LATVIJAS REPUBLIKAS UN ISLANDES REPUBLIKAS, LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES, NORVĒĢIJAS KARALISTES NOLĪGUMS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANU UN RŪPNIECISKO PREČU ATZĪŠANU

LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā saukta Latvija, no vienas puses, un ISLANDES REPUBLIKA, LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk tekstā, kad minētas kolektīvi, sauktas EEZ EBTA valstis, no otras puses,

KOPĀ turpmāk tekstā sauktas “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās saites, kas pastāv starp Latviju un EEZ EBTA valstīm, it īpaši kopš EBTA valstu un Latvijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas 1995.gada 7.decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību starp Eiropas Kopienu un EEZ EBTA valstīm, pamatojoties uz 1992.gada 2.maijā parakstīto Eiropas Ekonomikas Zonas Nolīgumu, turpmāk saukts EEZ Nolīgums”, un ka EEZ EBTA valstis ir integrētas Iekšējā Tirgū un tādējādi pārņem un ievieš Kopienas normatīvos aktus,

IEVĒROJOT, ka Latvija ir iesniegusi pieteikumu dalībai Eiropas savienībā un šāda dalība prasa efektīvu Eiropas Kopienas acquis ieviešanu,

IEVĒROJOT, ka ir iespējams noslēgt šo paralēlo līgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko produktu atzīšanu starp Latviju un EEZ EBTA valstīm, turpmāk tekstā sauktu “Nolīgums”, kurš ir līdzvērtīgs Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, Protokolam par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu, turpmāk tekstā saukts “PECA”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka sektoros, kurus aptver šis Nolīgums, Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemti Kopienas normatīvie akti, kuri ir iekļauti arī EEZ Nolīgumā,

ŅEMOT VĒRĀ kopējo ieinteresētību brīvā preču kustībā un preču kvalitātes paaugstināšanā, lai nodrošinātu vides aizsardzību un pilsoņu veselību un drošību,

VĒLOTIES noslēgt šo Nolīgumu, kurš nodrošina to rūpniecisko preču savstarpējo atzīšanu, kuras atbilst prasībām, lai tiktu likumīgi ievietotas tirgū vienā no Pusēm, un savstarpēju rūpniecisko preču atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanu saskaņā ar EEZ normatīvajiem aktiem vai Latvijas nacionālajiem normatīvajiem aktiem,

PATUROT PRĀTĀ, ka attiecībā uz atbilstības novērtēšanu attiecības starp EEZ EBTA valstīm nosaka EEZ Nolīgums,

PATUROT prātā savu kā Līgumslēdzēju pušu statusu Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu un apzinoties pienākumus saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas Līgumu par tirdzniecības tehniskajām barjerām,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Mērķis

1. Šī Nolīguma mērķis ir sekmēt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu attiecībā uz rūpnieciskajām precēm gan no Latvijas puses, gan no EBTA individuālo valstu puses. Tādēļ būtiska nozīme ir nepārtrauktai tādu Latvijas Republikas nacionālo normatīvo aktu pieņemšanai un ieviešanai, kas ir līdzvērtīgi EEZ Nolīgumā iekļautajiem Kopienas normatīvajiem aktiem.

2. Šis Nolīgums nodrošina:

a) savstarpēju rūpniecisko preču atzīšanu, kuras norādītas pielikumos par rūpniecisko preču savstarpējo atzīšanu un atbilst prasībām, lai likumīgi tiktu ievietotas tirgū vienā no Pusēm;

b) savstarpēju rūpniecisko preču atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanu saskaņā ar EEZ normatīvajiem aktiem un atbilstošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas norādīti pielikumos par atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpējo atzīšanu.

2. pants

Definīcijas

Šī Līguma ietvaros:

“EEZ EBTA valstis” ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas biedri, kuras ir Eiropas ekonomiskās telpas līguma dalībvalstis, t.i., Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

“rūpnieciskās preces” ir produkti, kas norādīti Eiropas līguma par asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko produktu atzīšanu (PECA) Protokola 2. pantā 1.

“EEZ normatīvie akti” ir jebkurš Eiropas Kopienas normatīvais akts un ieviešanas prakse atbilstoši attiecīgajai situācijai, riskam vai rūpniecisko produktu kategorijai, kā tas ir iekļauts EEZ Nolīgumā un pēc tam labots ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem.

“Latvijas normatīvie akti” ir jebkurš normatīvais akts un ieviešanas prakse, saskaņā ar kuru Latvijas Republika pārņem attiecīgajai situācijai, riskam vai rūpniecisko preču kategorijai atbilstošo Kopienas normatīvo aktu.

Šajā Nolīgumā izmantotajiem terminiem ir tāda pati nozīme kā EEZ normatīvajos aktos un Latvijas normatīvajos aktos.

3. pants

Rūpniecisko preču savstarpējā atzīšana

Savstarpējās atzīšanas jomā Puses vienojas, ka rūpnieciskās preces, kas norādītas pielikumos par “rūpniecisko preču savstarpējo atzīšanu” un kuras atbilst prasībām, lai tiktu likumīgi ievietotas vienas no Pusēm tirgū, var tikt ievietotas otras Puses tirgū bez papildus ierobežojumiem. Tas nedrīkst ietekmēt importa, eksporta vai tranzītpreču aizliegumu vai ierobežojumus, kuri pamatojas uz sabiedrisko morāli, sabiedrisko politiku vai sabiedrisko drošību; cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību; ierobežotu nacionālo resursu aizsardzību; nacionālo mākslas, vēstures vai arheoloģijas vērtību aizsardzību vai intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu aizsardzību, vai likumus attiecībā uz zeltu un sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst pamatot patvaļīgu diskrimināciju vai maskētus ierobežojumus tirdzniecībai starp Pusēm.

4. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu savstarpējā atzīšana

Puses vienojas atzīt atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātus, kas veikti saskaņā ar EEZ normatīvajiem aktiem vai Latvijas normatīvajiem aktiem, kas norādīti pielikumos par “rūpniecisko preču savstarpējo atzīšanu”. Attiecībā uz atbilstības atzīšanu, Puses nevar prasīt ne procedūru atkārtošanu, ne noteikt papildus prasības.

5. pants

Drošības pasākumi

Ja viena Puse atklāj, ka saskaņā ar šo Nolīgumu tās teritorijā ievietotā rūpnieciskā prece, kas lietota atbilstoši tai paredzētajam mērķim, apdraud lietotāju vai citu personu veselību vai drošību, vai izraisa citas pamatotas problēmas, kas atrunātas pielikumos norādītajos normatīvajos aktos, tad tā drīkst veikt atbilstošus pasākumus, lai šādu preci izņemtu no apgrozības, aizliegtu tās ievietošanu tirgū, pielietošanu vai ierobežotu tās brīvu kustību. Šādiem gadījumiem atbilstoša procedūra ir noteikta pielikumos.

6. pants

Sfēras paplašināšana

Ja Latvijas Republika, pārņemot Kopienas normatīvos aktus, pieņem un ievieš jaunus nacionālos normatīvos aktus, kuri ir iekļauti arī EEZ Nolīgumā, tad saskaņā ar 13.pantā noteikto kārtību Puses var veikt grozījumus esošajos pielikumos vai parakstīt jaunus pielikumus.

7. pants

Izcelsme

Nolīguma nosacījumi attiecas uz rūpnieciskajām precēm, neatkarīgi no to izcelsmes.

8. pants

Pušu pienākumi attiecībā uz pārvaldes iestādēm un institūcijām

1. Puses nodrošina, ka to pārvaldes iestādes, kuras ir atbildīgas par efektīvu EEZ normatīvo aktu un Latvijas normatīvo aktu ieviešanu, tos pastāvīgi piemērotu. Puses papildus nodrošina, ka šīs pārvaldes iestādes, ja nepieciešams, var paziņot institūciju, atlikt paziņošanu, atcelt lēmumu par paziņojuma atlikšanu un anulēt paziņojumus par institūcijām, lai nodrošinātu rūpniecisko preču atbilstību ar EEZ normatīvo aktu vai Latvijas normatīvajiem aktiem, vai pieprasīt šo institūciju nepiedalīšanos tirgū.

2. Puses nodrošina, ka institūcijas, kas paziņotas atbilstoši to likumdošanai, lai veikti atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādīto EEZ normatīvo aktu vai Latvijas normatīvo aktu prasībām, pastāvīgi atbilstu Kopienas normatīvo aktu vai nacionālo normatīvo aktu prasībām. Puses papildus veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas saglabā atbilstošo kompetenci veikt tām uzticētos uzdevumus atbilstoši paziņojumam.

3. Puses paziņo institūcijas tikai atbilstoši PECA un EEZ Nolīgumam.

9. pants

Paziņotās institūcijas

1. Paziņotās institūcijas šī Nolīguma ietvaros sākotnēji ir tās, kuras ir iekļautas sarakstos, ar kuriem Latvijas Republika un EEZ EBTA valstis ir apmainījušās pirms spēkā stāšanās procedūras pabeigšanas.

2. Turpmāk institūciju, kuras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādītajiem Kopienas likumiem vai nacionālo normatīvo aktu prasībām, paziņošanai piemērojama sekojoša procedūra:

a) viena Puse iesniedz rakstisku paziņojumu pārējām Pusēm;

b) institūcija uzskatāma par paziņotu un kompetentu veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši pielikumos norādītajām prasībām no dienas, kad saņemts pārējo Pušu rakstisks apstiprinājums.

3. Ja Puse nolemj anulēt tās jurisdikcijā esošo paziņoto institūciju, tai rakstiski jāinformē otra Puse. Vēlākais no anulēšanas dienas institūcija pārtrauc veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši pielikumos noteiktajām prasībām. Tomēr atbilstības novērtēšana, kas veikta līdz šim datumam, paliek spēkā, ja Apvienotā komiteja nenolemj citādāk.

10. pants

Paziņoto institūciju pārbaude

1. Katra Puse var prasīt pārējām Pusēm veikt savā jurisdikcijā esošās paziņotās institūcijas tehniskās kompetences un atbilstības pārbaudi. Šāda prasība ļauj Pusei, kas atbildīga par paziņošanu, veikt prasīto pārbaudi un nekavējoties sniegt pārskatu pārējām Pusēm. Piedaloties attiecīgajām pārvaldes iestādēm, Puses var kopīgi veikt institūcijas pārbaudi. Šai sakarā Puses nodrošina pilnīgu savā jurisdikcijā esošo institūciju sadarbību. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus un līdzekļus, lai atrisinātu jebkurus strīdīgos jautājumus.

2. Ja problēmu risinājums neapmierina abas Puses, tad Puses var informēt Apvienotās komitejas vadītāju par strīdīgajiem jautājumiem, paskaidrojot iemeslus. Apvienotā komiteja nosaka atbilstošo rīcību.

3. Ja Apvienotā komiteja neizlemj citādi un līdz lēmuma pieņemšanai, institūcijas paziņojums un tās kompetence veikt atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādīto Kopienas vai nacionālo normatīvo aktu prasībām tiek daļēji vai pilnībā atcelta no dienas, kad Puses ir informējušas Apvienotās komitejas vadītāju par domstarpībām.

11. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

Lai nodrošinātu pareizu un vienādu šī Līguma piemērošanu un skaidrojumu, Puses, to pārvaldes iestādes un paziņotās institūcijas:

a) apmainās ar visu atbilstošo informāciju par normatīvo aktu ieviešanu un praksi, tai skaitā, par paziņoto institūciju atbilstības nodrošināšanas procedūru;

b) piedalās, ja nepieciešams, attiecīgajās informācijas, sadarbības un citās Pušu aktivitātēs;

c) veicina institūciju sadarbību ar mērķi noslēgt savstarpējās atzīšanas nolīgumus nereglamentētajā sfērā.

12. pants

Konfidencialitāte

Pušu pārstāvji, eksperti un citas iesaistītās personas arī pēc savas darbības pārtraukšanas nedrīkst atklāt informāciju, kas iegūta šī Nolīguma ietvaros un pakļauta atbildībai par profesionālajiem noslēpumiem. Šo informāciju nedrīkst izmantot citiem nolūkiem, kā to paredz šis Nolīgums.

13. pants

Apvienotā komiteja

1. Līdz ar šo tiek nodibināta no Pušu pārstāvjiem sastāvoša Apvienotā komiteja. Tā atbild par Nolīguma efektīvu darbību un tiek sasaukta, kad kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu.

2. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus un apstiprina rekomendācijas vienprātīgi.

3. Apvienotā komiteja pati nosaka savas darbības noteikumus, kuri satur, starp citām lietām, sanāksmju sasaukšanas nosacījumus, vadītāja nozīmēšanu un vadītāja pilnvaru laiku. Tā var izlemt deleģēt specifiskus uzdevumus apakškomitejām.

4. Apvienotā komiteja var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šī Nolīguma darbību. Tai ir īpašas tiesības pieņemt lēmumus par:

a) grozījumiem pielikumos;

b) jaunu pielikumu pievienošanu;

c) apvienotas ekspertu komitejas vai komiteju nozīmēšanu, lai pārbaudītu paziņotās institūcijas tehnisko kompetenci un atbilstību prasībām;

d) informācijas apmaiņu par ierosinātajām un veiktajām izmaiņām pielikumos minētajos EEZ normatīvajos aktos un Latvijas normatīvajos aktos;

e) jaunām vai papildus atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras ietekmē pielikumos aptvertos sektorus;

f) jebkuru jautājumu risināšanu, kuri attiecas uz šī Nolīguma piemērošanu.

5. Ar šo Nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja ir neatkarīga un šķirta no Apvienotās komitejas, kura ir izveidota ar EBTA valstu un Latvijas Republikas Brīvās tirdzniecības līgumu.

6. Apvienotā komiteja drīkst izveidot apvienotās sektoru grupas individuāliem sektoru pielikumiem, ietverot atbilstošas Pušu nozīmēšanas un regulēšanas iestādes un ekspertus. Šīs grupas uzsāks specifisko atbilstības novērtēšanu, rūpniecisko produktu atzīšanu un regulēšanas jautājumus, kuri attiecas uz doto sektoru. Apvienotās sektoru grupas var būt atbildīgas par:

a) pēc vienas no Pusēm pieprasījuma izmeklēt specifiskas problēmas, kuras radušās no jebkādu savstarpējās atzīšanas pārejas plānu ieviešanas, un sniegt konsultatīvos slēdzienus Apvienotajai komitejai par savstarpēji neskaidriem jautājumiem;

b) sniegt informāciju un konsultācijas par jebkuru jautājumu attiecībā uz ieviešanu, un par noteikumiem, procedūrām un atbilstības novērtēšanas sistēmu, kas saistīta ar attiecīgo pielikumu, tādā apjomā, kā Puses pieprasījušas;

c) pārbaudīt katra sektora pielikuma ieviešanas un darbības dažādus aspektus;

d) izskatīt jautājumus par sektoru pielikumu prasību interpretāciju un, kur nepieciešams, sniegt rekomendācijas Apvienotajai komitejai.

14. pants

Strīdu izšķiršana

Katra Puse var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā jebkuru strīdu par šī Nolīguma skaidrojumu vai lietojumu. Apvienotā komiteja cenšas izšķirt strīdu un tai ir jāsaņem jebkura informācija, kas var atvieglot situācijas pilnīgu izmeklēšanu ar nolūku atrast pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotā komiteja apsver visus iespējamos līdzekļus šī Nolīguma netraucētai darbībai.

15. pants

Līgumi ar citām valstīm

Puses vienojas, ka atbilstības novērtēšanas savstarpējās atzīšanas līgumi, kurus kāda no Pusēm noslēgusi ar valsti, kura nav šī Nolīguma dalībvalsts, neuzliek pienākumu citām Pusēm atzīt trešajā valstī veikto atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātus, ja vien nepastāv skaidri noteikta vienošanās starp Pusēm Apvienotās komitejas ietvaros.

16. pants

Depozitārijs

1. Norvēģijas valdība, darbojoties kā depozitārijs, paziņo visām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Nolīgumu, par ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu deponēšanu, kā arī par šī Nolīguma stāšanos spēkā. Depozitārijs paziņo Valstīm par jebkuru Nolīguma izbeigšanu, grozījumiem un termiņa beigšanos.

2. Šis Nolīgums ir pakļauts ratifikācijai vai pieņemšanai. Ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenti tiek nodoti depozitārijam.

17. pants

Stāšanās spēkā, grozījumi un ilgums

1. Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir deponēti parakstītāju Valstu instrumenti par ratifikāciju vai pieņemšanu.

2. Neskarot 13. panta ceturtās daļas (a) un (b) rindkopas, ja kāda Puse vēlas grozīt šo Nolīgumu, tai jāinformē Apvienotā komiteja. Grozījumus var pieņemt ar rakstisku procedūru, ja Puses tā vienojas. Grozījumi stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis visu Pušu paziņojumu par nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

3. Katra šī Līguma Puse var to anulēt, sešus mēnešus iepriekš iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu. Ja viena vai vairākas EEZ EBTA valstis anulē šo Nolīgumu, Nolīgums turpina būt spēkā starp pārējām EEZ EBTA valstīm no vienas puses un Latviju, no otras puses.

4. Šis Nolīgums zaudēs spēku dienā, kad Latvija pievienosies EEZ Nolīgumam.

18. pants

Nobeiguma jautājumi

Šis Nolīgums ir sastādīts četros eksemplāros angļu valodā.

Noslēgts 2002.gada 26.septembrī, Briselē

1 2. pants atsaucas uz Eiropas līguma 9. pantu un 2. protokolu.

 

Latvijas Republikas vārdā	Islandes Republikas vārdā
Andris Piebalgs	Gunnar Snorri Gunnarsson
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais	Islandes Republikas ārkārtējais un
vēstnieks pārstāvniecībā	pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā
Eiropas Savienībā	Eiropas Savienībā
	Lihtenšteinas Firstistes vārdā
	Prince Nikolaus
	Lihtenšteinas Firstistes ārkārtējais
	un pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā
	Eiropas Savienībā
	Norvēģijas Karalistes vārdā
	Bjorn Grydeland
	Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un
	pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā
	Eiropas Savienībā

PIELIKUMI SAVSTARPĒJAI ATZĪŠANAI ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS JOMĀ

Saturs

1. Elektrodrošība

2. Elektromagnētiskā saderība

3. Rotaļlietas

4. Būvizstrādājumi

Pielikums

savstarpējai atzīšanai

atbilstības novērtēšanas jomā

ELEKTRODROŠĪBA

I DAĻA

EEZ normatīvie akti un Latvijas nacionālie normatīvie akti

EEZ normatīvie akti:	1973. gada 19. februāra Padomes direktīva 73/23/EEC
	Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu zemsprieguma
	elektroiekārtu jomā (publicēts OJ L 77, 26.03.1973,
	29. lpp.), grozīta ar 1993. gada 22. jūlija direktīvu
	93/68/EEC (OJ L 220, 30.8.1993, 1. lpp.).
	EEZ Nolīgums, II pielikums, X nodaļa, 1. punkts,
	pirmā atkāpe, pievienota ar lēmumu Nr.7/94.
Latvijas normatīvie akti:	Ministru Kabineta 2000.gada 30.maija noteikumi
	Nr.187 “Iekārtu elektrodrošības noteikumi” (Latvijas
	Vēstnesis 2000, 201/204.nr)
II DAĻA
Paziņojošās iestādes
EEZ EBTA valstis:
* Islande	I³na³ar- og vi³skiptar‡³uneyti³ (Ministry of Industry
	and Commerce)
* Lihtenšteina	Die Regierung des Fūrstentums Liechtenstein
	(The Government of Liechtenstein)1
* Norvēģija	Arbeids- og administrasjonsdepartementet (Ministry of
	Labour and Government Administration)
	Samferdselsdepartementet (Ministry of Transport and
	Communication)
Latvija:	Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

 

III DAĻA

Paziņotās institūcijas

EEZ EBTA valstis:

Institūcijas, kuras EEZ EBTA valstis ir paziņojušas saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem EEZ normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

 

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir pilnvarojusi saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem Latvijas normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas EEZ EBTA valstīm saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

IV DAĻA

Īpaši nosacījumi

Drošības pasākumi

A. Drošības pasākumi attiecībā uz rūpnieciskajām precēm

1. Ja Puse veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvi ievietot tās tirgū preces, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad, atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē pārējās Puses, norādot lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, nodrošinot, lai šādas preces netiktu ievietotas tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Apvienotajā komitejā, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Apvienotā komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a) nepamatots, tad Puses nacionālajai institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas preces neievietotu tirgū.

 

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

Ja viena no Pusēm uzskata, ka kāds harmonizētais standarts, uz kuru atsaucas šajā Pielikumā minētie normatīvie akti, neatbilst šādu normatīvo aktu būtiskajām prasībām, tai jāinformē Apvienotā komiteja un jāiesniedz pamatojums.

 

Pielikums

savstarpējai atzīšanai

atbilstības novērtēšanas jomā:

ELEKTROMAGNĒTISKĀ SADERĪBA

I DAĻA

EEZ normatīvie akti un nacionālie normatīvie akti

EEZ normatīvie akti:	1989. gada 3. maija Padomes direktīva 89/336/EEC
	par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu
	elektromagnētiskās saderības jomā (OJ L 139,
	23.05.1989, 19. lpp.).
	EEZ Nolīgums, II pielikums, X nodaļa, 6. punkts.
	1993. gada 22. jūlija Padomes direktīva 93/68/EEC
	(OJ L 220, 30.8.1993, 1. lpp.).
	EEZ Nolīgums, II pielikums, XIX nodaļa, 3.c punkts,
	iekļauts ar lēmumu Nr.7/94.
Latvijas normatīvie akti:	Ministru Kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi
	Nr.188 “Iekārtu elektromagnētiskās saderības noteikumi”
	(Latvijas Vēstnesis 2000, 201/204.nr), grozīti ar
	Ministru kabineta 2001. gada 20. februāra noteikumiem
	Nr.78 (Latvijas Vēstnesis 2001, 31.nr.)
II DAĻA
Paziņojošās iestādes
EEZ EBTA valstis:
* Islande	I³na³ar- og vi³skiptar‡³uneyti³ (Ministry of Industry
	and Commerce)
* Lihtenšteina	Die Regierung des Fūrstentums Liechtenstein
	(The Government of Liechtenstein)2
* Norvēģija	Arbeids- og administrasjonsdepartementet (Ministry of
	Labour and Government Administration)
	Samferdselsdepartementet (Ministry of Transport and
	Communication)
Latvija:	Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

 

III DAĻA

Paziņotās institūcijas

EEZ EBTA valstis:

Institūcijas, kuras EEZ EBTA valstis ir paziņojušas saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem EEZ normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

 

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem Latvijas normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas EEZ EBTA valstīm saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

IV DAĻA

Īpaši nosacījumi

Drošības pasākumi

A. Drošības pasākumi attiecībā uz rūpnieciskajām precēm

1. Ja Puse veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvi ievietot tās tirgū preces, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad, atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē pārējās Puses, norādot lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, nodrošinot, lai šādas preces netiktu ievietotas tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Apvienotajā komitejā, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Apvienotā komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a) nepamatots, tad Puses nacionālajai institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas preces neievietotu tirgū.

