Ja vērtē pēc valstsizdevīguma

Par mūsu koksnes pārstrādes veidu efektivitāti

Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns — “Latvijas Vēstnesim”

1 Latvijas tautsaimniecības ieguvums no plānotās “Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas. E.Rode/Latvijas Attīstības aģentūra, 2002

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.186., 19.12.2002.,

Nr.187., 20.12.2002.

Atšķirīga aina

Tā kā uzņēmumi arī turpmāk lielākoties būs ārējā kapitāla īpašumā, koksnes izmantošanas veidu efektivitāti noteiks, kā norādīts iepriekš, galvenokārt kopējā naudas summa, ko iegūs Latvijas iedzīvotāji darba samaksas un valsts konsolidētais kopbudžets nodokļu veidā, attiecināta uz 1 m3 pārstrādātās koksnes. Atsevišķu koksnes pārstrādes veidu pienesums Latvijas NNI no 1 m3 produkcijas ražošanai izlietotās koksnes redzams 1.tabulā. Tā sastādīta, izmantojot uzņēmumu gada pārskatos iekļautos rādītājus. Šī informācija koriģēta, izslēdzot atsevišķu uzņēmumu maksāto pievienotās vērtības nodokli, nosacīti pieņemot, ka visu produkciju, tāpat kā celulozes ražošanas gadījumā, eksportēs. Dažu uzņēmumu rādītāji, kuri līdz ar koksnes pārstrādi veikuši arī citas darbības, koriģēti atbilstoši šajās darbībās nodarbināto daļai kopējā strādājošo skaitā. Tabulā uzņēmumi apvienoti grupās atkarībā no izmantojamās koksnes un izlaižamās produkcijas.

PV lielums un Latvijas tīrais ieguvums (algas+nodokļi) koksnes pārstrādes uzņēmumos ir ļoti atšķirīgi. Attiecinot uz m3 izlietotās koksnes, PV rādītājs atšķiras 20 un algas+nodokļi — 22 reizes. Precizitātes labad jānorāda, ka visaugstākie rādītāji ir uzņēmumos, kuri kā izejvielu izmanto lapu kokus un ražo finieri, mēbeļu detaļas un sērkociņus. Tie iekļauti pirmajā grupā. Pat pieņemot, ka nav būtisku šķēršļu šo ražojumu realizācijas paplašināšanai, ražošanas apjomus ierobežo derīgo koksnes resursu apjoms. Mežsaimniecības attīstības stratēģijā vēlams paredzēt pasākumus šo resursu palielināšanai, starp citu realizējot lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanu.

Otrajā un trešajā grupā ietilpstošie uzņēmumi izmanto galvenokārt skuju koku dažāda izmēra baļķus. Atšķirības starp tām nosaka koksnes pārstrādes dziļums. Lielāks ieguvums ir no tiem, kas izgatavo komplicētākus izstrādājumus, — kokskaidu plātnes, galdniecībā un celtniecībā izmantojamos konstrukciju elementus. Arī šo grupu skaitļi pārliecinoši rāda, ka Latvijas ieguvums no dažādiem koksnes pārstrādes veidiem ir atšķirīgs.

Atsevišķu moderno kokzāģētavu piemērs rāda, ka veidojas paradoksāla situācija, proti, palielinoties ražošanas procesa mehanizācijas līmenim, Latvijas ieguvums samazinās. Ražošanas procesu modernizācija un automatizācija ir tehniskā progresa sastāvdaļa, un valstij būtu tā jāveicina. Tomēr nevar neredzēt, ka apstākļos, kad uzņēmuma īpašnieki ir nerezidenti, augot modernizācijas pakāpei, tās ieguvums sarūk. Būtu pārsteidzīgi un aplam iestāties pret tehnisko progresu. Minētā paradoksa pārvarēšana acīmredzot realizējama, paaugstinot strādājošo darba samaksas līmeni un pilnveidojot nodokļu sistēmu, vienmērīgāk izvietojot uzņēmumus reģionos. Šinī sakarībā kā valsts interesēm neatbilstoši vērtējami priekšvēlēšanu gaitā izteiktie solījumi vēl tālāk samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, kura arī pašlaik ir ievērojami mazāka nekā ES valstīs. Realizējot minētās idejas, palielinoties uzņēmumu kapitāla ietilpībai, Latvijas ieguvums neizbēgami samazināsies.

Ko sola celulozes rūpnīca?

Balstoties uz iepriekš izmantoto metodi, noskaidrosim, kāds sagaidāms Latvijas ieguvums, realizējot celulozes rūpnīcas būvniecības projektu. Tas aprēķināts, vadoties no šādiem pieņēmumiem:

1) celulozes ražošanas izmaksas pieņemtas atbilstoši a/s Baltic Pulp finanšu plāna projektam 2010.gadam1;

2) rūpnīcas tīrā ienākuma aprēķinam izmantoti četri celulozes cenu varianti (USD/t): 450; 558; 600 un 700. Pirmais izriet no minētā finanšu plāna rādītājiem, otrais aizgūts no Jaakko Pöyry Consulting AB pirms projekta pētījumā pieņemtā, trešais atbilst vidējai realizācijas cenai pēdējos gados ziemeļvalstīs, un ceturtais ir autora optimistiskais pieņēmums;

3) sniegti divi uzņēmuma īpašnieku sastāva varianti: idealizētais (Latvijai pieder 33% statūtkapitāla) un reāli sagaidāmais (100% ārējo investoru īpašumā) un

4) tīrā ienākuma sadalē katram īpašnieku modelim aplūkoti vairāki varianti atkarībā no tā, vai

— maksā vai nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, un no

— peļņas izlietojuma politikas, resp., kā investors izlietos peļņu: izvedīs to (un kādu daļu) dividenžu veidā un maksās dividenžu nodokli vai arī izlietos vai izvedīs to citādā veidā, izvairoties no dividenžu nodokļa samaksas.

Te iespējami dažādi varianti atkarībā no īpašnieku sastāva, nodokļu režīma un peļņas izlietojuma dividendēm. Raksturīgākie atspoguļoti 2.tabulā.

Tā kā uzņēmums būs pelnošs, vislielāko ieguvumu dotu variants ar Latvijas līdzdalību statūtkapitālā un ja uzņēmums maksātu arī ienākuma nodokli. Pat atbrīvojot to no nodokļa maksāšanas, ieguvums ir lielāks nekā citos variantos, jo dividendes veidotu nozīmīgu skaitli. To lielums ir atkarīgs no celulozes tirgus konjunktūras (realizācijas cenas) un, ja dividendēs izmaksātu 30% peļņas, tās būtu 1,70 – 4,67 Ls/m3 robežās. Paliekot Latvijai līdzīpašnieka statusā, pirmajos 5 – 6 gados pēc rūpnīcas darbības sākšanas visreālākais ir pirmais variants (dividendēm 0%). Peļņa tiks izlietota kredīta atmaksai, un Latvijas ieguvums aprobežosies ar strādājošo algām un t.s. pārējiem nodokļiem. Attiecinot uz m3 pārstrādātās koksnes, neatkarīgi no produkcijas realizācijas cenas Latvijā paliks Ls 1,24. Tā kā Latvijas sarunu vedēji ir akceptējuši tieši šo variantu, ieguvums būs tuvs minētajam, tātad trīs reizes atpaliks no pirmajā tabulā minētā vismazākā skaitļa.

Pēc uzņēmuma nonākšanas pilnīgā investoru īpašumā — atkarībā no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas noteikumiem — teorētiski iespējami divi varianti. Variants, kas paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa samaksu, attēlo situāciju “kā būtu, ja būtu” jeb, ko Latvija iegūtu, ja celulozes rūpnīcai nebūtu jau piešķirti īpaši Latvijai absolūti neizdevīgi nosacījumi.

Par reālu uzskatāmi varianti, kas paredz uzņēmumam ienākuma nodokļa atlaidi kopsummā par 360 – 540 milj. eiro. Tā kā aprēķinātā ienākuma nodokļa summa, realizējot celulozi par 558 – 600 USD/t varētu būt aptuveni 15 – 18 miljoni eiro gadā, ir skaidrs, ka rūpnīcas projektētajā darbības laikā valsts šo ieņēmumu saņemt nevarēs. Ieguvums no m3 pārstrādātās koksnes būs 2 – 3 reizes mazāks nekā variantā, ja šāda atlaide netiktu piešķirta. Pieņemot, ka celuloze tiks realizēta vidēji par 558 – 600 USD/t un 30 – 40 % peļņas īpašnieki izvedīs dividenžu veidā, Latvijas ieguvums no m3 koksnes orientējoši būs Ls 2,14 – 2,65, tātad daudz mazāks, nekā pārstrādājot koksni zāģmateriālos. Jārēķinās ar reālu varbūtību, ka uzņēmumam būs tikai viens īpašnieks un tam nebūs vajadzības sadalīt peļņu dividendēs. Atbilstoši tirgus attiecību likumsakarībām maksimāli tiks realizētas citas likumīgas iespējas tās pārvešanai uz ārzemēm. Latvijas ieguvums var sarukt līdz strādājošo atalgojuma un pārējo nodokļu kopējai summai, kas analizējamajā variantā ir Ls 1,24 no m3 pārstrādātās koksnes.

Viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek minēts celulozes rūpnīcas būvniecības projekta aizstāvībai, ir apgalvojums, ka tas došot iespēju ražot un eksportēt produktu ar lielāku PV un veicināšot ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos. Šādas izmaiņas patiešām būs un radīs formālu atspoguļojumu valsts statistikas apkopotajos rādītājos, vispirms IKP un eksporta apjoma palielinājumā. Jau norādījām, ka no Latvijas interešu viedokļa būtiskas ir nevis bruto, bet tikai neto rādītāju izmaiņas. Latvijas vajadzību apmierināšanai varēs izlietot tikai to PV daļu, kura nonāks tās iedzīvotāju īpašumā un budžetu ieņēmumos. Kā minēts iepriekš, tā reducējas uz to PV daļu, kas veido nodarbināto algas un nodokļu maksājumus budžetā. Šī kopējās PV daļa parādīta 3.tabulā.

Tabulā minētie skaitļi neapstiprina apgalvojumu, ka koksnes pārstrāde celulozē nodrošina vislielāko pievienoto vērtību. Analizējamos cenu variantos tas varētu būt no 29,08 līdz 59,08 Ls/m3. Atmetot malējos realizācijas cenu variantus, šis skaitlis ir Ls 42 — 47. Pirmajā tabulā sniegtie uzņēmumu faktiskie dati par 2001.gadu rāda, ka atsevišķos ražošanas veidos PV ir vairākkārt lielāka (drāztais un lobītais finieris, mēbeļu detaļas) vai arī līdzīga (saplāksnis, sērkociņi), kāda sagaidāma, ja tiks izvērsta celulozes ražošana.

Vēl radikālākas atšķirības ir, salīdzinot reālo Latvijas rīcībā nonākošo daļu. Tās lielums būs atkarīgs no tā, vai celulozes rūpnīca darbosies saskaņā ar vispārējiem komerciālās darbības nosacījumiem vai tai tiks apstiprināts izņēmuma režīms atbilstoši Latvijas iepriekšējās valdības pārstāvju dotajiem solījumiem. Jāatzīst tomēr, ka pat gadījumā, ja tas maksātu visus nodokļus, reālākajā cenu variantā valstī paliktu — atkarībā no izvedamo dividenžu lieluma — 10 —14% PV. Tā kā uzņēmuma ienākuma nodokli tas nemaksās, šī daļa saruks līdz 3 – 6,5%. Sarindojot dažādus koksnes pārstrādes veidus pēc Latvijas ieguvuma no m3 izmantotās izejvielas (skat 1. un 2. tabulu), iznāk, ka tās pārstrāde celulozē (ja uzņēmumam piešķirs apsolīto ienākuma nodokļa atlaidi) dos vairākas reizes mazāku ieguvumu nekā zāģmateriālu ražošana. Ja nodokļa atlaižu nebūtu, rūpnīcas pienesums tuvotos tam, ko valsts iegūst, pārstrādājot koksni zāģmateriālos.

Jāsecina, ka pašreizējais celulozes rūpnīcas projekta variants Latvijai nav izdevīgs. Nav nekāda pamata piešķirt tam kādas īpašas priekšrocības. Tā realizācija pieļaujama (nevis īpaši veicināma), tikai pilnīgi attiecinot uz to visus uzņēmējdarbības nosacījumus bez jebkādām atlaidēm nodokļu samaksā, izejvielu iegādē, infrastruktūras izveidē un citās jomās. Projekts realizējams tikai tad, ja tas valstij dod reālu ienākumu, ne mazāku kā citi koksnes pārstrādes veidi. Šo iespēju realizācija būs atkarīga no nepārprotami tulkojama ieraksta investīciju līgumā. Pieredze diemžēl rāda, ka Latvijas ierēdņi un politiķi ir lieli meistari valstij neizdevīgu līgumu slēgšanā.

1.tabula

Pienesums Latvijas PV un NNI no pārstrādātās koksnes 2001.gadā, Ls/1 m3

* PV=algas+nodokļi+kapitāla patēriņš+tīrais ienākums (peļņa)

2.tabula

Latvijas iespējamais ieguvums nodarbināto atalgojuma, nodokļu

un dividenžu veidā, Ls/m3 pārstrādātās koksnes

3.tabula

Algu un nodokļu daļa celulozes ražošanā pievienotajā vērtībā, %