Atliek vien vēlēt priecīgus svētkus un raženus darbus

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” 23.decembrī

Intervija Latvijas Radio 23. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Mēs savas sarunas visa gada garumā esam centrējuši pārsvarā uz negācijām, lai tās mīkstinātu vai parādītu vismaz īstajā gaismā, un es ceru, ka to pašu turpināsim arī nākamajā gadā. Rātsnama nākotne ir ieputināta acīmredzot. Tralmaka kungs ierosinājis no darba atstādināt SIA “Rīgas nami” direktoru, līdz noskaidrotu Rātsnama būvniecības apstāšanās iemeslus un papildfinansējuma nepieciešamību. Ko tālāk darīsit jūs, vai esat pieņēmis šo Tralmaka ierosinājumu?

Gundars Bojārs: — Ziemassvētki, es domāju, nav tas īstais brīdis, kad to izskatīt, un tūlīt pēc Ziemassvētkiem es sasaucu visas atbildīgās amatpersonas, tai skaitā Tralmaka kungu, Lāča kungu, Amerika kungu un pārējās iesaistītās personas, lai šo konflikta būtību noskaidrotu, lai arī noskaidrotu, kurš tad galu galā ir atbildīgs, un tad arī pieņemšu lēmumu.

— Kādēļ tad apstājušies tieši būvdarbi, un kādēļ tas tikko pamanīts?

G.Bojārs: — Nav gan tā, ka tas tikko ir pamanīts. Ar šo projektu jau no paša sākuma ir lielas, lielas neskaidrības. Manuprāt, Rātsnamu atjaunojot, protams, kā reprezentācijas telpas, gan šī vieta, gan šī ēka būtu pietiekami labas, un no funkcionālā viedokļa rodas arvien jaunas un jaunas problēmas. Ir jau sākotnēji ieliktas ļoti lielas projektu sadārdzinošas detaļas, bija vēlme, pirmkārt, racionālāk izmantot šo Rātsnamu, tātad izvietot pēc iespējas vairāk darbinieku, un, otrkārt, samazināt šo tāmi, tādēļ būvdarbi zināmā mērā ir apstājušies vai piebremzēti. Tomēr šī situācija jānoskaidro un pie kaut kāda loģiska noslēguma arī jānonāk.

— Tostarp preses analītiķi jau pieļauj, ka, iespējams, tiks nozāģēts zars, uz kura pats sēž, proti, iespējams, ka amatu zaudēs pats Tralmaka kungs.

G.Bojārs: — Nu, es negribu komentēt nekādas iespējas šobrīd, un arī noskaņojums nav šobrīd tāds. Tā nav lieta, kas būtu jārisina Ziemassvētku priekšvakarā.

— Tostarp parādījušās domas, ka topošā lepnā ēka nav labākais variants pašvaldības izmitināšanai un pastāvot pat teorētiska iespēja nodot Rātsnamu koncesijā, šādu domu esat pieļāvis jūs. Savukārt vicemērs Sergejs Dolgopolovs, kurš pavisam nesen mūsu sarunā apgalvoja pilnīgi pretējo, šobrīd neizslēdz iespēju Rātsnamu vispār pārdot. Varbūt mazliet precizējat šīs idejas.

G.Bojārs: — Koncesijas tiesības arī tiek pārdotas, tā nav īre, tā ir faktiski īpašuma tiesību nodošana kādai trešai personai, pārdošana kādai trešai personai uz kādu noteiktu laiku. Šāda ideja tiek apspriesta šobrīd domes vadībā, līdz kādam loģiskam noslēgumam šī ideja vēl nav nonākusi. Man šī ideja liekas visumā pieņemama, protams, jāizvērtē ekonomiskā puse.

— Bet kur tādā gadījumā paliks dome?

G.Bojārs: — Tādā gadījumā, protams, domei ir jādomā par to, tātad līdzekļi, kas tiktu iegūti, ja, iespējams, tiek pieņemts tāds lēmums – pārdošana koncesijā, tiktu ieguldīti jaunas, normālas, funkcionālas ēkas radīšanā kādā ne tik reprezentablā vietā.

— Un tas atkal prasīs labu laiku. Otra negācija. Kopš šā gada septembra Rīgas domes Labklājības departamenta bijušās telpas Tallinas ielā 6 par lētu naudu iznomātas deputāta Karpoviča meitai Marcinkevičai privātas pirmsskolas mācību iestādes ierīkošanai. Domnieks Jānis Karpovičs nekādā veidā nav ietekmējis līguma noslēgšanu par domes telpu iznomāšanu deputāta meitai, tā apgalvo gan prese, gan Karpovičs pats. Jūs esat bijis informēts par nomas līguma slēgšanu, bet vai arī jūs nezinājāt, ka Marcinkeviča ir Karpoviča meita?

