārtoti kārtot eksāmenu, kamēr atbildīgā persona nav beigusi attiecīgos mācību kursus.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība”, kuri nosaka prasības noteiktu kategoriju transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtību.”

Ātruma ierobežotājierīce kontrolē degvielas padevi dzinējam, lai ierobežotu transportlīdzekļa maksimālo ātrumu līdz noteiktai (noregulētai) robežai.

Noteikts, ka ar ātruma ierobežotājierīci aprīkojami visi autobusi, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas, un kravas automobiļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, izņemot: transportlīdzekļus, kas nav paredzēti ceļu satiksmei; autobusus, kuru maksimālais konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 100 km/h; autobusus, kuri veic regulāros pasažieru pārvadājumus pilsētas maršrutos; kravas automobiļus, kuru maksimālais konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 90 km/h; starptautiskajos pārvadājumos iesaistītos transportlīdzekļus, kas Latvijā pirmo reizi reģistrēti līdz 1987.gada 31.decembrim; transportlīdzekļus, kurus izmanto ārkārtējās situācijās un glābšanas darbos; specializētos transportlīdzekļus, kuri paredzēti medicīnas vajadzībām; specializētos avārijas transportlīdzekļus; transportlīdzekļus, ar kuriem veic izmēģinājumus uz ceļiem tehniskās attīstības, remonta vai tehniskās apkopes vajadzībām; transportlīdzekļus, kuri nodoti Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vajadzībām.

Ātruma ierobežotājierīci transportlīdzeklī uzstāda, regulē (iestata) un pārbauda uzņēmums, kuram satiksmes ministra noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja minēto uzdevumu veikšanai.

Transportlīdzeklī uzstāda ātruma ierobežotājierīci, kura ir sertificēta un marķēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ātruma ierobežotājierīces maksimālais ātruma regulējums (iestatījums) ir: autobusam – 100 km/h; kravas automobilim – 85 km/h; transportlīdzeklim, kuru izmanto tikai bīstamo kravu pārvadāšanai, – 80 km/h.

Ātruma ierobežotājierīcei plombē pievadus un savienojumus, ja ražotājs ir paredzējis šādas iespējas. Ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbauda un, ja nepieciešams, noregulē (iestata) atbilstoši šajos noteikumos minētajam maksimāli pieļaujamajam ātrumam, ja remonta laikā tiek noņemta kāda no pievadu plombām, bet ne retāk kā reizi divos gados.

Šajos noteikumos minētais uzņēmums pēc katras ātruma ierobežotājierīces pārbaudes uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā uzstāda pārbaudes plāksnīti (uzlīmi), kurā norāda: uzņēmuma nosaukumu un adresi;   maksimālo ātruma regulējumu (iestatījumu) (km/h);  datumu, kad noregulēts (iestatīts) maksimālais ātrums vai pārbaudīta ātruma ierobežotājierīce.

Ja, izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, ātruma ierobežotājierīce pārtrauc darboties vai ir nepieciešams noņemt plombu kādam no šajos noteikumos minētajiem pievadiem vai savienojumiem, transportlīdzekļa vadītājs iesniedz Autotransporta direkcijā vai tās nodaļā rakstisku ziņojumu par plombas noņemšanas faktu un iemesliem. Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas atļauts transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē līdz vietai, kur ir iespējama ātruma ierobežotājierīces pārbaude un plombēšana.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments