Par mūsu tālo ceļu līdz labklājībai

Kopumā ekonomistu prognozes aizejošajam gadam bijušas samērā precīzas. Tiesa, tās bija piesardzīgas – gads tika pieteikts kā visai smags, un ekonomikas attīstības tempi katrā ziņā netika paredzēti straujāki kā iepriekšējā gadā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tika prognozēts ap pieciem procentiem, un jācer, ka aptuveni tāds tas arī būs. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iekšzemes kopprodukta apjoms pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgu laikposmu pērn pieauga par 4,4%, tostarp otrajā ceturksnī – par 4,9 procentiem.

Pieaugumu ekonomisti prognozēja faktiski visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, un izskatās, ka arī šajā ziņā viņiem būs taisnība. Kā izņēmums tika minēts tranzītbizness, kur situāciju krietni varētu sarežģīt konkurence no Krievijas. Tiesa, kopumā transporta, noliktavu un sakaru nozarē pirmajā pusgadā bija vērojams kāpums par 2%, bet kravu apgrozība ostās ir samazinājusies par 5%, savukārt pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms – par 19 procentiem.

Jāatzīst, ka Krievijas ietekme jo īpaši nepatīkama izrādījusies attiecībā uz Ventspili, un gada pirmajos desmit mēnešos akciju sabiedrība “Ventspils nafta” pārkrāvusi12,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas ir par 6,5 miljoniem tonnu mazāk nekā pirms gada. Turklāt katastrofāli samazinājusies “Ventspils naftas” tīrā peļņa.

Par turpmāko Ventspils biznesu ar naftu ekonomisti ir dažādās domās. Raita Karnīte uzskata – ja neveicas ar naftas biznesu, Ventspilij vajadzētu pievērsties kam citam, piemēram, pārorientēties uz rūpniecību, kam patlaban iekšzemes kopproduktā ir ļoti zems īpatsvars – ap 15%, taču normāli būtu jābūt vismaz 25 procentiem. Tādējādi zaudējumus, kas rodas transporta nozarē, Ventspils varētu kompensēt ar ražošanu. Savukārt Uldis Osis prāto, ka patlaban viss būs atkarīgs no “Ventspils naftas” jaunajiem akcionāriem. Ja Krievijas investori iegūs kontroli, situācija varētu ievērojami uzlaboties, jo investori būs ieinteresēti, lai naftas bizness attīstītos. Ja ne, krīze turpināsies.

Prognozes, ka Latvijas ekonomika šogad lielā mērā būs atkarīga no ārējiem tirgiem, ir pilnībā piepildījušās.

U. Osis atzīst, ka ekonomiskā attīstība Latvijā šogad tomēr varēja būt labāka. Cerības tika liktas uz gada otro pusi, kad ekonomiskajai situācijai vajadzēja uzlaboties gan Latvijā un Baltijā, gan pasaulē kopumā. Tādējādi IKP pieaugums varētu sasniegt 7 – 8%, taču, ņemot vērā situāciju Eiropā un ASV, Latvija ir noturējusies vēl samērā labi.

Neraugoties uz to, ka Krievija šogad negatīvi ietekmējusi tranzītbiznesu, tieši tai lielā mērā jāpateicas par Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā. Patlaban Krievijas ekonomika ir atkopusies un sasniegusi 1998. gada pimskrīzes līmeni. Tas ļāvis daudziem mūsu ražotājiem atgriezties šajā tirgū, par ko liecina arī Latvijas eksporta pieaugums uz NVS valstīm.

Krievija no septītā svarīgākā eksporta partnera pakāpusies līdz piektajai vietai: 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ražotāji Krievijā pārdeva preces 41,77 miljonu latu vērtībā, bet šogad – jau 55,23 miljonu latu vērtībā, kas ir par 32,2% vairāk.

U. Osis gan uzskata, ka patlaban virkne politisko rokāžu no Krievijas puses tomēr traucē Latvijas ražotājiem atgriezties tās tirgū. U. Osis pašreizējo situāciju raksturo šādi: “Tā nu sanāk, ka kuļamies pa vidu starp Austrumiem un Rietumiem, bet tas ir labi.” Uz Eiropas tirgu lielas cerības neliek nedz viņš, nedz R. Karnīte, kas uzskata, ka Latvijas uzņēmējiem vajadzētu pievērst Krievijas tirgum vēl lielāku uzmanību, jo nav normāli, ka valsts ekonomika tik lielā mērā tiek balstīta uz vienu reģionu – šajā gadījumā uz Eiropas Savienību.

Pēc CSP datiem, Latvijas eksports uz ES valstīm ir aptuveni 60 procentu. Būtiski uzlabojumi netiek prognozēti nedz Eiropas, nedz ASV ekonomikā, tāpēc jāmeklē jauni noieta tirgi. “Latvijas ekonomikā lejupslīde nebūs tik liela kā Eiropā, jo esam maza valsts, līdz ar to arī elastīgāka. Bet tas būs tādā gadījumā, ja paši nesnaudīsim,” domā Karnīte. Latvijai nākamajā gadā perspektīvākais tirgus varētu būt Centrāleiropas valstis, kuras tai patlaban gan vēl īpaši neinteresē, bet pirktspēja šajās valstīs ir samērā augsta. Tām seko abas pārējās Baltijas valstis, jo ļoti strauji palielinās Igaunijas eksports uz Latviju, taču mēs pagaidām neatbildam ar to pašu. Nākamie perspektīvākie tirgi meklējami Baltkrievijā, Ukrainā, un, visbeidzot, Krievijā.

Abi ekonomisti arī brīdina, ka nākamā gada sākums Latvijai būs smagāks, nākotnes prognozes viņi izsaka piesardzīgi, taču ir cerības, ka 2003. gadam nevajadzētu būt sliktākam kā šim. Uldis Osis uzskata, ka IKP pieaugumam nākamgad vajadzētu būt ap pieciem procentiem.

Nedaudz pesimistiskāk noskaņota ir Raita Karnīte. Viņa teic, ka prognozēt kopprodukta pieaugumu nākamajam gadam ir ļoti grūti. Tas nedrīkstētu būt zem 3%, taču nebūs arī daudz augstāks par 5% gada pirmajā pusē un tikai nedaudz augstāks gada beigās. Lielā mērā to ietekmēs jaunās valdības nostāja, ko pagaidām ir samērā grūti paredzēt.

Tātad nākamgad Latvija vēl nevarēs lepoties ar ievērojamu ekonomiskās attīstības tempu pieaugumu. Tiesa, ja vērtējam kopējā pasaules kontekstā, kur daudzviet valda stagnācija vai pat recesija, arī plānotie 5% ir samērā daudz. Bet vai mums? Līdz Eiropas labklājībai vēl tāls ceļš ejams.

“KAPITĀLS”; pēc I. Timbares raksta “Piesardzīgi gan šogad, gan nākamgad”