 

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

Ja viena no Pusēm uzskata, ka kāds harmonizētais standarts, uz kuru atsaucas šajā Pielikumā minētie normatīvie akti, neatbilst šādu normatīvo aktu būtiskajām prasībām, tai jāinformē Apvienotā komiteja un jāiesniedz pamatojums.

Pielikums

savstarpējai atzīšanai

atbilstības novērtēšanas jomā:

ROTAĻLIETAS

I DAĻA

EEZ un Latvijas nacionālie normatīvie akti

EEZ normatīvie akti:	1988. gada 3. maija Padomes direktīva par dalībvalstu
	likumdošanas tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu
	drošumu (88/378/EEC) (OJ L 187, 16.7.1988, 1. lpp.),
	grozīta ar 1993. gada 22. jūlija Padomes direktīvu
	93/68/EEC (OJ L 220, 30.08.1993, 1. lpp.)
	EEZ Nolīgums, XXIII nodaļa, 1. punkts.
Latvijas normatīvie akti:	Ministru Kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi
	Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” (Latvijas
	Vēstnesis 2000, 125./126.nr), grozīti ar Ministru
	kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.429
	(Latvijas Vēstnesis 2001, 161.nr).
II DAĻA
Paziņojošās iestādes
EEZ EBTA valstis:
* Islande	I³na³ar- og vi³skiptar‡³uneyti³ (Ministry of Industry
	and Commerce)
* Lihtenšteina	Die Regierung des Fūrstentums Liechtenstein
	(The Government of Liechtenstein)3
* Norvēģija	Barne- og familiedepartementet (Ministry of Children
	and Family)
Latvija:	Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

 

III DAĻA

Paziņotās institūcijas

EEZ EBTA valstis:

Institūcijas, kuras EEZ EBTA valstis ir paziņojušas saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem EEZ normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

 

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem Latvijas normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas EEZ EBTA valstīm saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

IV DAĻA

Īpaši nosacījumi

1. Informācija par sertifikātu un tehnisko dokumentāciju

Saskaņā ar direktīvas 88/378/EEC 10.(4) pantu, valsts institūcijas, kas ir uzrādītas II daļā drīkst pieprasīt sertifikāta kopiju un, iesniedzot pamatotu pieprasījumu, — tehniskās dokumentācijas un veikto pārbaužu un testu pārskatus.

 

2. Paziņojumi par apstiprināto institūciju atteikumu iemesliem

Saskaņā ar direktīvas 88/378/EEC 10.(5) pantu, Latvijas institūcijām jāinformē Ekonomikas ministrija, kad tās ir atteikušas izsniegt EC tipa pārbaudes sertifikātu. Ekonomikas ministrijai tālāk jāziņo Eiropas Kopienu Komisijai un EEZ EBTA valstīm par šādiem gadījumiem.

 

3. Drošības pasākumi

A. Drošības pasākumi attiecībā uz precēm

1. Ja Puse veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvi ievietot tās tirgū preces, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad, atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē pārējās Puses, norādot lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, nodrošinot, lai šādas preces netiktu ievietotas tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Apvienotajā komitejā, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Apvienotā komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a) nepamatots, tad Puses nacionālajai institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas preces neievietotu tirgū.

 

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

Ja viena no Pusēm uzskata, ka kāds harmonizētais standarts, uz kuru atsaucas šajā Pielikumā minētie normatīvie akti, neatbilst šādu normatīvo aktu būtiskajām prasībām, tai jāinformē Apvienotā komiteja un jāiesniedz pamatojums.

 

Pielikums

savstarpējai atzīšanai

atbilstības novērtēšanas jomā:

