Lai medicīna pieejama ikvienam

Āris Auders, īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Stājoties amatā, jūs kā vienu no darba prioritātēm minējāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Kā un pēc kādiem principiem tā notiks?

— Mēs esam nolēmuši Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru pārvērst par Valsts apdrošināšanas fondu. Sistēmas pamatā būs tas, ka mēs apdrošināšanas tirgū laidīsim privātos apdrošinātājus, tādējādi radot konkurences apstākļus. Noteikumi būs vienādi gan valstij, gan privātajām apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošināšanas pamatā būs definēts minimālais pakalpojumu grozs un fiksēta pakalpojumu cena.

— Vai pakalpojumu grozs jau ir izstrādāts?

— Pie tā mēs pašlaik strādājam. Minimālo pakalpojumu groza uzmetums, kas mūsu valstī nav bijis pieejams 12 gadus, jau ir izstrādāts. Šobrīd tas tiek analizēts, tas vēl ir jāsaskaņo ar profesionālām mediķu organizācijām. Runājot par apdrošināšanu, procentuālo tirgus sadalījumu starp valsti un privātajām sabiedrībām vēl ir grūti prognozēt.

— Vai jau ir izstrādāti noteikumi, ar kādiem privātās apdrošināšanas sabiedrības varēs piedalīties veselības apdrošināšanā?

— Nē, šie noteikumi vēl tiek izstrādāti. Manas prognozes ir, ka privātās apdrošināšanas sabiedrības varētu nosegt vienu trešdaļu tirgus.

— Kad varētu tikt ieviesta obligātā veselības apdrošināšana?

— Pēc pašām optimistiskākajām prognozēm, tas varētu notikt nākamā gada vidū. Taču mēs nesteigsimies. Es vēl gribu to “izspēlēt uz galda”, lai redzētu, kur varētu rasties kādas problēmas. Lielākā reformu problēma ir tā, ka tās tiek ātri izstrādātas un sasteigti ieviestas.

— Kā šo apdrošināšanu izjutīs sabiedrība, vai strādājošajiem no algas vēl tiks atvilkts kāds papildu nodoklis?

— Strādājošo apdrošināšanai tiks izmantots esošais ienākumu nodoklis, konkrēta tā daļa — 28%. Tā ka nodokļi palielināti netiks. Nestrādājošiem — pensionāriem, bērniem, invalīdiem — polises tiks iegādātas no valsts budžeta. Īpašs rezerves fonds būs jāparedz cilvēkiem bez personas koda, piemēram, bezpajumtniekiem, kā arī ārzemniekiem no tām valstīm, ar kurām Latvija nav noslēgusi sadarbības līgumu.

— Kāda būs polises cena?

— Apmēram 140 latu.

— Kā šī summa radās?

— Veselībai pieticīga, bet principā pietiekama summa ir 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to pierāda Eiropas prakse. Pašreizējie 3,4% ir zemākie ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu, bet arī kandidātvalstu vidū. Šie 7% no IKP arī tika ņemti par pamatu, aprēķinot polises cenu.

— Vai veselības apdrošināšanā drīkstēs piedalīties viena vai vairākas privātās apdrošināšanas sabiedrības?

— Mēs to neregulēsim, mēs izsludināsim noteikumus un piedalīties drīkstēs visas sabiedrības, kas to vēlēsies un būs gatavas ievērot šos noteikumus. Mēs nodrošināsim konkurenci ne tikai privātajā sektorā, bet arī starp valsti un privātajām apdrošināšanas sabiedrībām.

— Tātad strādājošie varēs izvēlēties, kur apdrošināties?

— Principā jā. Mēs ļoti ceram, ka te iesaistīsies darba devēji, un, piemēram, apdrošinot darba kolektīvu vienā sabiedrībā, noteikumi varētu būt izdevīgāki nekā apdrošinoties individuāli.

— Vai polises cena būs vienāda valstij un privātajiem apdrošinātājiem?

— Mēs noteiksim maksimālo polises cenu, un privātie apdrošinātāji drīkstēs apdrošināt tikai lētāk, nevis dārgāk. Līdz ar to tā būs normāla konkurence.

— Vai valsts nebaidās zaudēt šajā konkurencē?

— Tā kā šajā sfērā valsti pārstāvu es, tad es nebaidos. Tieši otrādi. Es domāju, Valsts apdrošināšanas fonds būs jāpārstrukturē tā, lai tas spētu darboties konkurences apstākļos. Bet pat tad, ja valsts zaudēs, pierādīsies tas, ka privātais ir dzīvotspējīgāks.

— Kas notiks, ja kāda no privātajām apdrošināšanas sabiedrībām bankrotēs vai beigs savu darbību?

— Noteikumos būs iestrādāts tas, ka privātajām apdrošināšanas sabiedrībām būs jāpārapdrošinās. Mēs radīsim arī rezerves fondu, kuru varētu finansēt, pārdodot licences apdrošinātājiem. Bez tam mēs noteiksim maksimālo peļņu, kuru drīkst gūt apdrošinātājs, un, ja šis peļņas procents būs lielāks, to varēs ieskaitīt rezerves fondā. Visticamāk, ka nauda tiks sadalīta pa mēnešiem, un, ja kādā mēnesī trūks naudas, to varēs segt no rezerves fonda. Pats būtiskākais, uz kā balstīsies apdrošināšanas polise, būs šis definētais pakalpojumu grozs, kuru tad segs apdrošināšana.

— Jūs pieļāvāt, ka privātajām apdrošināšanas sabiedrībām varētu būt pat izdevīgāki noteikumi nekā valstij. Taču vai tie būs pieejami visām iedzīvotāju grupām? Vai privātie apdrošinātāji gribēs apdrošināt tādas riska grupas kā invalīdi?

— Ja mums būs kaut viens iesniegums, ka kāda apdrošināšanas sabiedrība nav apdrošinājusi invalīdu, mēs vienkārši viņiem atņemsim licenci.

— Vai obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana varētu samazināt rindas slimnīcās?

— Noteikti, jo pacients ieradīsies ar savu polisi, par kurā iekļauto pakalpojumu norēķināsies apdrošinātājs. Protams, maksas pakalpojumi turpinās pastāvēt, taču es prognozēju, ka to skaits samazināsies. Ja būs rinda divu trīs mēnešu garumā, es to par rindu neuzskatīšu.

— Kas šajā sistēmā notiks ar slimokasēm?

— Slimokases savu darbību izbeigs. Taču darbinieki un telpas nekļūs nevajadzīgas, to visu varēs kā savas filiāles izmantot Valsts apdrošināšanas fonds.

— Kā notiks slimnīcu finansēšana?

— Tikai un vienīgi caur pakalpojumu cenu. Jo vairāk būs pacientu, jo vairāk slimnīcai būs naudas. Vairs nebūs reģionālo slimokasu, kas naudu novirzītu sava rajona slimnīcām, tagad pacients ar savu apdrošināšanas polisi varēs brīvi izvēlēties jebkuru slimnīcu. Tātad slimnīcu darbs būs vērsts tieši uz pacientu, kā tam arī vajadzētu jābūt.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore