• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 605 "Kārtība, kādā veicama nomedīto savvaļas dzīvnieku pirmapstrāde, un higiēnas prasības nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādei un tās sagatavošanai izplatīšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2002., Nr. 190 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69793-kartiba-kada-veicama-nomedito-savvalas-dzivnieku-pirmapstrade-un-higienas-prasibas-nomedito-savvalas-dzivnieku-galas-apstradei-...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.606

Noteikumi par Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sēklu shēmām (2000)

Vēl šajā numurā

30.12.2002., Nr. 190

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 605

Pieņemts: 27.12.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.605

Rīgā 2002.gada 27.decembrī (prot. Nr.60, 34.§)

Kārtība, kādā veicama nomedīto savvaļas dzīvnieku pirmapstrāde, un higiēnas prasības nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādei un tās sagatavošanai izplatīšanai

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 2.punktu
un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veic nomedīto savvaļas zīdītāju (arī tādu, kuri uzturējušies norobežotās teritorijās, kas pielīdzināmas to dzīvei savvaļas apstākļos) un savvaļas putnu (turpmāk — nomedītie savvaļas dzīvnieki) pirmapstrādi un sagatavošanu izplatīšanai;

1.2. nomedīto savvaļas dzīvnieku pārvadāšanas kārtību no nomedīšanas vietas uz savākšanas centru (jebkura vieta, kur nomedītie savvaļas dzīvnieki tiek glabāti un atvēsināti pirms to pārvešanas uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kautuvi), savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kautuvi;

1.3. higiēnas prasības savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), savākšanas centram un tajā nodarbinātajam personālam;

1.4. higiēnas prasības cilvēku uzturā izmantojamu nomedīto savvaļas dzīvnieku visu ķermeņa daļu (turpmāk — savvaļas dzīvnieku gaļa) apstrādei un sagatavošanai izplatīšanai.

2. Noteikumi neattiecas uz nomedītajiem savvaļas dzīvniekiem, kuri paredzēti mednieku individuālam patēriņam.

3. Nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļu drīkst apstrādāt, uzglabāt un pārdot tiešajam patērētājam mazumtirdzniecībā vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ja tā iepirkta savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kautuvē vai ievesta valstī saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par gaļas un gaļas produktu ievešanu.

4. Nomedītos savvaļas dzīvniekus apstrādā savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), lieljaudas vai mazjaudas kautuvē, ja:

4.1. dzīvnieki nomedīti vietās, kurās nav noteikti medību ierobežojumi dzīvnieku veselības, vides piesārņojuma vai konstatēto infekcijas slimību perēkļu dēļ;

4.2. nomedīšanas vietā veikta dzīvnieku pirmapstrāde saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu;

4.3. pilnvarots veterinārārsts nomedīšanas vietā vai savākšanas centrā veicis nomedīto savvaļas dzīvnieku vizuālu apskati (apskate, kuras laikā tiek konstatēts, ka dzīvnieka nāves cēlonis ir nošaušana, kā arī izpēte, ņemot vērā mednieka informāciju par dzīvnieka uzvedību nošaušanas laikā, lai noteiktu pārmaiņas, kuru dēļ aizliegts izmantot gaļu cilvēku uzturā);

4.4. nomedītajiem savvaļas dzīvniekiem nav atklātas slimības vai citas pārmaiņas (izņemot traumatiskus bojājumus, kuri radušies dzīvnieka nomedīšanas laikā), vai lokalizētas audu pārmaiņas, kuru dēļ, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu rezultātus, aizliegts izmantot gaļu cilvēku uzturā.

5. Nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļu sagatavo izplatīšanai, ja:

5.1. savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai kautuvē veikta nomedīto savvaļas dzīvnieku veterinārā ekspertīze un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem nav nepieciešams iznīcināt liemeni un citus nomedītā dzīvnieka produktus;

5.2. veterinārās ekspertīzes laikā veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka nomedītā savvaļas dzīvnieka audu paraugos zāļu, pesticīdu un citu atliekvielu daudzums un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto daudzumu;

5.3. pēc veterinārās ekspertīzes savvaļas dzīvnieku gaļa ir marķēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5.4. par savvaļas dzīvnieku gaļas derīgumu patēriņam cilvēku uzturā ir izsniegta veterinārās ekspertīzes apliecība. Gaļas izvešanai no valsts nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts.

6. Cilvēku uzturā nav atļauts izmantot savvaļas dzīvnieku gaļu, ja:

6.1. veterinārās ekspertīzes laikā konstatētas slimības vai pārmaiņas, kuru dēļ ir aizliegts izmantot gaļu cilvēku uzturā;

6.2. pēc dzīvnieka nomedīšanas vizuālās apskates laikā vai laboratoriskajos izmeklējumos konstatētas slimības, kas bīstamas cilvēku veselībai;

6.3. dzīvnieks ir patērējis cilvēku veselībai vai dzīvībai bīstamas vielas vai uzturējies vidē, kurā ir izplatītas šādas vielas;

6.4. gaļa apstrādāta ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu;

6.5. gaļa satur krāsvielas, izņemot gaļas marķēšanai atļautās krāsvielas, vai citas substances, kas bīstamas cilvēku veselībai;

6.6. pret trihinelozes ierosinātāju uzņēmīgu meža cūku vai citu sugu dzīvnieku gaļa nav izmeklēta, lai konstatētu trihinelozes ierosinātāja klātbūtni.

7. Savvaļas dzīvnieku gaļu apstrādā lieljaudas vai mazjaudas kautuvē, kurā iegūst gaļu no:

7.1. cūku, aitu, kazu, mājas viennadžu un govju, arī bifeļu un bizoņu, sugas dzīvniekiem, ja nomedītie dzīvnieki ir savvaļas viennadži un pārnadži;

7.2. vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu, baložu, fazānu, irbju, strausu un trušu sugas dzīvniekiem, ja nomedītie dzīvnieki ir savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieki un savvaļas putni.

8. Ja savvaļas dzīvnieku gaļu apstrādā lieljaudas vai mazjaudas kautuvēs, ievēro šādas prasības:

8.1. nomedīto savvaļas dzīvnieku ādu novelk atsevišķā telpā vai to dara pirms vai pēc lauksaimniecības dzīvnieku pirmapstrādes;

8.2. kautuve atbilst šajos noteikumos noteiktajām higiēnas prasībām;

8.3. kautuvē ir nodrošināta nomedīto savvaļas dzīvnieku un lauksaimniecības dzīvnieku gaļas identifikācija un nesajaukšanās.

9. Ja pilnvarotais veterinārārsts vizuālās apskates vai veterinārās ekspertīzes laikā konstatē infekcijas slimības, viņš saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem par infekcijas slimību izziņošanas kārtību Latvijā par to informē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību.

10. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai kautuves īpašnieks vai viņu pilnvarota persona:

10.1. reģistrē saņemtos nomedītos savvaļas dzīvniekus, izvesto produkciju, kā arī nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas un gaļas produktu laboratoriskās kontroles datus. Informāciju reģistrē 12 stundu laikā pēc tās saņemšanas, un tā ir pieejama pilnvarotajam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram (turpmāk — inspektors);

10.2. saskaņā ar izstrādāto paškontroles plānu pārbauda ražošanas higiēnu, veicot bakterioloģisko kontroli. Ražošanas higiēnas pārbaude ir mehāniskā aprīkojuma, instrumentu, iekārtu, iesaiņojuma, iepakojuma un produkcijas kontrole visos ra?ošanas posmos;

10.3. pārbauda uzņēmuma telpu iekārtojumu, instrumentus, mehānisko un elektrisko aprīkojumu, kā arī novērš bojājumus vai maina aprīkojumu;

10.4. regulāri informē pilnvaroto veterinārārstu vai inspektoru par veiktajām laboratoriskajām kontrolēm, to veidu, biežumu, rezultātiem un paraugu ņemšanas metodiku;

10.5. sadarbībā ar inspektoru izstrādā un nodrošina darbiniekiem mācību kursu ražošanas higiēnā;

10.6. nekavējoties ziņo pilnvarotajam veterinārārstam vai inspektoram, ja ir radušās aizdomas, ka nomedītie savvaļas dzīvnieki ir slimi.

II. Nomedīto savvaļas dzīvnieku pirmapstrāde un prasības pārvadāšanas laikā

11. Nomedītos savvaļas dzīvniekus nomedīšanas vietā pakļauj šādai pirmapstrādei:

11.1. lielos savvaļas dzīvniekus (savvaļas viennadžus un pārnadžus) uzkarina vertikālā stāvoklī, novelk ādu un veic eviscerāciju jeb izņem iekšējos orgānus;

11.2. mazajiem savvaļas dzīvniekiem (zaķu dzimtas dzīvniekiem un savvaļas putniem) veic pilnīgu vai daļēju eviscerāciju. Ja šiem dzīvniekiem eviscerācija nav veikta nomedīšanas vietā, to veic savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), savākšanas centrā vai kautuvē;

11.3. marķē krūšu kurvja orgānus, ja tie tiek atdalīti eviscerācijas laikā, kā arī aknas un liesu, lai nodrošinātu šo orgānu atpazīšanu un noteiktu to piederību konkrētam liemenim;

11.4. eviscerācijas laikā izņemto iekšējo orgānu apskati (izņemot šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētos dzīvniekus) veic tūlīt pēc to izņemšanas, un tos atļauts aprakt nomedīšanas vietā.

12. Pēc nomedīšanas lielo savvaļas dzīvnieku galvas atļauts atdalīt un izmantot kā trofejas.

13. Pēc eviscerācijas liemeņus un blakusproduktus nomedīšanas vietā atvēsina:

13.1. līdz temperatūrai, kura liemeņa iekšpusē nav augstāka par 7 °C, — savvaļas viennadžus un pārnadžus;

13.2. līdz temperatūrai, kura liemeņa iekšpusē nav augstāka par 4 °C, — zaķu dzimtas dzīvniekus un savvaļas putnus.

14. Nomedītos savvaļas dzīvniekus 12 stundu laikā pēc nomedīšanas aizved uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), savākšanas centru, lieljaudas vai mazjaudas kautuvi. No savākšanas centra atvēsinātus nomedītos savvaļas dzīvniekus 12 stundu laikā nosūta uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), lieljaudas vai mazjaudas kautuvi.

15. Ja vides temperatūra ir augstāka un nomedīšanas vietā nav iespējams nodrošināt liemeņu un blakusproduktu atvēsināšanu līdz šo noteikumu 13.punktā minētajai temperatūrai, liemeņus un blakusproduktus, neievērojot šo noteikumu 14.punktā minēto laikposmu, nekavējoties pārved uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), savākšanas centru vai kautuvi.

16. Nomedītos savvaļas dzīvniekus uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), savākšanas centru vai kautuvi pārved:

16.1. saskaņā ar normatīvajos aktos par gaļas un gaļas produktu pārvadāšanu noteiktajām higiēnas prasībām. Pārvadāšanas laikā atļauts neievērot šajos noteikumos noteikto temperatūras režīmu gaļas pārvadāšanas laikā;

16.2. lielo savvaļas dzīvnieku liemeņus uzkarinot vertikālā stāvoklī vai novietojot atsevišķi uz paliktņiem. Nav pieļaujams tos sakraut vienu uz otra;

16.3. liemeņus, krūšu kurvja iekšējos orgānus, kas nav savienoti ar liemeni, kā arī liesu un aknas marķē, pievienojot etiķeti. Etiķetē norāda numurus vai burtus, kas ir identiski liemeņu un tā blakusproduktu marķējumam;

16.4. ja ir pilnvarota veterinārārsta izsniegta veterinārās ekspertīzes apliecība par veikto vizuālo apskati, kurā norādīts dzīvnieka nomedīšanas laiks un vizuālās apskates rezultāti. Ja medību laikā nav nodrošināta pilnvarota veterinārārsta klātbūtne, veterinārās ekspertīzes apliecību izsniedz savākšanas centrā.

III. Higiēnas prasības savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) un savākšanas centram

17. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ierīko:

17.1. jaudai atbilstošas nomedīto savvaļas dzīvnieku pieņemšanas telpas;

17.2. veterinārās ekspertīzes telpu;

17.3. eviscerācijas, ādas novilkšanas un atspalvošanas telpu, ja šīs darbības tiek veiktas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

17.4. jaudai atbilstošas gaļas sadalīšanas un pārstrādes telpas, ja šīs darbības tiek veiktas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

17.5. telpu iepakošanai un gaļas nosūtīšanai, ja šīs darbības tiek veiktas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šīs darbības atļauts veikt vienā telpā, ja tiek ievērotas šo noteikumu 18.punktā minētās prasības;

17.6. jaudai atbilstošas gaļas atvēsināšanas un saldēšanas telpas. Atvēsināšanas un saldēšanas telpas aprīko ar temperatūras mērinstrumentiem un dzesēšanas iekārtām, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaļas un gaļas produktu glabāšanu nodrošina noteiktu temperatūru.

18. Gaļas iesaiņošanu, iepakošanu un nosūtīšanu atļauts veikt vienā telpā, ja tā atbilst šādām prasībām:

18.1. telpa ir pietiekami liela, lai ar gaļas iesaiņošanu, iepakošanu un nosūtīšanu saistītās darbības neizraisītu gaļas piesārņojumu, kā arī, veicot minētās darbības, varētu nodrošināt higiēnas prasību ievērošanu;

18.2. gaļu tūlīt pēc iegūšanas attiecīgi iesaiņo un iepako (izmantojot materiālu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, un ir izturīgs transportēšanas laikā), un pēc iesaiņošanas un iepakošanas novieto saldēšanas vai atvēsināšanas telpā;

18.3. vietās, kur glabā iesaiņojamo un iepakojamo materiālu, nav kaitēkļu vai grauzēju, un tās nesaskaras ar telpām, kurās glabājas dezinfekcijas, deratizācijas līdzekļi vai citas vielas, kas kaitīgas cilvēku veselībai;

18.4. iesaiņojamo un iepakojamo materiālu glabā uz paliktņiem;

18.5. iesaiņojamo un iepakojamo materiālu glabā noslēgtu un atver tikai iesaiņošanas un iepakošanas telpā;

18.6. iesaiņojamo un iepakojamo materiālu telpā ienes vienas dienas darbam nepieciešamā daudzumā un novieto uz paliktņiem;

18.7. iesaiņojamo un iepakojamo materiālu nepārvieto darbinieki, kuri iesaistīti gaļas iegūšanas procesā vai veic citas darbības ar neiesaiņotu gaļu.

19. Telpās, kur savvaļas dzīvnieku gaļa tiek apstrādāta vai sagatavota izplatīšanai, nodrošina šādu prasību izpildi:

19.1. grīda ir viegli mazgājama, dezinficējama, izturīga pret puvumu, neslidena un ūdeni neabsorbējoša. Grīdā ierīko ar režģi pārklātas notekūdeņu savākšanas lūkas un vārstus, lai novērstu smakas nokļūšanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpās;

19.2. sienas ir gludas, krāsotas ar gaišu, ūdensizturīgu krāsu. Sienas nokrāso ne mazāk kā divu metru augstumā (sienu apdarē var tikt izmantoti materiāli, kas ir viegli mazgājami un dezinficējami);

19.3. sienu un grīdas savienojuma vietas ir noapaļotas;

19.4. ir viegli mazgājamas un dezinficējamas durvis, kas neuzsūc smaku un ir izturīgas pret puvumu. No koka izgatavotās durvis pārklāj ar gludu, izturīgu un ūdensnecaurlaidīgu materiālu;

19.5. ierīko ventilācijas sistēmu, kas nodrošina kaitīgo gāzu aizvadīšanu un svaiga gaisa ieplūdi;

19.6. nodrošina dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu, kas nerada izmaiņas krāsu uztverē;

19.7. griesti ir viegli mazgājami, izturīgi pret mitrumu un puvumu, krāsoti ar gaišu krāsu;

19.8. ierīko filtrus vai sietus, lai nepieļautu putekļu, kukaiņu un putnu iekļūšanu telpās.

20. Atvēsināšanas, saldēšanas un savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanas telpās:

20.1. ievēro šo noteikumu 19.4., 19.5., 19.6., 19.7. un 19.8.apakšpunktā minētās prasības;

20.2. ir gludas, ar gaišu, ūdensizturīgu krāsu krāsotas sienas. Sienas nokrāso tādā augstumā, kādā tiek glabāta savvaļas dzīvnieku gaļa vai citi cilvēku uzturā izmantojami produkti;

20.3. sienas un grīdas savienojuma vietas drīkst būt taisnā leņķī.

21. Koridoros, pa kuriem tiek pārvadāta savvaļas dzīvnieku gaļa, kā arī atvēsināšanas, saldēšanas vai savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanas telpās ierīko pret puvumu un ūdeni izturīgu grīdu.

22. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) izmanto izolācijas materiālus, kas neuzsūc smaku un izturīgi pret puvumu.

23. Darba telpās ierīko roku un instrumentu mazgāšanas ierīces, kuru ūdens padeves mehānisms darbināms bez roku palīdzības. Roku mazgāšanas ierīces apgādā ar karstu un aukstu dzeramo ūdeni. Telpā ir pieejami roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kā arī higiēniskie vienreizējās lietošanas dvieļi. Darba instrumentu dezinficēšanas ierīcēs karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C.

24. Darba instrumenti un aprīkojums (gaļas sadalīšanas galdi, galdi, kas aprīkoti ar īpašām virsmām gaļas atdalīšanai un griešanai, gaļas glabāšanas konteineri, konveijera lentes, ripzāģi un tvertnes) ir izgatavoti no nerūsējoša materiāla, kas nebojā savvaļas dzīvnieku gaļu, ir viegli mazgājami un dezinficējami. Kokmateriāla izmantošana šo priekšmetu izgatavošanā ir aizliegta, izņemot telpas, kur tiek glabāta, iesaiņota un iepakota savvaļas dzīvnieku gaļa.

25. Savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanas konteinerus vai tvertnes, kurām nav atbalsta vai pārvietošanas ierīces, nav atļauts novietot uz grīdas. Savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanas konteineriem vai tvertnēm nedrīkst būt tieša saskare ar sienām.

26. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ierīko:

26.1. savvaļas dzīvnieku gaļas pieņemšanas un nosūtīšanas vietas, kuru aprīkojums pasargā gaļu no piesārņojuma iekraušanas un izkraušanas laikā;

26.2. telpu iesaiņojamā un iepakojamā materiāla glabāšanai, ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) iesaiņo un iepako savvaļas dzīvnieku gaļu;

26.3. telpu vai īpašu vietu mazgāšanas, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai.

27. Cilvēku uzturā neizmantojamu produktu vai atkritumu glabāšanai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpās ierīko vienu no šādām sistēmām:

27.1. noslēdzamus konteinerus, kurus iztukšo un kuru saturu iznīcina vai nosūta iznīcināšanai darbadienas beigās;

27.2. atsevišķu telpu minēto produktu glabāšanai, ja tie netiek iznīcināti vai aizvesti darbadienas beigās;

27.3. produktu novadīšanas cauruļvadu sistēmu, kuru aprīko tā, lai nepiesārņotu savvaļas dzīvnieku gaļu.

28. Dzesēšanas iekārtas savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanas telpās ierīko tā, lai pasargātu gaļu no piesārņošanas ar ūdens tvaika kondensātu. Dzesēšanas iekārtas nodrošina temperatūras režīmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu glabāšanas un pārvadāšanas laikā.

29. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) lieto dzeramo ūdeni. Tehnisko ūdeni izmanto tvaika ražošanai un saldēšanas iekārtās, nodrošinot, lai ūdens nenonāktu saskarē ar savvaļas dzīvnieku gaļu vai iekārtām, kuras paredzētas savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādei, pārstrādei vai citām darbībām ar to.

30. Tehniskā ūdens cauruļu un krānu sistēmu ierīko atsevišķi no dzeramā ūdens cauruļu un krānu sistēmas un nokrāso atšķirīgā krāsā.

31. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā ierīko notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu, ja notekūdeņi netiek novadīti un attīrīti citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).

32. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) iekārto:

32.1. veterinārās kontroles telpu. Ja uzņēmumā tikai glabā savvaļas dzīvnieku gaļu, veterinārās kontroles veikšanai paredz norobežotu vietu;

32.2. sanitāro mezglu (dušu vai vannas telpu, tualeti, ģērbtuvi) ar gludām, mazgājamām un ūdensnecaurlaidīgām sienām un grīdu, kuram nav tiešas izejas uz telpām, kur veic darbības ar savvaļas dzīvnieku gaļu. Dušas vai vannas telpu var neierīkot uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros tiek glabāta, iesaiņota un iepakota savvaļas dzīvnieku gaļa.

33. Sanitāro mezglu apgādā ar aukstu un karstu dzeramo ūdeni, roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem. Dzeramā ūdens padeves mehānismam jābūt darbināmam bez roku palīdzības.

34. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā iekārto laukumu vai nojumi savvaļas dzīvnieku gaļas pārvadāšanas transportlīdzekļu mazgāšanai un dezinfekcijai. Šos laukumus vai nojumes atļauts neierīkot, ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodarbojas ar iesaiņotas un iepakotas savvaļas dzīvnieku gaļas glabāšanu vai transportlīdzekļi tiek mazgāti un dezinficēti citā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē esošā uzņēmumā.

35. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijā nav atļauts uzturēties nepiederošām personām un dzīvniekiem, izņemot darbam paredzētos dzīvniekus.

36. Grauzējus, insektus un citus kaitēkļus iznīcina ar šim mērķim paredzētiem līdzekļiem tik bieži, lai nodrošinātu telpu tīrību atbilstoši higiēnas prasībām un nepieļautu savvaļas dzīvnieku gaļas piesārņošanu.

37. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) aprīkojumu un instrumentus, kuri paredzēti darbam ar savvaļas dzīvnieku gaļu:

37.1. uztur tīrus un darba kārtībā. Darbadienas laikā, beidzot darbu, kā arī ja tie ir piesārņoti, tos mazgā un dezinficē;

37.2. lieto tikai darbībām ar savvaļas dzīvnieku gaļu, putnu gaļu vai citu gaļu.

38. Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpās ir aizliegts izkaisīt zāģu skaidas vai citas substances, kas var piesārņot savvaļas dzīvnieku gaļu.

39. Virsmas pēc deratizācijas, dezinsekcijas, dezinfekcijas vai citu līdzekļu lietošanas noskalo ar dzeramo ūdeni, nodrošinot, ka netiks piesārņota savvaļas dzīvnieku gaļa.

40. Nomedīto savvaļas dzīvnieku savākšanas centru:

40.1. iekārto atbilstoši pārtikas apritē noteiktajām higiēnas prasībām;

40.2. nodrošina ar iekārtām nomedīto savvaļas dzīvnieku atvēsināšanai:

40.2.1. līdz 7 °C temperatūrai, ja tie ir savvaļas viennadži un pārnadži;

40.2.2. līdz 4 °C temperatūrai, ja tie ir zaķu dzimtas dzīvnieki un savvaļas putni.

41. Nomedīto savvaļas dzīvnieku savākšanas centrā nodrošina iespēju veikt nomedīto savvaļas dzīvnieku eviscerāciju un veterināro kontroli.

IV. Higiēnas prasības savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) un savākšanas centrā nodarbinātajam personālam

42. Personāls, kurš iesaistīts savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādē, sagatavošanā izplatīšanai vai veic citas darbības ar neiesaiņotu gaļu, nēsā tīru, viegli mazgājamu apģērbu un galvassegu gaišā krāsā un, ja nepieciešams, lieto viegli mazgājamus priekšautus un apavus.

43. Personāls darbadienas laikā nomaina netīro darba apģērbu un regulāri mazgā un dezinficē rokas.

44. Pēc saskares ar slimiem vai iespējami slimiem dzīvniekiem personas mazgā un dezinficē rokas.

45. Telpās, kur veic darbības ar savvaļas dzīvnieku gaļu, nav pieļaujama smēķēšana un citas darbības, kas var radīt savvaļas dzīvnieku gaļas piesārņošanu.

V. Higiēnas prasības nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādei un sagatavošanai izplatīšanai

46. Nomedītajiem savvaļas dzīvniekiem, kuriem nav veikta eviscerācija, pilnīgi vai daļēji atdala iekšējos orgānus. Plaušas, sirdi, aknas, nieres, liesu un mediastinālos audus, ja tie eviscerācijas procesā nav daļēji saistīti ar liemeni, izvieto tā, lai nodrošinātu šo orgānu atpazīšanu un noteiktu to piederību konkrētam liemenim.

47. Plaušas, sirdi, aknas, nieres, liesu un mediastinālos audus var atdalīt daļēji, novietojot tos liemeņa kreisajā pusē.

48. Līdz veterinārās ekspertīzes pabeigšanai nav pieļaujama nepārbaudītu liemeņu un blakusproduktu nonākšana saskarē ar pārbaudītiem liemeņiem un blakusproduktiem. Nepārbaudītos liemeņus nav atļauts pārvietot, sadalīt vai pārstrādāt.

49. Nav pieļaujama atkritumu un cilvēku uzturā neizmantojamu produktu (šo noteikumu 6.punktā minētie produkti) saskare ar patēriņam cilvēku uzturā paredzētajiem produktiem. Atkritumus un citus cilvēku uzturā neizmantojamus produktus novieto šim nolūkam paredzētās telpās vai konteineros.

50. Nomedīto savvaļas dzīvnieku galvas, kas atdalītas trofeju izgatavošanai, pilnvarots veterinārārsts nosūta laboratoriskajai pārbaudei, ja, ievācot ziņas no medniekiem par dzīvnieka uzvedību nomedīšanas laikā, rodas aizdomas par to saslimšanu ar infekcijas slimībām, kas ir bīstamas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

51. Nomedīto savvaļas zīdītāju gaļu apstrādā atsevišķi no nomedīto savvaļas putnu gaļas.

52. Pirms un pēc savvaļas putnu vai savvaļas zīdītāju gaļas apstrādes instrumentus un iekārtas mazgā un dezinficē.

53. Nav atļauta savvaļas dzīvnieku gaļas tīrīšana ar gaisu, lupatām vai citiem materiāliem, kā arī ādas novilkšana, izmantojot gaisa plūsmu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 92/45/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!