Par Eiropas paplašināšanos un mūsu lauksaimniecību

Par Eiropas sarunu veiksmes formulu, par mūsu kopīgo un vajadzīgo darbu

Lai izvērtētu kopīgā darba rezultātus un prognozētu iespējamo Latvijas lauku, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoru vietu vienotajā Eiropas saimē, Zemkopības ministrija (ZM) un lauku politikas biļetens “AgroPols” 20. decembrī rīkoja informatīvo konferenci “Latvijas iestāšanās ES sarunas noslēgtas: kā dzīvosim turpmāk?”.

Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, atzina, ka nav iespējams vārdos ietērpt sajūtas, kas pārņēma 13. decembra vakarā Kopenhāgenā pēc oficiālās sarunu slēgšanas. Kopš idejas par to, ka Latvija varētu pievienoties ES, ir pagājis ilgs pārdomu, gatavošanās un runu laiks. Gandarījums par sasniegto ir, bet jāņem vērā, ka lielākais darbs tagad tikai sāksies. Tikai sešpadsmit mēneši un dažas dienas atlikušas līdz brīdim, ko EK piedāvājusi Latvijai kā iespējamo pievienošanās datumu ES. Tas ir ļoti īss laika sprīdis, kurā jārealizē sarunās sasniegtais. “Tas ir ļoti svarīgi, jo graša vērtība būs visām līdzšinējām pūlēm, ja izrādīsies, ka pēc šiem sešpadsmit mēnešiem mēs nevarēsim saņemt to, par ko esam vienojušies sarunās,” uzsvēra M. Roze.

Ministrs atzina, ka sarunu gaitā gājis visādi, bet tajā parādījās kāda pozitīva iezīme, kas vieš pārliecību, ka spēsim izmantot radušās iespējas: kopādarbošanās spēks.

Sarunu pozīcijas formulēšana bija ļoti daudzu cilvēku - politiķu, ekspertu, ierēdņu, lauksaimnieku – kopīgs darbs. Bez kādas no iesaistītajām pusēm Latvija nebūtu sasniegusi tik daudz. “Šo kopdarba spēku es varētu likt svaru kausos kā līdzvērtīgu skaitļiem, kādi ir sarunu noslēguma dokumentā,” sacīja M. Roze.

ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma atzina, ka īpašas svētku sajūtas par sarunu beigām neesot, jo darbs turpinās. Iestāšanās sarunu rezultāti ir labi, uzskata ZM valsts sekretāre. “Ja saimnieki nes ziedus sarunu vadītājiem, tas nozīmē, ka arī viņi ir apmierināti ar sarunu rezultātiem. Lauksaimnieki ir ieguvuši apziņu, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Manuprāt, Latvija bija vienīgā valsts, kurai sarunās uz Briseli līdzi devās lauksaimnieku organizāciju pārstāvis. Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija ir ieguvušas lauksaimnieku uzticību, jo nekas netika izlemts, apejot lauksaimniekus, neuzklausot viņu viedokli. Ir patiess gandarījums, ka visi, sākot no zemnieka un beidzot ar prezidenti, runāja vienā valodā, apzinoties, kas lauksaimniecībā ir pats svarīgākais,” sacīja L. Straujuma.

Tagad galvenais uzdevums, kas jāveic ministrijai, lauksaimnieku organizācijām, konsultāciju dienestiem un zinātniekiem, ir izskaidrot, ko sarunu rezultātā panāktie skaitļi nozīmē katrai zemnieku saimniecībai.

ZM aplēsusi, ka zemnieku saimniecību ienākumi varētu palielināties līdz trim reizēm salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Taču ministrija izstrādās vairākus iespējamās attīstības modeļus, ņemot par pamatu atšķirīga līmeņa zemnieku saimniecību rādītājus, lai ar tiem varētu iepazīstināt saimniecību īpašniekus, kurus interesē konkrēti ieguvumi, nevis vispārējie rezultāti, ko grūti attiecināt uz sevi.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja Ligita Silaraupa norādīja, ka tagad ir jāizvērtē tas, kas ir iegūts un kā būtu lietderīgāk izlietot potenciāli pieejamos līdzekļus. Ļoti nozīmīgs uzdevums ir sākt intensīvu informēšanas kampaņu. LOSP 18. decembra sēdē, uzklausot sarunu vadītāju uzstāšanos, secināja, ka kopumā sasniegtie rezultāti ir pietiekami labi, jo tie dod iespēju attīstīties. Gan kvotas, gan tiešie maksājumi lielā mērā atbilst tam, ko LOSP vēlējās, atzina L. Silaraupa.

ZM Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa novērojusi, ka iedzīvotājos ir gan prieks, gan satraukums par to, kas notiks, neziņa, vai mainīt kaut ko tagadējā saimniekošanas veidā, vai turpināt ierastā ritmā un gaidīt Eiropu? Ir arī tādi optimistiski lauku iedzīvotāji, kas cer, ka lielā Eiropas nauda iekritīs klēpī sēžot un gaidot. Izpratne ir ļoti dažāda, bet atzīstami, ka lauku iedzīvotāji ir kļuvuši krietni aktīvāki nekā šā gada sākumā.

Ņ. Rakstiņa atgādināja, ka Latvija varēs iegūt finansējumu no vairākiem avotiem: Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda, kā arī no strukturālajiem fondiem — Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Sociālā fonda un Zivsaimniecības fonda. Naudas ir diezgan, galvenais — spēt šo naudu saņemt, uzskata amatpersona. “Lai lauku iedzīvotājiem radītu lielāku interesi un sapratni par to, ir nepieciešama informācija. Tāpēc nākamgad esam iecerējuši kopā ar konsultāciju centru sagatavot izdales materiālu, kas būtu pieejams katram lauku iedzīvotājam, kā arī apmācīt lektorus, kas pareizi sniegtu informāciju lauku iedzīvotājiem. Arī ZM speciālisti iesaistīsies izskaidrošanā,” pastāstīja Ņ. Rakstiņa.

ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Ziedone Bērziņa savā runā analizēja iestāšanās sarunu rezultātu materiālo aspektu. Salīdzinot pašreizējo situāciju ar ES piedāvājumu, redzams, ka laukaugu platībās Latvijas ieguvums ir 100,1 %, references ražībā – 119,6 %, cukura kvotā – 100,7 %, kartupeļu cietē – 126,4 % un linos — 100 %, zīdītājgovju prēmijā – 252,2 %, aitu un kazu prēmijā - 220,9 %. Piena kvotas esam ieguvuši 86,2 % no pašreizējā kopējā ražošanas apjoma, bet 181 % — no pašreiz pārstrādei pārdotā piena apjoma. Tātad visām nozarēm ir pietiekami labvēlīgi nosacījumi attīstībai.

Z. Bērziņa pastāstīja, ka piena ražošanas sektors prasa lielu pārstrukturizēšanos un laika ir atlicis pavisam maz. Bet ir pieejama gan SAPARD programma, gan ilgtermiņa kreditēšanas programma, gan nacionālais atbalsts. Tā kā līdzekļi šajās programmās piensaimniecības nozarē ir atvēlēti pietiekami lieli, Z. Bērziņa aicināja vēlreiz rūpīgi izvērtēt kritērijus, kuri piensaimniekiem traucē šīs programmas pilnībā izmantot.

ZM valsts sekretāres vietnieks meža jautājumos Arvīds Ozols skaidroja, ka Latvijas meža nozare pārsvarā strādā eksportam un aptuveni 86 % produkcijas tiek eksportēts tieši uz ES valstīm. Kamēr citās nozarēs notiek cīņas par ES tirgu, mežsaimniekiem jau tas ir savējais un dominējošais tirgus.

Atšķirībā no Kopējās lauksaimniecības politikas ES nav īpašas kopējās meža politikas. “De facto” Eiropas meža politikas forums ir Ministru konference par meža aizsardzību Eiropā. Tajā piedalās visas ES dalībvalstis un arī Latvija. Meža politika tiek izstrādāta Eiropas mežsaimniecības komisijā un Eiropas ekonomiskās komisijas Koksnes komitejā, kur arī mūsu valsts aktīvi līdzdarbojas. Līdz ar to iestāja ES mežsaimniecības politikas ziņā Latvijā neko īpaši nemainīs, jo mūsu valsts jau praktiski darbojas saskaņā ar Eiropas principiem, uzskata A. Ozols.

Kā nozīmīgākos ieguvumus A. Ozols minēja lielo tirgu, normatīvo dokumentu sistēmas stabilizāciju, palielinātu valsts atbalstu caur Lauku un Reģionālās attīstības fondiem un eiro ieviešanu, kas novērsīs problēmas, kuras līdz šim izraisīja eiro kursa svārstības attiecībā pret pārējām valūtām un latu. Savukārt par ierobežojumiem, kas saistīti ar pievienošanos ES, uzskatāmas pastiprinātas dabas aizsardzības prasības un papildu izdevumi normatīvajos dokumentos fiksēto nosacījumu izpildē. Iestāšanās ES nedaudz ietekmēs medniekus, proti, vilkus un lūšus drīkstēs medīt, ievērojot šo populāciju monitoringa un apsaimniekošanas plāna papildu noteikumus, bet putnu pavasara medībām tiks noteikts aizliegums.

ZM Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš atzina, ka iestāšanās sarunās par zivsaimniecības jautājumiem Latvijai izdevies panākt vairāk nekā jebkurai citai kandidātvalstij, kurai ir saistība ar jūru. Kā nozīmīgāko panākumu N. Riekstiņš minēja īpašā zvejas režīma Rīgas līcī saglabāšanu arī pēc iestājas ES. Sarunu vedējiem izdevās pierādīt, ka Rīgas līcis ir savdabīga ekosistēma, kurai vajadzīga saudzīga pieeja, tāpēc nevar palielināt zvejotāju skaitu -- zvejas iespējas jādod tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem. Tāpat Latvijai izdevās panākt to, ka brētliņas tiek iekļautas to zivju sarakstā, kuras izmantojamas pārtikā. ES šīs zivis tiek izmantotas tikai tehniskajai produkcijai – zivju miltiem, eļļai, toties Baltijas jūras piekrastē esošās jaunās kandidātvalstis no brētliņām ražo augstvērtīgus zivju konservus. Latvijai izdevās panākt, ka tā attiecībā uz brētliņām drīkstēs lietot tirgus intervences mehānismu. Latvijai kopīgi ar Igauniju izdevās aizstāvēt savas intereses, kas ir pretrunā ar ES noteiktajiem standartiem, kuri cilvēka patēriņam ļauj izmantot tikai liela izmēra reņģes (sākot no 36 g). Arī turpmāk mūsu valstī pārtikas produktu ražošanā varēs izmantot mazās reņģītes (sākot no 10 g). N. Riekstiņš atzina, ka panākumu pamatā bija zivsaimniecības speciālistu starptautiskā pieredze un ekspertu dziļās zināšanas ES likumdošanā.

Iezīmējot turpmāk darāmo, N. Riekstiņš uzsvēra, ka sarunu gaitā panāktās atkāpes no ES spēkā esošās likumdošanas tagad jāiestrādā normatīvajos aktos. Latvijai ir jāiesaistās tehniskajās komitejās, lai varētu aizstāvēt savas intereses kopējās zivsaimniecības politikas veidošanās procesā, jo EK varētu nākotnē tikt dotas daudz plašākas pilnvaras gan zvejas regulēšanas, gan kontroles jautājumos.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis informēja, ka pārtikas drošība ir viena no prioritārajām nozarēm ES. To pierāda likumdošanas pārskatīšana un jaunu institūciju veidošana, kas tiek veikta Eiropā, lai nostiprinātu uzraudzību un kontroli pārtikas aprites sistēmā. Latvijā likumu saskaņošana ar ES direktīvām ir tuvu noslēgumam, bet institūciju pārkārtošana, kas rezultējās šī gada 1. janvārī, kad darbu sāka vienotais Pārtikas un veterinārais dienests, ir atzinīgi novērtēta ES.

Latvijas Republikas iestāšanās ES sarunu vadītājs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris atgādināja, ka sarunu vedēju grupā bija tikai četri cilvēki, bet tas nenozīmē, ka viņi būtu uz saviem pleciem iznesuši visu smagumu, gluži pretēji — tas liecina par visu ministriju speciālistu lielo atbalstu. Bet, atminoties sarunas par sadaļu “Lauksaimniecība”, A. Ķesteris atzina, ka, aizstāvot mūsu zemes, mežu un ūdeņu apsaimniekotāju intereses, neviļus nācies pārtapt no diplomāta teju vai par lauksaimniecības ekspertu — tik ļoti nepieciešamas bija papildu zināšanas šajā nozarē. Pirmais darbs, iestājoties ES, būs Kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrāde, kas jāpabeidz līdz 2007. gadam, norādīja A. Ķesteris. Arī tad mūsu diplomātiem būs jābūt bruņotiem ar labām zināšanām lauksaimniecībā, lai spētu aizstāvēt Latvijas intereses.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs iepazīstināja ar zinātnieku grupas veikto iestāšanās ES sarunu rezultātu analīzi, ar ko var iepazīties “AgroPola” speciālpielikumā “Latvija ES”. Šajā biļetena numurā izlasāms arī ZM amatpersonu vērtējums par to, kā ES ietekmēs atsevišķas lauksaimniecības nozares, kā arī bijušā zemkopības ministra Ata Slaktera pārdomas par sarunu gaitā sasniegto.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore

Par taisnīgiem un piemērotiem nosacījumiem, kas atbalstīs lauksaimniekus iestājvalstīs

2002.gada 13.decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu, kandidātvalstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par paplašināšanās nosacījumiem, iekļaujot desmit jaunās dalībvalstis ES sastāvā jau no 2004.gada. Ņemot vērā Kopenhāgenas sammita (Eiropadomes) pieņemtos lēmumus, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija varēs pievienoties Eiropas Savienībai jau 2004.gada 1.maijā.

Tika panākta vienošanās par šādiem jautājumiem:

— jaunās dalībvalstis saņems lauku attīstības atbalstu, kas ir īpaši piemērots to vajadzībām un ar daudz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā esošajās dalībvalstīs;

— summa, kas pieejama desmit kandidātvalstīm, ir 5,1 miljards eiro laikā no 2004. līdz 2006.gadam;

— tiešie maksājumi tām tiks piemēroti pakāpeniski desmit gadu laikā. Jaunās dalībvalstis saņems 25% no ES likmes 2004.gadā, kas palielināsies līdz 30% 2005.gadā un 35% 2006.gadā. Virs šī līmeņa pieļaujamie maksājumu griesti ir no 30% līdz 55% 2004.gadā, līdz 60% 2005.gadā un līdz 65% 2006.gadā. Līdz 2006.gadam šo piemaksu līdz 40% varēs līdzfinansēt no lauku attīstības fonda. No 2007.gada jaunās dalībvalstis varēs turpināt segt ES tiešos maksājumus no nacionālajiem fondiem līdz pat 30% virs konkrētajā gadā spēkā esošā pakāpeniskās ieviešanas līmeņa;

Tāpat tika panākta vienošanās arī par šādiem jautājumiem:

— īpaši nosacījumi tika pieņemti Kiprai un Slovēnijai, ņemot vērā to līdzšinējās atbalsta sistēmas;

— jauno dalībvalstu zemniekiem jau no pirmās dienas būs pilnībā pieejami Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tirgus instrumenti, piemēram, eksporta kompensācijas, graudaugu, piena pulvera vai sviesta intervence, kas stabilizēs cenas un ienākumus. Detalizēta informācija par panākto vienošanos atrodama pielikumā.

Izsakot atzinību sammita lēmumiem, Francs Fišlers, ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs, teica: “Ar panākto rezultātu kandidātvalstu vadītāji var atgriezties mājās augstu paceltām galvām. Viņi ir vienojušies par lauksaimniecības atbalstu, kas ir piedāvājama to zemniekiem. Vienošanās ir taisnīga, tālredzīga un piemērota lauksaimniecības sektoram katrā jaunajā dalībvalstī. Dalība ES nostādīs jebkuras jaunās dalībvalsts lauksaimniecību salīdzinoši labākā situācijā. Ražotājiem un pārstrādātājiem būs pieejams liels iekšējais tirgus, kurā ir 500 miljoni patērētāju. Saskaņā ar Kopīgo lauksaimniecības politiku zemniekiem būs nodrošinātas stabilākas cenas, kas veicinās lauksaimniecības ienākumu stabilitāti. Zemnieki un lauksaimniecības sektors kopumā būs ieguvēji, pateicoties palielinātajam atbalstam lauku attīstībai, kas palīdzēs pārstrukturēt un modernizēt saimniecību.”

Kopenhāgenas lēmumi:

Cik lielus Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumus saņems jaunās dalībvalstis?

Eiropadomes tikšanās laikā tika panākta vienošanās, kas pilnībā atbilst lēmumam par paplašināšanās finansējumu, par ko tika pieņemts lēmums Berlīnes Eiropadomes tikšanās laikā (detalizēta informācija pielikumā).

Lauksaimniecības izdevumi (“saistības”1), kas paredzēti jaunajām dalībvalstīm (milj. eiro 1999.gada cenās)

Lauku attīstības politika, kas veicinās pārmaiņas

Lai risinātu jauno dalībvalstu strukturālas problēmas laukos, sammits vienojās par uzlabotu lauku attīstības stratēģiju, kas salīdzinājumā ar esošajām dalībvalstīm pieejamiem fondiem ir finansiāli daudz izdevīgāka. Jau no pirmās iestāšanās dienas dažādus lauku attīstības pasākumus varēs līdzfinansēt no Eiropas Savienības līdz pat 80% (skat. 1.pielikumu. KLP pasākumu izmaksas).

No 2004. līdz 2006.gadam būs pieejams 5,1 miljards eiro. Eiropadomes vienošanās paredz arī to, ka strukturālo fondu izdevumi jaunajās dalībvalstīs no 2004. līdz 2006.gadam tiek noteikti 21,9 miljardi eiro uz trijiem gadiem. (Detalizēta informācija pielikumā.) Īpašs lauku attīstības instruments, kas paredzēts laikam no 2004. līdz 2006. gadam, veicinās lauku attīstības asignējumu sekmīgu apguvi.

Atbalstāmie lauku attīstības pasākumi (maksimālais ES līdzfinansējums 80%):

— zemnieku priekšlaicīgā pensionēšanās;

— atbalsts saimniekošanai mazāk labvēlīgiem apgabaliem vai apgabaliem ar vides aizsardzības ierobežojumiem;

— agrovides programmas;

— lauksaimniecības zemju apmežošana;

— īpaši pasākumi daļēji naturālajām saimniecībām;

— ražotāju grupu izveide;

— tehniskā palīdzība;

— īpašs atbalsts ES standartu ieviešanai.

Papildus lauku attīstības pasākumi2 tiks finansēti no Struktūrfondiem (Eiropas Lauksaimniecības garantiju un vadības fonds, Vadības sadaļa).

Pasākumi daļēji naturālo saimniecību dzīvotspējas uzlabošanai

Kandidātvalstīs pastāv daudzas “daļēji naturālas saimniecības”, kas pamatā ražo pašu patēriņam, bet daļu saražotā pārdod. Lai palīdzētu šīm saimniecībām tirgus apstākļos uzlabot dzīvotspēju, kā arī lai nodrošinātu papildu ienākumus saimniecības modernizēšanas laikā, tiek piedāvāts īpašs pasākums līdz 1000 eiro katrai daļēji naturālajai saimniecībai gadā.

Tiešo maksājumu pakāpenisks palielinājums

Ņemot vērā, ka tūlītēja simtprocentīga tiešo maksājumu ieviešana neveicinātu esošo struktūru modernizāciju, ES vadītāji vienojās, ka galvenā uzmanība jāpievērš lauku attīstības pasākumiem un pakāpeniskai tiešo maksājumu ieviešanai desmit gadu pārejas periodā. Sākotnējais tiešo maksājumu līmenis 2004.gadā ir noteikts 25% no pašreizējās ES sistēmas, palielinoties līdz 30% 2005.gadā un līdz 35% 2006.gadā. Nākamajā posmā pēc 2006.gada tiešie maksājumi tiks palielināti procentuāli tā, lai jaunās dalībvalstis līdz 2013.gadam sasniegtu tad spēkā esošo KLP atbalsta līmeni. Šo atbalstu var papildināt no lauku attīstībai pieejamā finansējuma vai nacionālajiem fondiem (skat. tālāk)

Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana, budžeta izdevumi

(milj. eiro 1999.gada cenās)

Iespēja papildināt tiešos maksājumus

Jaunajām dalībvalstīm tiek dota iespēja piemaksāt zemniekiem tiešos maksājumus pēc KLP shēmas, iepriekš saņemot Komisijas apstiprinājumu. Tiešo maksājumu palielinājuma apmērs var būt:

1) 30%, kas tiek finansēts no valstij paredzētā lauku attīstības fonda un nacionālā budžeta. Maksimāli tas var sasniegt 55% — 2004.gadā, 60% — 2005.gadā un 65% — 2006.gadā no ES maksājumu līmeņa. Sākot no 2007.gada, jaunās dalībvalstis var papildināt ES tiešos maksājumus pat vairāk nekā par 30% no konkrētajā gadā paredzamiem tiešiem maksājumiem, bet tad šis finansējums drīkst nākt tikai no nacionālajiem fondiem;

vai

2) līdz līmenim, kādu zemnieks būtu saņēmis pēc nacionālās shēmas, izejot no attiecīga produkta ražošanas pirmsiestāšanās (2003.gads) atbalsta līmeņa, kas tiktu palielināts par 10%. Īpaši noteikumi paredzēti Kiprai un Slovēnijai.

Tomēr kopējais tiešā atbalsta līmenis, ko zemnieks varētu saņemt pēc iestāšanās, saskaņā ar atbilstošo ES shēmu, ieskaitot tiešos maksājumus no nacionālajiem fondiem, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt ES spēkā esošo tiešo maksājumu līmeni.

Vienkāršota tiešo maksājumu ieviešana

Saskaņā ar vienkāršoto sistēmu jaunās dalībvalstis var piešķirt tiešos maksājumus ierobežotu laiku ražošanai nepiesaistītu maksājumu veidā, attiecinot to uz visu lauksaimniecības platību. Katrai valstij maksājums par 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu aprēķināts, dalot kopējo tiešajiem maksājumiem aprēķināto finansējumu ar kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru skaitu. Maksājumus var saņemt par visa veida lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī. Šāda pieeja ir īslaicīga, un, vai to izvēlēties, tas ir katras valsts ziņā. Vienkāršoto shēmu var izmantot trīs gadus, divreiz atjaunojot, katrreiz uz vienu gadu. Maksājumi tiks uzraudzīti ar vienkāršām fiziskām kontrolēm, kas principā ir Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas sastāvdaļa. Pārejas perioda beigās Komisija izvērtēs jauno dalībvalstu gatavību ieviest standarta tiešo maksājumu sistēmu vēl pirms vienkāršotās sistēmas piemērošanas beigām. Ja piecu gadu perioda beigās jaunās dalībvalstis vēl nebūs administratīvi gatavas ieviest parasto ES sistēmu, attiecīgi tiks iesaldēts pakāpeniskais tiešo maksājumu pieaugums un vienkāršotā sistēma tiks izmantota līdz problēmu atrisināšanas brīdim.

Ražošanas kvotas balstītas uz visjaunākajiem atskaites periodiem

Padome vienojās, ka ražošanas kvotas ir jānosaka, balstoties uz visjaunākajiem atskaites periodiem, par kuriem ir pieejami dati. Papildus tam vērā tika ņemtas tādas īpašas problēmas kā Krievijas krīze un īpaši klimatiskie apstākļi. Attiecībā uz piena kvotām tika ņemtas vērā arī iespējamās izmaiņas saražotā piena izlietošanā – patēriņa saimniecībā aizstāšana ar pārdošanu tirgū. Šim mērķim saskaņā ar patēriņa apjomu saimniecībā tika izveidota pārstrukturēšanās rezerve 2006.gadam. Par kvotu rezervju izmantošanu 2006./2007.gadā lems Eiropas Komisija (skat. pielikumu “Fiksētās kvotas”)

Plašāka informācija par paplašināšanos un lauksaimniecību atrodama internetā.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa

1 2004.gadā netiek paredzēts izmaksāt tiešos maksājumus no ES budžeta. Tos 2004.gadā izmaksās dalībvalstis, kas tiks atmaksāts no ES budžeta 2005.gadā.

2 Investīcijas lauksaimniecības īpašumos, atbalsts jauniem zemniekiem, apmācības, apmežošanas pasākumi, pārstrādes un mārketinga pasākumu uzlabošana, lauku apvidu piemērošana un attīstība.

Pielikumi

1. Plānotie izdevumi, tiešie maksājumi kandidātvalstīm

no 2004. līdz 2006. gadam (miljoni eiro, 1999.gada cenās)

2. Indikatīvi piešķirtie plānotie izdevumi katrai jaunajai dalībvalstij tirgus atbalstam,

budžeta pozīcija 1.a, pievienošanās — 2005.gada 1.maijs (miljoni eiro, 1999.gada cenās)

3. Lauku attīstības piešķirtie finansējumi kandidātvalstīm (miljoni eiro, 1999.gada cenās)

4. Fiksētās piena kvotas jaunajām dalībvalstīm no 2004. līdz 2006.gadam (tonnas)