Par darbaspēku Latvijā

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2002. gada 3. ceturksni liecina, ka vairāk nekā puse (62,2%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi, turklāt vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, sieviešu – 56,2%. 2002. gada 3. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2002. gada 2. ceturksni samazinājās par 0,8%.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1008,4 tūkstoši cilvēku (55,5% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 7,4% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, lai saražotu produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 13,7 tūkstoši cilvēku (1,4% no nodarbināto kopskaita). Nodarbināto kopskaitā vīriešu ir nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 51,6% un 48,4%. No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (16,4%) strādāja apstrādes rūpniecībā; nedaudz mazāk (15,8%) strādāja lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā; gandrīz katrs septītais (15,3%) bija nodarbināts tirdzniecībā; katrs vienpadsmitais (9,4%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,3%) – izglītības jomā.

Latvijas likumdošanā ir noteikts darba nedēļas ilgums 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka 41,9% nodarbināto strādā likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, gandrīz ceturtā daļa (23,8%) strādā mazāk nekā 40 stundas nedēļā (pārsvarā tās ir sievietes), bet nedaudz vairāk nekā trešdaļa (34,2%) – vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa ir vīrieši).

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 102,2 tūkstoši cilvēku. Divas piektdaļas (40,9%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nebija varējuši atrast darbu pilnai darba dienai; gandrīz katram piektajam (17,8%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.); 15,8% strādājošo nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku; katrs divpadsmitais (8,5%) strādājošais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos visai bieži vienā darbā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 82,7 tūkstošiem (8,2% no nodarbināto kopskaita) ir papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits ir lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Būtiskākie no tiem: gandrīz pusei (48,1%) tā bija darba samaksa, nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (27,4%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, 26,7% saņēma pensiju, katrs septītais (14,6%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas).

Nedaudz vairāk nekā piektdaļai (21,4%) darba ņēmēju savā pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 60 latiem mēnesī, 60,01—100 latu robežās saņēma 28,3% algotu darbu strādājošo, 100,01—150 latus saņēma 23%, savukārt katrs astotais (13,3%) darba ņēmējs saņēma algu 150,01—200 latu robežās.

3. ceturksnī Latvijā bija 122,6 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 2002. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā ir samazinājies (2. ceturksnī šis rādītājs bija 13,3%). Divpadsmit mēnešus un ilgāk darbu nav varējuši atrast 55,9 tūkstoši jeb gandrīz puse (45,6%) darba meklētāju. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars ir augstāks nekā laukos – attiecīgi 12,8% un 6,3%. Daļējs izskaidrojums zemākam īpatsvaram laukos varētu būt tas, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas un personīgajā saimniecībā tikai savam personiskajam patēriņam. Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī kopumā ir augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 11,1% un 10,6%.

Nedaudz vairāk nekā divām trešdaļām (67,6%) visiem darba meklētājiem ir iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Kā galvenais bezdarba iemesls tiek minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (42,6%); šo iemeslu kā galveno uzrāda gan sievietes (44,5%), gan vīrieši (40,9%). Piektdaļai (21,1%) vīriešu un katrai trīspadsmitajai (7,8%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku, dažādu personisku un ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 9,8% vīriešu un 20,8% sieviešu.

Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka 2002. gada 3. ceturksnī četras piektdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrības utt., vairāk nekā puse no interesentiem pētīja darba piedāvājumus presē, puse darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, trešā daļa darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts dienestu, bet katrs piektais pats ievietoja sludinājumu presē.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, tātad ir ekonomiski neaktīvi – 2002. gada 3. ceturksnī tādu bija 686,8 tūkstoši (gandrīz divas piektdaļas no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem), un, salīdzinot ar 2. ceturksni, to skaits ir nedaudz palielinājies. Trešajā ceturksnī gandrīz pusi (44,5%) no tiem veido pensionāri, kas saņem pensiju, ceturto daļu (25,5%) – skolēni un studenti, kas mācās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, 9% ir ilgstoši slimojošie iedzīvotāji un invalīdi, 7,5% sevi uzskata par mājsaimniekiem/-cēm.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā darbu meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2002. gada 3. ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 46,9 tūkstoši jeb 6,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa