Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Dr. hail. oec. Baiba Rivža:

Esam atvērti sadarbībai ar Latvijas un pasaules zinātni

Tā nu ir iznācis, ka tieši 13. ir vēsturiskā, ar satraukumu gaidītā 2000. gada mūsu akadēmijas pirmā kopsapulce.

Vēlreiz atļaušos atgādināt mūsu akadēmijas galvenos uzdevumus:

* koordinēt zinātnisko darbību;

* veicināt starpdisciplināros pētījumus;

* popularizēt zinātniskās atziņas sabiedrībā;

* sekmēt jaunās zinātnieku paaudzes veidošanu.

Es gribētu īpaši uzsvērt arī mūsu kopības nozīmi, t.i., mēs esam visi kopā — lauksaimniecības, mežu, pārtikas, ūdeņu, ekonomikas un veterinārmedicīnas zinātnieki —, mums ir kopīgas problēmas un kopīgas intereses.

Kas ir pagājušogad izdarīts, kādi ir galvenie mezglu punkti, kā tie saskan ar pērnajā gadā izvirzītajiem darbības attīstības priekšlikumiem? Mūsu galvenais darbības veids ir kopsapulces, nodaļu sēdes, semināri un konferences. Un šajā ziņā mūsu bilances plusos var ierakstīt to, ka arvien ciešāka ir mūsu akadēmijas sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), t.i., palielinājies mūsu nodaļu kopīgo sēžu skaits, mūsu akadēmijas locekļi ir ievēlēti par LZA īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, abu akadēmiju kopīgās P.Lejiņa balvas laureātiem ar šo gadu pievienosies arī izcilā ķīmiķa un koksnes pētnieka Arvīda Kalniņa balvas laureāts.

Mūsu akadēmijas kolēģi aktīvi piedalījās arī Sēlijas pirmā kongresa darbā. Tas ir tuvinājis abas akadēmijas zinātnisko problēmu risināšanā. Un, protams, ļoti liela nozīme ir LZA prezidenta Jāņa Stradiņa, viceprezidentu Tāļa Millera un Jura Ekmaņa, kā arī akadēmiķu, nodaļu vadītāju Viktora Hausmaņa un Raimonda Valtera sapratnei un atbalstam.

Otrs pluss ir starpdisciplināro problēmu konferenču un semināru nozīmīguma palielināšanās, par tādu nepieciešamību īpaši tika runāts arī pagājušā gada janvāra, t.i., 12. kopsapulcē. Te varētu minēt tādas diskutētās problēmas kā "Veselīgs uzturs", "Vecauce — lauksaimniecības studijām un zinātnei", "Nodarbinātības jaunā struktūra laukos", "Alternatīvā enerģija Latvijā", "Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā".

Trešais pluss būtu izbraukuma sēdes. Daudzas nozīmīgas atziņas gūtas izbraukuma sēdē uzņēmumā "Staburadze", kuras norisē lielu darbu ieguldījis mūsu akadēmijas goda loceklis Ivars Rudzītis, gan sēdēs, kas notika Zivsaimniecības pētniecības institūtā, gan Jelgavā — par Latvijas ūdens resursiem, spriežot, kā novērst plūdus Daugavā, gan arī Kuldīgas rajona Padures pagasta saimniecībās "Upeskalni" (saimnieki Arvis un Elmārs Mikāli) un "Rūmnieki" (saimnieks Edmunds Svilpis).

Liels paldies visu semināru un konferenču rīkotājiem un dalībniekiem. Šī prakse jāturpina arī šogad.

Mūsu konferenču un semināru, diskusiju, zinātnisko publikāciju pamatā ir intensīvs zinātniskais darbs valsts nozīmes programmā "Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā", Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pētījumu programmās "Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli" un "Daudzfunkciju ekoloģiskās mežsaimniecības teorētiskie modeļi", "Latvijas ūdens resursi" un daudzajos grantos.

Kā pašaizliedzīga darba rezultāti jāmin daudzas grāmatas, kas pagājušajā gadā iznāca īpaši ražīgi. Tā, piemēram, Voldemāra Strīķa un Kazimira Špoģa vadībā 81 autora sagatavoto monogrāfiju "Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati", profesora Edvīna Bērziņa vadībā sagatavoto monogrāfiju "Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā (1862-1999), "Graudi: daudzums, izmaksas, cenas" Artura Boruka vadībā, Mežzinātnes zinātnisko rakstu krājums (atbildīgais redaktors Pēteris Zālītis) un citas. Pamatojoties uz pagājušā gada janvāra, t.i., 12. kopsapulces lēmumu, LLMZ akadēmijas prezidija darba grupa ir izstrādājusi perspektīvos prioritāros pētniecības virzienus:

• augu un dzīvnieku genofonds un selekcija;

• veterinārmedicīna;

• Latvijas augsnes un ūdeņi;

• Latvijas meži un purvi;

• pārtikas izejvielu un produktu kvalitātes formēšana;

• atjaunojamie enerģijas avoti un izejvielu resursi;

• agrārā ekonomika un lauku attīstība.

