Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar padomu jaunajām pašvaldībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.04.2001., Nr. 58 (2445) https://vestnesis.lv/ta/id/6971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas informācija

Latvijas Bankas 2001. gada 31. marta bilance

Vēl šajā numurā

11.04.2001., Nr. 58 (2445)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar padomu jaunajām pašvaldībām

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) uzdevums ir pārraudzīt pašvaldību darbību, sniegt tām konsultāciju un metodisko palīdzību ikdienas darbā. Kā "Latvijas Vēstnesi" informēja PLP preses sekretāre Sarmīte Plūme, pēc 2001. gada 11.marta vēlēšanām krietni pieaudzis konsultāciju skaits, norādot, ka jaunievēlētajiem deputātiem un arī tiem, kas pašvaldībā jau otro vai trešo sasaukumu, nepieciešams padoms. "LV" sadarbībā ar PLP sagatavojis vairākus tematiskus materiālus par jaunievēlētām pašvaldībām aktuāliem jautājumiem, lai palīdzētu tiem, kas šajā sistēmā iepriekš nav strādājuši, un tiem, kas nav iepazinušies ar izmaiņām likumos. "Latvijas Vēstnesim" turpmākajos laidienos atbildes par iedzīvotāju sūdzību izskatīšanas kārtību, revīzijas veikšanu un projektu publisko apspriešanu palīdzēs rast PLP direktora vietniece juridiskajos jautājumos Fatma Frīdenberga. Šoreiz par pašvaldības pienākumiem un tiesībām, organizējot jaunievēlētās domes darbu.

Pašvaldību lietu pārvaldes uzdevums ir pārraudzīt pašvaldību darbību. Pēc vēlēšanām ar jautājumiem pie jums griežas arvien vairāk jaunievēlēto deputātu un pašvaldību darbinieku. Uz kādiem jautājumiem jums visbiežāk nākas atbildēt, un kas varētu palīdzēt pašvaldībām problēmas atrisināt patstāvīgi?

— Pašvaldību deputātu galvenais uzdevums ir izlasīt likumu "Par pašvaldībām", ko varētu nosaukt par ābeci, kas jāiepazīst pirms darba sākšanas. Likums pateiks priekšā tās jomas, kurām pievēršama uzmanība. Esmu sastapusies arī ar iepriekšējā sasaukuma deputātu jautājumiem, kas norāda, ka arī iepriekšējos četros gados likums nav lasīts. Tas būtu jālasa vairākas reizes, lai saskatītu pienākumu un tiesību kopainu. Bieži vien deputāti tiek līdz 20. pantam, taču jāievēro, ka likumā ir dažādas atrunas, izņēmuma gadījumi. Kā raksturīgu kļūdu un piemēru pēc šīm vēlēšanām varētu minēt priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. To regulē likuma 20. pants, kas nosaka, ka pēc pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātiem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu tiek ievēlēts priekšsēdētāja vietnieks. Taču arī likuma 40. pants paredz priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību, proti, balsošanai ir jābūt aizklātai. Taču tie, kas likumu līdz 40. pantam nav izlasījuši, bieži vien obligāto prasību neievēro. Pašvaldības vadītājam ir jābūt atbildīgam par deputātu un darbinieku izglītošanu arī šajos jautājumos.

Ļoti vērtīga informācija ir atrodama Latvijas Pašvaldību savienības žurnāla "Logs" speciālizlaidumā "Pašvaldību deputātu rokasgrāmata". Arī tajā jaunievēlētiem pašvaldību deputātiem vajadzētu ieskatīties, jo rokasgrāmata ietver precīzus skaidrojumus, labas idejas un vērtīgu kontaktinformāciju.

Es nesaku, ka pašvaldības vadītājam jāzina visi speciālie likumi, kas raksturo pašvaldību funkcijas. Jāveido komitejas un nodaļas, kas atbildētu par konkrēto nozari, par likumdošanas izmaiņu ieviešanu darbā. Tikai katrai pašvaldībai jāatbild uz jautājumu, vai tā ir spējīga ar esošo kapacitāti veikt visus uzdevumus

— Kāpēc, jūsuprāt, vērojama šāda attieksme?

— Pašvaldību lietu pārvalde vienmēr centusies palīdzēt ar padomu, esam kopējuši materiālus un rīkojuši izbraukuma mācību seminārus visos Latvijas rajonos, neprasot samaksu. Tāpēc uz informācijas nepieejamību un trūkumu nevajadzētu atsaukties. Dažkārt pašvaldību vadītāji jūtas kā mazi ķeizari un likumus tulko pēc savas gribas un saprašanas gan apzināti, gan neapzināti.

— Arī PLP pieņēmusi lēmumu īstenot stingrāku pašvaldību pārraudzību. Paskaidrojiet, lūdzu, kas mainījies pārraudzības īstenošanā un kas pašvaldībām jādara, lai prasības tiktu izpildītas?

Jau pirms vēlēšanām PLP kā pārraudzības iestādei bija jānodrošina kontrole, taču šobrīd tās mehānisms ir pilnveidots. Likums nosaka, ka piecu dienu laikā pēc domes vai padomes sēdes priekšsēdētājam ir jāparaksta sēdes protokols, lai jebkurš iedzīvotājs varētu ar to iepazīties, saņemt izrakstu, ja nepieciešams. Taču šo likuma prasību nepilda visas pašvaldības, protokoli dažkārt tiek parakstīti tikai pēc diviem vai trim mēnešiem. Tāpēc, pamatojoties uz PLP nolikumā paredzēto, izsūtījām pašvaldībām lūguma vēstuli, kurā bija norādīts, ka trīs dienu laikā pēc likumā noteiktā parakstīšanas termiņa sēdes protokola kopija un lēmumi par priekšsēdētāja un viņa vietnieku ievēlēšanu jāsūta uz PLP. To var darīt jebkādā formā — pa faksu, e–pastu, vēstules formā. Pirmie jaunievēlēto domju un padomju sēžu protokoli jau ir atsūtīti. Jaunā kārtība palīdz ne tikai pašvaldībām organizēt savu darbu, bet arī PLP ātrāk iespējams saskatīt pašvaldību pieļautās kļūdas juridisku dokumentu noformēšanā un palīdzēt tās labot. Šādu lēmumu PLP pieņēmusi arī tādēļ, ka 2000.gadā no izvērtēšanai saņemtajiem 810 pašvaldību saistošajiem noteikumiem gandrīz katrs ceturtais atzīts par nelikumīgu un bija jāpārstrādā. PLP kontroli pār iesūtītajiem dokumentiem veiks 8 darbinieki — katra rajona koordinatori, kam katram gada laikā būs jāizskata vairāk nekā 1000 dokumentu.

Pateicoties jaunajai kārtībai, jau ir pamanītas 38 nelikumības, un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajām pašvaldībām par likuma normu pārkāpumiem, pārsvarā par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanu, atklāti balsojot.

Tāpat jaunievēlētajām pašvaldībām pieprasām iesūtīt PLP pārstrādātos un pieņemtos pašvaldību nolikumus. Tā kā 2001.gada 11.martā likumā "Par pašvaldībām" spēkā stājušies būtiski grozījumi, tad arī grozījumi nolikumos ir jāizdara visām pašvaldībām.

— Kādas raksturīgākās kļūdas vēl pieļauj jaunievēlētās pašvaldības ?

— Jārunā ir par vienu ļoti raksturīgu kļūdu — par sēžu protokolu numurēšanas kārtību. Liela daļa pašvaldību, kas sēžu protokolus ir jau iesūtījušas, sanākot jaunajam sasaukumam uz pirmo sēdi, arī sēžu protokolus sāk numurēt no jauna. Taču jāuzsver, ka lietvedības gads sākas ar katra gada 1.janvāri, nevis ar katru jaunu deputātu sasaukumu, kā tas bija padomju laikos. Tāpēc arī sēžu protokolu numerācija turpinās, kaut arī protokolus paraksta cits — jaunā sasaukuma ievēlētais priekšsēdētājs. Sazinoties ar Valsts arhīvu, guvu apstiprinājumu mūsu paustajam viedoklim, ka spēkā esošie normatīvie akti par dokumentu noformēšanu, lietvedības kārtošanu nosaka: lietvedības gads sākas ar katra gada 1. janvāri. Arī šo kļūdu pamanījām, tikai pateicoties jaunajai kārtībai par pašvaldībās pieņemto dokumentu iesūtīšanu PLP.

Dažkārt dokumentos saskatāma elementāru lietu neizpratne. Piemēram, no Dobeles rajona Bērzes pagasta PLP saņēma pirmās jaunā sasaukuma "konstruēšanās sēdes protokolu", bet, "atklāti balsojot, vairākkārtīgi nolemts", ka par priekšsēdētāju ievēlēts tas un tas. Bet lēmumu taču var pieņemt tikai vienu reizi! Tāpat arī no citas pašvaldības saņēmām it kā pirmās jaunievēlētās pašvaldības sēdes protokolu, ko pēc likumā noteiktās kārtības vadījis vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, taču protokols nezin kāpēc nosaukts par "vēlēšanu komisijas sēdes protokolu".

— Par kādiem jautājumiem vēl jaunievēlētiem pašvaldību deputātiem ir daudz neskaidrību?

— Daudz zvanu PLP atskan par jautājumiem, uz kuriem atbildes var atrast likumā "Par pašvaldībām". Daudzi jautā par izpilddirektoru institūtu, piemēram, vai iepriekšējā sasaukuma izpilddirektors, kas pēc vēlēšanām kļuvis par deputātu, drīkst piedalīties jaunā sasaukuma pirmajā domes sēdē. Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka trīs dienu laikā izpilddirektors iesniedz iesniegumu par atteikšanos no viena amata un mēneša laikā tas tiek apstiprināts. Dažkārt vaicā par iepriekšējā sasaukuma nolikuma spēkā esamību. Nolikums ir spēkā, kamēr jaunā padome vai dome tajā nav izdarījusi izmaiņas. Tāpēc, pirms izdarīt izmaiņas pašvaldības struktūrā, vispirms jāizdara grozījumi pašvaldības nolikumā, nevis otrādi. Nedrīkst pieņemt lēmumu par izmaiņām struktūrā, kamēr nav izdarīti grozījumi nolikumā. PLP tiek jautāts arī par gadījumiem, kad algotās pašvaldības vēlētās amatpersonas vairs netiek ievēlētas algotos amatos, proti, kā izmaksāt kompensāciju iepriekšējam priekšsēdētājam, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti. Likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu" 15.pants izsmeļoši skaidro, ka kompensācija trīs amatalgu apmērā izmaksājama tiem deputātiem, kuri ir atbrīvoti no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē vai padomē, bet līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beiguši pildīt šā amata pienākumus, taču divu nedēļu laikā nevar tikt nodrošināti ar iepriekšējo darbu. Darba likumu kodekss, kurā pašvaldības nereti meklē atbildi, neregulē velētu amatpersonu statusu un sociālās garantijas.

Izbrīnu un neizpratni rada fakts, ka daudzās pašvaldībās ir noslēgts koplīgums ar domes (padomes) priekšsēdētāju — vēlētu amatpersonu, radot loģisku jautājumu, kurš tad ir darba devējs šai vēlētajai amatpersonai un kurš ir tiesīgs parakstīt šo koplīgumu ar pašvaldības vadītāju. PLP uzskata, ka nav nekāda juridiska pamata koplīguma slēgšanai ar vēlētām amatpersonām. Mūsu viedokli šajā jautājumā pilnībā atbalsta arī Darba devēju asociācijas speciālisti.

Jautājumu ir ļoti daudz. Par to liecina kaut vai fakts, ka martā līdz vēlēšanu dienai es sniedzu 48 konsultācijas pa tālruni, un, domājams, ka pārējiem PLP darbiniekiem statistika ir līdzīga. Turklāt gandrīz katru dienu PLP griezās tuvāko pašvaldību darbinieki ar visdažādākajiem jautājumiem. PLP durvis pašvaldībām vienmēr ir atvērtas, taču gribētos arī pašvaldību jaunievēlētajiem domniekiem novēlēt būt aktīvākiem un čaklākiem, pildot savus pienākumus un iepazīstot likumu prasības.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu  redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!