Par Krievijas ārpolitiku krustcelēs

“Parekss bankas” prezidents Valērijs Kargins:

Vai, jūsuprāt, pēc iestāšanās NATO var teikt, ka NATO ir garants investīciju pieplūdumam Latvijā, ņemot vērā, ka, piemēram, Ungārijā pēc iestāšanās NATO investīciju apjoms nevis palielinājās, bet samazinājās?

Nē, tādas garantijas gan mums nav. Taču tas ir labvēlīgs nosacījums, lai investoriem būtu interese par Latviju, jo mēs atradīsimies vienotā ekonomiskā zonā ar Vāciju, Franciju un daudzām citām pasaules valstīm. Un šis nosacījums mums ir ļoti svarīgs, jo Latvijai ir būtiskas labvēlīgas ekonomiskās attiecības ar Rietumu pasauli.

Vai, jūsuprāt, pēc iestāšanās NATO Latvijai nepasliktināsies ekonomiskās attiecības ar Krieviju, kas faktiski vienmēr ir bijusi NATO paplašināšanās pretiniece?

Domājat, ka šīs attiecības var kļūt vēl sliktākas par tām, kādas tās ir šobrīd? Es gan tā nedomāju – tās vairs nevar pasliktināties. Pēdējie 10 gadi ir parādījuši, ka Latvija nav spējīga nodibināt tiešām labas attiecības ar Krieviju. Nu nesanāk mums, un viss! Piemēram, uz ES valstīm 2001. gadā Latvija eksportēja preces 769,3 miljonu latu vērtībā, bet uz NVS valstīm – tikai 130 miljonu latu vērtībā. Turklāt eksportam uz NVS valstīm ir tendence kristies, bet uz ES valstīm – augt.

Mēs visi saprotam, ka sadarboties ar Krieviju būtu ļoti labi, taču jāsaprot arī tas, ka Krievija no Latvijas pārāk daudz grib. Piemēram, lai tiktu mainīta mūsu valsts likumdošana attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir par daudz prasīts. Tāpat Krievija grib, lai šeit dzīvojošie krievi cīnītos te par Krievijas interesēm, bet mūsdienu pasaulē tā ir utopiska prasība. Kāpēc lai Latvijas krievi cīnītos par Krievijas interesēm, ja tā viņus nebaro? visas attīstības iespējas nākotnē mums dod sadarbība ar Rietumeiropas valstīm, nevis Krieviju.

Tajā pašā laikā attiecības starp NATO un Krieviju ir daudz labākas, nekā starp Latviju un Krieviju, kas nozīmē, ka, esot NATO, var uzlaboties arī mūsu ekonomiskās attiecības ar Krieviju.

Kā, jūsuprāt, turpmāk attīstīsies tāda būtiska nozare Latvijā kā tranzīts, ņemot vērā, ka tā ir ļoti lielā mērā saistīta ar Krieviju?

Tieši tranzīta jomā, manuprāt, mūsu attiecības tikai uzlabosies. Savas pastāvēšanas laikā “Parekss banka” ir pārvaldījusi daudzus Pasaules Bankas un ES piešķirtos kredītus. vienmēr tas ir noticis, balstoties uz vienu ļoti būtisku nosacījumu – uzņēmējam, kurš saņem ES kredītu, par šo naudu ir jāiegādājas tikai ES valstīs ražotā produkcija. Dodot naudu kredītiem, ES vēlas, lai tādā veidā tiktu uzlabota arī ekonomiskā situācija ES valstīs.

Tieši tāpat būs ar tranzītu no Krievijas. Skaidrs, ka Rietumi kreditēs Krievijas ekonomiku, un tas nozīmē, ka šai valstij tiks diktēts, kādu valstu izejvielas tā drīkst iegādāties un kādu valstu ostas tā var izmantot savu preču transportēšanai.

Turklāt izmantot mūsu ostu pakalpojumus krieviem jebkurā gadījumā būs izdevīgāk, jo Latvija vienmēr būs Krievijai tuvāk nekā, teiksim, Portugāle. Jāņem arī vērā, ka NATO dalībvalsts Latvijas ostas būs kvalitatīvākas un izdevīgāk izmantojamas par pašas Krievijas ostām.

Nav noslēpums, ka liela daļa “Parekss bankas” klientu ir Krievijas uzņēmumi. Vai šo politisko procesu rezultātā nebaidāties šos klientus kaut daļēji zaudēt?

Nē, no tā es nebaidos. Krievijā ļoti labi saprot, ka, Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, viņu noguldījumi būs vēl lielākā drošībā nekā līdz šim. Šā iemesla dēļ es pat pieļauju, ka mūsu klientu skaits Krievijā augs. Krievi taču saprot, ka NATO uzaicinājums Baltijai ir vērtējams kā Krievijas ārpolitikas izgāšanās attiecībā uz šā reģiona valstīm. Ņemot vērā, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa atbalsta mūsu valsts iestāšanos NATO, jāsecina, ka Krievijas realizētā politika šeit ir bijusi kļūdaina, jo tā ir mudinājusi cilvēkus meklēt iespaidīgu drošības organizāciju.

Tāpat ir skaidrs, ka Krievijas ekonomiskā politika attiecībā pret Baltiju ir bijusi nepareiza. Nedomāju, ka no Krievijas varas iestāžu puses bija prātīgi savulaik ignorēt Baltijas ostas, boikotēt mūsu ražotās preces un slēgt Baltijas banku filiāles Sanktpēterburgā, kad īsā laikā darbu pārtrauca 21 banka. Tā ir spēka pozīcija, un tā ir izgāzusies – mēs tiecamies stāties NATO. Un mūsu klienti ļoti labi saprot, ka Krievijas ārpolitika ir cietusi fiasko.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, Latvijas uzaicinājumu NATO var nodēvēt par Latvijas ārpolitikas uzvaru, bet cik – par pasaules lielvalstu savstarpējo vienošanos?

Par kādām lielvalstīm jūs runājat?! Fakts, ka mēs esam uzaicināti iestāties NATO, ir signāls tam, ka vairs nebūs dažādu Molotova–Ribentropa paktu vai arī Jaltas konferenču. Aukstā kara periods ir beidzies. Faktiski nav arī tādu lielvalstu, kam tādā veidā būtu jāvienojas. Nedrīkst arī spriest, ka Krievija ir pieļāvusi Baltijas uzņemšanu NATO, pretī saņemot kaut ko citu. Man nav ne mazākās nojausmas, ko tādu krievi varētu saņemt.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Ne jau visu var izrēķināt naudā”