Ministru kabineta noteikumi Nr.555

Rīgā 2002.gada 23.decembrī (prot. Nr.59, 14.§)

Veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtība, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības gaļas iegūšanai

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 1.punktu
un 59.panta 9.punktu un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtību, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības dzīvnieku kaušanas (dzīvnieka apdullināšana un atasiņošana, pēc kuras iestājas dzīvnieka nāve) un to gaļas (cūku, aitu, kazu, mājas viennadžu, govju (ieskaitot bifeļu un bizoņu sugas dzīvniekus) un mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju ķermeņa daļas, kas izmantojamas cilvēku uzturā, var būt iesaiņotas vakuumā vai kontrolētas atmosfēras apstākļos un nav tikušas pakļautas apstrādei, izņemot aukstumu) iegūšanas laikā.

2. Noteikumi attiecas uz gaļas iegūšanu lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuvē, kā arī uz gadījumiem, ja tiek nokauti dzīvnieki, kuriem saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora (turpmāk — inspektors) vai pilnvarota veterinārārsta atzinumu ir bijuši fizioloģiski vai funkcionāli traucējumi (turpmāk — dzīvnieka piespiedu nokaušana).

3. Noteikumi neattiecas uz tās gaļas ieguvi, kuru izmanto:

3.1. izstādēs, pētījumiem vai analīžu veikšanai (pēc minēto darbību veikšanas inspektors kontrolē, lai šī gaļa nenonāktu cilvēku uzturā, bet tiktu iznīcināta);

3.2. starptautiskajos transportlīdzekļos.

4. Gaļu atļauts iegūt:

4.1. Pārtikas un veterinārā dienesta atzītās un uzraudzībā esošās kautuvēs;

4.2. ja dzīvniekiem pirmskaušanas apskatē nav konstatētas slimības, kuru dēļ ir aizliegta gaļas izmantošana cilvēku uzturā;

4.3. ja dzīvniekiem veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas, kuru dēļ ir aizliegta gaļas izmantošana cilvēku uzturā, izņemot traumatiskus bojājumus, kas novēroti īsi pirms dzīvnieka nokaušanas, norobežotus iekaisuma vai audzēju procesus audos, kuri nav par iemeslu liemeņa un blakusproduktu (gaļa, izņemot liemeni, pat ja tā paliek dabiskā saistībā ar to) iznīcināšanai un nerada draudus cilvēku veselībai. Gaļu pēc inspektora vai pilnvarota veterinārārsta norādījumiem izmeklē laboratoriski;

4.4. ja veterinārās ekspertīzes laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka dzīvnieka audu paraugs nesatur farmakoloģiski aktīvas vielas, kuru izmantošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta;

4.5. ja veterinārās ekspertīzes laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka dzīvnieka audu paraugā pesticīdu, zāļu un citu atliekvielu, kā arī mikroorganismu daudzums atbilst normatīvajos aktos noteiktajam daudzumam;

4.6. ja pēc veterinārās ekspertīzes dzīvnieki ir marķēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Ja pirmskaušanas apskates vai pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā konstatē infekcijas slimības, pilnvarotais veterinārārsts ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un inspektoram, kura uzraudzības teritorijā atrodas dzīvnieku izcelsmes novietne.

6. Inspektors regulāri analizē kautuves īpašnieka iesniegtos ražošanas higiēnas laboratorisko izmeklējumu rezultātus un, pamatojoties uz tiem, pieprasa turpmākos izmeklējumus, nosakot to veidu un biežumu.

7. Inspektors kautuvē uzrauga, lai cilvēku uzturam nederīgā gaļa un atkritumi tiktu stingri nodalīti no cilvēku uzturā izmantojamiem produktiem un tiktu iznīcināti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par atkritumu iznīcināšanas kārtību.

8. Kautuves īpašnieks:

8.1. reģistrē kautuvē ievestos dzīvniekus, no kautuves izvesto produkciju un produktu laboratoriskās kontroles datus. Informāciju reģistrē 12 stundu laikā pēc tās saņemšanas, un tā ir pieejama pilnvarotajam veterinārārstam vai inspektoram;

8.2. par kautuvē ievestiem dzīvniekiem aizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas pasakni un liellopu pasi un septiņu dienu laikā to nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”;

8.3. saskaņā ar izstrādāto paškontroles plānu pārbauda ražošanas higiēnas prasību ievērošanu, veicot bakterioloģisko kontroli. Ražošanas higiēnas pārbaude ir mehāniskā aprīkojuma, instrumentu, iekārtu, iesaiņojuma, iepakojuma un produkcijas kontrole visos ražošanas posmos;

8.4. pārbauda kautuves telpu iekārtojumu, instrumentus, mehānisko un elektrisko aprīkojumu, novērš bojājumus vai maina aprīkojumu;

8.5. regulāri informē inspektoru par laboratoriskās kontroles veidiem, biežumu, rezultātiem un paraugu ņemšanas metodiku;

8.6. sadarbībā ar inspektoru vai pilnvaroto veterinārārstu izstrādā un nodrošina darbiniekiem mācību kursu ražošanas higiēnā;

8.7. informē pilnvaroto veterinārārstu vai inspektoru, ja ir aizdomas, ka dzīvnieki ir slimi.

9. Nokautos dzīvniekus pārrēķina liellopu vienībās (pielikums).

10. Mazjaudas kautuvē atļauts iegūt gaļu, ja nedēļas laikā tajā nokauj ne vairāk par 20 liellopu vienībām, nepārsniedzot 1000 liellopu vienību gadā.

11. Mazjaudas kautuvē nedēļas laikā atļauts nokaut līdz 30 liellopu vienībām un gada laikā līdz 1500 liellopu vienībām, ja ievēro šādas prasības:

11.1. inspektors informē kautuves īpašnieku vai personas, kuras izmanto kautuves telpas, par ražošanas higiēnu, kaušanu un gaļas iegūšanu;

11.2. kaujamie dzīvnieki pieder kautuves īpašniekam vai miesniekam;

11.3. kaujamie dzīvnieki pieder dzīvnieku īpašniekam, un kautproduktus pēc dzīvnieka nokaušanas realizē dzīvnieku īpašnieks;

11.4. gaļas ražošana aprobežojas ar gaļas piegādi miesniekiem, vietējiem tirgotājiem vai to pārdod kautuvē.

II. Veterinārās un higiēnas prasības lieljaudas kautuvei

12. Gaļas iegūšanas telpās:

12.1. ir gludas, gaišas, ar ūdensizturīgu krāsu krāsotas sienas. Sienas nokrāso ne mazāk kā divu metru augstumā. Sienu apdarē izmanto materiālus, kas ir viegli mazgājami un dezinficējami;

12.2. ir noapaļotas sienu un grīdas savienojuma vietas;

12.3. ir viegli mazgājamas un dezinficējamas durvis, kas neuzsūc smaku un ir izturīgas pret puvumu. No koka izgatavotās durvis pārklāj ar gludu, izturīgu un ūdensnecaurlaidīgu materiālu;

12.4. ierīko ventilācijas sistēmu, kas nodrošina kaitīgo gāzu aizvadīšanu un svaiga gaisa ieplūdi;

12.5. ierīko dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu, kas nerada izmaiņas krāsu uztverē;

12.6. ir viegli mazgājami, pret mitrumu un puvumu izturīgi un gaišā krāsā krāsoti griesti, kuru konstrukcija nepieļauj gaļas piesārņojumu;

12.7. ierīko filtrus vai sietus, lai nepieļautu putekļu, kukaiņu un putnu iekļūšanu telpās.

13. Atvēsināšanas, saldēšanas un gaļas glabāšanas telpās, koridoros, pa kuriem tiek pārvietota gaļa, kā arī dzīvnieku pirmapstrādes telpās (vieta, kur dzīvniekus apdullina, atasiņo un viņiem novelk ādu) ievēro šo noteikumu 12.3., 12.4., 12.5., 12.6. un 12.7.apakšpunktā minētās prasības. Dzīvnieku pirmapstrādes telpās sienu un grīdas savienojuma vietas noapaļo.

14. Atvēsināšanas, saldēšanas un gaļas glabāšanas telpās sienas pārtikas produktu glabāšanas augstumā nokrāso ar ūdensizturīgu krāsu. Dzīvnieku pirmapstrādes telpās sienas nokrāso ne zemāk kā triju metru augstumā.

15. Darba telpās ierīko roku un instrumentu mazgāšanas ierīces, kuras darbināmas bez roku palīdzības. Roku mazgāšanas ierīces apgādā ar karstu un aukstu dzeramo ūdeni, dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem. Darba instrumentu dezinficēšanas ierīcēs karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C.

16. Kautuvē lieto dzeramo ūdeni. Tehnisko ūdeni izmanto tvaika ražošanai, kā arī saldēšanas iekārtās, nodrošinot, lai tas nenonāktu saskarē ar gaļu vai iekārtām, kas paredzētas gaļas iegūšanai.

17. Tehniskā ūdens cauruļu un krānu sistēmu ierīko atsevišķi no dzeramā ūdens cauruļu un krānu sistēmas un nokrāso atšķirīgā krāsā.

18. Kautuves telpās grīdai jābūt ūdensnecaurlaidīgai, viegli mazgājamai, dezinficējamai un izturīgai pret puvumu.

19. Telpās, kur kauj dzīvniekus, iegūst gaļu vai veic procedūras ar ūdeni, ierīko kanalizācijas sistēmu. Grīdā ierīko ar režģi pārklātas notekūdeņu savākšanas lūkas un vārstus, kas novērš smakas nokļūšanu telpās. Kanalizācijas sistēmu atļauts neierīkot atvēsināšanas, saldēšanas, blakusproduktu iepakošanas telpās un koridoros.

20. Kautuvē izmanto izolācijas materiālus, kas neuzsūc smaku un ir izturīgi pret puvumu.

21. Kautuves telpas pasargā no grauzēju un insektu iekļūšanas un savairošanās.

22. Darba instrumenti un kautuves aprīkojums (gaļas sadalīšanas galdi, galdi, kas aprīkoti ar īpašām virsmām gaļas atdalīšanai un griešanai, gaļas glabāšanas konteineri, konveijera lentes, ripzāģi un tvertnes) ir izgatavots no nerūsējoša materiāla, kas nebojā gaļu un ir viegli mazgājams un dezinficējams. Kokmateriālus izmantot šo priekšmetu izgatavošanā ir aizliegts.

23. Gaļas glabāšanas konteinerus vai tvertnes, kurām nav atbalsta vai pārvietošanas ierīces, nedrīkst novietot uz grīdas. Gaļas glabāšanas konteineriem vai tvertnēm nedrīkst būt tieša saskare ar sienām.

24. Cilvēku uzturā neizmantojamas gaļas vai atkritumu savākšanai un glabāšanai kautuves telpās ierīko vienu no šādām sistēmām:

24.1. noslēdzamus konteinerus, kurus iztukšo un to saturu iznīcina vai nosūta iznīcināšanai darba dienas beigās;

24.2. atsevišķu telpu minēto produktu glabāšanai, ja tie netiek iznīcināti vai aizvesti darba dienas beigās;

24.3. produktu novadīšanas cauruļvadu sistēmu, kuru aprīko tā, lai nepiesārņotu gaļu.

25. Kautuvē ierīko:

25.1. dzīvnieku pieņemšanas un gaļas nosūtīšanas vietas. Gaļas nosūtīšanas vietas aprīko tā, lai nepieļautu gaļas piesārņošanu iekraušanas laikā;

25.2. telpu iesaiņojuma un iepakojuma materiāla glabāšanai, ja kautuvē iesaiņo un iepako gaļu;

25.3. aizslēdzamu telpu vai skapi dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai.

26. Kautuves atvēsināšanas un saldēšanas telpās ierīko iekārtas, kas nodrošina glabāšanas režīmam atbilstošu temperatūru. Saldēšanas iekārtas aprīko ar drenāžas sistēmu, lai nepieļautu tehniskā ūdens vai ūdens kondensāta nokļūšanu gaļas tuvumā un tās piesārņošanu.

27. Kautuvē iekārto sanitāro mezglu (dušu vai vannas telpu, tualeti, ģērbtuvi) ar gludām, mazgājamām un ūdensnecaurlaidīgām sienām un grīdām. No sanitārā mezgla nav tiešas izejas uz telpām, kur veic darbības ar gaļu. Sanitāro mezglu apgādā ar aukstu un karstu dzeramo ūdeni, higiēnas līdzekļiem roku mazgāšanai un dezinfekcijai un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem. Ūdens padeves mehānismam jābūt darbināmam bez roku palīdzības.

28. Kautuves teritorijā iekārto laukumu vai nojumi to transportlīdzekļu mazgāšanai un dezinfekcijai, ar kuriem pārvadā gaļu, kā arī atsevišķu vietu to transportlīdzekļu mazgāšanai un dezinfekcijai, ar kuriem pārvadā dzīvniekus. Ja transportlīdzekļus mazgā un dezinficē citā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē esošā uzņēmumā, šādus laukumus vai nojumes neierīko.

29. Kautuvē iekārto vienu no šādām kautuves jaudai atbilstošām vietām, kur uzturas dzīvnieki līdz to nokaušanai:

29.1. laidarus (dzīvnieku pagaidu uzturēšanās vieta, lai tos pasargātu no ārējās vides apstākļu iedarbības) ar viegli mazgājamām un dezinficējamām sienām un grīdām. Grīdas nav slidenas, ar noteci uz mēslu savākšanas reni. Laidarus aprīko ar dzīvnieku dzirdināšanas iekārtām un, ja nepieciešams, barošanas vietām;

29.2. aplokus (no pārējās kautuves teritorijas ar žogu norobežota dzīvnieku pagaidu uzturēšanās vieta) ar noteci uz kanalizācijas sistēmu. Aplokos ierīko vietas dzīvnieku dzirdināšanai un, ja nepieciešams, barošanai.

30. Pirmapstrādes telpā cūkas kauj atsevišķi nodalītā vietā vai telpā, izņemot gadījumus, ja:

30.1. cūkas un pārējos dzīvniekus kauj atšķirīgos laikos;

30.2. plaucēšanas, atsarošanas un svilināšanas vieta atrodas ne tuvāk kā piecus metrus no pirmapstrādes līnijas, kur dzīvnieku apdullina, atasiņo un tam novelk ādu, vai minētās procedūras veic aiz trīs metrus augstas starpsienas.

31. Kautuvē ierīko atsevišķu telpu kuņģu un zarnu tīrīšanai un mazgāšanai. Atsevišķu telpu neierīko, ja minētās procedūras veic, izmantojot mehāniski aprīkotu noslēgtas cirkulācijas sistēmu, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

31.1. ir ierīkota ventilācijas sistēma, kas novērš ūdens kondensāta un kaitīgo gāzu un smaku uzkrāšanos, un telpa ir aprīkota ar filtriem vai sietiem, lai nepieļautu putekļu, kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu;

31.2. aprīkojumu minēto darbību veikšanai izvieto tā, lai kuņģu un zarnu tīrīšana un mazgāšana risinātos higiēniskos apstākļos un nepiesārņotu galaproduktu;

31.3. minētās darbības veic aiz vismaz trīs metrus augstas starpsienas, kas atdala kuņģa un zarnu apstrādes vietu no vietas, kur norisinās darbības ar gaļu, ja kauj govju, aitu, kazu, mājas viennadžu sugas dzīvniekus. Cūku kautuvēs starpsienu ierīko tur, kur notiek darbības ar gaļu un blakusproduktiem;

31.4. kuņģa un zarnu apstrādes iekārtas ir apgādātas ar aizsardzības līdzekļiem, kas nepieļauj gaļas piesārņošanu;

31.5. kuņģa un zarnu apstrādes iekārta ir aprīkota ar slēgtu iekārtu notekūdeņu savākšanai un zarnu satura izvadīšanai uz kanalizācijas sistēmu;

31.6. vietas, kur notiek darbības, kas saistītas ar gremošanas trakta apstrādi (tīrītiem un netīrītiem gremošanas traktiem), ir nodalītas no vietām, kur notiek darbības ar citu gaļu (tās savstarpēji nekrustojas);

31.7. pēc tīrīšanas un mazgāšanas kuņģus un zarnas novieto higiēniskos apstākļos;

31.8. personāls, kas apstrādā kuņģus un zarnas, nedrīkst veikt darbības ar citiem kautproduktiem. Minētajam personālam ir liegta pieeja citiem kautproduktiem.

32. Kautuvē, kurā apstrādā zarnas, ierīko atsevišķu telpu zarnu tīrīšanai. Tīrīt zarnas drīkst kuņģu un zarnu tīrīšanas un mazgāšanas telpā, ja netiek piesārņots galaprodukts.

33. Kautuvē, kurā apstrādā blakusproduktu, bet to nedara uz kaušanas līnijas, blakusproduktu apstrādei un tīrīšanai ierīko atsevišķu telpu, kurā paredz norobežotu vietu galvu glabāšanai. Atdalītās galvas glabā noteiktā attālumā, lai neradītu citu blakusproduktu un gaļas piesārņošanu.

34. Kautuvē, no kuras ādas, nagi, ragi un cūku sari netiek aizvesti dzīvnieku nokaušanas dienā, paredz atsevišķu telpu minēto produktu glabāšanai slēgtos ūdensnecaurlaidīgos un tauknecaurlaidīgos konteineros.

35. Kautuvē, kurā iesaiņo blakusproduktus un gaļu, paredz iesaiņošanai nodalītu vietu.

36. Kautuves teritorijā ierīko telpas, kas paredzētas slimu vai iespējami slimu dzīvnieku turēšanai, kaušanai, no šiem dzīvniekiem iegūto uzturā lietojamu produktu un uzturā nelietojamu produktu glabāšanai. Šīm telpām jābūt aprīkotām ar atsevišķu kanalizācijas sistēmu.

37. Šo noteikumu 36.punktā minētās telpas neierīko, ja:

37.1. kautuve atzīta gaļas iegūšanai tikai no veseliem dzīvniekiem;

37.2. veselo dzīvnieku gaļas izmantošanu cilvēku uzturā nodrošina, kaujot slimos un iespējami slimos dzīvniekus pēc veselajiem dzīvniekiem;

37.3. pirms veselo dzīvnieku kaušanas pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā telpas un iekārtas tīra, mazgā un dezinficē.

38. Kautuvē ierīko tās jaudai atbilstošas telpas gaļas atvēsināšanai un sasaldēšanai, kas aprīkotas ar zemgriestu sliežu ceļiem un nerūsējošiem āķiem liemeņu pakāršanai vertikālā stāvoklī. Zemgriestu sliežu ceļus izvieto noteiktā attālumā no sienām, kā arī noteiktā augstumā, lai liemeņi nesaskartos ar grīdu un sienām.

39. Kautuves teritorijā ir caurlaides punkts transportlīdzekļu, personāla un citu personu kontrolei.

40. Kautuves telpās ar starpsienu nodala tīro un netīro daļu.

41. Kautuves telpās ierīko:

41.1. ādas novilkšanas iekārtas. Dzīvniekam pēc nokaušanas novelk ādu, uzkarot kautķermeņi noteiktā augstumā, lai tas nesaskartos ar grīdu un sienām;

41.2. zemgriestu sliežu ceļus, kurus aprīko ar nerūsējošiem āķiem kautķermeņa turpmākai apstrādei un gaļas iegūšanai. Zemgriestu sliežu ceļus izvieto noteiktā attālumā no sienām, kā arī noteiktā augstumā, lai liemenis nesaskartos ar grīdu un sienām.

42. Kautuves teritorijā norobežotā vietā ierīko mēslu un vircas glabāšanas vietas. Tās neierīko, ja dzīvnieku izkārnījumus regulāri izved.

43. Kautuvēs ierīko atsevišķu telpu:

43.1. trihinelozes ierosinātāja noteikšanai gaļā, ja šādu pārbaudi neveic citā uzņēmumā vai laboratorijā;

43.2. veterinārajai uzraudzībai.

III. Veterinārās un higiēnas prasības mazjaudas kautuvei

44. Mazjaudas kautuvē iegūtu gaļu atļauts izplatīt Latvijas teritorijā.

45. Telpās, kur iegūst un veic darbības ar gaļu:

45.1. ir ūdensnecaurlaidīga, pret pūšanu izturīga, viegli mazgājama un dezinficējama grīda, kurai ir notece uz kanalizācijas sistēmu. Grīdā ierīko ar režģi pārklātas notekūdeņu savākšanas lūkas un vārstus, kas novērš smakas iekļūšanu telpās;

45.2. ir gludas, līdzenas, gaišas, ar ūdensizturīgu krāsu krāsotas sienas. Sienas ir viegli dezinficējamas un kopjamas (to apdarē izmanto materiālus, kas ir viegli dezinficējami un kopjami). Dzīvnieku pirmapstrādes telpā sienas nokrāso ne mazāk kā triju metru augstumā, pārējās telpās — ne mazāk kā divu metru augstumā;

45.3. viegli mazgājamas, dezinficējamas, pret pūšanu izturīgas un smaku aizturošas durvis;

45.4. ierīko ventilāciju, kas nodrošina kaitīgo gāzu aizvadīšanu un svaiga gaisa ieplūšanu;

45.5. ierīko dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu, kas nerada izmaiņas krāsu uztverē;

45.6. darba vietu tuvumā ierīko roku un instrumentu mazgāšanas iekārtas. Roku mazgāšanas iekārtas aprīko ar karstu un aukstu dzeramo ūdeni, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, higiēnas salvetēm vai higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem. Instrumentu dezinficēšanas ierīcēs karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C;

45.7. ierīko filtrus vai sietus, lai nepieļautu putekļu, kukaiņu un putnu iekļūšanu telpās.

46. Kautuvē izmanto pret pūšanu izturīgus un smaku neuzsūcošus izolācijas un apdares materiālus.

47. Instrumenti un darba aprīkojums (gaļas sadalīšanas galdi, galdi, kas aprīkoti ar īpašām virsmām gaļas atdalīšanai un griešanai, gaļas glabāšanas konteineri, konveijera lentes un ripzāģi) ir izgatavoti no viegli mazgājama un dezinficējama, nerūsējoša materiāla, kas nebojā un nerada nevēlamas pārmaiņas gaļā (kuru dēļ gaļa jāiznīcina). Kokmateriālus izmantot šo priekšmetu izgatavošanā aizliegts.

48. Gaļas glabāšanas konteinerus vai tvertnes, kurām nav atbalsta vai pārvietošanas ierīces, nedrīkst novietot uz grīdas. Gaļas glabāšanas konteineriem vai tvertnēm nedrīkst būt tieša saskare ar sienām.

49. Kautuvē jābūt ūdensizturīgiem un nerūsējošiem noslēdzamiem konteineriem, kas paredzēti cilvēku uzturā neizmantojamu produktu glabāšanai. Konteineru saturu un cilvēku uzturā neizmantojamus produktus iznīcina katras darba dienas beigās.

50. Kautuvi aprīko ar saldēšanas iekārtām, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto gaļas glabāšanas režīmu. Saldēšanas iekārtas aprīko ar drenāžas sistēmu, lai nepieļautu tehniskā ūdens vai ūdens kondensāta nokļūšanu gaļas tuvumā un tās piesārņošanu.

51. Kautuvē izmanto dzeramā ūdens prasībām atbilstošu ūdeni. Tehnisko ūdeni izmanto tvaika ražošanai, saldēšanas iekārtās un uguns dzēšanai, nodrošinot cauruļu marķējumu un nepieļaujot tehniskā ūdens saskari ar gaļu.

52. Kautuvē ir karsts dzeramais ūdens un notekūdeņu savākšanas sistēma.

53. Kautuves telpās iekārto sanitāro mezglu (tualeti, dušu vai vannas istabu). No sanitārā mezgla nav tiešas izejas uz telpām, kurās veic darbības ar gaļu. Sanitārajā mezglā jābūt karstam un aukstam dzeramajam ūdenim, roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem.

54. Kautuves teritorijā iekārto tās jaudai atbilstošus laidarus vai aplokus dzīvnieku turēšanai.

55. Pirmapstrādes telpas un vietas, kur veic darbības ar kaujamiem dzīvniekiem, norobežo no kautuves higiēniskās daļas.

56. Pirmapstrādes telpā sienas ne mazāk kā triju metru augstumā ir mazgājamas un dezinficējamas. Kaušanas laikā regulāri izvada mitrumu.

57. Pirmapstrādes telpu aprīko ar ādas novilkšanas iekārtām. Dzīvniekam pēc nokaušanas novelk ādu, uzkarot kautķermeņi noteiktā augstumā, lai tas nesaskartos ar grīdu un sienām.

58. Kautuvē ir atvēsināšanas vai saldēšanas telpa, kurā norobežo vietu cilvēku uzturā neizmantojamas gaļas glabāšanai, ja to pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā nenosūta uz citu uzņēmumu.

59. Pirmapstrādes telpā aizliegts izņemt gremošanas trakta orgānus, glabāt ādas, nagus, ragus, cūku sarus, izņemot gadījumus, ja gremošanas trakta orgānus izņem un tīra laikā, kad nenotiek pirmapstrāde.

60. Kautuvē, no kuras regulāri neizved vircu un mēslus, ierīko to glabāšanas vietas, un tās regulāri tīra.

61. Slimos vai iespējami slimos dzīvniekus mazjaudas kautuvēs nekauj, izņemot gadījumus, ja Pārtikas un veterinārais dienests ir atzinis attiecīgo kautuvi par piemērotu šādu dzīvnieku kaušanai. Slimos vai iespējami slimos dzīvniekus kauj pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, un pirms veselo dzīvnieku kaušanas attiecīgās telpas un to aprīkojumu mazgā un dezinficē.

62. Kautuvē ierīko telpu veterinārās kontroles veikšanai.

IV. Veterinārās un higiēnas prasības bioloģiskās saimniecības kautuvei

63. Bioloģisko saimniecību kautuvēs drīkst iegūt gaļu un izplatīt to Latvijas teritorijā.

64. Bioloģiskajās saimniecībās audzētus dzīvniekus var nokaut mazjaudas, lieljaudas vai bioloģisko saimniecību kautuvēs.

65. Bioloģiskajās saimniecībās audzētus dzīvniekus var nokaut mazjaudas vai lieljaudas kautuvēs, ja:

65.1. tie pirms nokaušanas ne mazāk par 24 stundām ir atpūtināti;

65.2. atpūtinot dzīvniekus tur atsevišķi no dzīvniekiem, kuri nav audzēti bioloģiskajās saimniecībās;

65.3. atpūtināšanas laikā tiem tiek nodrošināti apstākļi, kas nerada dzīvniekiem stresu.

66. Bioloģiskajās saimniecībās audzētus govju sugas dzīvniekus, vecākus par sešiem mēnešiem, un zirgus, kuri uzturējušies dabiskajās ganībās un kuru dzīves apstākļi tuvināti savvaļas dzīvnieku uzturēšanās videi, drīkst kaut atbilstoši noteikumiem par nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu.

67. Bioloģisko saimniecību kautuves iekārto atbilstoši mazjaudas kautuvju prasībām.

V. Higiēnas prasības lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuvē nodarbinātajam personālam

68. Personāls, kas apstrādā, iesaiņo vai transportē gaļu vai kuram ir jebkāda saskare ar gaļu:

68.1. nēsā tīru, viegli mazgājamu darba apģērbu, apavus, galvassegas un priekšautus. Darba apģērbs un galvassega ir gaišā krāsā;

68.2. pirms darba uzsākšanas, darba dienas laikā un pēc darba beigām mazgā un dezinficē rokas.

69. Personāls, kas saistīts ar dzīvnieku kaušanu:

69.1. nēsā tīru darba apģērbu, apavus un priekšautu. Ja nepieciešams, darba dienas laikā to mazgā, dezinficē vai nomaina;

69.2. pirms darba uzsākšanas, darba dienas laikā un pēc darba beigām mazgā un dezinficē rokas.

70. Pēc saskares ar slimiem vai iespējami slimiem dzīvniekiem personas mazgā rokas ar karstu ūdeni un dezinficē.

VI. Higiēnas prasības lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuves teritorijā un telpās

71. Telpās, kur veic darbības ar gaļu, nav pieļaujama ēšana, dzeršana, smēķēšana un citas darbības, kas var piesārņot gaļu.

72. Kautuves teritorijā nedrīkst uzturēties nepiederošas personas, kā arī dzīvnieki, izņemot kaušanai vai darbam kautuvē paredzētos dzīvniekus.

73. Lai nodrošinātu telpu tīrību atbilstoši higiēnas prasībām un nepieļautu gaļas piesārņošanu, regulāri, ja nepieciešams, izmantojot atbilstošus līdzekļus, iznīcina grauzējus, insektus un citus kaitēkļus.

74. Ekipējumu un instrumentus, kam ir saskare ar gaļu, uztur tīrus un darba kārtībā. Tos regulāri mazgā un dezinficē darba dienas laikā un pēc darba beigām.

75. Telpas, iekārtas un instrumentus kautuvē atļauts lietot tikai gaļas iegūšanai un ar to saistītām darbībām.

76. Kautuvē ir aizliegts izkaisīt zāģskaidas vai citas substances, kas rada gaļas piesārņojuma risku.

77. Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu izmantošana nedrīkst ietekmēt kautuves telpu, aprīkojuma un inventāra īpašības un gaļas nekaitīgumu un kvalitāti. Pēc šādu līdzekļu lietošanas iekārtas un instrumentus skalo ar dzeramo ūdeni.

VII. Kārtība, kādā tiek nokauti dzīvnieki lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuvē, un higiēnas prasības ādas novilkšanai un gaļas iegūšanai

78. Ievestos dzīvniekus pirmapstrādes telpās nekavējoties apdullina un atasiņo.

79. Ja pirmapstrādes telpā ieved vairākus dzīvniekus, kurus vienlaikus nokaut nav iespējams, tos novieto atsevišķā, ar starpsienu norobežotā pirmskaušanas vietā.

80. Apdullināšanu, atasiņošanu, ādas novilkšanu vai atsarošanu, iekšējo orgānu izņemšanu jeb eviscerāciju un gremošanas trakta atbrīvošanu no satura veic apstākļos, kas nepieļauj gaļas piesārņošanu.

81. Nokautā dzīvnieka ķermenim pēc atasiņošanas, galvas, tesmeņa, astes un kāju atdalīšanas karpālajās un tarsālajās locītavās veic eviscerāciju. Govju, aitu, kazu, mājas viennadžu un mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju sugu dzīvniekiem novelk ādu. Cūku sugas dzīvniekiem atļauts neatdalīt galvu un kājas karpālajās un tarsālajās locītavās, ja gaļu paredzēts izmantot gaļas produktu iegūšanai.

82. Atasiņošanu veic pilnīgi. Asinis, kas paredzētas cilvēku uzturam, savāc tīros konteineros un izmaisa ar higiēnas prasībām atbilstošiem instrumentiem.

83. Ādu novelk nekavējoties un pilnīgi. Cūkas, kurām netiek novilkta āda, atsaro. Atsarojot lieto atsarošanu veicinošus līdzekļus. Pēc atsarošanas līdzekļu lietošanas kautķermeni noskalo ar dzeramo ūdeni.

84. Govju sugas dzīvniekiem ādu no galvām var nevilkt, ja tās glabā vietās, kas nodrošinātas pret gaļas piesārņošanu.

85. Eviscerāciju veic 45 minūšu laikā pēc dzīvnieka apdullināšanas.

86. Plaušas, sirdi, aknas, nieres, liesu un mediastinālos audus izgriež pilnīgi vai daļēji, atstājot tos dabiskā saistībā ar ķermeņa audiem, un novieto liemeņa kreisajā pusē.

87. Ja plaušas, sirds, aknas, nieres, liesa, mediastinālie audi, galva, mandeles, gremošanas trakts un citas kautķermeņa daļas, kas pakļautas veterinārajai ekspertīzei, tiek atdalītas, tās izvieto, nodrošinot to identifikāciju un savienošanu vienotā kautķermenī.

88. Šo noteikumu 87.punktā minētās kautķermeņa daļas paliek liemeņa tuvumā līdz veterinārās ekspertīzes beigām. Dzimumlocekli, ja tajā nenovēro patoloģiskas izmaiņas, atdala.

89. Nieres izņem no tauku kapsulas. Govju, cūku un mājas viennadžu sugas dzīvniekiem atdala no nierēm fibrozo kapsulu.

90. Darba instrumentus nedrīkst atstāt gaļā. Gaļu nedrīkst slaucīt ar lupatām vai līdzīgiem materiāliem, kā arī tīrīt, pūšot virsū gaisu.

91. Novelkot ādu jēriem un kazlēniem, kuru dzīvsvars nepārsniedz 15 kg, ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju drīkst izmantot mehānisko gaisa pūšanu.

92. Cūku (kuras vecākas par četrām nedēļām), govju (kuras vecākas par sešiem mēnešiem), kā arī mājas viennadžu liemeņus pēc sadalīšanas pusliemeņos pakļauj veterinārajai ekspertīzei.

93. Pilnvarotajam veterinārārstam vai inspektoram ir tiesības veterinārajai ekspertīzei pakļaut nesadalītas cūku galvas, pieprasīt sadalīt jebkuru liemeni (nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, galvas, tesmeņa, astes un kāju atdalīšanas karpālajās un tarsālajās locītavās, eviscerācijas un ādas novilkšanas; cūku sugas dzīvniekiem atļauts neatdalīt galvu, kājas karpālajās un tarsālajās locītavās, ja gaļu paredzēts izmantot gaļas produktu iegūšanai) pusliemeņos vai galvu pārdalīt uz pusēm.

94. Līdz veterinārās ekspertīzes pabeigšanai nav pieļaujama nepārbaudītu liemeņu un blakusproduktu saskare ar pārbaudītiem liemeņiem un blakusproduktiem. Nepārbaudītus liemeņus nedrīkst pārvietot, sadalīt vai pārstrādāt.

95. Nav pieļaujama cilvēku uzturam paredzētās gaļas saskare ar tādu gaļu, kas nav izmantojama cilvēku uzturā, kā arī ar kuņģiem, zarnām un cilvēku uzturā neizmantojamiem kautproduktiem. Gaļu, kas nav izmantojama cilvēku uzturā, un citus produktus novieto atsevišķās telpās vai konteineros, novēršot piesārņošanas risku.

96. Ja vairāku dzīvnieku asinis vai blakusprodukti novietoti vienā konteinerā un veterinārajā ekspertīzē konstatēta kāda dzīvnieka saslimšana, un šā dzīvnieka asinis un blakusprodukti tiek atzīti par neizmantojamiem cilvēku uzturā, tad arī visi konteinerā esošie blakusprodukti vai asinis tiek atzītas par neizmantojamām cilvēku uzturā.

VIII. Higiēnas prasības mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju nokaušanai un dzīvnieka piespiedu nokaušanai

97. Mājas apstākļos audzētus savvaļas zīdītājus drīkst nokaut mazjaudas vai lieljaudas kautuvē, ja veterinārārsts ir regulāri apmeklējis novietni, veicis dzīvnieku veselības stāvokļa kontroli un nav noteicis ierobežojumus infekcijas slimību dēļ.

98. Mājas apstākļos audzētos savvaļas zīdītājus kautuvē kauj un no tiem iegūst gaļu atsevišķi no citiem dzīvniekiem.

99. Gaļu, kas iegūta no mājas apstākļos audzētām savvaļas cūkām un citu sugu dzīvniekiem, kuri uzņēmīgi pret trihinelozi, laboratoriski izmeklē, pārbaudot trihinelozes ierosinātāja klātbūtni.

100. Mājas apstākļos audzētus savvaļas dzīvniekus ar pilnvarota veterinārārsta vai inspektora atļauju drīkst nokaut mājas apstākļos, ja transportēšana uz kautuvi tiem rada stresu vai transportēšanas laikā tiek pārkāptas labturības prasības. Šādā gadījumā jāievēro šādi nosacījumi:

100.1. ne vēlāk kā divas dienas līdz dzīvnieku nokaušanai dzīvnieku īpašnieks ir brīdinājis inspektoru par dzīvnieku nokaušanu;

100.2. novietnē ir telpas dzīvnieku pirmskaušanas apskatei, apdullināšanai, saistīšanai ar virvēm un atasiņošanai;

100.3. nokauto un atasiņoto dzīvnieku stundas laikā higiēniskos apstākļos nosūta uz mazjaudas vai lieljaudas kautuvi. Ja transportlīdzeklī ir nodrošināta temperatūra no 0 līdz +4 °C, gaļu drīkst nosūtīt vēlāk, nepārsniedzot atvēsinātas gaļas glabāšanas ilgumu;

100.4. eviscerācija veikta triju stundu laikā pēc apdullināšanas;

100.5. pilnvarots veterinārārsts ir izsniedzis veterinārās ekspertīzes apliecību, kurā norādīts dzīvnieku kaušanas laiks un pirmskaušanas apskates rezultāti.

101. Mājas apstākļos audzētus savvaļas zīdītājus drīkst nokaut pēc to saistīšanas ar virvēm, ja tie vispirms ir apdullināti. Nošaut dzīvniekus drīkst tikai ar pilnvarota veterinārārsta atļauju.

102. Ziemeļbriežus drīkst nokaut pārvietojamās kautuvēs.

103. Dzīvnieku piespiedu nokaušanu drīkst veikt ārpus kautuves telpām, ja dzīvnieka pārvietošana uz kautuvi ir neiespējama vai pakļauj to ciešanām.

104. Pēc piespiedu nokaušanas dzīvnieku gaļu atļauts izplatīt Latvijas teritorijā.

105. Dzīvnieku piespiedu nokaušanu ārpus kautuves teritorijas drīkst veikt, ja nodrošina šādu prasību izpildi:

105.1. dzīvnieku izcelsmes novietne nav pakļauta ierobežojumiem un Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai;

105.2. pirms nokaušanas veterinārārsts ir veicis dzīvnieku pirmskaušanas apskati;

105.3. pirms nokaušanas dzīvnieki ir apdullināti;

105.4. ja nav iespējams dzīvnieku nokaut, to nošauj, saskaņojot ar veterinārārstu;

105.5. pēc apdullināšanas dzīvnieki ir atasiņoti un veikta to eviscerācija. Eviscerāciju veic triju stundu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas;

105.6. nokauto un atasiņoto dzīvnieku stundas laikā higiēniskos apstākļos nosūta uz mazjaudas kautuvi. Ja transportlīdzeklī ir nodrošināta temperatūra no 0 līdz +4 °C, gaļu drīkst nosūtīt vēlāk, nepārsniedzot atvēsinātas gaļas glabāšanas ilgumu;

105.7. iekšējos orgānus uz kautuvi nosūta kopā ar liemeni;

105.8. izsniegta veterinārās ekspertīzes apliecība, kurā norādīts dzīvnieka nokaušanas laiks, pirmskaušanas apskates rezultāti, ziņas par dzīvnieka ārstēšanu, izmeklējumu rezultāts, ja veikta iekšējo orgānu izmeklēšana;

105.9. paņemti paraugi gaļas bakterioloģiskai izmeklēšanai, ja pirmskaušanas apskatē konstatēti traumatiski bojājumi, norobežoti iekaisuma vai audzēju procesi, kuru dēļ nav nepieciešams iznīcināt liemeni un blakusproduktus un kuri nerada draudus cilvēku veselībai. Līdz analīžu rezultātu saņemšanai minēto gaļu nav atļauts glabāt kopā ar cilvēku uzturam paredzēto gaļu.

IX. Noslēguma jautājumi

106. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumus Nr.143 “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 109./110.nr.).

107. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.329 “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 252.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/433/EEC un 91/495/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 31.decembri.

 

Pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.555

Koeficienti nokauto dzīvnieku pārrēķinam liellopu vienībās

Nr. p.k.	Dzīvnieku suga un vecums	Koeficients
1.	Pieaugušie liellopi un viennadži	1 liellopu vienība
2.	Pārējie liellopi	0,5 liellopu vienības
3.	Cūkas ar dzīvsvaru virs 100 kg	0,2 liellopu vienības
4.	Pārējās cūkas	0,15 liellopu vienības
5.	Aitas un kazas	0,10 liellopu vienības
6.	Jēri, kazlēni un sivēni ar dzīvsvaru zem 15 kg	0,05 liellopu vienības

Zemkopības ministrs M.Roze