Ministru kabineta noteikumi Nr.587
Rīgā 2002.gada 27.decembrī (prot. Nr.60 11.§)
Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības nosaka apliekamo ienākumu un maksā uzņēmumu ienākuma nodokli.
2. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība (turpmāk — pastāvīgā pārstāvniecība) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas vietas. Nodokļa deklarāciju pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Ja pastāvīgā pārstāvniecība izbeidz darbību pirms taksācijas perioda beigām, tā iesniedz nodokļa deklarāciju, bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
3. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un šiem noteikumiem.
4. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka, pieņemot, ka pastāvīgā pārstāvniecība ir kapitālsabiedrība – Latvijas rezidents, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos kā pastāvīgā pārstāvniecība un darbojas neatkarīgi no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, un jebkurām citām personām (rezidentiem vai nerezidentiem).
5. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu palielina par visiem maksājumiem, ko pārstāvniecība izmaksā nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, tajā skaitā par:
5.1. maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot;
5.2. maksājumiem par jebkuru pakalpojumu sniegšanu (arī vadības, konsultatīvajiem un tehniskās palīdzības pakalpojumiem);
5.3. nomas maksājumiem;
5.4. procentu maksājumiem (izņemot šo noteikumu 6.punktā minētos gadījumus).
6. Nosakot nerezidenta – bankas pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, ja nerezidents – banka aizdod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai naudas līdzekļus, tad, aprēķinot apliekamo ienākumu, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu ir atļauts samazināt par summu, kas būtu vienāda ar procentu maksājumiem par šiem naudas līdzekļiem, piemērojot likmi, kura vienāda ar Londonas starpbanku piedāvājuma (LIBOR) likmi procentu samaksas dienā un kurai pieskaitīti trīs procenti. Šo likmi piemēro neatkarīgi no tā, par kādu likmi ir vienojušies nerezidents – banka un pastāvīgā pārstāvniecība.
7. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu samazina par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem, faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Tomēr peļņu var samazināt tikai tad, ja minētie izdevumi ir apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem, un tikai tādā apmērā, kādā tie ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.
8. Iekļaujot taksācijas perioda nodokļa deklarācijā šo noteikumu 7.punktā minēto samazinājuma summu, nodokļa deklarācijai pievieno rakstisku skaidrojumu par izdevumiem, kas veido samazinājuma summu, norādot izdevumu sastāvu un summas pa izdevumu veidiem.
9. Piemērojot šo noteikumu 3., 4. un 7.punktu, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu palielina par summu, kuru veido:
9.1. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents pārdod citām personām preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai preces (produkcija, pakalpojumi) tiek uzskatītas par pārdotām nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir;
9.2. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents pērk no citām personām preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, vai preces (produkcija, pakalpojumi) tiek uzskatītas par iepirktām no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir;
9.3. darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents veic citus darījumus ar citām personām vai šādi darījumi tiek uzskatīti par veiktiem starp pastāvīgo pārstāvniecību un nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
10. Pastāvīgās pārstāvniecības, kuru darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus, šo noteikumu 2.–9.punktā noteiktās apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtības vietā var noteikt apliekamo ienākumu pēc vienkāršotās apliekamā ienākuma noteikšanas metodes. Piemērojot vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, tiek uzskatīts, ka pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir vienāds ar 20 % no pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem. Par vienkāršotās metodes piemērošanu pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc reģistrācijas vietas ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas Latvijā.
11. Pastāvīgās pārstāvniecības, kas piemēro vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, var rakstiski vienoties ar ieņēmumu izmaksātājiem – Latvijas rezidentiem vai citu nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā, vai šo nerezidentu Latvijas filiālēm – par to, ka nodokli no ieņēmumiem, kurus pastāvīgā pārstāvniecība gūst no šiem izmaksātājiem, šo noteikumu 10.punktā noteiktajā kārtībā aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs. Izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, kā arī veic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam un pastāvīgajai pārstāvniecībai. Par katru šādu vienošanos pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc reģistrācijas vietas ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc katras vienošanās noslēgšanas, pievienojot attiecīgo rakstisko vienošanos ar ienākuma izmaksātāju. Šajā gadījumā pastāvīgā pārstāvniecība kopējo maksājamo nodokļa summu samazina par summu, kas atbilst izmaksātāju ieturētajām un valsts budžetā iemaksātajām nodokļa summām.
12. Ja šo noteikumu 11.punktā minētā pastāvīgā pārstāvniecība piemēro vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi un gūst ieņēmumus tikai no izmaksātājiem, kas ir Latvijas rezidenti vai citu nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai šo nerezidentu Latvijas filiāles, un šo izmaksātāju kopējais skaits nepārsniedz trīs, un pastāvīgā pārstāvniecība šo noteikumu 11.punktā noteiktajā kārtībā ir vienojusies ar visiem izmaksātājiem par to, ka nodokli ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs, kā arī šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktajā kārtībā par vienkāršotās metodes piemērošanu un nodokļa ieturēšanu ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, tad šo noteikumu 2.punktā minēto dokumentu vietā pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz rakstisku apstiprinājumu par nodokļa faktisko samaksu un pievieno nodokļa samaksu apstiprinošus dokumentus.
13. Šo noteikumu 12.punktā minētajā apstiprinājumā norāda šādu informāciju:
13.1. pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas numurs, adrese, nerezidenta nosaukums, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, kopējā gūto ieņēmumu summa, kopējā samaksātā nodokļa summa, ieņēmumu gūšanas periods, nodokļa samaksas datums;
13.2. katra izmaksātāja reģistrācijas numurs, adrese, nosaukums, no katra izmaksātāja saņemtā ieņēmumu summa, katra izmaksātāja ieturētā un valsts budžetā iemaksātā nodokļa summa.
14. Ja ienākuma izmaksātājs šo noteikumu 11.punktā noteiktajā kārtībā ir piekritis ieturēt un iemaksāt valsts budžetā nodokli, bet nav to ieturējis un noteiktajā termiņā nav to iemaksājis valsts budžetā, nodoklis ir uzskatāms par nokavētu, un izmaksātājam piemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto atbildību.
15. Šo noteikumu 10.punktā noteiktā apliekamā ienākuma noteikšanas metodi nepiemēro nerezidentu — Ministru kabineta noteiktā beznodokļu vai zemu nodokļu valstu sarakstā minēto valstu un teritoriju rezidentu — pastāvīgajām pārstāvniecībām.
16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumus Nr.106 “Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 63.nr.).
17. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents E.Repše
Finanšu ministrs V.Dombrovskis