BŪVIZSTRĀDĀJUMI

I DAĻA

EEZ un nacionālie normatīvie akti

EEZ normatīvie akti:	1988.gada 21.decembra Padomes direktīva
	Nr.89/106/EEC par dalībvalstu likumu, noteikumu un
	nosacījumu tuvināšanu būvizstrādājumu jomā (OJ L 040,
	11/02/1989, 12. lpp.), grozīta ar 1993.gada 22.jūlija
	Padomes direktīvu Nr.93/68/EEC (OJ L 220,
	30.08.1993, 1. lpp.).
	EEZ Nolīgums, II pielikums, VI nodaļa.
Latvijas normatīvie akti:	1995.gada 10.augusta Būvniecības likums (Latvijas
	Vēstnesis 1995, 131.nr), grozīts ar 1997.gada
	27.februāra likumu (Latvijas Vēstnesis 1997, 69./70.nr)
	un 1997.gada 1.oktobra likumu (Latvijas Vēstnesis
	1997, 274./276.nr).
	Ministru kabineta 1998.gada 17.jūnija rīkojums Nr.313
	“Par institūciju pilnvarošanu būvmateriālu un
	būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai
	reglamentētajā sfērā” (Latvijas Vēstnesis 1998, 182.nr).
	Ministru Kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181
	“Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība
	reglamentētajā sfērā” (Latvijas Vēstnesis 2001, 68.nr).
	Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.142
	Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00
	“Būtiskās prasības būvēm” (Latvijas Vēstnesis 2001,
	52.nr).
II DAĻA
Paziņojošās iestādes
EEZ EBTA valstis:
* Islande	I³na³ar- og vi³skiptar‡³uneyti³ (Ministry of Industry
	and Commerce)
* Lihtenšteina	Die Regierung des Fūrstentums Liechtenstein
	(The Government of Liechtenstein)4
* Norvēģija	Kommunal- og regionaldepartementet (Ministry of
	Local Government and Regional Development)
Latvija:	Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

 

III DAĻA

Paziņotās institūcijas

EEZ EBTA valstis:

Institūcijas, kuras EEZ EBTA valstis ir paziņojušas saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem EEZ normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

 

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar I daļā uzskaitītajiem Latvijas normatīvajiem aktiem un kuras ir paziņotas EEZ EBTA valstīm saskaņā ar šī Līguma 9. pantu.

IV DAĻA

Īpaši nosacījumi

1. Mērķis un aptverošā sfēra

Šī pielikuma nosacījumi attiecas tikai uz būvizstrādājumiem, kuri atbilst harmonizētajiem standartiem un atbilstošajiem Latvijas nacionālajiem standartiem.

 

2. Drošības pasākumi

A. Drošības pasākumi attiecībā uz rūpnieciskajām precēm

1. Ja Puse veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvi ievietot tās tirgū preces, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad, atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē pārējās Puses, norādot lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, nodrošinot, lai šādas preces netiktu ievietotas tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Apvienotajā komitejā, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Apvienotā komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a) nepamatots, tad Puses nacionālajai institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas preces neievietotu tirgū.

 

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

Ja viena no Pusēm uzskata, ka kāds harmonizētais standarts, uz kuru atsaucas šajā Pielikumā minētie normatīvie akti, neatbilst šādu normatīvo aktu būtiskajām prasībām, tai jāinformē Apvienotā komiteja un jāiesniedz pamatojums.

1 LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES VALDĪBA IR PILNVAROTA NOZĪMĒT ATBILSTOŠAS ĪPAŠAS NACIONĀLĀS ADMINISTRĀCIJAS INSTITŪCIJAS PAZIŅOTO INSTITŪCIJU IECELŠANAI.

2 LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES VALDĪBA IR PILNVAROTA NOZĪMĒT ATBILSTOŠAS ĪPAŠAS NACIONĀLĀS ADMINISTRĀCIJAS INSTITŪCIJAS PAZIŅOTO INSTITŪCIJU IECELŠANAI.

3 LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES VALDĪBA IR PILNVAROTA NOZĪMĒT ATBILSTOŠAS ĪPAŠAS NACIONĀLĀS ADMINISTRĀCIJAS INSTITŪCIJAS PAZIŅOTO INSTITŪCIJU IECELŠANAI.

4 LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES VALDĪBA IR PILNVAROTA NOZĪMĒT ATBILSTOŠAS ĪPAŠAS NACIONĀLĀS ADMINISTRĀCIJAS INSTITŪCIJAS PAZIŅOTO INSTITŪCIJU IECELŠANAI.