Nu Dānija nodod prezidentūru Grieķijai

Vēl tikai dažas dienas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus pildīs Dānija, jo līdz ar gadu maiņu ES Padomes virsvadība pāries citas dalībvalsts — Grieķijas — rokās. Par provizorisku Dānijas prezidentūras noslēgumu var uzskatīt pirms nepilnām divām nedēļām notikušo sammitu Kopenhāgenā, kurā ar simbolisku uzvaru tika izpildīta galvenā prezidentūras prioritāte — slēgt iestāšanās sarunas ar sekmīgākajām kandidātvalstīm.

Lai gan jau kopš paša gada sākuma bija skaidrs, ka sarunu process būs sarežģīts un panākt visiem pieņemamu kompromisa risinājumu nebūs viegli, Dānijas premjerministrs Andress Fogs Rasmusens jūlija sākumā, pārņemot prezidentūras stafeti no Spānijas, pauda apņēmību darīt visu, lai nākamajos mēnešos tiktu rasti risinājumi atlikušajos sarežģītākajos sarunu jautājumos un gada nogalē varētu tikt slēgtas iestāšanās sarunas ar iespējami vairākām no 12 kandidātvalstīm, ar kurām notiek sarunas. Jāatgādina, ka Dānijai šis mērķis bija arī ar lielu simbolisku nozīmi, jo prezidentūras neoficiāls moto bija “No Kopenhāgenas līdz Kopenhāgenai”. Proti, pirms deviņiem gadiem tieši Dānijas prezidentūras laikā Kopenhāgenā kandidātvalstīm tika definēti galvenie iestāšanās kritēriji, kas uzskatāms par paplašināšanās procesa oficiālu aizsākumu, un šie kritēriji šo gadu laikā bijis viens no galvenajiem atskaites punktiem integrācijas procesā.

Kā jau tika plānots, iestāšanās sarunu beigu posms bija ļoti grūts un sarežģīts. Bet Dānijas valdība, demonstrējot teicamas diplomātijas paraugstundu, spēja panākt kompromisus, kam beigu beigās piekrita gan visas dalībvalstis, gan desmit sekmīgākās kandidātvalstis, kuras bija gatavas slēgt sarunas. 13. decembra vakarā līdz ar A. F. Rasmusena vārdiem: “Mēs esam panākuši vienošanos,” Dānijas prezidentūras galvenā prioritāte bija veiksmīgi izpildīta. Tika slēgtas iestāšanās sarunas ar desmit kandidātvalstīm: Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Kipru un Maltu. Līdz ar to pēc iestāšanās līguma parakstīšanas, kas paredzēta nākamā gada 16. aprīlī Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, un sekmīgas līguma ratifikācijas visās dalībvalstīs un katrā kandidātvalstī 2004. gada 1. maijā visas minētās kandidātvalstis tiek aicinātas kļūt par oficiālām ES dalībvalstīm. Pozitīva referenduma iznākuma gadījumā arī Latvijas pilsoņi, jau kā pilntiesīgi ES pilsoņi, varēs piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas varētu notikt 2004. gada jūnijā. Īsi pēc parlamenta vēlēšanām tiks veidots arī jaunās Eiropas Komisijas komisāru kabinets, kas pēc apstiprināšanas parlamentā savu darbu sāks 2004. gada novembrī.

Bez iestāšanās sarunu slēgšanas Dānijas prezidentūra pieņēmusi vēl vairākus citus nozīmīgus lēmumus saistībā ar paplašināšanos. Prezidentūras secinājumu dokumentā izteikts atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumam par kandidātvalstu progresa turpmāku izvērtējumu līdz oficiālai dalībai ES, kā arī par dažādiem nepieciešamajiem drošības pasākumiem vēl pāris gadu pēc kandidātvalstu uzņemšanas.

Jautājumā par uz pusēm sadalītās Vidusjūras salas Kipras iekļaušanos ES Dānijas prezidentūra paudusi cerības, ka risinājums tiks rasts jau pirmajos nākamā gada mēnešos un tas būs saskaņā ar ANO izstrādātajiem ieteikumiem. Tomēr arī tad, ja tuvākajā laikā Kipras salu neizdosies apvienot, ES tiks uzņemta salas dienvidu daļa, bet ar Turcijas pārvaldīto ziemeļu daļu tiks stiprināta ciešāka sadarbība.

Ārpus pirmās paplašināšanās kārtas palika Rumānija un Bulgārija, valstis, kuras iestāšanās sarunas sāka reizē ar Latviju 2000. gada sākumā, tomēr dažādu iekšpolitisko problēmu un pārāk gauso reformu dēļ šīs valstis sarunas vēl nebeidza. Tajā pašā laikā šo valstu uzņemšana netiek atlikta uz nenoteiktu laiku, bet jau diezgan skaidri ir zināms, ka sekmīgu reformu un sarunu gadījumā abas valstis sarunas varētu slēgt 2004. gada beigās vai 2005. gadā un pievienoties ES jau 2007. gadā. Dānijas valdības prezidentūras noslēguma dokumentā dots solījums tuvākajos gados ievērojami palielināt pirmsiestāšanās palīdzībai atvēlēto finansējumu Bulgārijai un Rumānijai.

Dānijas prezidentūra atzinīgi novērtējusi arī trīspadsmitās kandidātvalsts — Turcijas — progresu ceļā uz ES kandidātvalstu politisko kritēriju izpildi. Dānija pozitīvi vērtē paveiktās reformas likumdošanā, bet aicina aktīvāk strādāt pie reformu ieviešanas praksē. Kopenhāgenā Turcijai tika dots solījums, ka gadījumā, ja 2004. gada nogalē notiekošā ES sammita laikā Turcija tiks atzīta par atbilstošu Kopenhāgenas kritērijiem, tad iespējami drīzākā laikā tiks sāktas iestāšanās sarunas arī ar šo kandidātvalsti. Līdzīgi kā Rumānijai un Bulgārijai, arī Turcijai solīts ievērojami palielināt pirmsiestāšanās finansējumu.

Dānija savas prezidentūras secinājumos uzsver arī to, ka paplašināšanās nevar tikt uztverta kā jauna Eiropas dalījuma sākums, tādēļ turpmāk būtu ļoti aktīvi jāstrādā pie sadarbības stiprināšanas ar topošajām ES kandidātvalstīm.

Vispirms ES plāno ļoti aktīvi veicināt stabilitāti un asociāciju ar Balkānu reģiona valstīm. ES vēlas attīstīt sadarbību arī ar Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju, kā arī stiprināt pēdējā laikā veiksmīgo sadarbību ar Krieviju.

Visus iepriekš minētos uzdevumus pēctecības secībā, sākot ar nākamā gada janvāri, pārņems Grieķija, kas nākamos sešus mēnešus pildīs ES prezidējošās valsts pienākumus. Līdzīgi kā Dānija, arī Grieķija par galveno prioritāti savā darba programmā izvirzījusi paplašināšanos, jo, neraugoties uz sekmīgo sarunu slēgšanu ar desmit kandidātvalstīm, paplašināšanās process vēl ne tuvu nav galā. Pirmajos prezidentūras mēnešos paredzēts pabeigt iepriekšējās prezidentūrās sākto iestāšanās līgumu izstrādi, jo 16. aprīlī sammitā Atēnās paredzēta līgumu parakstīšana ar visām sarunas noslēgušajām kandidātvalstīm.

Bez paplašināšanās Grieķijas valdība izvirzījusi vēl četras galvenās prioritātes, kam nākamos sešus mēnešus tiks veltīta īpaša uzmanība. Grieķija paredzējusi veicināt ES tirgus reformu attīstību, īpaši tiks strādāts pie ES imigrācijas politikas attīstības, kas Grieķijai ir ļoti aktuāla, arī pie ES kopējās ārējās un drošības politikas attīstības un pilnveidošanas.

Grieķijas prezidentūra savu darbu beigs 2003. gada 30. jūnijā, kad prezidentūras stafete tiks nodota Itālijai.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors