Par pievienošanos ES balsosim jau septembrī

Referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) notiks nākamā gada 20. septembrī, tā vakar, 27. decembrī, ārkārtas sēdē nolēma valdība. 20. septembris ir datums, kuru kā atbilstošāko referenduma rīkošanai Ministru kabinetam ieteica Eiropas integrācijas birojs

Priekšlikumi bijuši dažādi

Diskusijas par piemērotāko datumu referenduma rīkošanai noritēja jau visai ilgi. Vēl šā gada augustā toreizējais valdības vadītājs Andris Bērziņš izteica priekšlikumu referendumu organizēt vienlaikus visās trijās Baltijas valstīs un kā atbilstošāko datumu tam minēja nākamā gada 23. augustu – dienu, kad nedaudz vairāk nekā pirms sešdesmit gadiem ar Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanu varmācīgi tika sadalīta Eiropa. Tomēr šis priekšlikums tika noraidīts, nevēloties lēmumu par nākotnes dalību ES saistīt ar pagātni. Atbalstu neguva arī priekšlikumi referendumu rīkot nākamā gada 24. maijā – dienā, kad Rīgā risināsies Eirovīzijas dziesmu konkurss, kā arī pirmajā skolas dienā – 1. septembrī. Vēl vakar valdības sēdē vairāki valdības locekļi izteica viedokli, ka referendumu vajadzētu organizēt septembra sākumā, nevis beigās, to pamatojot gan ar lauku darbiem, gan sabiedrības noskaņojumu, kas septembra beigās būtu drūmāks. Ārlietu ministre Sandra Kalniete sēdes laikā kā iespējamos referenduma datumus piedāvājusi 13. un 27. septembri. Beigu beigās par pieņemamāko datumu tomēr atzīts 20. septembris, kas ir sestdiena.

Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners paskaidroja, ka 20. septembris izvēlēts tādēļ, lai iedzīvotājiem pēc atgriešanās no vasaras atvaļinājumiem tiktu dotas dažas nedēļas laika jaunākās informācijas iepazīšanai.

Latvijas referendums būs pēdējais

Līdz ar Latvijas referenduma oficiālā datuma paziņošanu kļuvis skaidrs, ka mūsu valsts iedzīvotāji būs pēdējie no desmit kandidātvalstīm, kuri izdarīs savu izvēli referendumā.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām Igaunijas parlaments nolēma, ka referendums tiks rīkots nākamā gada 14. septembrī, kas ir nepilnu nedēļu pirms Latvijā plānotās tautas nobalsošanas. Savukārt Lietuvas valdība referendumu plāno rīkot krietni agrāk, jau nākamā gada pavasarī – 11. maijā. Arī pārējās kandidātvalstis referendumu plānojušas pavasarī vai vasarā.

Pirmā valsts, kurā notiks referendums par iestāšanos ES, ir Malta. Kā iespējamais referenduma datums tiek minēts 15. marts, sākotnēji tika ziņots, ka referendums šajā Vidusjūras salā varētu notikt jau nākamā gada pašā sākumā – janvārī. 12. aprīlī Maltai sekos Ungārija – valsts, kurā, pēc pēdējām sabiedriskās domas aptaujām, ir vislielākais atbalsts dalībai ES. 16. un 17. maijā referendums norisināsies Slovākijā, 8. jūnijā – Polijā, 15. un 16. jūnijā – Čehijā. Arī Slovēnijā referendums norisināsies gada pirmajā pusē. Vienīgā no kandidātvalstīm, kurā pagaidām netiek plānots organizēt tautas nobalsošanu par pievienošanos ES, ir Kipra. Nākamā gada 30. martā Kiprā tiek plānots referendums par salas apvienošanos, bet lēmumu par pievienošanos ES pieņems valdība.

Par ko lemsim referendumā

Runājot par to, kā varētu tikt formulēts jautājums referendumā par Latvijas pievienošanos ES, E. Kušners “LV” pastāstīja, ka Satversmes grozījumu izstrādes darba grupa ir vienojusies par principiem, kā jautājums varētu tikt formulēts. Tam vajadzētu būt visai vienkāršam – “vai atbalstāt Latvijas pievienošanos ES”, vai kas līdzīgs. Referenduma jautājumu formulēs Centrālā vēlēšanu komisija. Pirms vairākiem gadiem aizsākās diskusija par to, kādi grozījumi būtu veicami Satversmē un citos likumos, lai Latvija varētu ratificēt pievienošanās līgumu ES. Sākotnēji tika runāts par nepieciešamību grozīt Satversmes pantus, kuros formulēta Latvijas valsts suverenitāte un varas dalījums, tomēr, kā atzina E. Kušners, speciālisti ir vienojušies, ka nebūs vajadzīgi sarežģīti Satversmes grozījumi, par kuriem būtu obligāti jārīko referendums. Tādēļ nepieciešamie tehniskie grozījumi Satversmē būs veicami arī bez visas tautas viedokļa izteikšanas. “Tieši otrādi – Satversme šobrīd neparedz iespēju rīkot referendumu par starptautisku līgumu ratifikāciju, tādēļ pirms referenduma par iestāšanos ES Satversmē tiks iestrādāta šāda iespēja,” teica E. Kušners.

Lai referendums par Latvijas iestāšanos ES tiktu atzīts par juridiski notikušu, tajā jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, pēdējās Saeimas vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bija aptuveni 72% no balsstiesīgajiem. Tas nozīmē, ka referendumā par iestāšanos ES būtu jāpiedalās vismaz 36% vēlētāju.

E. Kušners pauda pārliecību, ka par tik svarīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanos ES vēlētāju aktivitāte būs visai liela. “Ir jānotiek kādai stihijai, lai šīs aktivitātes nebūtu, bet stihijas gadījumā referenduma datumu ir iespējams pārcelt, lai dotu iespēju cilvēkiem piedalīties. Es domāju, nav pamata bažām, ka cilvēki neatnāks uz referendumu, manuprāt, tieši otrādi, aktivitāte būs visai augsta, varbūt tikai nedaudz atpaliekot no aktivitātes Saeimas vēlēšanu laikā,” teica Eiropas integrācijas biroja direktors.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors