Ministru kabineta noteikumi Nr.548

Rīgā 2002.gada 23.decembrī (prot. Nr.59, 30.§)

Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 49.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka prasības noteiktu kategoriju transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtību.

2. Ātruma ierobežotājierīce kontrolē degvielas padevi dzinējam, lai ierobežotu transportlīdzekļa maksimālo ātrumu līdz noteiktai (noregulētai) robežai.

3. Ar ātruma ierobežotājierīci aprīkojami visi autobusi, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas, un kravas automobiļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, izņemot:

3.1. transportlīdzekļus, kas nav paredzēti ceļu satiksmei;

3.2. autobusus, kuru maksimālais konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 100 km/h;

3.3. autobusus, kuri veic regulāros pasažieru pārvadājumus pilsētas maršrutos;

3.4. kravas automobiļus, kuru maksimālais konstrukcijā paredzētais ātrums nepārsniedz 90 km/h;

3.5. starptautiskajos pārvadājumos iesaistītos transportlīdzekļus, kas Latvijā pirmo reizi reģistrēti līdz 1987.gada 31.decembrim;

3.6. transportlīdzekļus, kurus izmanto ārkārtējās situācijās un glābšanas darbos;

3.7. specializētos transportlīdzekļus, kuri paredzēti medicīnas vajadzībām;

3.8. specializētos avārijas transportlīdzekļus;

3.9. transportlīdzekļus, ar kuriem veic izmēģinājumus uz ceļiem tehniskās attīstības, remonta vai tehniskās apkopes vajadzībām;

3.10. transportlīdzekļus, kuri nodoti Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vajadzībām.

4. Ātruma ierobežotājierīci transportlīdzeklī uzstāda, regulē (iestata) un pārbauda uzņēmums, kuram satiksmes ministra noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja minēto uzdevumu veikšanai.

5. Transportlīdzeklī uzstāda ātruma ierobežotājierīci, kura ir sertificēta un marķēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

6. Ātruma ierobežotājierīces maksimālais ātruma regulējums (iestatījums) ir:

6.1. autobusam — 100 km/h;

6.2. kravas automobilim — 85 km/h;

6.3. transportlīdzeklim, kuru izmanto tikai bīstamo kravu pārvadāšanai, — 80 km/h.

7. Ātruma ierobežotājierīcei plombē pievadus un savienojumus, ja ražotājs ir paredzējis šādas iespējas.

8. Ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbauda un, ja nepieciešams, noregulē (iestata) atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajam maksimāli pieļaujamajam ātrumam, ja remonta laikā tiek noņemta kāda no pievadu plombām, bet ne retāk kā reizi divos gados.

9. Šo noteikumu 4.punktā minētais uzņēmums pēc katras ātruma ierobežotājierīces pārbaudes uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā uzstāda pārbaudes plāksnīti (uzlīmi), kurā norāda:

9.1. uzņēmuma nosaukumu un adresi;

9.2. maksimālo ātruma regulējumu (iestatījumu) (km/h);

9.3. datumu, kad noregulēts (iestatīts) maksimālais ātrums vai pārbaudīta ātruma ierobežotājierīce.

10. Ja, izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, ātruma ierobežotājierīce pārtrauc darboties vai ir nepieciešams noņemt plombu kādam no šo noteikumu 7.punktā minētajiem pievadiem vai savienojumiem, transportlīdzekļa vadītājs iesniedz Autotransporta direkcijā vai tās nodaļā rakstisku ziņojumu par plombas noņemšanas faktu un iemesliem. Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas atļauts transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē līdz vietai, kur ir iespējama ātruma ierobežotājierīces pārbaude un plombēšana.

11. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 92/6/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.