Gundars Bojārs: — Ziniet, Rīgas pilsētā tiek katru dienu noslēgts desmitiem nomas līgumu. Es esmu lūdzis auditrevīzijas pārvaldi izvērtēt šo gadījumu saistībā ar to, ka bija jāizskata pietiekami komplicētais domes budžets. Es vēl šobrīd neesmu saņēmis arī auditrevīzijas pārvaldes slēdzienu, tiklīdz tas tiks saņemts, būs pamats šo gadījumu izvērtēt. Vienīgais, ko es esmu paspējis noskaidrot, ir tas, ka ļoti ilgu laiku domei nebija iespējams iznomāt, tātad nebija pretendentu uz šo telpu nomu. Tas ir vienīgais, ko es šobrīd varu teikt.

— Priekšlikums bija, un tas bija Marcinkevičas kundzes personā, līdz ar to telpa tika iznomāta. Vai šobrīd var ko prognozēt, kas tīri juridiski var sekot šādam procesam?

G.Bojārs: — Pirms nav saņemts slēdziens, es katrā ziņā negribētu kaut kādas sekas komentēt, vienīgā izeja būtu, ja Marcinkevičas kundze veiktu savu uzņēmējdarbību, teiksim, Daugavpilī vai Ventspilī, vai Liepājā, tad šeit nebūtu nevienam pamata šaubīties par kādām interešu konflikta iespējām.

— Bet konkrētie bērni, kas būtībā jau šajā pirmsskolas mācību iestādē iegūs savu pirmo izglītību, līdz ar to zaudēs vietu.

G.Bojārs: — Neapšaubāmi.

— Jaunizstrādātais Rīgas brīvostas attīstības plāns paredz orientēt ostas darbību tuvāk Daugavas iztekai Rīgas jūras līcī, līdz ar to samazinot kravu plūsmu pilsētas centrā. Viss ir it kā labāk par labu, un tam krasā pretrunā esot Brīvostas valdes lēmums uz 30 gadiem iznomāt Daugavas krastmalu no Vanšu tilta līdz Andrejostai firmai ar minimālu pamatkapitālu, kuras darbības laukā ir arī uzņēmējdarbība ar degvielu. Vai jums šai faktā ir kas bilstams?

G.Bojārs: — Absolūti nē, es domāju, ka šis ir tieši pozitīvs piemērs un tas nav nekādā ziņā krasā pretrunā, tātad šī uzņēmuma uzdevums ir attīstīt pasažieru ostas terminālus, piestātnes un ar to saistīto infrastruktūru, lai pasažieru osta beidzot varētu kalpot savam galvenajam uzdevumam, tas ir, kruīza kuģu un pasažieru kuģu apkalpošanai. Statūtos parasti jebkurā uzņēmumā pie dibināšanas tiek ierakstīts maksimāli daudz uzņēmējdarbības veidu, bet šis ir tieši piemērs, kā var pasažieru ostu attīstīt, neizmantojot pašvaldības vai ostas līdzekļus. Šis uzņēmējs uzrādīja pietiekoši lielas finanšu garantijas, arī savus personīgos līdzekļus, kas viņam ir pieejami biznesa plāna attīstībai, un, manuprāt, šis ir tieši pozitīvs un veiksmīgs piemērs. Tas, ka tika apstiprināts attīstības plāns, tas ir divu gadu darbs. Strādāja firma “Debodin”, izmantojot Holandes valdības līdzekļus, un, līdzīgi kā tas ir jebkurā pasaules valstī, jebkurā ostā, pamatuzdevums ir kravas un it sevišķi smagās kravas novirzīt no pilsētas centra tuvāk upes iztekai, tādējādi arī rūpējoties par vides jautājumiem, samazinot trokšņu līmeni, piesārņojuma līmeni tieši pilsētas centrā.

— Šis konkrētais gadījums ar pasažieru ostu presē tiek apšaubīts divējādi. Uzņēmuma īpašnieki esot reģistrēti it kā ārzonā, uzņēmēja maksātspēja tik vērienīgām investīcijām, kādas nepieciešamas pasažieru ostas rekonstrukcijai, esot par mazām. Vai ir pamats šādiem apgalvojumiem, jūsuprāt?

G.Bojārs: — Nav pamata, jo šie lēmumi tika pieņemti divās valdes sēdēs, tika izskatīti sākotnējā variantā un pēc tam pacietīgi strādāts un uzmanīgi strādāts pie iespējamā nomas līguma, un tie pamatojumi, ko uzņēmējs piestādīja, arī finanšu garantijas, tika uzskatītas par pienācīgām, lai šo projektu virzītu tālāk, bez tam ostas pārvalde sekos katram izlietotajam santīmam, kas tiks novirzīts šīm investīcijām. Mums ir svarīgs rezultāts, lai šī teritorija beidzot iegūtu pasaulē pieņemtu izskatu.

— Ja par ostu, tad par ostu. Prāmja pirmais reiss laikam bijis veiksmīgs. Ko jūs varat sacīt par to.

G.Bojārs: — Jā, rezultāti ir ļoti labi, pat ņemot vērā zināmas neskaidrības ar to, vai šis prāmis pirmajā reisā izies, jautājumi, kas saistīti ar muitas lietu risināšanu. Turpceļā devās 168 cilvēki, ja es nemaldos, pāri par 20 automašīnām, viens autobuss un viens treileris, un atpakaļceļā — pāri par 200 pasažieriem, no kuriem lielākā daļa ir zviedri. Es uzskatu, ka reiss ir ļoti veiksmīgs, neskatoties uz vētru, cilvēkiem patika, tātad ceru, ka nākamā gadā šo līniju izmantos pēc iespējas vairāk un vairāk gan Latvijas, gan arī Lietuvas iedzīvotāju un arī šis prāmis uz Rīgu atvedīs lielu daudzumu tūristu.

— No normāla ikdienas darba atkal tiek izcelts viens komandējums. Domnieki atkal dodas dārgā komandējumā, janvārī vicemērs Kreitusa kungs, Attīstības komitejas vadītājs Amerika kungs un Attīstības departamenta pārstāvis Franča kungs nedēļu apmeklēs pasaules brīvo ekonomisko zonu forumu Dubajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un komandējums pašvaldībai izmaksāšot 3600 latu. Vai jūs šeit saredzat ko ārkārtēju?

G.Bojārs: — Lieta tāda, ka es pats, kādreiz vēl strādādams Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, esmu šāda veida forumā piedalījies, tas ir lielākais pasaules brīvo ekonomisko zonu forums, no visas pasaules. Vairāk nekā 200 valstis parasti sūta savus pārstāvjus uz šiem forumiem, un tajos var iegūt ļoti plašus kontaktus un ļoti lielu pieredzi, kā strādā brīvās zonas visur pasaulē. Rīgas brīvostas likums mums ne tikai dod iespējas uz atvieglotiem nodokļu nosacījumiem piesaistīt investīcijas, bet arī uzliek pienākumu piesaistīt šīs investīcijas, kas mūs varētu nodrošināt ar labi apmaksātām darbavietām. ?inī gadījumā diemžēl forums notiek Dubajā, bet es uzskatu, ka komandējums ir pamatots un nepieciešams.

— Pavisam īsi varbūt par jaunajām politiskajām kolīzijām, proti, Tautas partija un Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pēc līderu nomaiņas varot uzsākt civilizētu dialogu, kas līdz šim neesot bijis iespējams. Īvāns uzskata, ka partijas varētu sadarboties Pa™valdību savienībā, lai sargātu pašvaldību patstāvību, savukārt Slakteris pēc abu līderu tikšanās atzinis, ka pašlaik neredz Tautas partijas iespēju darboties domes vadībā, jo Tautas partija nekad nebūšot domes vadībā kopā ar PCTVL. Vai jūs kopumā Šķēles aiziešanai no Tautas partijas vadības pievēršat uzmanību, un vai jūs to uzskatāt par nozīmīgu parādību?

G.Bojārs: — Pirmkārt, Tautas partija vēl pagaidām nav tikusi aicināta darboties Rīgas domes vadībā, un es arī vienmēr esmu aicinājis visas partijas neatkarīgi no tā, vai tā atrodas opozīcijā vai pozīcijā, meklēt saskarsmes iespējas. Ļoti labs piemērs pasaulē ir Īrija, kur visi politiskie spēki bija spējīgi vienoties par kādiem vispār nepieciešamiem valstiskiem principiem un par šiem principiem neizvērst nekādas politiskās diskusijas. Es domāju, ka Slaktera kungs ir sācis pareizi, tātad šī tikšanās ir notikusi, Īvāna kungs plāno tikties arī ar citu partiju vadītājiem, lai šīs pozīcijas noskaidrotu. Varas maiņa notiek dažādās partijās, arī sociāldemokrātiem notikusi vadības maiņa. Tā ir jebkuras partijas attīstība.

— Šodien jūs domē svinat Ziemassvētkus, tātad dome dodas Jaunā gada brīvdienās. Kad tā atsāks darbu, un kas notiks brīvdienu laikā?

G.Bojārs: — Pirmā domes sēde ir plānota janvāra otrajā nedēļā, komitejas atsāks darbu tūlīt pēc svētkiem, taču domes struktūrvienības, domes darbinieki, teiksim, ar nelielām pārmaiņām, strādās, faktiski nodrošinās nepārtrauktu Rīgas domes darbību tajā apjomā, kādā tas ir nepieciešams, tātad mums ir jāstrādā ar mūsu norēķinu kasi, lai veiktu gadā pēdējos norēķinus, departamentu direktori paši ir saskaņojuši grafikus, kādos šie departamenti darbosies, arī priekšpilsētās un namu pārvaldēs vairāk vai mazāk darbība tiks nodrošināta. Tā ka šeit ir tikai zināms pārtraukums domes sēdēs, bet savu darbību dome nodrošinās.

— Un, ja gadījumā atkal būs kārtējais neprognozējamais sniegputenis, tad, protams, arī tiks gādāts par to, lai ielas būtu notīrītas. Atliek vēlēt priecīgus Ziemassvētkus, bet šai gadā mēs vēl tiksimies, un tas būs 30.decembrī.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā