Par Latviju ANO ziņojumu vērtējumā

Ik gadu ANO izdod pārskatus par valstu attīstību dažādās jomās – ekonomikā, veselībā, izglītībā utt.

Šā gada ANO ziņojumi (ANO Attīstības programmas Pārskats par tautas attīstību, Pasaules iedzīvotāju fonda (UNFPA) ziņojums, Pasaules bankas ziņojums “Pasaules ekonomiskās perspektīvas un attīstība valstīs 2003.gadā – investīcijas globālo iespēju izmantošanai” u.c.) liecina, ka Latvijas tautas attīstībā iezīmējušies būtiski sasniegumi, kā arī joprojām pastāv problēmas, kas prasa konsekventu turpmāku risinājumu.

ANO Attīstības programmas gadskārtējā Pasaules tautas attīstības pārskatā Latvija, vērtējot to pēc tautas attīstības indeksa, pirmoreiz minēta augstu attīstīto valstu vidū, savukārt Pasaules bankas ziņojumā Latvija no valsts, kurā ir vidēji zemi ienākumi, ierindota to valstu skaitā, kurās iedzīvotājiem ir vidēji augsti ienākumi.

ANO Attīstības programmas Pārskatā par tautas attīstību, kurā Latvija 173 valstu vidū ierindota 53.vietā, valstis vērtētas pēc indeksa, kas raksturo vidējo dzīves ilgumu, izglītotību un ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju. Latvijas tautas attīstības indeksu būtiski ietekmējis valsts iedzīvotāju vispārējais izglītības līmenis. Piemēram, Latvijā 92% bērnu apmeklē skolu, šis rādītājs ir pat augstāks par starptautiski noteikto vidējo rādītāju (90%) Eiropas attīstītāko valstu vidū. Vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 70,4 gadi. Salīdzinot ar citām valstīm, tas ir vidējs rādītājs – visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Zviedrijā – 79,7 gadi, visīsākais – Botsvanā, kurā plaši izplatīts AIDS, – 40,3 gadi. Svarīgs rādītājs tautas attīstības indeksa noteikšanā ir iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinot ar ienākumiem uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstīs, Latvijā tie ir 30% no ES valstu līmeņa. Negatīvi Latvijas attīstības indeksu ir ietekmējis augstais nabadzības līmenis. Atsevišķos reģionos ienākumi uz vienu iedzīvotāju nav pat viens ASV dolārs dienā.

Joprojām slikti rādītāji Latvijai ir arī bērnu mirstības samazināšanā un mātes veselības nodrošināšanā, kā arī infekciju slimību izplatības ierobežošanā. Pasaules iedzīvotāju fonda 2002.gada ziņojumā Latvija Austrumeiropas un Ziemeļvalstu vidū bērnu mirstības ziņā ierindota trešajā vietā aiz Rumānijas un Bulgārijas. Latvijā vecumā līdz 5 gadiem no 1000 dzīvi dzimušajiem zīdaiņiem mirst 19 meitenes un 15 zēni. Pasaules iedzīvotāju fonda ziņojumā prognozēts, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 2050.gadā būs 1,7 miljoni, kas ir krietni mazāk nekā 2001.gadā (2,4 miljoni). Līdz 2005.gadam Latvijā ir paredzams zemākais kopējais dzimstības koeficients Ziemeļeiropā – tikai 1,10.

Latvija ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nonākusi HIV izplatības epicentrā un ANO ziņojumos tiek minēta kā viena no tām valstīm, kurās vērojams visstraujākais HIV inficēto pieaugums. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijai vairs nedraud nekontrolējama HIV krīze kā pārējās Austrumeiropas reģiona valstīs, jo AIDS izplatības tendenču ziņā Latvijā šogad pirmo reizi kopš 1998.gada, kad sākās plaša heroīna intravenoza lietošana, ir izdevies apturēt AIDS izplatību. Kā informē Latvijas AIDS centrs, pērn tika reģistrēts inficēto skaita pieauguma lēciens par 70%, bet šogad tas samazinājies par 25%.

Latvija arī šogad spējusi piesaistīt pietiekami daudz ārvalstu investīciju. Lai gan pērn tiešās investīcijas sasniedza tikai 2% no IKP, neraugoties uz šo kritumu, Latvija tiešo ārvalstu investīciju piesaistes jomā ir apsteigusi vairākas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Investīcijas lielākoties ieplūdušas nekustamā īpašuma biznesā, tirdzniecībā un finanšu starpniecībā. Pasaules bankas ziņojumā prognozēts, ka, sekmīgi īstenojoties ES paplašināšanās procesam, ievērojama apjoma tiešās investīcijas turpinās ieplūst valstīs, kas pievienosies Eiropas Savienībai.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumā par ekonomisko stāvokli 2002.gadā tiek prognozēts, ka šogad Latvijā IKP pieaugums būs apmēram 5,3%, bet 2003.gadā – 5,5%. Inflācija šogad tiek plānota apmēram 2% apjomā, nākamgad – 3%. SVF prognozē, ka Latvijā budžeta deficīts šogad būs 1,8 no IKP, bet nākamajā gadā iesaka, ka tam būtu jābūt šāgada līmenī vai zemākam. SVF uzskata, ka Latvijā ekonomiskā situācija ir ļoti laba, bet lielākais risks ir tekošā konta deficīts – starpība starp preču un pakalpojumu importu un eksportu. Šogad SVF prognozē tekošā konta deficītu negatīvu – 8,8% no IKP – un nākamgad arī negatīvu – 8,5 %, kas ir augsts deficīts.

ANO pārstāvniecība Latvijā