Starptautiskā sadarbība

Pirms gada notikušajā kopsapulcē mēs īpaši uzsvērām nepieciešamību iesaistīties Eiropas Savienības (ES) zinātnes un tehnoloģijas attīstības 5. ietvarprogrammā. Un šodien mēs varam mūsu akadēmijas locekļiem ziņot, ka Zemkopības Ekonomikas un agrārinformācijas, Pārtikas tehnoloģijas, Ūdenssaimniecības, Mežkopības un Mežmateriālu nodaļas ir veikušas šo uzdevumu. Kopā ar ārvalstu kolēģiem ir pieteikti gan projekti, gan mūsu kolēģi izvēlēti konkursa kārtībā par ekspertiem, kas arī ir liels panākums, jo konkurss dažādās nozaru grupās bija 1:20, 1: 30.

Starptautiski projekti mums ir arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmas NOVABA ietvaros, sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi, piemēram, mikrokredīta attīstības projekts Baltijas valstu lauku sievietēm, kā arī TEMPUS programmas ietvaros.

Īpaši atzīmējams ir Latvijas un Norvēģijas starpvalstu sadarbības projekts, kur daudz veikuši ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas kolēģi profesori Voldemārs Strīķis un Vulfs Kozlinskis.

Mūsu starptautiskā sadarbība notiek vēl vairākos virzienos:

1) piedaloties starptautiskās konferencēs, kur ļoti aktīvi bija Lopkopības un veterinārmedicīnas nodaļa (vadītājs profesors Jāzeps Sprūžs), Pārtikas tehnoloģijas nodaļa (vadītājs profesors Uldis Viesturs), Mežkopības un Mežmateriālu nodaļas (vadītāji profesori Pēteris Zālītis un Henns Tuherms);

2) piedaloties citu valstu akadēmiju darbā, visciešākā sadarbība mums ir ar Zviedrijas Karalisko lauksaimniecības un mežu akadēmiju. Tikko šīs akadēmijas ārzemju locekļiem piepulcējās vēl viens mūsu kolēģis — profesors Henns Tuherms. Sadarbojamies arī ar Zviedrijas Karalisko inženierzinātņu akadēmiju (pārstāv kolēģis Arnis Treimanis), Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmiju (kolēģi Baiba Rivža, Voldemārs Strīķis) un Eiropas zinātņu un mākslas akadēmiju (kolēģis Uldis Viesturs). Tikko esam saņēmuši sadarbības aicinājumu no Vācijas Reģionālo pētījumu un reģionālās plānošanas akadēmijas;

3) citu valstu tradīciju elpu mūsu vidū ienes arī mūsu akadēmijas ārzemju locekļi no Kanādas, ASV, Igaunijas, Čehijas un Zviedrijas;

4) apsveicami ir kolēģu centieni izdot starptautiskus rakstu krājumus un žurnālus, piemēram, starptautiskā meža zinātņu žurnāla "Baltic Forestry" pieredze, mūsu universitātes starptautisko konferenču krājumi.

Partneri

Sēžu un semināru darba rezultāti ieteikuma veidā izsūtīti valsts un pašvaldību institūcijām, Ministru kabinetam un ministrijām.

Bez LZA aktīvi esam sadarbojušies ar Latvijas Zinātnes padomi, visām ekspertu komisijām, Latvijas Attīstības konsultatīvo padomi, Zinātniskās atestācijas komisiju, Direktoru padomi, izmēģinājumu iestādēm, Latvijas inteliģences apvienību.

Referāti nolasīti trijās inteliģences apvienības konferencēs:

* "Latvijas mežs un koks — tautas bagātība un tautas attīstības pamats",

* "Valsts pārvaldes, pašvaldību un teritoriālā reforma" un

* "Izglītība un zinātne — Latvijas nacionālā bagātība".

Esam pateicīgi Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenajam redaktoram, LZA goda loceklim Oskaram Gertam, virsredaktoram Andrim Sproģim, informācijas redaktoram Sigizmundam Timšānam par to, ka laikraksts regulāri atspoguļo kopsēdēs un semināros nolasītos referātus.

Pateicamies par sadarbību zemkopības ministram Aigaram Kalvītim un valsts sekretāram Jānim Lapšem par izpratni un atbalstu, kā arī radiožurnālistam Jurim Kālim, kura balsi pazīst visā Latvijā.

Nodaļu darbs

Visas nodaļas ir strādājušas iespēju robežās, un daudzas jau tika arī minētas. Te es īpaši gribēju uzsvērt Zemkopības nodaļas (vadītājs profesors Valdis Klāsēns) tradīciju katru vasaru apmeklēt visas augkopības izmēģinājumu iestādes un novērtēt lauku izmēģinājumu metodisko nodrošinājumu un prognozējamos rezultātus.

Tieši izbraukuma sēžu kopsavilkuma materiālos redzams, cik nopietni izmēģinājuma iestādēs tiek strādāts, un, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, zinātnei pievēršas arī jauni cilvēki.

Zinātnieku atjaunošanas process zinātnes un izglītības attīstība jaunās paradigmas gaismā

Lai gan gada laikā izdarīts daudz, dzīvots ir saspringti uz pagātnes pēdējo rezervju rēķina.

Pašreizējais valsts zinātnes finansējums nespēj aizkavēt Latvijas zinātnes sabrukšanu un apdraud arī augstākās izglītības kvalitāti. Lielā mērā ir nojaukts dabiskais zinātnieku atražošanas un arī augstskolu pasniedzēju paaudžu nomaiņas process. Aktīvo zinātnieku skaits (ar zinātnisko grādu) ir tiktāl samazinājies, ka pārsniedzis kritisko robežu — 1 zinātnieks uz 1000 iedzīvotājiem: mums ir tikai 0,6 zinātnieki uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam: ES valstīs — 8,5, ASV — 11 zinātnieki uz 1000 iedzīvotājiem. (— IZM dati)

Ir pētījumi, kas liecina, ka, pārsniedzot kritisko robežu, intelekts valstī vairs nespēj pietiekami attīstīties, kas var radīt negatīvas sociālekonomiskas sekas nākotnē.

Zinātnē ir maz jaunu cilvēku vecumā no 28 līdz 40 gadiem. Šādu situāciju rada zinātnieku, tai skaitā doktorantu, zemais materiālais nodrošinājums, sevišķi salīdzinājumā ar citiem strādājošiem absolventiem. Arī nākotnes perspektīva no atalgojuma viedokļa (saņemt 100 latu algu pēc vairāku gadu pūlēm, ieskaitot doktora disertācijas uzrakstīšanu un aizstāvēšanu) augstskolas pasniedzējam vai zinātniekam ir bēdīga. Vienīgi sasniedzot profesora amatu, atalgojums ir kaut cik konkurētspējīgs.

Šāda situācija ir pilnīgā pretrunā ar pamatnostādnēm, kas izskanēja UNESCO pasaules kongresā, kurš bija veltīts zinātnei un notika 1999. gada jūnija beigās Budapeštā. Kongresā tika vēlreiz uzsvērta zinātnes pozitīvā loma sabiedrības attīstībā, īpaši to zinātņu nozaru attīstībā, kas saistītas ar cilvēku, piemēram, pārtika, veselība, bet līdz ar to arī lauksaimniecības, kas ražo pārtikas izejvielas, attīstībā.

Arī ANO arvien plašāk tiek atbalstīta jaunā attīstības paradigma, kuras centrā ir cilvēks, un attīstība notiek, no vienas puses, investējot cilvēkā un, no otras puses, sekmējot cilvēka spēju izmantošanu. Tieši investīcijas cilvēkkapitālā (vairāk nekā ieguldījumi fiziskajā kapitālā) sekmē darba ražīguma pieaugumu. Tās ne tikai paaugstina konkrētā indivīda darba ražīgumu, bet ietekmē arī pārējos cilvēkus, jo sāk darboties ārējie efekti. Izglītība un zinātne ir galvenās investīcijas cilvēkā.

Lai sekmētu problēmas risinājumu, profesora Jura Gunāra Pommera Akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļas vadītāja, kā arī Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas viceprezidenta, vadībā sagatavota Latvijas augstskolu profesūras attīstības mērķprogramma, kas izskatīta un atbalstīta Rektoru un Augstākās izglītības padomēs (AIP)un nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai (1. tabula).

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas valsts programmu, lai gan ar pieticīgākiem skaitļiem (2.tabula).

Šajā sakarā AIP, izskatot programmu, ir norādījusi IZM par iepriekš minēto Latvijas augstskolu profesūras attīstības mērķprogrammu un nepieciešamību nodrošināt arī programmas īstenošanai nepieciešamās optimālās izmaksas, uzsverot, ka pašreizējais variants ir tikai kritiskā minimuma līmenī, kas varbūt spēj apturēt augstākās izglītības un zinātnes nodrošinošo faktoru tālāko izsīkumu, bet nenodrošina nepieciešamās attīstības tempus un apjomus.

Kādi ir mūsu šī gada galvenie uzdevumi?

1. Jāturpina starpdisciplinārie pētījumi, izbraukuma sēdes, sadarbība ar mūsu partneriem.

2. Jāpaplašina jauno zinātnieku darbības atbalsts, piemēram, jauno zinātnieku darbu konkursu šogad mēs organizējām sadarbībā ar Zemkopības ministriju. "Sējēja" konkursā pirmo reizi apbalvojām piecus jaunos zinātniekus: Ritvaru Heniņu, Modrīti Pelši, Elvu Kamoliņu, Gati Baškevicu, Lieni Folkmani, kas tika apsveikti skaistā pasākumā Nacionālajā teātrī kopā ar atzītajiem un pieredzējušajiem LLU Zinātnes centra "Sigra" zinātniekiem un sekmīgākajiem zemniekiem.

Pateicība par piedalīšanos konkursā izteikta vēl trim jaunajiem zinātniekiem — Ligitai Bitei, Skaidrītei Būmanei, Inesei Buiķei. Jau otro gadu mūsu jaunie zinātnieki ar labiem panākumiem piedalās akciju sabiedrības "Grindeks" balvu konkursā. Arī šodien mēs apbalvosim labākos topošos zinātniekus — mūsu doktorantus Artu Kronbergu, Sanitu Zuti, Dainu Saktiņu un Jurģi Jansonu.

Pašreiz mums ir 168 klātienes un neklātienes doktoranti (pagājušajā gadā bija 155). Līdz šim Latvijas Lauksaimniecības universitātē augstskolu vidū bija visaugstākais doktorantūras intensitātes koeficients, t.i., visvairāk aizstāvēts disertāciju, rēķinot uz studējošo skaitu (skat. 3.tabulu).

Un tomēr doktorantu skaits vēl ir jāpalielina. Saviem doktorantiem varam palīdzēt arī tādējādi, ka LZP ekspertu komisijas virza pārskata nozaru žurnālus, LLU sakārto Universitātes Rakstu redkolēģijas atbilstoši Zinātnes padomes izvirzītajām prasībām par recenzējamiem izdevumiem.

Tādējādi mēs palielinām mūsu doktorantu iespējas publicēt savus pētījumu rezultātus. Atgādināšu, ka doktora darba aizstāvēšanai nepieciešamas piecas publikācijas recenzējamos izdevumos, un divi referāti starptautiskās konferencēs. Jāsekmē arī maģistrantu un doktorantu studijas ārzemēs "Socratus-Erasmus" programmas ietvaros.

3.tabula

Par doktorantu skaitu

Latvijas Lauksaimniecības

universitātē

Nr. Zinātnes nozare Skaits

1. Ekonomika 40

2. Lauksaimniecība 35

3. Veterinārmedicīna 23

4. Pārtikas zinātnes 22

5. Pedagoģija 18

6. Meža zinātnes 12

7. Lauksaimniecības

inženierzinātne 9

8. Ūdenssaimniecība 6

9. Zemes ierīcība 4

Kopā 168

3. Mums aktīvāk jāiesaistās procesos, kas ir saistīti ar Latvijas ceļu uz ES, piemēram, priekšiestāšanās fondu "Sapard" skaidrojumā, projektu izstrādēs, konsultācijās. SAPARD galvenās prioritātes: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, ekonomikas dažādošana laukos, sekmējot alternatīvās nodarbinātības veidus, lauku infrastruktūras uzlabošana, vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstība.

4. Šī gada rudenī būs zinātnisko grantu konkurss nākamam periodam. Mūsu darba rezultāti parādīs, kādas finanses mēs iegūsim savām nozarēm no zinātnes budžeta, kā pratīsim izstrādāt pamatojumu savu nozaru attīstībai, kā strādāsim ar grantu pieteikumiem.

5. Kopā ar LLU jāstrādā pie papildu finansējuma pamatojuma tieši doktorantūras materiāli tehniskās bāzes attīstībai un pie akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas programmas.

Kopumā izvērtējot padarīto, jaunajā gadā LLMZA ir atvērta dialogam un sadarbībai gan ar Latvijas, gan pasaules zinātniekiem.

Referāts Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 13.kopsapulcē 2000.gada 28.janvārī Jelgavā