• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu "Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā" apstiprināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2002., Nr. 190 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69813-par-valsts-ienemumu-dienesta-metodisko-noradijumu-par-pievienotas-vertibas-nodokla-aprekinasanu-un-uzskaiti-gramatvediba-apstip...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2336

Par muitas nodrošinājumu izmantošanas kārtību

Vēl šajā numurā

30.12.2002., Nr. 190

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts ieņēmumu dienests

Veids: rīkojums

Numurs: 2323

Pieņemts: 20.12.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts ieņēmuma dienesta rīkojums Nr.2323

Rīgā 2002.gada 20.decembrī

Par Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu “Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā” apstiprināšanu

1. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu un likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” apstiprinu Valsts ieņēmumu dienesta metodiskos norādījumus “Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā”.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 27.aprīļa metodiskos norādījumus “Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. N.Jezdakova

 

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskie norādījumi “Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.pantu un likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”

 

1. Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtība

1.1. Pievienotās vērtības nodokļa taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanas kārtība

1. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk – apliekamā persona) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

2. Apliekamās personas, kuras PVN maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar VID nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Iesniegums par PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa saskaņošanu jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē ne vēlāk kā līdz katra taksācijas gada 31.janvārim.

3. Vienlaikus ar PVN deklarāciju apliekamā persona iesniedz VID pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu (turpmāk – pārskats).

4. Apliekamā persona PVN deklarāciju un pārskatu var iesniegt arī elektroniskā veidā, noslēdzot līgumu ar VID teritoriālo iestādi par elektroniskās deklarēšanas pakalpojumu izmantošanu. Apliekamā persona, kura iesniedz deklarāciju un pārskatu elektroniskā veidā, līdz normatīvā akta par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību spēkā stāšanās dienai iesniedz arī deklarāciju un pārskatu papīra formā. Elektroniskā deklarācija un pārskats tiek uzskatīti par iesniegtiem termiņā, ja:

4.1. tie iesniegti normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

4.2. iesniegtajā rakstveida deklarācijā un pārskatā iekļautā informācija atbilst elektroniskā veidā iesniegtajai;

4.3. rakstveida deklarācija un pārskats ir iesniegti ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc deklarācijas un pārskata iesniegšanas elektroniskā veidā.

5. Visas apliekamās personas, kuras taksācijas periodā piegādājušas, saņēmušas, eksportējušas, importējušas kokmateriālus vai sniegušas (saņēmušas) ar kokmateriāliem saistītus pakalpojumus, likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 11.pantā noteiktajos termiņos iesniedz VID PVN deklarāciju ar nodokļa aprēķinu un pārskatu, kā arī deklarācijas pielikumu par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.251 “Kārtība, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem”) (turpmāk – deklarācijas pielikums) par taksācijas periodu.

6. Visas kokmateriālu piegādes (arī kokmateriālu eksports un imports) un pakalpojumi, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem, uzrādāmi tikai PVN deklarācijas pielikumā. Minētās preču piegādes un pakalpojumi PVN deklarācijā un pārskatā nav uzrādāmi.

7. PVN deklarācijas pielikumu par kokmateriālu piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem aizpilda saskaņā ar VID “Metodiskajiem norādījumiem par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu” (apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.681 “Par Valsts ieņēmumu dienesta norādījumiem “Metodiskie norādījumi par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu””).

8. Pa pastu VID nosūtītās PVN deklarācijas iesniegšanas diena ir diena, kad PVN deklarācija un pārskats ir nodots pastā (pasta zīmogs). Dokuments, kas apliecina, ka PVN deklarācija un pārskats ir nosūtīti pa pastu, ir pasta kvīts ar pasta zīmogu.

9. PVN deklarāciju un pārskatu iesniedz VID arī tad, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus (deklarācijas ailēs ievelkot svītras).

10. Apliekamā persona, kura likuma 11.pantā noteiktajā termiņā vai arī vispār nav iesniegusi PVN deklarāciju un pārskatu, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā.

11. Apliekamā persona PVN deklarāciju ar nodokļa aprēķinu, pārskatu, kā arī deklarācijas pielikumu par taksācijas periodu aizpilda:

11.1. valsts valodā;

11.2. salasāmi;

11.3. bez labojumiem;

11.4. ar pildspalvu.

12. Aizpildot PVN deklarāciju, uzrāda:

12.1. taksācijas periodu (attiecīgajā ailē veicama atzīme “X”);

12.2. taksācijas perioda gadu;

12.3. apliekamās personas nosaukumu;

12.4. apliekamās personas juridisko adresi un pasta indeksu;

12.5. VID apliekamo personu reģistrā piešķirto numuru;

12.6. 1.koda ailē – taksācijas perioda kopējā darījumu vērtību bez PVN (2., 3. un 4.koda aiļu summa);

12.7. 2.koda ailē – apliekamo darījumu vērtību (iekļaujot arī pašpatēriņa vērtību), kas apliekama ar PVN 18 procentu likmi;

12.8. 3.koda ailē – apliekamo darījumu vērtību, kas apliekama ar PVN 0 procentu likmi (iekļaujot arī brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtību);

12.9. 4.koda ailē – ar PVN neapliekamo darījumu vērtību (saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu);

12.10. 5.koda ailē – brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar PVN 0 procentu likmi. 5.koda ailē uzrādītā vērtība jāatšifrē saskaņā ar šo norādījumu 1.pielikumu;

12.11. 6.koda aili apliekamās personas aizpilda pēc VID pieprasījuma.

12.12. 7.koda ailē – apliekamo darījumu vērtības īpatnējo svaru (procentos) kopējā darījumu vērtībā. To nosaka šādi:

((2.koda aile + 3.koda aile) : 1.koda aile) x 100 %.

Tādējādi, aprēķinot proporciju, uzrāda:

– skaitītājā – apliekamo darījumu vērtību, t.i., 2.koda ailes un 3.koda ailes apliekamo darījumu vērtību kopsummu;

– saucējā – kopējā darījumu vērtību, t.i., 1.koda ailē uzrādīto vērtību summu;

12.13. 8.koda ailē – aprēķināto PVN pēc 18 procentu likmes par apliekamajiem darījumiem, kuru nosaka šādi:

(2.koda aile x 18 %) : 100 %

Šīs koda ailes matemātiskais rezultāts var nesakrist ar faktisko šajā koda ailē uzrādīto nodokļa summu gadījumā, ja taksācijas periodā ir pārdots nekustamais īpašums atbilstoši likuma 2.panta septiņpadsmitajai un septiņpadsmitajai1 daļai, kā arī, ja aizpildot 8.koda aili:

– summē visos taksācijas periodā izrakstītajos PVN rēķinos uzrādītās nodokļa summas;

– iekļauj PVN summas, kuras iepriekš tika atskaitītas kā priekšnodoklis un kuras saskaņā ar likumu jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā;

– uzrāda muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN par pamatlīdzekļiem, kas ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā ražošanas tehnoloģiskajam procesam saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.149 “Kārtība, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona ieved pamatlīdzekļus ražošanas tehnoloģiskajam procesam” (turpmāk – Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.149).

Muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN summu par ievestajiem pamatlīdzekļiem šajā koda ailē iekļauj kopējā aprēķinātajā PVN summā un parāda šo summu atsevišķi, atdalot ar šķērssvītru. Piemēram, ja par taksācijas periodu aprēķinātais nodoklis ir Ls 1000, bet muitas deklarācijā norādītais, bet nesamaksātais PVN par ievestajiem pamatlīdzekļiem ir Ls 400, tad nodokļa deklarācijas 8.koda aile ir jāaizpilda šādi:

1400/400

12.14. 9.koda ailē – par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar likuma 3.panta vienpadsmito daļu vai 4.panta desmito daļu aprēķināto PVN;

12.15. 10.koda ailē – nodokļa summu no PVN deklarācijas pielikuma par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem pirmās daļas 14.rindas, ja šī summa ir pozitīva;

12.16. 21.koda ailē – priekšnodokļa kopsummu (22., 23., 24. un 25.koda aiļu summa);

12.17. 22.koda ailē – samaksāto PVN par iekšzemē ievestajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai:

12.17.1. arī PVN, kas samaksāts par uz laiku ievestajām precēm 3 % apmērā no PVN, kas būtu jāmaksā, ja šīs preces izlaistu brīvam apgrozījumam, gadījumos, kad apliekamā persona ieved Latvijas Republikā preci saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumiem Nr.349 “Muitas procedūras – ievešana uz laiku – izpildes kārtība”, piemērojot muitas procedūru ievešana uz laiku ar daļēju atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

12.17.2. arī muitas deklarācijā norādītais, bet nesamaksātais PVN par pamatlīdzekļiem, kas ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā ražošanas tehnoloģiskajam procesam saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu. Minētā nodokļa summa iekļaujama gan kopējā priekšnodokļa summā par iekšzemē ievestajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, gan norādāma atsevišķi aiz šķērssvītras līdzīgi, kā tas ir norādīts 12.13.punkta piemērā;

12.18. 23.koda ailē – PVN summu, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā nodokļa rēķinā par iekšzemē iegādātajām precēm, un samaksāto PVN par saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

PVN summu, kas norādīta saņemtajā nodokļa rēķinā par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm, un samaksāto PVN par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu saskaņā ar likuma 10.panta septīto daļu uzrāda 60 % apmērā;

12.19. 24.koda ailē – priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar 10.panta pirmās daļas 3.punktu;

12.20. 25.koda ailē – lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu un citu apliekamo personu saskaņā ar likuma 13.1 pantu izmaksāto PVN 12 % kompensāciju zemnieku saimniecībām;

12.21. 26.koda ailē – saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu neatskaitāmo priekšnodokli tām apliekamajām personām, kas veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ir nodrošinājušas atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti neapliekamo darījumu veikšanai;

12.22. 27.koda ailē – saskaņā ar likuma 10.panta desmito daļu neatskaitāmo priekšnodokli tām apliekamajām personām, kuras iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus izmanto gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem un ir daļēji nodrošinājušas vai nav vispār nodrošinājušas to atsevišķu uzskaiti. Pirms neatskaitāmā priekšnodokļa summas noteikšanas aprēķina neapliekamo darījumu īpatnējo svaru (procentos):

– no 100 % atņemot 7.koda ailē uzrādīto apliekamo darījumu īpatnējo svaru (procentos).

Neatskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka:

a) ja apliekamā persona ir nodrošinājusi daļēju uzskaiti:

(21.koda aile – 26.koda aile – 28.koda aile) x neapliekamo darījumu īpatnējais svars (procentos) : 100 %;

b) ja apliekamā persona nav nodrošinājusi atsevišķu uzskaiti:

(21.koda aile x neapliekamo darījumu īpatnējais svars (procentos)) : 100 %;

12.23. 28.koda ailē – saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu atskaitāmo priekšnodokli tām apliekamajām personām, kas veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ir nodrošinājušas atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti tikai apliekamiem darījumiem;

12.24. 30.koda ailē – nodokļa summu no PVN deklarācijas pielikuma par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem pirmās daļas 14.rindas, ja šī summa ir negatīva;

12.25. (P) ailes summu aprēķina šādi:

21.koda aile – 26.koda aile – 27.koda aile + 30.koda aile;

12.26. (S) ailes summu aprēķina šādi:

8.koda aile + 9.koda aile + 10.koda aile;

12.27. 14.koda ailē – summu, par kuru priekšnodokļa summa ir lielāka nekā aprēķinātā PVN summa, t.i., summu, par kuru deklarācijas rindas “kopsumma” (P) ailē uzrādītā summa ir lielāka nekā (S) ailē uzrādītā.

(P) aile – (S) aile;

12.28. 15.koda ailē – summu, par kuru aprēķinātā PVN summa ir lielāka nekā priekšnodokļa summa, t.i., summu, par kuru deklarācijas rindas “kopsumma” (S) ailē uzrādītā summa ir lielāka nekā (P) ailē uzrādītā.

(S) aile – (P) aile.

13. PVN aprēķinu apstiprina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbildīgā persona, to parakstot un norādot ieņemamā amata un uzvārda atšifrējumu, datumu un tālruņa numuru.

 

1.2. Pārskata par priekšnodokļa summām aizpildīšanas kārtība

14. Saskaņā ar likuma 11.panta piekto1 daļu vienlaikus ar PVN deklarāciju apliekamā persona iesniedz VID pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu.

15. Minētajā pārskatā uzrāda katru atsevišķo nodokļa rēķinu, kurā norādītā preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN ir 500 vai vairāk lati. Pārējie rēķini pārskatā uzrādāmi vienā kopējā summā. Šajā gadījumā pārskata 2., 3., 4. un 7.aili neaizpilda.

16. Pārskatu var iesniegt arī elektroniskā veidā. Apliekamā persona, kura iesniedz pārskatu elektroniskā veidā, iesniedz arī pārskatu papīra formā.

17. Aizpildot pārskatu, uzrāda:

17.1. taksācijas perioda gadu;

17.2. taksācijas periodu (jāapzīmē ar “X”);

17.3. apliekamās personas nosaukumu;

17.4. VID apliekamo personu reģistrā piešķirto numuru;

17.5. 1.ailē – ieraksta numuru pēc kārtas;

17.6. 2.ailē – darījuma partnera nosaukumu;

17.7. 3.ailē – darījuma partnera VID ar PVN apliekamo personu reģistrā piešķirto numuru;

17.8. 4.ailē – datumu, kurā rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar likuma 10.panta pirmo daļu:

17.8.1. par iegādātajām precēm – datumu, kurā veikta nodokļa rēķinā norādītās PVN summas samaksa vai datums, kurā ir saņemta prece un nodokļa rēķins;

17.8.2. par saņemtajiem pakalpojumiem – datumu, kurā veikta nodokļa rēķinā norādītās PVN summas samaksa;

17.8.3. par pakalpojumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā nereģistrētas ārvalstu personas, – datumu, kurā apliekamā persona pati sev ir izrakstījusi nodokļa rēķinu;

17.8.4. preču importa gadījumā – datumu, kurā veikta muitas deklarācijā norādītās PVN summas samaksa par iekšzemē ievestajām precēm;

17.8.5. par pamatlīdzekļiem, kas ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā ražošanas tehnoloģiskajam procesam saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.149 – datumu, kurā noformēta muitas deklarācija;

17.9. 5.ailē – savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtību bez PVN;

17.10. 6.ailē – PVN summu;

17.11. 7.ailē – par iegādātajām precēm – preču pavadzīmes–rēķina sēriju, numuru un datumu vai maksājuma dokumenta numuru un datumu, par saņemtajiem pakalpojumiem – maksājuma dokumenta numuru un datumu, par pakalpojumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā nereģistrētām ārvalstu personām, – apliekamās personas pašas izrakstītā rēķina numuru un datumu, par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam – muitas deklarācijas numuru un datumu.

 

1.3. PVN gada deklarācijas aizpildīšanas kārtība

18. Apliekamā persona PVN deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz VID līdz nākamā gada 1.maijam.

19. PVN deklarācija par taksācijas gadu VID iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu taksācijas gadu.

20. Apliekamā persona, kura taksācijas gada laikā ir veikusi gan ar nodokli apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu atbilstoši likuma 10.panta devītajai un desmitajai daļai un atkarībā no pārrēķina rezultāta koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un norēķinus ar budžetu. Aprēķinot darījumu proporciju par taksācijas gadu, PVN deklarācijas pielikumā par kokmateriālu piegādēm ietvertie dati netiek ņemti vērā.

21. Aizpildot PVN gada deklarāciju, uzrāda:

21.1. taksācijas gadu;

21.2. apliekamās personas nosaukumu;

21.3. apliekamās personas juridisko adresi un pasta indeksu;

21.4. VID ar PVN apliekamo personu reģistrā piešķirto numuru;

21.5. ailē “aprēķinātais” – PVN summu, kas, ievērojot veiktās korekcijas, aprēķināta samaksai valsts budžetā vai atmaksai no budžeta par taksācijas gadu un atbilst taksācijas perioda PVN deklarāciju 14. un 15.koda aiļu kopsummai (bez soda sankcijām);

21.6. ailē “samaksātais” – PVN summu, ko apliekamā persona faktiski ir samaksājusi valsts budžetā taksācijas gadā (bez soda sankcijām);

21.7. ailē “budžetā maksājamais vai no budžeta atmaksājamais”– aprēķināto un valsts budžetā samaksāto nodokļa summu starpību.

 

2. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana

2.1. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi

22. Ar PVN apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē ir veikusi persona, kura likuma noteiktajā kārtībā ir reģistrējusies vai kurai bija jāreģistrējas VID kā apliekamai personai, kā arī preču importu.

23. Ar nodokli apliekamie darījumi ir preču piegāde, pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš un preču imports.

24. Ja uzņēmums nodod savu īpašumu bez atlīdzības citam uzņēmumam (no bilances uz bilanci), likuma izpratnē šis darījums uzskatāms par preču piegādi.

25. Ja valsts un pašvaldības institūcijas nodod pamatlīdzekļus savām struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci), likuma izpratnē šis darījums netiek uzskatīts par preču piegādi.

26. Ja apliekamā persona veic preču piegādes, kuras sākas un beidzas ārvalstīs, vai Latvijas Republikas muitas teritorijā (to nešķērsojot), kas saskaņā ar likumu nav iekšzeme, šīm preču piegādēm PVN netiek piemērots un nodokļa deklarācijā šo darījumu vērtība nav jāuzrāda.

 

1. piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) iepērk Vācijā mēbeles un piegādā tās uzņēmumam Zviedrijā. Šajā gadījumā preču piegāde ir notikusi ārpus Latvijas, līdz ar to nodoklis šim darījumam nav jāpiemēro un šī darījuma vērtība PVN deklarācijā nav jāuzrāda.

27. Par apliekamiem darījumiem likuma izpratnē ir uzskatāma arī zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru sniegtie pakalpojumi un šķīrējtiesas darbība.

 

2. piemērs

Zvērināts notārs (apliekamā persona), izrakstot nodokļa rēķinu klientam, tajā atsevišķi norāda iekasējamo valsts nodevu, kas saskaņā ar likumu nav apliekama ar PVN, un atsevišķi sava sniegtā pakalpojuma vērtību, kas apliekama ar PVN.

28. Reklāmas akciju laikā balvu un reklamējamo preču nodošana, kā arī pakalpojumu sniegšana potenciālajiem pircējiem bez atlīdzības nav uzskatāma par apliekamiem darījumiem, nodoklis tiem nav piemērojams un PVN deklarācijā tie nav jāuzrāda.

 

3. piemērs

Apliekamā persona rīko reklāmas akciju, kuras laikā ir paredzēts katrai uzņēmuma produkcijas vienībai kā papildu balvu pievienot ar uzņēmuma simboliku rotātu suvenīru, piemēram, lodīšu pildspalvu. Šajā gadījumā uzņēmums ar nodokli apliek preces vērtību, savukārt lodīšu pildspalvas vērtību ar nodokli neapliek.

29. Likuma normas nav piemērojamas mantiskajiem ieguldījumiem kapitālā, prasījuma tiesību cesijai, līgumsodiem un procentu ienākumiem no parāda vērtspapīriem un par noguldījumiem kredītiestādēs, kā arī akciju dividendēm un ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām. Likuma normas nav piemērojamas arī valsts un pašvaldību piešķirto dotāciju un subsīdiju saņemšanai, ja tās netiek piešķirtas kā atlīdzība par apliekamajiem darījumiem, piemēram, sniegtajiem pakalpojumiem. Visi minētie darījumi nodokļa deklarācijā nav jāuzrāda.

30. Ja ar nodokli apliekamā persona savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (to skaitā pašu ražotās) preces nodod saviem darbiniekiem vai citām personām bez atlīdzības, tas uzskatāms par pašpatēriņu.

 

4. piemērs

Ja uzņēmums (apliekamā persona), kurš nodarbojas ar degvielas tirdzniecību, iepirkto degvielu pilda tam piederošajās mašīnās (degvielas pārvadāšanai), to neuzskata par pašpatēriņu, jo uzņēmums šo degvielu izmanto savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Savukārt, ja šis uzņēmums ļauj bez maksas ar degvielu pildīt savu darbinieku privātās automašīnas, tas ir uzskatāms par pašpatēriņu un šī degvielas pašizmaksa ir apliekama ar PVN.

Ja minētais uzņēmums uz Ziemassvētkiem iegādājas un uzdāvina saviem darbiniekiem trauku komplektus (uzņēmums pats ar trauku tirdzniecību nenodarbojas), tad šāds darījums nav uzskatāms par pašpatēriņu. Tie ir izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. PVN summa, kas samaksāta, iegādājoties šos traukus, nav atskaitāma no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis.

 

2.2. Ar nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

31. Apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji, kas veic likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

32. Personas reģistrē VID ar nodokli apliekamo personu reģistrā, ievērojot likuma 3.pantā noteiktos nosacījumus.

33. Personām, kuru ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, ir jāreģistrējas obligāti. Minētajām personām jāreģistrējas ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš vēl nav reģistrējies kā apliekamā persona, katra mēneša beigās ir jāaprēķina iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikto apliekamo darījumu kopējā vērtība un ja šī vērtība ir Ls 10 000 vai vairāk, tad tam mēneša laikā ir jāreģistrējas kā apliekamai personai.

 

5. piemērs

Uzņēmums, kurš vēl nav reģistrējies kā apliekamā persona, 2002.gada marta beigās aprēķina ar PVN apliekamo darījumu kopējo vērtību, kas veikti šā gada martā, februārī, janvārī un 2001.gada decembrī, novembrī, oktobrī, septembrī, augustā, jūlijā, jūnijā, maijā un aprīlī. Aprēķina rezultātā tiek konstatēts, ka kopējā šo mēnešu laikā veikto apliekamo darījumu vērtība ir Ls 9020. Tātad uzņēmums var nereģistrēties kā apliekamā persona.

Pēc mēneša, t.i., 2002.gada aprīļa beigās, uzņēmums no jauna aprēķina kopējo iepriekšējo 12 mēnešu (2002.gada aprīlī, martā, februārī, janvārī un 2001.gada decembrī, novembrī, oktobrī, septembrī, augustā, jūlijā, jūnijā un maijā) laikā veikto apliekamo darījumu vērtību. Šoreiz aprēķinātā kopējā apliekamo darījumu vērtība ir Ls 11 200. Tātad uzņēmumam turpmākā mēneša (maija) laikā, proti, līdz 2002.gada 1.jūnijam ir jāreģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

34. Personām, kuru ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā vēl nav sasniegusi 10 000 latu, ir tiesības reģistrēties kā apliekamām personām Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumu Nr.311 “Kārtība, kādā personas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas” noteiktajā kārtībā.

35. Personas, kuras nav reģistrējušās kā apliekamās personas un kuras nav pakļautas reģistrācijai, par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem nodokli neaprēķina un nemaksā budžetā.

 

2.3. Nodokļa likmes

36. PVN likme ir noteikta:

36.1. 18 procentu apmērā no piegādāto preču (arī importēto), sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa apliekamās vērtības, kas noteikta saskaņā ar likuma 2.pantu;

36.2. 9 procentu apmērā no piegādāto preču (arī importēto), sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa apliekamās vērtības (sākot ar 2003.gada 1.janvāri saskaņā ar likuma 6.1pantu);

36.3. 0 procentu apmērā saskaņā ar likuma 5. un 7.pantu.

37. Ar PVN neapliekamie darījumi ir noteikti likuma 6.pantā.

 

2.4. Ar nodokli apliekamās vērtības noteikšana un nodokļa rēķina izrakstīšana

38. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar PVN apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez PVN. Preču tirgus vērtība nosakāma, piemērojot (secīgi izmantojot vai kombinējot) tirgus vērtības noteikšanas metodes (2001.gada 14.augusta MK noteikumu Nr.374 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.374) 6.punkts). Tādējādi apliekamā persona pati izvēlas attiecīgajam darījumam piemēroto tirgus vērtības noteikšanas metodi, ievērojot likuma 1.panta 12.punktā noteikto principu.

39. PVN aprēķina, apliekamo vērtību reizinot ar nodokļa likmi, tādējādi pircējs maksā: piegādāto preču (sniegtā pakalpojuma) apliekamā vērtība + PVN.

Piemēram: Ls 1,53 (preču vai pakalpojuma vērtība) x 18% = Ls 0,27.

Pircējs maksā: Ls 1,53 + Ls 0,27 = Ls 1,80.

40. Aprēķinot budžetā maksājamo PVN par preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem, jāņem vērā preču vai pakalpojumu vērtība neatkarīgi no finansēšanas avota. Ar nodokli apliekamo darījumu vērtību nedrīkst samazināt par piešķirtās valsts un pašvaldību mērķsubsīdijas vai mērķdotācijas lielumu (izņemot mērķdotācijas sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai).

 

6. piemērs

Uzņēmums (apliekama persona) saskaņā ar noslēgto ar pašvaldību līgumu veic teritorijas labiekārtošanas darbus un šo darbu nodrošināšanai saņem no šīs pašvaldības dotāciju. Likuma izpratnē uzņēmums sniedz pašvaldībai pakalpojumus, par kuriem jāizraksta nodokļa rēķins un aprēķinātais nodoklis likumā noteiktajā kārtībā jāsamaksā valsts budžetā.

41. Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 8.panta sesto daļu izraksta ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma veikšanas brīža par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu, arī pašpatēriņu. Piemēram, ja telpas tiek iznomātas no 1. līdz 31.augustam, tad nodokļa rēķins par šo pakalpojumu ir izrakstāms līdz 7.septembrim.

42. Ar PVN neapliekamai personai nav tiesību izsniegt nodokļa rēķinu. Izņēmuma gadījumus, kuros neapliekamā persona drīkst izsniegt nodokļa rēķinu, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.374.

 

7. piemērs

Apliekama persona A ir piegādājusi apliekamai personai B preces Ls 2055 vērtībā. Apliekamā persona A atbilstoši šī likuma 8.panta prasībām apliekamajai personai B izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda preces vērtību Ls 2055, PVN likmi – 18% un aprēķināto nodokli Ls 369,90 (Ls 2055 x 18%) atsevišķā rindā. Analoģiski tiek izrakstīti nodokļa rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem.

43. Nodokļa rēķinu izraksta latos un santīmos.

44. Minētajā kārtībā izraksta arī nodokļa rēķinu par priekšapmaksu (avansu).

45. Sniedzot starpniecības aģenta pakalpojumu, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība. Apliekamā persona nodokļa rēķinu savā vārdā izraksta tikai par sniegtā starpniecības pakalpojuma vērtību. Savukārt, ja apliekamā persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju (pakalpojumu sniedzēju) un šo preču (pakalpojumu) vērtība ir apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

 

8. piemērs

Noslēgts līgums par starpniecības pakalpojuma sniegšanu, kurā noteikts, ka atlīdzība par starpniecības pakalpojumu ir 5% no preču piegādes vērtības. Preces piegādātas par Ls 1000, starpniecības pakalpojums 5% apmērā no šīs summas – Ls 50 (Ls 1000 x 5%). Starpniekam budžetā maksājamais nodoklis aprēķināms šādi: Ls 50 x 18% = Ls 9.

Lai saņemtu starpniecības atlīdzību, apliekamā persona atbilstoši likuma 8.panta prasībām izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda pakalpojuma vērtību – Ls 50 un atsevišķā rindā PVN likmi – 18% un aprēķināto nodokli – Ls 9.

46. Personām, kuras veic likuma 2.panta divdesmit pirmajā daļā minētos darījumus, izrakstot nodokļa rēķinu, ieteicams atsevišķi nodalīt pašu sniegtos pakalpojumus un citu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus. Nodokļa rēķinā atsevišķi uzrāda citu uzņēmumu veikto darījumu vērtību un no tās aprēķināto PVN, lai šo preču vai pakalpojumu saņēmēji (ar PVN apliekamās personas) būtu tiesīgi nodokļa rēķinos uzrādīto un samaksāto PVN summu atskaitīt savā nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli.

 

9. piemērs

Nama apsaimniekotājs (neapliekama persona) ir saņēmis nodokļa rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, kurā norādīta komunālo pakalpojumu vērtība Ls 40 un PVN (pakalpojums sniegts juridiskai personai) Ls 7,20. Apsaimniekotājs, izrakstot rēķinu uzņēmumam (apliekamai personai) par sniegto telpu nomas pakalpojumu (kuru neapliek ar PVN, jo nav reģistrējies kā apliekama persona) un komunālajiem pakalpojumiem, uzrāda:

Telpu noma Ls 15

Komunālie pakalpojumi Ls 40

PVN 18% par komunālajiem pak. Ls 7,20.

47. Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, kas tiek veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā, lietoto preču vērtība ar nodokli netiek aplikta, bet ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība.

 

10. piemērs

Saskaņā ar komisijas līgumu komisijas veikalā no fiziskās personas tiek pieņemta lietota prece par Ls 100. Saskaņā ar komisijas līgumu atlīdzība ir Ls 20, kuri ir veikala komisijas ieņēmumi. PVN no komisijas atlīdzības ir Ls 3,60 (Ls 20 x 18%), ko apliekamā persona, kurai pieder komisijas veikals likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un iemaksā budžetā.

48. Nodoklis 47.punktā paredzētā kārtībā piemērojams arī lombardu darbībai, jo lombardu sniegtie pakalpojumi, likuma izpratnē, uzskatāmi par starpniecības pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti fiziskajām ar nodokli neapliekamajām personām. Līdz ar to arī starpniecības atlīdzība par lombardu ķīlu izpārdošanu, kas ir viens no lombardu sniegto pakalpojumu veidiem, apliekama ar PVN 18% likmi.

49. Pakalpojuma, kas ir apliekams ar nodokli, vērtībā ir iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šī pakalpojuma sniegšanu, izņemot PVN.

 

11. piemērs

Izrakstot nodokļa rēķinu par sniegto celtniecības pakalpojumu, apliekamajā vērtībā iekļauj visas ar šo pakalpojumu saistītās izmaksas, proti, materiālu, instrumentu iegādes izmaksas, citu uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksas, izdevumus darba samaksai, nodokļu summas (algas nodoklis, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas utt.), kā arī uzņēmuma peļņu.

Ēku, zemes vai telpu nomas pakalpojumu vērtībā iekļaujamas visas ar šo ēku, zemes vai telpu uzturēšanu saistītas izmaksas, nodokļu summas (arī nekustamā īpašuma nodoklis) un paredzamā iznomātāja peļņa.

50. Saskaņā ar likuma 2.pantu preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, kā arī citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot PVN.

51. Ja ar akcīzes nodokli apliekamās preces piegādā no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu akcīzes preču noliktavu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksājumu, ar nodokli apliekamajā preču piegādes vērtībā atliktā akcīzes nodokļa vērtība nav jāiekļauj.

 

12. piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) akcīzes preču noliktavas turētājs piegādā cigaretes Ls 10 000 vērtībā (bez akcīzes nodokļa) uz citu akcīzes preču noliktavu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”.

Šajā gadījumā ar nodokli apliekamajā vērtībā akcīzes nodoklis nav jāiekļauj un ar PVN apliekamā persona, piegādājot cigaretes, ar PVN apliek cigarešu vērtību bez akcīzes nodokļa, t.i., Ls 10 000. Tātad nodokļa rēķinā apliekamā persona uzrādīs:

Cigarešu vērtība Ls 10 000

PVN 18% Ls 1800

52. Muitas vērtība precēm, kuras tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, muitas iestādēs tiek novērtēta saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumiem Nr.428 “Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība”.

53. Ja preces tiek nocenotas, tad, realizējot šīs preces, nodokli aprēķina no nocenoto preču tirgus vērtības, kas nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumu Nr.374 6.punktu.

54. Preču nocenošana saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 7.pantu jāpamato ar attaisnojuma dokumentu.

 

2.5. Priekšnodokļa atskaitīšana

55. Saskaņā ar likuma 10.pantu tikai VID reģistrētai ar PVN apliekamai personai ir tiesības no budžetā maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli to nodokļa summu, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un kas ir samaksāta par saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

56. Gadījumos, kad vienā saņemtajā nodokļa rēķinā atsevišķi uzrādītas gan piegādātās preces, gan sniegtie pakalpojumi, priekšnodoklis par pakalpojumiem ir atskaitāms tikai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas, bet par precēm – pēc preču un nodokļa rēķina saņemšanas.

57. Ja nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summa par pakalpojumu tiek samaksāta daļēji, PVN deklarācijā kā priekšnodoklis atskaitāma samaksātā nodokļa daļa. Šajā gadījumā maksājuma dokumentā atsevišķi jānorāda samaksātā PVN summa.

58. Kā priekšnodoklis ir atskaitāmas arī tās PVN summas, kuras uzrādītas nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

 

13. piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) iegādājas mēbeles Itālijā un pārdod tās Polijā. Lai nodrošinātu šo darījumu, tas apmaksājis Polijas firmas rēķinu par tirgus izpētes pakalpojumiem un aprēķinājis par šo pakalpojumu nodokli. Ņemot vērā to, ka mēbeļu piegādes saskaņā ar likumu ir apliekams darījums, tad nodokļa summa, kas ir aprēķināta par no nerezidenta iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem un iekļauta nodokļa deklarācijas 9. un 24.koda ailē, ir atskaitāma tajā pašā taksācijas periodā kā priekšnodoklis.

59. Priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nedrīkst, ja ir iegādātas, importētas preces vai saņemti pakalpojumi, kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai izmantoti neapliekamu darījumu veikšanai.

 

14. piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) rīko deju apmācību bērniem un pieaugušajiem. Taksācijas periodā ir apmaksāts par zāles nomu bērnu nodarbībām Ls 100 + PVN Ls18 = Ls 118 un telpu noma pieaugušo nodarbībām Ls 110 + PVN Ls 19,80 = Ls 129,80. Tāpat šajā taksācijas periodā tika rīkota balle uzņēmuma darbiniekiem un par telpu nomu šim pasākumam tika samaksāts Ls 25 + PVN Ls 4,50 = Ls 29,50.

Uzņēmums, sastādot PVN deklarāciju par taksācijas periodu, tajā kā priekšnodokli uzrāda samaksāto PVN summu par telpu nomu pieaugušo deju nodarbībām, jo šis pakalpojums ir apliekams ar PVN. Tā kā ir droši zināms (ir veikta atsevišķa uzskaite saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu), ka šis pakalpojums ir izmantots ar nodokli apliekama pakalpojuma sniegšanai, tad PVN Ls 19,80 var iekļaut deklarācijas 28.koda ailē, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā minēto proporciju.

Samaksātais nodoklis par telpu nomu bērnu deju nodarbībām nav atskaitāms kā priekšnodoklis, jo šis pakalpojums ir izmantots ar PVN neapliekama pakalpojuma sniegšanai. PVN Ls 18 iekļauj deklarācijas 26.koda ailē (saskaņā ar likuma 10.panta devīto daļu), jo tas pilnībā tika izmantots neapliekama pakalpojuma sniegšanai.

Samaksātais nodoklis Ls 4,50 par telpu nomu uzņēmuma balles rīkošanai nav atskaitāms kā priekšnodoklis un nav jāuzrāda PVN deklarācijā, jo šie izdevumi nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

60. Nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa summas, kas norādītas saņemtajā nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem no personas, kurai nebija tiesības šo rēķinu izrakstīt (kas nav reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā).

 

15. piemērs

Uzņēmums (apliekamā persona) ir saņēmis preci Ls 2000 vērtībā + PVN Ls 360 un nodokļa rēķinu. Pārbaudot, vai darījuma partneris, kurš piegādāja preces, ir apliekama persona, atklājās, ka tas nav reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Tātad nodokļa rēķinā norādīto PVN summu Ls 360 uzņēmumam nav tiesības atskaitīt kā priekšnodokli. Šī summa ir iekļaujama preču iegādes pašizmaksā un PVN deklarācijā to nedrīkst uzrādīt.

61. Apliekamai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniegusi apliekamā persona. Lai to noskaidrotu, nodokļa rēķina iesniedzējam var pieprasīt uzrādīt ar PVN apliekamas personas reģistrācijas apliecību un noskaidrot attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē, vai darījuma partneris ir vai nav reģistrējies kā apliekamā persona.

62. Ar PVN apliekamo personu reģistrs publiski ir pieejams VID INTERNET mājaslapā www.vid.gov.lv.

63. Samaksātās PVN summas par pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitāmas nodokļa deklarācijā kā priekšnodoklis likumā noteiktajā vispārējā kārtībā arī gadījumos, kad nodokļa rēķinu saskaņā ar vienošanos apliekamās personas vietā samaksā cita persona, piemēram, uzņēmums uz aizdevuma līguma vai banka uz kredītlīguma pamata. Šajā gadījumā, lai samaksāto nodokļa summu varētu atskaitīt PVN deklarācijā kā priekšnodokli, apliekamās personas rīcībā jābūt nodokļa rēķinam, nodokļa samaksu apliecinošā dokumenta kopijai ar identifikācijas datiem un atzīmi, ka nodoklis tiek samaksāts konkrētās apliekamās personas vārdā un šim parādam jābūt uzrādītam abu minēto personu grāmatvedības uzskaitē.

64. Lai apliekamā persona, kura izmanto muitas brokera sniegtos pakalpojumus, varētu veikt priekšnodokļa atskaitījumus, tās rīcībā ir jābūt nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona (brokera klients). Par šādiem dokumentiem var uzskatīt muitas deklarāciju un nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem, t.i., apliekamās personas (brokera klienta) maksājuma dokumentu, kas apliecina muitas brokera rēķina apmaksu vai no muitas brokera saņemta maksājuma uzdevuma kopija par nodokļa iemaksu valsts budžetā. Maksājuma uzdevuma kopijas pareizību apliecina atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

65. Ja apliekamā persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, saskaņā ar VID 19.08.1999. rīkojumu Nr.485 “Par drošības naudas aprēķinu” ir iemaksājusi muitai drošības naudas depozītu nodokļa nomaksai un ja pēc galīgās muitas vērtības noteikšanas muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šīs summas pārskaitīšanu valsts budžetā, tad, lai varētu VID drošības naudas kontā ieskaitīto PVN atskaitīt kā priekšnodokli, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu kopā ar likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajiem dokumentiem, izmantojams lēmums par VID drošības naudas kontā ieskaitītā PVN pārskaitīšanu valsts budžetā.

66. VID drošības naudas kontā ieskaitītais PVN kā priekšnodoklis ir atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad pieņemts lēmums par tā ieskaitīšanu valsts budžetā.

67. Ja preces ir gājušas bojā, iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā, kā arī gadījumos, kad tiek norakstītas preces, kam ir beidzies derīguma termiņš, morāli novecojuši pamatlīdzekļi vai zaudētās preces, gan noteiktās normas ietvaros, gan tās, kas pārsniegušas plānotās zuduma normas, nodoklis nav jāaprēķina un atskaitītais priekšnodoklis valsts budžetā nav jāatmaksā.

68. Ja apliekamā persona ieved Latvijas Republikā pamatlīdzekļus ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.149 noteiktajā kārtībā, tai ir tiesības muitas deklarācijā norādīto PVN nemaksāt, bet nodokļa deklarācijā uzrādīt gan kā aprēķināto nodokli, gan kā priekšnodokli.

69. Ja saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.149 ievestos pamatlīdzekļus viena gada laikā no ievešanas brīža iznomā vai citādi atsavina (piem., pārdod, dāvina, maina), apliekamā persona maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama līzinga kompānijām un citām apliekamām personām, kurām pamatlīdzekļu iznomāšana ir pamatdarbība.

70. Likumā lietotais termins “citādi atsavina” nav attiecināms uz gadījumiem, kad apliekamai personai viena gada laikā no ievešanas brīža pamatlīdzeklis tiek nozagts, tas gājis bojā vai zaudēts citādā piespiedu kārtā.

71. Pamatlīdzekļi ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai ir tie pamatlīdzekļi, kuri tiks izmantoti transformācijas procesa nodrošināšanai, ražojot patēriņa preces, starpproduktus, vai ražošanas pamatlīdzekļus, pārstrādājot lietotus produktus vai sniedzot ražošanas rakstura pakalpojumus apstrādes, ieguves rūpniecībai, elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošanai, būvniecībai (saskaņā ar Vispārējo ekonomisko darbības klasifikāciju, NACE 1.1.red. I sējums, LR Valsts statistikas komiteja, Rīga, 1997.), kā arī pamatlīdzekļi, kurus apliekamā persona ieved, lai nodrošinātu savu pakalpojumu sniegšanu.

72. Apliekamā persona var ievest pamatlīdzekļus saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.149 tikai tādā gadījumā, ja šie pamatlīdzekļi:

72.1. tiks izmantoti ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai;

72.2. pilnīgi vai daļēji tiks izmantoti ar PVN apliekamu darījumu veikšanai;

72.3. nav iekļauti ar Ekonomikas ministrijas 08.08.2002. rīkojumu Nr.218 “Par ievedamajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai” apstiprinātajā pamatlīdzekļu sarakstā.

73. Apliekamā persona, kura ir ievedusi pamatlīdzekļus ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.149, ir atbildīga par šajos noteikumos paredzētās kārtības ievērošanu.

74. No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par preču piegādi norādītās un par pakalpojumiem samaksātās nodokļa summas, kuras saskaņā ar likuma 10.pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes un sniegto pakalpojumu pašizmaksā. Iegādājoties pamatlīdzekli, nodoklis, kas uzrādīts nodokļa rēķinā par tā iegādi un nav atskaitāms kā priekšnodoklis, ir ieskaitāms pamatlīdzekļa kopējā iegādes vērtībā.

 

3. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšana un ar to saistīto darbību uzrādīšana grāmatvedībā

3.1. PVN uzskaites kārtība personām, kuras grāmatvedības reģistrus kārto vienkāršā ieraksta sistēmā

75. Apliekamas personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto “Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu” (turpmāk – žurnāls). Žurnāla paraugs sniegts 2.pielikumā.

76. Ar PVN neapliekamas personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, žurnālu var kārtot, lai laikus varētu noteikt apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību un likuma 3.pantā noteiktajā kārtībā reģistrēties VID teritoriālajā iestādē kā apliekamas personas.

77. Ar PVN neapliekamas personas, kuras kārto žurnālu, neaizpilda žurnāla 13. – 30.aili.

78. Žurnāla aizpildīšanā ievēro uzkrāšanas, nevis kases principu. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar PVN apliekamos darījumus žurnālā uzskaita tad, kad tie notiek, nevis tad, kad tiek maksāta vai saņemta nauda vai citi maksāšanas līdzekļi.

79. PVN rēķinu par apliekamiem darījumiem izraksta ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījumu brīža.

80. Preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu) uzskaita, ja:

80.1. ir nosūtītas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

80.2. ir saņemtas preces un nodokļa rēķins;

80.3. ir sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins;

80.4. ir saņemts pakalpojums un nodokļa rēķins;

80.5. ir saņemts (samaksāts) avanss pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);

80.6. ir noticis preču vai pakalpojumu pašpatēriņš un izrakstīts nodokļa rēķins;

80.7. ir noticis preču imports.

81. Žurnālā uzrādīto informāciju apliekamā persona izmanto PVN deklarācijas aizpildīšanai. Katram taksācijas gadam PVN uzskaitei iekārto jaunu žurnālu.

82. Ja žurnālu kārto elektroniskā veidā, nodrošina žurnāla izdruku papīra reģistra veidā.

83. Žurnālā neiekļauj darījumus ar kokmateriāliem.

84. Apliekamās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, darījumos ar kokmateriāliem PVN uzskaites vajadzībām aizpilda šādus uzskaites reģistrus: “Kokmateriālu piegādes uzskaites reģistru”, “Sniegto pakalpojumu uzskaites reģistru”, “Saņemto (iegādāto) kokmateriālu uzskaites reģistru” un “Saņemto pakalpojumu uzskaites reģistru” (turpmāk – reģistrs). Šajos reģistros reģistrē katru darījumu ar kokmateriāliem. Reģistru informāciju izmanto, aizpildot PVN deklarācijas pielikumu par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem.

85. Reģistru aizpildīšanas kārtība ir noteikta ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.681 apstiprināto “Metodisko norādījumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu” III daļā.

86. PVN deklarācijas pielikuma par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem aizpildīšanas kārtība ir noteikta ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.681 apstiprināto “Metodisko norādījumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem un PVN deklarācijas pielikuma aizpildīšanu” IV daļā.

87. Žurnāla aizpildīšanas kārtība:

87.1. žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība:

Ailes numurs

Ailes nosaukums

Apraksts

1

2

3

1.

Ieraksta kārtas numurs.

Žurnālā izdarītā ieraksta kārtas numurs.

2.

Ieraksta datums.

Žurnālā izdarītā ieraksta datums.

3.

Dokumenta nosaukums, numurs un datums.

Dokumenta, uz kura pamata tiek izdarīts ieraksts žurnālā, nosaukums, numurs un datums.

4.

Dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums).

Dokumenta sastādītāja – fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums.

5.

Darījuma partnera PVN reģistrācijas numurs (UR reģistrācijas numurs, fiziskās personas kods).

Darījuma partnera VID apliekamo personu reģistrā piešķirtais reģistrācijas numurs, bet neapliekamai personai – juridiskās personas Uzņēmumu reģistrā piešķirtais reģistrācijas numurs vai fiziskās personas kods.

6.

Saimnieciskā darījuma apraksts.

Attaisnojuma dokumentā par saimniecisko darījumu ietvertās informācijas īss apraksts.

7.

Analītiskā reģistra numurs vai nosaukums.

Analītiskā reģistra (ja tāds ir), kurā ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments, numurs vai nosaukums.

8.

18%, piegādātās preces (sniegtie pakalpojumi).

Ar PVN 18% likmi apliekamā piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtība (arī saņemtais avanss) bez PVN (PVN deklarācijas 2.koda aile).

9.

18%, pašpatēriņš.

Ar PVN 18% likmi apliekamā pašpatēriņa vērtība bez PVN (PVN deklarācijas 2.koda aile).

10.

__%, piegādātās preces (sniegtie pakalpojumi).

Ar PVN __% likmi apliekamā piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtība (arī saņemtais avanss) bez PVN.

11.

0%, piegādātās preces (sniegtie pakalpojumi).

Ar PVN 0% likmi apliekamā piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtība (arī saņemtais avanss) bez PVN saskaņā ar likuma 7.pantu (PVN deklarācijas 3.koda aile).

12.

Neapliekamie darījumi.

Ar PVN neapliekamo darījumu vērtība saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu (PVN deklarācijas 4.koda aile).

13.

PVN par apliekamiem darījumiem.

Par apliekamiem darījumiem aprēķinātā PVN summa (PVN deklarācijas 8.koda aile pirms šķērssvītras).

14.

PVN par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam.

Muitas deklarācijā norādītā, bet nesamaksātā PVN summa par Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam (14.aile vienāda ar 21.aili) (PVN deklarācijas 8.koda aile gan pirms šķērssvītras kopējā summā, gan atsevišķi aiz šķērssvītras).

15.

PVN pašu izrakstītajos rēķinos par no nereģistrētas ārvalstu personas saņemtajiem pakalpojumiem.

PVN summa, kas aprēķināta ar PVN apliekamās personas pašu izrakstītajos rēķinos par no nereģistrētas ārvalstu personas saņemtajiem pakalpojumiem (15.aile vienāda ar 24.aili) (PVN deklarācijas 9.koda aile).

16.

Kopā.

Kopējā summa (8. + 9. + 10. + 11. + 12. + 13. + 14. + 15.aile) matemātiskai kontrolei.

17.

Iekšzemē ievestās preces (imports).

Iekšzemē ievesto preču vērtība bez PVN (imports) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (nav uzrādāma PVN deklarācijā).

18.

Iekšzemē saņemtās preces.

Iekšzemē saņemto preču vērtība (arī samaksātais avanss) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai bez PVN (nav uzrādāma PVN deklarācijā).

19.

Iekšzemē saņemtie pakalpojumi.

Iekšzemē saņemto pakalpojumu vērtība (arī samaksātais avanss) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai bez PVN (nav uzrādāma PVN deklarācijā).

20.

Samaksātais PVN par iekšzemē ievestajām precēm (importu).

Samaksātais PVN par iekšzemē ievestajām precēm (importu) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (PVN deklarācijas 22.koda aile pirms šķērssvītras).

21.

PVN par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam.

Muitas deklarācijā norādītais, bet nesamaksātais PVN par Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam (21.aile vienāda ar 14.aili) (PVN deklarācijas 22.koda aile gan pirms šķērssvītras kopējā summā, gan atsevišķi aiz šķērssvītras).

22.

Nodokļa rēķinā norādītais PVN par iekšzemē saņemtajām precēm.

No citām ar PVN apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītā PVN summa par precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (PVN deklarācijas 23.koda aile).

23.

Nodokļa rēķinā norādītais PVN par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem.

No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītā PVN summa par pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (nav uzrādāma PVN deklarācijā, bet samaksāto PVN summu par saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē no žurnāla 30.ailes).

24.

PVN pašu izrakstītajos rēķinos par no nereģistrētas ārvalstu personas saņemtajiem pakalpojumiem.

PVN summa, kas aprēķināta ar PVN apliekamās personas pašu izrakstītajos rēķinos par no nereģistrētas ārvalstu personas saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu (24.aile vienāda ar 15.aili) (PVN deklarācijas 24.koda aile).

25.

Z/s izmaksātā PVN 12% kompensācija.

Zemnieku saimniecībām izmaksātā PVN kompensācijas summa 12% apmērā no iegādātās produkcijas vērtības (PVN deklarācijas 25.koda aile).

26.

Kopā.

Kopējā summa (17. + 18. + 19. + 20. + 21. + 22. + 23. + 24. + 25.aile) matemātiskai kontrolei.

27.

Maksājuma dokumenta datums un numurs.

Nodokļa rēķina samaksu apliecinošā dokumenta datums un numurs.

28.

Samaksātā summa (ar PVN).

Nodokļa rēķina samaksu apliecinošajā dokumentā uzrādītā samaksātā summa (ar PVN).

29.

Samaksātais PVN par saņemtajām precēm.

Samaksātā PVN summa par iekšzemē saņemtajām precēm (zemnieku saimniecībām izmaksāto PVN kompensācijas summu 12% apmērā no iegādātās produkcijas vērtības neuzrāda).

30.

Samaksātais PVN par saņemtajiem pakalpojumiem.

Samaksātā PVN summa par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem (PVN deklarācijas 23.koda aile).

 

87.2. aizpildot žurnālu, saskaita katras lapas aiļu kopsummas un ieraksta apakšējā rindā “Kopā apgrozījums”;

87.3. taksācijas perioda laikā katras lapas rindā “Kopā apgrozījums” uzrādītās aiļu kopsummas summē ar lapas augšējā rindā “Pārnesums” uzrādītajām attiecīgo aiļu kopsummām. Iegūto rezultātu ieraksta katras lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)”, svītrojot vārdus “(apgrozījums taksācijas periodā)”;

87.4. ja par taksācijas periodu tiek aizpildītas vairākas lapas, katras lapas aiļu kopsummas pārnes uz nākošās lapas augšējo rindu “Pārnesums”;

87.5. taksācijas perioda beigās saskaita taksācijas perioda aiļu kopsummas un iegūto rezultātu ieraksta žurnāla lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)”, svītrojot vārdu “Pārnesums”;

87.6. ierakstus katram nākamajam taksācijas periodam sāk žurnāla jaunā lapā, uz kuru nepārnes iepriekšējā taksācijas perioda lapas apakšējā rindā “Pārnesums (apgrozījums taksācijas periodā)” uzrādītās aiļu kopsummas;

87.7. žurnāla 17. – 26.ailē uzrāda tikai to summas daļu, kas saistīta ar savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veiktajiem darījumiem (piemēram, 60% no reprezentācijas nolūkiem iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu summas, to saņemto sakaru pakalpojumu summas daļu, kas attiecināma uz saimniecisko darbību un tml.);

87.8. žurnālā var uzrādīt arī citu nepieciešamo papildu informāciju.

88. PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtība ir noteikta šo norādījumu 1.daļā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtība”.

89. Piemērs žurnāla aizpildīšanai:

89.1. zemnieku saimniecība “Ozoli” (apliekama persona) nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, to eksportu, kā arī iepērk no lauksaimniecības produkcijas ražotājiem graudus un veic to pārstrādi.

89.2. taksācijas periodā zemnieku saimniecība “Ozoli” veic šādus darījumus:

1) 3.septembrī piegādā dārzeņus i/u “ABC” (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000000) Ls 3000 vērtībā, PVN Ls 540, kopā Ls 3540 (03.09. preču pavadzīme–rēķins Nr.BF 000077);

2) 6.septembrī saviem darbiniekiem bez atlīdzības nodod saimniecībā izaudzētos dārzeņus. Pašpatēriņam nodoto dārzeņu pašizmaksa ir Ls 100, PVN Ls 18, kopā Ls 118 (06.09. nodokļa rēķins Nr.454);

3) 7.septembrī eksportē dārzeņus uz Igauniju uzņēmumam “DER” par Ls 800, piemērojot PVN 0% likmi (07.09. muitas deklarācija Nr.666667);

4) 10.septembrī pārdod i/u “Zvaigznīte” (neapliekama persona, UR reģ. Nr.000330000) lietotu nekustamo īpašumu un izraksta rēķinu par Ls 300, ar PVN neapliekamais darījums (10.09. rēķins Nr.455);

5) 10.septembrī pie zvērināta notāra Jāņa Krūmiņa (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 01015001010) noformē pirkšanas–pārdošanas līgumu par nekustamā īpašuma pārdošanu i/u “Zvaigznīte” un apmaksā J.Krūmiņa sniegto pakalpojumu Ls 30, PVN Ls 5,40, kopā Ls 35,40 (10.09. kvīts Nr.886627).

 

Z/s “Ozoli” analītiskajā uzskaitē ir nodrošinājusi atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti tikai neapliekamo darījumu veikšanai;

6) 11.septembrī no Vācijas uzņēmuma “Agrartechnik GmbH” importē miglotāju Ls 5000 vērtībā, PVN Ls 900, kopā Ls 5900, kas tiks izmantots dārzeņu audzēšanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai (11.09. muitas deklarācija Nr.777722).

 

Miglotājs tiek importēts saskaņā ar likuma 12.panta otro prim daļu Ministru kabineta 27.03.2001. noteikumu Nr.149 “Kārtība, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona ieved pamatlīdzekļus ražošanas tehnoloģiskajam procesam” noteiktajā kārtībā;

7) 17.septembrī par saņemto konsultāciju izmaksā Ls 500 ārvalstu fiziskai personai Džonam Smitam, kas Latvijā nav reģistrējies kā ar PVN apliekamā persona.

Tā kā saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzējs neizraksta rēķinu, tad z/s “Ozoli” maksājuma veikšanas brīdī izraksta nodokļa rēķinu, tajā uzrādot no nerezidenta saņemtā pakalpojuma vērtību Ls 500 un no tās aprēķināto PVN Ls 90 (Ls 500 x 0,18) (17.09. nodokļa rēķins Nr.456);

8) 20.septembrī importē garšvielas no Ukrainas uzņēmuma “Taste” Ls 200 vērtībā, samaksā PVN Ls 36, kopā Ls 236 (20.09. muitas deklarācija Nr.888843);

9) 25.septembrī no SIA “Avots” (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000008) iegādājas minerālmēslus Ls 600 vērtībā, PVN Ls 108, kopā Ls 708 (25.09. preču pavadzīme–rēķins Nr.LI 999941) un samaksā daļu no to vērtības Ls 300, PVN Ls 54, kopā Ls 354 (25.09. maksājuma uzdevums Nr.4456);

10) 27.septembrī no z/s “Ievas” (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000004) saņem transporta pakalpojumus Ls 400 vērtībā, PVN Ls 72, kopā Ls 472 (27.09. nodokļa rēķins Nr.14) un samaksā daļu no to vērtības Ls 200, PVN Ls 36, kopā Ls 236 (27.09. maksājuma uzdevums Nr.4457);

11) 28.septembrī izmaksā z/s “Kāpas” (ar PVN neapliekama persona, reģ. Nr.000034000) par iegādātajiem graudiem vērtībā Ls 100 (26.08. preču pavadzīme–rēķins Nr.PK 778811) 12% kompensāciju Ls 12 (Ls 100 x 12%), kopā – Ls 112 (28.09. kvīts Nr.735501);

12) 29.septembrī maksā avansā Ls 826 i/u “Eva” (apliekama persona, reģ. Nr.LV 40000000005) par saimniecības noliktavā veicamo remontu (29.09. maksājuma uzdevums Nr.4458). No i/u “Eva” saņemts nodokļa rēķins par avansa maksājumu Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826 (29.09. nodokļa rēķins Nr.84).

13) 30.septembrī saimniecības reprezentācijai no SIA “Viesi” (apliekama persona, PVN reģ. Nr.LV 40000000006) iegādājas atspirdzinošus dzērienus, kafiju un konditorejas izstrādājumus vērtībā Ls 40, PVN Ls 7,20, kopā Ls 47,20 (30.09. kases aparāta čeks Nr.07567).

 

Kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40% no PVN Ls 7,20 par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm. Līdz ar to žurnālā uzrāda 60% no summas, kas izlietota reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm, t.i., Ls 24 (Ls 40 x 60%) – 18.ailē, PVN Ls 4,32 (Ls 7,20 x 60%) – 22.ailē, kopā Ls 28,32 (Ls 47,20 x 60%) – 26.ailē (likuma 10.panta septītā daļa).

89.3. žurnāla aizpildīšanas piemērs sniegts šo norādījumu 3.pielikumā;

89.4. PVN deklarācijas aizpildīšanas piemērs sniegts šo norādījumu 4.pielikumā.

 

3.2. PVN uzskaites kārtība grāmatvedībā personām, kuras grāmatvedības reģistrus kārto divkāršā ieraksta sistēmā

90. Personas, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, PVN iegrāmatošanai uzņēmuma vadītāja apstiprinātajā grāmatvedības kontu plānā paredz saimniecisko darījumu būtībai atbilstošus kontus.

91. Šo metodisko norādījumu piemēros lietotie grāmatvedības konti izveidoti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10., 11., 12., 13. un 14.pantā sniegtajām bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmām.

92. Apliekamās personas PVN iegrāmatošanai lieto šādus kontus:

92.1. kontu grupas “Debitori” kontu “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”;

92.2. kontu grupas “Kreditori” kontu “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”;

92.3. kontu grupas “Debitori” kontu “Pārmaksātais pievienotās vērtības nodoklis”.

93. Kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un privātie pensiju fondi, kā arī sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, ja tās ir apliekamās personas, saskaņā ar to izstrādātajiem un apstiprinātajiem kontu plāniem PVN uzskaitei lieto analoģiskus kontus un veic analoģisku ar PVN saistīto darbību uzrādīšanu grāmatvedības reģistros.

94. Konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaita:

94.1. no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

94.2. muitas deklarācijās norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā;

94.3. pašu izrakstītajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par pakalpojumiem, kas saņemti no nereģistrētas ārvalstu personas;

94.4. nomas pirkuma (līzinga) darījumos – saņemtajos pavaddokumentos (preču pavadzīmēs–rēķinos) norādītas PVN summas par saņemtajiem nomas pirkuma (līzinga) objektiem.

95. Konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaita PVN, kas no budžetā maksājamās nodokļa summas ir atskaitāms kā priekšnodoklis:

95.1. no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

95.2. no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas, kas samaksātas par saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

95.3. samaksātās PVN summas par iekšzemē ievestajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

95.4. pašu izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas par pakalpojumiem, kas saņemti no nereģistrētas ārvalstu personas;

95.5. muitas deklarācijās norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā;

95.6. nomas pirkuma (līzinga) darījumos – saņemtajos nodokļa rēķinos, kas izrakstīti nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktajos maksājumu termiņos, norādītas PVN summas par saņemtajiem nomas pirkuma (līzinga) objektiem.

96. Konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaita par apliekamajiem darījumiem aprēķinātās PVN summas:

96.1. par apliekamo preču piegādi (arī pašpatēriņu) izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas;

96.2. par apliekamo pakalpojumu sniegšanu (arī pašpatēriņu) izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas;

96.3. pašu izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķinātās PVN summas par pakalpojumiem, kas saņemti no nereģistrētas ārvalstu personas;

96.4. muitas deklarācijās norādītās, bet nesamaksātās PVN summas par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā;

96.5. nomas pirkuma (līzinga) darījumos – izrakstītajos nodokļa rēķinos nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktajos maksājumu termiņos aprēķinātās PVN summas par nomas pirkuma (līzinga) objektiem.

 

3.2.1. Preču piegāde

97. Apliekamā persona – preču piegādātājs – par piegādātajām precēm izrakstītajā nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā un iekļauj PVN deklarācijas 8.koda ailē.

98. Apliekamā persona – preču saņēmējs – pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli un uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

99. Preču piegādes darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču tirgus vērtība naudas izteiksmē bez PVN (likuma 2.panta ceturtā daļa).

 

16. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) piegādā preces saņēmējam B (apliekamai personai) un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 1000 un PVN Ls 180.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Preču piegādes vērtību Ls 1000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

Preču saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

– lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

– lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

3.2.2. Pakalpojumu sniegšana

100. Apliekamā persona – pakalpojumu sniedzējs – par sniegtajiem pakalpojumiem izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā un uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailē.

101. Apliekamā persona – pakalpojumu saņēmējs – par savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņemtajiem pakalpojumiem saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā. Pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”.

Samaksāto PVN par savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņemtajiem pakalpojumiem uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

102. Pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez PVN (likuma 2.panta ceturtā daļa).

 

17. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) sniedz pakalpojumus saņēmējam B (apliekamai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1000 un PVN Ls 180.

 

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) saņem no pakalpojumu saņēmēja samaksu:

D “Nauda” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

 

Pakalpojumu saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

2) samaksā par saņemtajiem pakalpojumiem:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Nauda” 1180,

3) pēc nodokļa rēķinā norādītā PVN samaksas pārgrāmato samaksāto PVN kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 180.

Samaksāto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

103. Ja par pakalpojumiem saņemtajā nodokļa rēķinā norādītā PVN summa tiek samaksāta daļēji, tad apliekamā persona – pakalpojumu saņēmējs – kā priekšnodokli pārgrāmato PVN summas samaksāto daļu:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”.

PVN summas samaksāto daļu par savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņemtajiem pakalpojumiem uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

104. Lai varētu identificēt, kāda daļa no sniegto pakalpojumu vērtības un PVN summas ir samaksāta, apliekamā persona – pakalpojumu sniedzējs, par sniegtajiem pakalpojumiem saņemot samaksu skaidrā naudā, ar bankas čekiem, ar norēķinu kartēm u.c., ja šī informācija nav ierakstīta kases aparāta čekā vai citā samaksas saņemšanu apliecinošā attaisnojuma dokumentā, papildus noformē attaisnojuma dokumentu (kvīti), kurā norāda samaksātās summas sadalījumu, norādot, kāda daļa pakalpojumu vērtības un kāda daļa PVN samaksāta.

105. Ja apliekamā persona – pakalpojumu saņēmējs – par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās bezskaidras naudas norēķinu veidā, tad uz maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem norāda arī maksājamās summas sadalījumu, norādot, kāda daļa pakalpojumu vērtības un kāda daļa PVN samaksāta.

 

18. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) sniedz pakalpojumus saņēmējam B (apliekamai personai) un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 1000 un PVN Ls 180.

Pakalpojumu saņēmējs B nodokļa rēķinu samaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, pirmajā reizē samaksājot pakalpojumu sniedzējam A daļu no pakalpojuma vērtības Ls 400 un daļu no nodokļa rēķinā norādītās PVN summas Ls 72, otrajā reizē – atlikušo pakalpojuma vērtību Ls 600 un PVN summas daļu Ls 108.

 

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu, iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) saņem no pakalpojumu saņēmēja B pirmo maksājumu:

D “Nauda” 472

K Pircēju un pasūtītāju parādi” 472,

3) saņem no pakalpojumu saņēmēja B otro maksājumu:

D “Nauda” 708

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 708.

 

Pakalpojumu saņēmējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

2) iegrāmato pirmo maksājumu saskaņā ar maksājuma uzdevumu, kurā norādīts, kāda daļa pakalpojumu vērtības un kāda daļa PVN summas samaksāta:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 472

K “Nauda” 472,

3) pēc nodokļa rēķinā norādītās PVN summas daļējās samaksas samaksāto PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 72.

PVN summas samaksāto daļu Ls 72 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

4) iegrāmato otro maksājumu saskaņā ar maksājuma uzdevumu, kurā norādīts, kāda daļa pakalpojumu vērtības un kāda daļa PVN summas samaksāta:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 708

K “Nauda” 708,

5) pēc atlikušās nodokļa rēķinā norādītās PVN summas daļas samaksas samaksāto PVN par saņemtajiem pakalpojumiem pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 108

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 108.

PVN summas samaksāto daļu Ls 108 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

3.2.3. Pašpatēriņš

106. Pašpatēriņa darījumos, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus saņēmējpersonai, ar PVN apliekamā persona – preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – izraksta nodokļa rēķinu un tajā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

107. Pašpatēriņa vērtību uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, par pašpatēriņu aprēķināto PVN – 8.koda ailē.

108. Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa (likuma 2.panta devītā daļa).

 

19. piemērs

Apliekamā persona A, kura sniedz apģērbu ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus, bez atlīdzības iztīra apģērbus saviem darbiniekiem un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda pašpatēriņa vērtību (sniegtā pakalpojuma pašizmaksu) Ls 100 un aprēķināto PVN Ls 18.

 

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) izraksta nodokļa rēķinu par sniegto pakalpojumu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 18

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18.

Pašpatēriņa vērtību (sniegtā pakalpojuma pašizmaksu) Ls 100 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 18 – 8.koda ailē.

 

3.2.4. Preču imports

109. Samaksāto nodokli par iekšzemē ievestajām precēm apliekamā persona – preču importētājs – uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli un uzrāda PVN deklarācijas 22.koda ailē.

110. Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokli un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot PVN (likuma 2.panta astotā daļa).

 

20. piemērs

Par ārzemēs iepirktajām precēm, kuru apliekamā vērtība ir Ls 2000, muitas deklarācijā uzrādīts un samaksāts PVN Ls 360 (Ls 2000 x 18%).

 

Importētājs grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) samaksāto PVN, kas aprēķināts par iekšzemē ievestajām precēm, iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360

K “Nauda” 360.

Samaksāto PVN Ls 360 uzrāda PVN deklarācijas 22.koda ailē.

 

3.2.5. Pakalpojumu saņemšana no ārvalstu personas, kura nav reģistrēta kā ar PVN apliekamā persona

111. Apliekamā persona, kas saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu fiziskas vai juridiskas personas un maksā PVN budžetā kā pakalpojumu saņēmēja saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem, nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

112. Tajā pašā taksācijas periodā PVN summu, kas ar PVN apliekamai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojumu saņēmējai saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem, pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”.

113. Pašas izrakstītajos nodokļa rēķinos aprēķināto PVN uzrāda PVN deklarācijas 9.koda ailē. Tajā pašā taksācijas periodā šo PVN summu kā priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 24.koda ailē.

114. Apliekamā persona, kas saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā PVN budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķinu izraksta septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojumu sniedzēja.

 

21. piemērs

Ārvalstu persona, kas Latvijā nav reģistrēta kā apliekama persona, saskaņā ar noslēgto līgumu iekšzemē sniedz pakalpojumu apliekamai personai A un 30.aprīlī par sniegto pakalpojumu izraksta rēķinu par Ls 3600.

Apliekamai personai A nodokļa rēķins ir jāizraksta septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojuma sniedzēja, t.i., ne vēlāk kā 7.maijā.

 

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) iegrāmato pašas izrakstītajā nodokļa rēķinā taksācijas periodā (maijā) aprēķināto PVN Ls 648 (Ls 3600 x 18%):

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem ” 648

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 648.

Aprēķināto PVN Ls 648 uzrāda maija PVN deklarācijas 9.koda ailē.

2) PVN, kurš taksācijas periodā (maijā) aprēķināts saskaņā ar pašas izrakstīto nodokļa rēķinu, tajā pašā taksācijas periodā (maijā) iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 648

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem ” 648.

Priekšnodokli Ls 648 tajā pašā taksācijas periodā (maijā) uzrāda PVN deklarācijas 24.koda ailē.

115. Apliekamā persona, kas saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā PVN budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī, ja saskaņā ar līgumu no pakalpojuma sniedzēja rēķinu nesaņem.

 

22. piemērs

Apliekamā persona A saskaņā ar noslēgto līgumu par pakalpojuma sniegšanu 30.aprīlī ārvalstu nodokļu maksātājam pārskaitījusi avansu Ls 3600.

Šajā gadījumā nodokļa rēķinu izraksta maksāšanas brīdī, t.i., 30.aprīlī, un aprēķināto PVN Ls 648 (3600 x 18%) uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 9.koda ailē, kā arī tajā pašā taksācijas periodā (aprīlī) šo summu uzrāda PVN deklarācijas 24.koda ailē.

 

3.2.6. Pamatlīdzekļu ievešana ražošanas tehnoloģiskajam procesam

116. Muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam apliekamā persona taksācijas periodā, kurā tā ir ievedusi pamatlīdzekļus Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.149 noteiktajā kārtībā, uzskaita kā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

117. Tajā pašā taksācijas periodā muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN summu, kas apliekamai personai taksācijas periodā jāmaksā par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam, apliekamā persona pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”.

118. Muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailes kopējā summā un arī atsevišķi aiz šķērssvītras. Tajā pašā taksācijas periodā šo PVN summu kā priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 22.koda ailes kopējā summā un arī atsevišķi aiz šķērssvītras.

 

23. piemērs

Apliekamā persona A ražošanas tehnoloģiskajam procesam ieved pamatlīdzekļus, kuru apliekamā vērtība ir Ls 2000 un par kuriem muitas deklarācijā aprēķināts PVN Ls 360.

 

Apliekamā persona A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) iegrāmato muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN kā aprēķināto PVN:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 360

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360.

Aprēķināto PVN Ls 360 uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailes kopējā summā un arī atsevišķi aiz šķērssvītras.

2) tajā pašā taksācijas periodā PVN, kurš taksācijas periodā aprēķināts par ražošanas tehnoloģiskajam procesam ievestajiem pamatlīdzekļiem, iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 360.

Priekšnodokli Ls 360 tajā pašā taksācijas periodā uzrāda PVN deklarācijas 22.koda ailes kopējā summā un arī atsevišķi aiz šķērssvītras.

 

3.2.7. Priekšnodokļa atskaitīšana gadījumā, ja apliekama persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus

119. Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem un ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, tad no budžetā maksājamās PVN summas priekšnodoklis par apliekamo darījumu veikšanai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atskaitāms, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju (likuma 10.panta devītā daļa).

120. Ja nav nodrošināta atsevišķa apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai iegādāto preču un saņemto pakalpojumu uzskaite, tad atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

121. Apliekamo un neapliekamo darījumu atsevišķās vai daļējas uzskaites metodes izstrādāšana un apstiprināšana ir apliekamās personas kompetencē.

122. Par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem neatskaitāmā priekšnodokļa summu iekļauj iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu pašizmaksā un grāmatvedībā uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

123. Ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti:

123.1. tikai neapliekamo darījumu veikšanai, tad par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem neatskaitāmo priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 26.koda ailē;

123.2. tikai apliekamo darījumu veikšanai, tad par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atskaitāmo priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 28.koda ailē.

124. Ja ir daļēji vai vispār nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, tad par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem neatskaitāmo priekšnodokli uzrāda PVN deklarācijas 27.koda ailē.

 

24. piemērs

Apliekamā persona A ir nodrošinājusi šādu gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai izmantojamo preču un pakalpojumu daļēju atsevišķu uzskaiti:

– atsevišķi uzskaita apliekamo darījumu veikšanai iegādātās preces;

– atsevišķi uzskaita neapliekamo darījumu veikšanai iegādātās preces un saņemtos transportēšanas pakalpojumus;

– atsevišķi netiek uzskaitīti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai saņemtie telpu nomas pakalpojumi, komunālie pakalpojumi (ūdens piegāde, kanalizācija, apkure) un elektrība.

Taksācijas periodā apliekamā persona A veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus:

1) veikti apliekami darījumi Ls 23000 vērtībā, PVN Ls 4140, kopā Ls 27140:

D “Nauda” 27140

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 23000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 4140,

2) veikti neapliekami darījumi Ls 500 vērtībā:

D “Nauda” 500

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumus” 500,

3) iegādātas preces apliekamo darījumu veikšanai Ls 17000 vērtībā, PVN Ls 3060, kopā Ls 20060:

– lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 17000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 3060

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 20060,

– lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 17000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 3060

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 20060,

4) iegādājas preces neapliekamo darījumu veikšanai – Ls 400 vērtībā:

– lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi” 400

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 400,

– lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 400

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 400,

5) saņemti nodokļa rēķini par ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri un elektrību Ls 900 vērtībā, PVN Ls 162, kopā Ls 1062:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 900

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 162

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1062,

6) samaksā par telpu nomu par iepriekšējo taksācijas periodu Ls 100, PVN Ls 18, kopā Ls 118:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118

K “Nauda” 118,

Vienlaikus pēc nodokļa rēķinā norādītā PVN samaksas pārgrāmato samaksāto PVN kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 18,

7) samaksā par neapliekamo darījumu veikšanai iepriekšējā taksācijas periodā saņemtajiem transportēšanas pakalpojumiem Ls 50, PVN Ls 9, kopā Ls 59:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 59

K “Nauda” 59,

Par neapliekamiem darījumiem izmantotajiem transportēšanas pakalpojumiem neatskaitāmā priekšnodokļa summu iekļauj saņemto pakalpojumu pašizmaksā:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 9

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem” 9,

8) aprēķināto neatskaitāmo priekšnodokli Ls 3,60 [(3249 – 9 – 3060) x 2 : 100] par apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai saņemtajiem pakalpojumiem iekļauj saņemto preču un pakalpojumu pašizmaksā:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 3,60

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 3,60.

 

Apliekamā persona A PVN deklarācijā minētos darījumus uzrāda šādi (Ls):

Apliekamo darījumu vērtību Ls 23000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, neapliekamo darījumu vērtību Ls 500 – 4.koda ailē. Kopējo darījumu vērtību Ls 23500 (Ls 23000 + Ls 500) uzrāda PVN deklarācijas 1.koda ailē. Aprēķināto PVN Ls 4140 (Ls 23000 x 0,18%) uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailē.

Apliekamo darījumu vērtības īpatsvaru kopējā darījumu vērtībā nosaka, apliekamo darījumu vērtību Ls 23000 dalot ar kopējo darījumu vērtību Ls 23500 un reizinot ar 100%, t.i., Ls 23000 : Ls 23500 x 100% = 98%.

Šo proporciju 98% uzrāda PVN deklarācijas 7.koda ailē.

PVN deklarācijas 23.koda ailē uzrāda priekšnodokli Ls 3249 (Ls 3060 + Ls 9+ Ls 162 + Ls 18), t.i.:

– par apliekamo darījumu veikšanai iegādātajām precēm saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 3060 (Ls 17000 x 0,18);

– par neapliekamo darījumu veikšanai saņemtajiem transportēšanas pakalpojumiem samaksāto PVN Ls 9 (Ls 50 x 0,18);

– par gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai saņemto komunālo pakalpojumu un elektrību saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 162 (Ls 900 x 0,18%), kā arī par saņemtajiem telpu nomas pakalpojumiem samaksāto PVN Ls 18 (Ls 100 x 0,18%).

Priekšnodokļa kopsummu Ls 3249 uzrāda PVN deklarācijas 21.koda ailē.

Tā kā ir nodrošināta neapliekamo darījumu veikšanai saņemto transportēšanas pakalpojumu atsevišķa uzskaite, tad par šiem pakalpojumiem samaksāto PVN Ls 9 (Ls 50 x 0,18%) uzrāda PVN deklarācijas 26.koda ailē kā neatskaitāmo priekšnodokli.

Tā kā ir nodrošināta apliekamo darījumu veikšanai iegādāto preču atsevišķa uzskaite, tad par šīm precēm saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN Ls 3060 (Ls 17000 x 0,18) uzrāda PVN deklarācijas 28.koda ailē kā atskaitāmo priekšnodokli.

Tā kā apliekamā persona A ir nodrošinājusi daļēju atsevišķu uzskaiti, tad PVN deklarācijas 27.koda ailē uzrādāmo neatskaitāmo priekšnodokli par telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem (ūdens piegāde, kanalizācija, apkure) un elektrību, kurus izmanto gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai un kuriem nav nodrošināta atsevišķa uzskaite, nosaka šādi.

Pirms neatskaitāmā priekšnodokļa summas noteikšanas aprēķina neapliekamo darījumu īpatsvaru (procentos) kopējā darījumu vērtībā:

100% – 98% = 2%.

Neatskaitāmā priekšnodokļa summu, kuru uzrāda PVN deklarācijas 27.koda ailē, nosaka:

(Ls 3249 – Ls 9 – Ls 3060) x 2 : 100 = Ls 3,60, kur

– Ls 3249 – priekšnodokļa kopsumma (21.koda aile);

– Ls 9 – neatskaitāmais priekšnodoklis (26.koda aile);

– Ls 3060 – atskaitāmais priekšnodoklis (28.koda aile).

PVN deklarācijas aizpildīšanas paraugs ir sniegts 5.pielikumā.

 

3.2.8. Nodokļa iemaksāšana valsts budžetā

 

125. Ja taksācijas perioda beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpība) ir kredītā, tad PVN ir maksājams valsts budžetā par attiecīgo taksācijas periodu. PVN samaksu grāmatvedībā uzrāda:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Nauda”.

126. PVN summu, par kuru taksācijas periodā samaksai budžetā aprēķinātā PVN summa (S) ir lielāka nekā atskaitāmā priekšnodokļa summa (P), uzrāda PVN deklarācijas 15.koda ailē.

 

25. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) taksācijas periodā no ražošanas uzņēmuma B (apliekamās personas) saņem ražošanas vajadzībām izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto izejvielu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Tajā paša taksācijas periodā preču piegādātājs A piegādā pircējam C no šīm izejvielām saražotās preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 800, PVN Ls 144, kopā Ls 944.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā lieto krājumu nepārtrauktās uzskaites metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu) no ražošanas uzņēmuma B un nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli” 500

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 590.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 90 uzrāda PVN deklarācijas 21. un 23.koda ailē.

2) izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu) un piegādā saražotās preces pircējam C:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 944

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 800

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 144.

Preču piegādes vērtību Ls 800 uzrāda PVN deklarācijas 1. un 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 144 – 8.koda ailē.

3) atbilstoši VID iesniegtajai taksācijas perioda PVN deklarācijai samaksā valsts budžetā aprēķināto PVN summu Ls 54 (Ls 144 – Ls 90):

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 54

K “Nauda” 54.

Taksācijas periodā aprēķinātais PVN Ls 144 (S) ir lielāks nekā atskaitāmais priekšnodoklis Ls 90 (P) un PVN summu Ls 54 (Ls 144 – Ls 90), kas maksājama budžetā, uzrāda PVN deklarācijas 15.koda ailē.

127. Ja taksācijas perioda beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpība) ir debetā, tad nodokļa starpību attiecina uz pēctaksācijas periodu.

128. PVN summu, par kuru atskaitāmā priekšnodokļa summa (P) ir lielāka nekā aprēķinātā PVN summa (S), uzrāda PVN deklarācijas 14.koda ailē.

 

26. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) taksācijas periodā no ražošanas uzņēmuma B (apliekamas personas) saņem ražošanas vajadzībām izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto izejvielu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Tajā pašā taksācijas periodā preču piegādātājs A eksportē no šīm izejvielām saražotās preces un izraksta nodokļa rēķinu (invoice), kurā uzrāda eksportēto preču vērtību Ls 600, PVN likme 0 %.

Preču piegādātājs A grāmatvedībā lieto krājumu nepārtrauktās uzskaites metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu) no ražošanas uzņēmuma B un nodokļa rēķinā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli.:

D “Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli” 500

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 590.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 90 uzrāda PVN deklarācijas 21. un 23.koda ailē.

2) izraksta nodokļa rēķinu (invoice) un eksportē saražotās preces:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 600

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 600.

Eksportam piegādāto preču vērtību Ls 600 uzrāda PVN deklarācijas 1. un 3.koda ailē.

Taksācijas periodā atskaitāmais priekšnodoklis Ls 90 (P) ir lielāks nekā aprēķinātais PVN Ls 0 (S) un priekšnodokļa summu Ls 90, kas atmaksājama no budžeta vai attiecināma uz nākamō taksācijas periodu, uzrāda PVN deklarācijas 14.koda ailē.

 

3.2.9. PVN pārmaksas novirzīšana citu nodokļu nomaksai vai atmaksāšana no budžeta

129. Par veiktajiem apliekamajiem darījumiem samaksai budžetā aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpību pēc nodokļa maksātāja pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas VID (gadījumā, ja VID ir pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību) var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai (izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem) vai saņemt no budžeta.

130. Novirzot pārmaksāto PVN citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai vai saņemot to no budžeta, PVN pārmaksu grāmatvedībā uzrāda:

D “Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi”

vai “Nauda”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

 

27. piemērs

Apliekamā persona A kopā ar darījumus apliecinošiem dokumentiem iesniedz VID pieprasījumu taksācijas periodā (maijā) pārmaksāto PVN (aprēķinātā PVN un atskaitāmā priekšnodokļa starpību) Ls 1000 novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšanai.

Saskaņā ar VID pieņemto lēmumu par pieprasījuma pamatotību PVN pārmaksas summu Ls 1000 novirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšanai.

 

Apliekamā persona A pārmaksāto PVN summu pārgrāmato kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda samazinājumu:

D “Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 1000.

131. Ja taksācijas gada beigās konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” atlikums (saldo) ir debetā, tad PVN summu pārgrāmato kā PVN pārmaksu un grāmatvedībā uzrāda:

D “Pārmaksātais pievienotās vērtības nodoklis”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

 

3.3. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība avansa maksājumiem

132. Ja atlīdzība par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) ir saņemta pirms preču nosūtīšanas (pakalpojumu sniegšanas), preču piegāde (pakalpojumu sniegšana) ir notikusi.

133. Saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķinātais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

134. Avansa saņēmējs – preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita:

D “Nauda”

K “No pircējiem saņemtie avansi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

Saņemtā avansa vērtību uzrāda taksācijas perioda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN – 8.koda ailē.

135. Avansa maksātājs – preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) – par avansa maksājumu saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Nauda”.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

28. piemērs

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pircējam nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu pārskaita preču piegādātājam A avansu Ls 1180.

 

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) izraksta nodokļa rēķinu, saņem avansu un iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

3.3.1. Avansa izlietojuma uzskaite preču piegādes darījumos, ja preces piegādātas un nodokļa rēķins uzrakstīts par to pašu summu, kāda bija samaksāta avansā

136. Piegādājot preces, kuras bija samaksātas avansā, avansa saņēmējs – preču piegādātājs – izrakstītajā nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) aprēķināto PVN uzskaita:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi”

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

Vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

137. Ja preces piegādātas un nodokļa rēķins (preču pavadzīme–rēķins) izrakstīts par to pašu summu, kāda bija saņemta avansā, avansa saņēmējs – preču piegādātājs – piegādāto preču vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli PVN deklarācijā neuzrāda.

138. Saņemot preces, kuras bija samaksātas avansā, avansa maksātājs – preču pircējs – saņemtajā nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) norādīto PVN uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” vai “Krājumi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”.

Vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi par precēm”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

139. Ja preces iegādātas un nodokļa rēķins (preču pavadzīme–rēķins) saņemts par to pašu summu, kāda bija samaksāta avansā, avansa maksātājs – preču pircējs – saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokli PVN deklarācijā neuzrāda.

 

29. piemērs

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pircējam B nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 22.martā pārskaita preču piegādātājam A avansu Ls 1180.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) 5.aprīlī piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1000,

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1000 uzrāda marta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) aprīlī nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

Tā kā preces piegādātas un nodokļa rēķins izrakstīts par to pašu summu Ls 1180, kāda bija samaksāta avansā, piegādāto preču vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli aprīļa PVN deklarācijā neuzrāda.

 

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda marta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) aprīlī saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180.

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Avansa maksājumi par precēm” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Tā kā preces iegādātas un nodokļa rēķins saņemts par to pašu summu Ls 1180, kāda bija samaksāta avansā, saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokli aprīļa PVN deklarācijā neuzrāda.

 

3.3.2. Avansa izlietojuma uzskaite pakalpojumu sniegšanas darījumos, ja pakalpojumi sniegti un nodokļa rēķins uzrakstīts par to pašu summu, kāda bija samaksāta avansā

140. Sniedzot pakalpojumus, kuras bija samaksātas avansā, avansa saņēmējs – pakalpojumu sniedzējs – izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi”

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

Vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

141. Ja pakalpojumi sniegti un nodokļa rēķins izrakstīts par to pašu summu, kāda bija samaksāta avansā, avansa saņēmējs – pakalpojumu sniedzējs – sniegto pakalpojumu vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli PVN deklarācijā neuzrāda.

142. Saņemot pakalpojumus, kuras bija samaksātas avansā, avansa maksātājs – pakalpojumu saņēmējs – saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

D “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem”

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”.

Vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi par precēm”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

 

30. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pakalpojumu saņēmējam B nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 22.martā pārskaita pakalpojumu sniedzējam A avansu Ls 1180.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) 5.aprīlī sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

 

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1000 uzrāda marta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) aprīlī sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

Tā kā pakalpojumi sniegti un nodokļa rēķins izrakstīts par to pašu summu Ls 1180, kāda bija samaksāta avansā, sniegto pakalpojumu vērtību un izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto nodokli aprīļa PVN deklarācijā neuzrāda.

 

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda marta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) aprīlī saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180.

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Avansa maksājumi par precēm” 1000

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 180.

 

3.3.3. PVN uzskaite daļēja avansa samaksas gadījumos

143. Ja preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) par preču piegādi (pakalpojumu sniegšanu) saņem daļējo samaksu avansā, tad, piegādājot preces (sniedzot pakalpojumus), tas izraksta nodokļa rēķinu par pilnu piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

Vienlaikus preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – avansa saņēmējs – uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

144. Ja preces piegādātas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins (preču pavadzīme–rēķins) ir izrakstīts par lielāku summu, nekā saņemts avanss, avansa saņēmējs – preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – PVN deklarācijas 2.koda ailē uzrāda starpību starp piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un saņemtā avansa summu bez PVN, 8.koda ailē – starpību starp nodokļa rēķinā, kas izrakstīts par piegādātajām precēm (sniegtajiem pakalpojumiem), aprēķināto PVN un iepriekš par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto un PVN deklarācijā uzrādīto nodokli.

145. Avansa maksātājs – preču pircējs – par pilnu iegādāto preču vērtību saņemtajā nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

Vienlaikus avansa maksātājs uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi par precēm”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

146. Ja preces iegādātas un nodokļa rēķins (preču pavadzīme–rēķins) ir saņemts par lielāku summu, nekā bija samaksāts avanss, avansa maksātājs – preču pircējs – PVN deklarācijas 23.koda ailē uzrāda starpību starp nodokļa rēķinā, kas saņemts par iegādātajām precēm, norādīto PVN un iepriekš par avansa maksājumu saņemtajā nodokļa rēķinā un PVN deklarācijā uzrādīto nodokli.

147. Avansa maksātājs – pakalpojumu saņēmējs – par pilnu saņemto pakalpojumu vērtību saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā.

Vienlaikus avansa maksātājs uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Avansa maksājumi par precēm”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

148. Avansa maksātājs (pakalpojumu saņēmējs) atlikušo samaksāto PVN daļu par saņemtajiem pakalpojumiem pārgrāmato konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

149. Ja pakalpojumi un nodokļa rēķins ir saņemts par lielāku summu, nekā bija samaksāts avanss, avansa maksātājs – pakalpojumu saņēmējs – PVN deklarācijas 23.koda ailē uzrāda starpību starp nodokļa rēķinā, kas saņemts par saņemtajiem pakalpojumiem, norādīto un samaksāto PVN un iepriekš par avansa maksājumu saņemtajā nodokļa rēķinā un PVN deklarācijā uzrādīto nodokli.

 

31. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu jūnijā izraksta pakalpojumu saņēmējam B nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu jūnijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A avansu Ls 590.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) jūlijā sniedz pakalpojumus Ls 700 vērtībā un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) jūlijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A atlikušo summu Ls 236 (Ls 826 – Ls 590).

 

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 590

K “No pircējiem saņemtie avansi” 500

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90.

Saņemtā avansa vērtību Ls 500 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 90 – 8.koda ailē.

2) jūlijā sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 826

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 700

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 126.

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 500

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 590.

Starpību starp sniegto pakalpojumu vērtību Ls 700 un saņemtā avansa summu bez PVN Ls 500, t.i., Ls 200 (Ls 700 – Ls 500), uzrāda jūlija PVN deklarācijas 2.koda ailē. Starpību starp nodokļa rēķinā, kas izrakstīts par sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķināto PVN Ls 126 un iepriekš par avansa maksājumu izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto un jūnija PVN deklarācijā uzrādīto nodokli Ls 90, t.i., PVN Ls 36 (Ls 126 – Ls 90) uzrāda jūlija PVN deklarācijas 8.koda ailē.

4) jūlijā saņem atlikušo samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem:

D “Nauda” 236

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 236.

 

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 500

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Nauda” 590.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 90 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) jūlijā saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 700

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 126

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 826.

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 590

K “Avansa maksājumi par precēm” 500

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 90.

4) jūlijā samaksā atlikušo summu par saņemtajiem pakalpojumiem:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 236

K “Nauda” 236.

5) vienlaikus samaksāto PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 36

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 36.

Atlikušo samaksāto PVN daļu Ls 36 (Ls 126 – Ls 90), uzrāda jūlija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

3.3.4. PVN koriģēšana avansa atmaksas gadījumos

150. Ja avansa maksātājs – preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) – pieprasa atmaksāt par nesaņemtajām precēm (pakalpojumiem) samaksātā avansa summu vai tās daļu, par kuru tas ir saņēmis nodokļa rēķinu un iegrāmatojis PVN, tad avansa saņēmējs – preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – PVN koriģēšanai noformē nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda nodokļa rēķinam noteiktos rekvizītus.

151. Avansa saņēmējs – preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) – izrakstītajā nodokļa kredītrēķinā aprēķināto atmaksājamo PVN summu uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā, koriģējot iepriekš iegrāmatoto par saņemto avansu aprēķināto PVN. Iepriekš uzskaitītā aprēķinātā PVN samazinājumu uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

152. Avansa maksātājs – preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) – saņemtajā nodokļa kredītrēķinā norādīto PVN summu uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā, koriģējot kā priekšnodokli iepriekš iegrāmatoto par avansu samaksāto PVN. Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailē.

 

32. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta pakalpojumu saņēmējam B nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda pakalpojumu vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 29.jūnijā samaksā pakalpojumu sniedzējam A avansu Ls 1180.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) jūlijā pieprasa pakalpojumu sniedzējam A atmaksāt avansu.

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) 25.jūlijā izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda atmaksājamā avansa summu Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

 

Pakalpojumu sniedzējs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā saņem avansu un iegrāmato izrakstītajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1000 uzrāda jūnijā PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) jūlijā saņem pieprasījumu atmaksāt avansu, izraksta nodokļa kredītrēķinu, atmaksā saņemto avansu un koriģē iepriekšējā taksācijas periodā (jūnijā) uzskaitīto aprēķināto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Iepriekš iegrāmatotā aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

Pakalpojumu saņēmējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūnijā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) jūlijā pieprasa pakalpojumu sniedzējam A atmaksāt avansu, saņem nodokļa kredītrēķinu, atmaksāto avansu un koriģē PVN, kas iepriekšējā taksācijas periodā tika uzskaitīts kā priekšnodoklis:

D “Nauda” 1180

K “Avansa maksājumi par precēm” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 8.koda ailē.

 

33. piemērs

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) saskaņā ar noslēgto līgumu izraksta preču pircējam B nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) saskaņā ar noslēgto līgumu un nodokļa rēķinu par avansa maksājumu 30.augustā samaksā preču piegādātājam A avansu Ls 1180.

Preču piegādātājs A 15.septembrī piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 600, PVN Ls 108, kopā Ls 708.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) oktobrī pieprasa preču piegādātājam A atmaksāt avansa daļu Ls 472 par nesaņemtajām precēm.

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) 20.oktobrī izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda atmaksājamā avansa summu Ls 400, PVN Ls 72, kopā Ls 472.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A (avansa saņēmējs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā saņem avansu un iegrāmato izrakstītājā nodokļa rēķinā par avansa maksājumu aprēķināto PVN:

D “Nauda” 1180

K “No pircējiem saņemtie avansi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180.

Saņemtā avansa vērtību Ls 1000 uzrāda augusta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) septembrī nosūta preces Ls 600 vērtībā un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 708

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 600

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 108.

3) vienlaikus uzskaita saņemtā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 600

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 108

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 708.

Tā kā preces piegādātas un nodokļa rēķins izrakstīts par mazāku summu, nekā bija saņemts avanss, preču piegādes vērtību un aprēķināto PVN septembra PVN deklarācijā neuzrāda.

4) oktobrī saņem pieprasījumu atmaksāt avansu, izraksta nodokļa kredītrēķinu, atmaksā avansu un koriģē iepriekšējā taksācijas periodā (augustā) uzskaitīto aprēķināto PVN:

D “No pircējiem saņemtie avansi” 400

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72

K “Nauda” 472.

Iepriekš iegrāmatotā aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 72 uzrāda oktobra PVN deklarācijas 23.koda ailē.

Preču pircējs B (avansa maksātājs) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā pārskaita avansu un saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Avansa maksājumi par precēm” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Nauda” 1180.

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto un samaksāto PVN Ls 180 uzrāda augusta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) septembrī saņem preces Ls 600 vērtībā un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 600

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 108

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 708.

3) vienlaikus uzskaita samaksātā avansa izlietojumu un pārgrāmato iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 708

K “Avansa maksājumi par precēm” 600

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 108.

Tā kā preces iegādātas un nodokļa rēķins saņemts par mazāku summu, nekā bija samaksāts avanss, nodokļa rēķinā norādīto PVN septembra PVN deklarācijā neuzrāda.

4) oktobrī pieprasa preču piegādātājam A atmaksāt avansu, saņem nodokļa kredītrēķinu, atmaksāto avansu un koriģē PVN, kas iepriekš uzskaitīts kā priekšnodoklis:

D “Nauda” 472

K “Avansa maksājumi par precēm” 400

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72.

Iepriekš atskaitītā priekšnodokļa samazinājumu Ls 72 uzrāda oktobra PVN deklarācijas 8.koda ailē.

 

3.4. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība, saņemot pircēja prasījumu, anulējot pirkumu, samazinot pirkuma cenu un nosūtot atpakaļ preces

153. Gadījumos, kad ir notikusi preču piegāde un preču pircējs, pārbaudot nopirktās preces, atklāj preču neatbilstību preču piegādes dokumentos norādītajai kvalitātei, precēm ir defekti vai piegādes laikā radušies bojājumi u.tml., darījuma partneri rīkojas atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem – pircējs piesaka prasījumu par preces trūkumiem, ja tajā minētais apstiprinās, nosūta atpakaļ preces piegādātājam, anulē pirkumu, vienojas par cenas samazinājumu u.c.

154. Ja pircējs (apliekama persona) preces saskaņā ar pieteikto prasījumu vai līgumu nosūta atpakaļ vai apmaina pret kvalitatīvām, tas PVN koriģēšanai un preču atpakaļ nosūtīšanai noformē pavadzīmi–rēķinu, kurā norāda nodokļa rēķinam noteiktos rekvizītus, kā arī (ailē “speciālās atzīmes”) ieraksta darījuma raksturu – preču atpakaļ nosūtīšana un citu nepieciešamo informāciju.

155. Ja pircējs (neapliekama persona) preces saskaņā ar pieteikto prasījumu vai līgumu nosūta atpakaļ vai apmaina pret kvalitatīvām, tas par atpakaļ nosūtītajām precēm izrakstītajā preču pavadzīmē–rēķinā PVN neuzrāda.

156. Ja piegādātājs anulē pirkumu vai samazina pārdoto preču cenu un preces netiek nosūtītas atpakaļ, kā arī gadījumos, ja preču pircējs (atpakaļ nosūtītājs) ir ar PVN neapliekama persona, PVN koriģēšanai preču piegādātājs noformē un nosūta pircējam nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda nodokļa rēķinam noteiktos rekvizītus, kā arī – pircējam atmaksājamo vai pircēja parādu samazinošo summu un citu nepieciešamo informāciju.

157. Preču piegādātājs (apliekama persona) par izrakstītajā nodokļa kredītrēķinā vai par atpakaļ saņemtajām precēm saņemtajā pavadzīmē–rēķinā norādīto summu koriģē debitoru parādu, samazina iepriekš iegrāmatotos ieņēmumus no preču pārdošanas un aprēķināto PVN summu. Ieņēmumu samazinājumu iegrāmato kontrpasīvā kontā “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības”.

158. Preču piegādātājs PVN koriģēšanu sakarā ar pircēju pieteikto prasījumu vai par atpakaļ saņemtajām precēm uzskaita:

D “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības”

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pircēju un pasūtītāju parādi”.

159. Iepriekš aprēķinātā PVN samazinājumu preču piegādātājs uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

160. Preču pircējs (apliekama persona) par saņemtajā nodokļa kredītrēķinā vai par atpakaļ nosūtītajām precēm noformētajā pavadzīmē–rēķinā norādīto summu koriģē kreditoru parādu un attiecīgo krājumu vai izdevumu kontu, kā arī PVN summu, kas iepriekš tika atskaitīta kā priekšnodoklis.

161. Preču pircējs PVN koriģēšanu sakarā ar pieteikto prasījumu vai par atpakaļ nosūtītajām precēm uzskaita:

161.1. lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Krājumi”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”;

161.2. lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem”

K “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

162. PVN, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, preču pircējs uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailē.

163. Preču pircējs (neapliekama persona), par saņemtajā nodokļa kredītrēķinā vai par atpakaļ nosūtītajām precēm noformētajā pavadzīmē–rēķinā norādīto summu koriģē kreditoru parādu un attiecīgo krājumu vai izdevumu kontu.

 

34. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu piegādā pircējam B (apliekamai personai) preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 3000, PVN Ls 540, kopā Ls 3540.

Pārbaudot saņemtās preces, pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem piesaka prasījumu, izraksta atbilstoši nodokļa rēķinam noteiktajām prasībām preču pavadzīmi–rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 50, PVN Ls 9, kopā Ls 59, ailē “speciālas atzīmes” ieraksta darījuma raksturu – preču atpakaļ nosūtīšana, un nosūta preces atpakaļ piegādātājam A.

Pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 3540

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 3000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 540,

Preču piegādes vērtību Ls 3000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 540 – 8.koda ailē.

2) saskaņā ar apstiprināto pircēja pieteikto prasījumu un saņemto preču pavadzīmi–rēķinu par atpakaļ saņemtajām nekvalitatīvajām precēm koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības” 50

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 9

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 59,

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 9 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 3481

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 3481.

 

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Krājumi” 3000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 540

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 3540,

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 540 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) nosūta preču piegādātājam prasījumu par nekvalitatīvajām precēm un, izrakstot preču pavadzīmi–rēķinu, nosūta atpakaļ nekvalitatīvās preces:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 59

K “Krājumi” 50

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 9,

PVN Ls 9, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda PVN deklarācijas 8.koda ailē.

3) samaksā par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 3481

K “Nauda” 3481.

 

35. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu jūlijā piegādā pircējam B (apliekamai personai) preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Pārbaudot saņemtās preces, pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem augustā piesaka prasījumu, vienojas par cenas samazinājumu un samazina preču vērtību.

Par samazināto preču vērtību piegādātājs A augustā izraksta pircējam B nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda šo preču samazinājuma vērtību Ls 100, PVN Ls 18, kopā Ls 118.

Pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180,

Preču piegādes vērtību Ls 1000 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) pamatojoties uz pircēja pieteikto prasījumu, augustā nosūta pircējam B nodokļa kredītrēķinu par preču vērtības samazinājumu un koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības” 100

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 18 uzrāda augusta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 1062

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1062.

 

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) augustā piesaka prasījumu un saņem no preču piegādātāja A nodokļa kredītrēķinu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118

K “Saimnieciskās darbības izmaksas” 100

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18,

PVN Ls 18, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda augusta PVN deklarācijas 8.koda ailē.

3) samaksā par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1062

K “Nauda” 1062.

 

36. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) saskaņā ar noslēgto līgumu jūlijā piegādā pircējam B (neapliekamai personai) preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 2000, PVN Ls 360, kopā Ls 2360.

Augustā pircējs B konstatē, ka daļa preču neatbilst kvalitātei un saskaņā ar līguma nosacījumiem piesaka prasījumu, izraksta preču pavadzīmi–rēķinu, kurā uzrāda preču vērtību Ls 236, PVN neuzrāda, ailē “speciālas atzīmes” ieraksta darījuma raksturu – preču atpakaļ nosūtīšana, un nosūta preces atpakaļ piegādātājam A.

Par atdotajām atpakaļ precēm piegādātājs A augustā izraksta pircējam B nodokļa kredītrēķinu, kurā uzrāda šo preču vērtību Ls 200, PVN Ls 36, kopā Ls 236.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2360

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 2000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360,

Preču piegādes vērtību Ls 2000 uzrāda jūlija PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 360 – 8.koda ailē.

2) pamatojoties uz pircēja pieteikto prasījumu, augustā nosūta pircējam B nodokļa kredītrēķinu par preču atpakaļ nosūtīšanu un koriģē debitoru parādu, aprēķināto PVN summu un uzskaita ieņēmumu samazinājumu:

D “Ieņēmumus samazinošas pircēju prasības” 200

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 36

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 236,

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 36 uzrāda augusta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) saņem samaksu par precēm:

D “Nauda” 2124

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2124

 

Preču pircējs B (neapliekamā persona) grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) jūlijā saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 2360

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 2360,

2) augustā piesaka prasījumu preču piegādātājam par nekvalitatīvajām precēm un, izrakstot preču pavadzīmi–rēķinu, nosūta atpakaļ nekvalitatīvās preces:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 236

K “Saimnieciskās darbības izmaksas” 236,

3) samaksā piegādātājam par precēm:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 2124

K “Nauda” 2124.

 

3.5. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība maiņas darījumos

164. Preču vai pakalpojumu maiņas (bartera) darījumu veic saskaņā ar savstarpēji noslēgto rakstisko līgumu (likuma 1.panta 14.punkts).

165. Maiņas darījumā abas darījuma puses ir gan preču piegādātāji (pakalpojumu sniedzēji), gan preču (pakalpojumu) saņēmēji. Darījuma samaksa notiek, apmainot vienu preci (pakalpojumu) pret otru.

166. Par maiņas darījumu uzskata arī tādu preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumu, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgto rakstisko līgumu, kurā paredzēta daļēja samaksa naudā.

167. Maiņas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī (likuma 2.panta desmitā daļa).

168. Katru maiņas darījumu uzskaita atsevišķi, nesedzot ar citiem darījumiem. Norēķinus ar preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem) un preču (pakalpojumu) saņēmējiem par maiņas darījumu uzskaita atsevišķi no pārējiem norēķiniem.

169. Par preču piegādi (sniegto pakalpojumu) maiņas darījumā izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

Preču piegādes (sniegto pakalpojumu) vērtību uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN – 8.koda ailē.

170. Par preču iegādi maiņas darījumā saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

Par preču iegādi saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

37. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar preču (izejvielu) piegādātāju B (apliekamā persona) par preču piegādi maiņas darījumā. Maiņas darījumā piegādāto preču vērtība Ls 500.

Preču piegādātājs A piegādā preču (izejvielu) piegādātājam B preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Preču (izejvielu) piegādātājs B piegādā preču piegādātājam A izejvielas un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto izejvielu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590. Preču piegādātājs A un preču (izejvielu) piegādātājs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 590

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 500

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90,

Preču piegādes vērtību Ls 500 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 90 – 8.koda ailē.

2) saņem izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Krājumi” 500

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 590,

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 90 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) savstarpēji dzēš maiņas darījumā izveidojošos kreditoru un debitoru parādus:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 590

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 590.

 

Preču (izejvielu) piegādātājs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda analogi preču piegādātāja A grāmatojumiem.

171. Par maiņas darījumā saņemto pakalpojumu saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā.

172. Pēc maiņas darījumā izveidojošos kreditoru un debitoru parādu savstarpējās dzēšanas PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

Pēc kreditoru un debitoru parādu savstarpējās dzēšanas saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

173. Par maiņas darījumu uzskata arī tādu preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumu, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgto rakstisko līgumu, kurā paredzēta daļēja samaksa naudā.

 

38. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekamā persona) ir noslēdzis līgumu ar pakalpojumu sniedzēju B (apliekamā persona) par pakalpojumu sniegšanu maiņas darījumā. Līgumā ir paredzēta daļēja samaksa naudā.

Pakalpojumu sniedzējs A sniedz pakalpojumus pakalpojumu saņēmējam B un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 400, PVN Ls 72, kopā Ls 472.

Pakalpojumu sniedzējs B sniedz pakalpojumus pakalpojumu saņēmējam A un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Pakalpojumu sniedzējs A par saņemto pakalpojumu veic daļēju samaksu naudā.

 

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 472

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi ” 400

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72,

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 400 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 72 – 8.koda ailē.

2) saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 500

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 90

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 590,

3) savstarpēji dzēš maiņas darījumā izveidojošos debitoru parādu un kreditoru parāda daļu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 472

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 472,

4) vienlaikus pārgrāmato PVN par dzēsto kreditoru parāda daļu kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 72,

Pēc kreditoru un debitoru parāda daļas savstarpējās dzēšanas PVN Ls 72 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

5) samaksā atlikušo kreditoru parāda daļu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 118

K “Nauda” 118,

6) vienlaikus pārgrāmato samaksāto PVN kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 18.

Pēc kreditoru parāda atlikušās daļas samaksas PVN Ls 18 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

Pakalpojumu sniedzējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 400

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 72

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 472,

2) sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļu rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 590

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi ” 500

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90,

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 500 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 90 – 8.koda ailē.

3) savstarpēji dzēš maiņas darījumā izveidojošos kreditoru parādu un debitoru parāda daļu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 472

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 472,

4) vienlaikus pārgrāmato PVN par dzēsto kreditoru parādu kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 72

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 72,

Pēc kreditoru un debitoru parāda daļas savstarpējās dzēšanas PVN Ls 72 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

5) saņem debitoru parāda atlikušo daļu:

D “Nauda” 118

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 118.

174. Ja maiņas darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, tad par taksācijas periodā veikto preču piegādi (sniegto pakalpojumu) izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

175. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais PVN par saņemtajām precēm (pakalpojumiem) atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā (likuma 12.panta astotā daļa).

176. Par preču iegādi maiņas darījumā pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

 

39. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekama persona) ir noslēdzis līgumu ar preču (izejvielu) piegādātāju B (apliekama persona) par preču piegādi maiņas darījumā dažādos taksācijas periodos. Maiņas darījumā piegādāto preču vērtība Ls 700.

Preču piegādātājs A maijā piegādā preču (izejvielu) piegādātājam B preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto preču vērtību Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826.

Preču (izejvielu) piegādātājs B jūnijā piegādā preču piegādātājam A izejvielas un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda piegādāto izejvielu vērtību Ls 700, PVN Ls 126, kopā Ls 826.

Preču piegādātājs A un preču (izejvielu) piegādātājs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 826

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 700

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 126,

Preču piegādes vērtību Ls 700 uzrāda maija PVN deklarācijas 2.koda ailē, samaksai budžetā aprēķināto PVN Ls 126 – 8.koda ailē.

2) jūnijā saņem izejvielas un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Krājumi” 700

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 126

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 826,

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 126 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) savstarpēji dzēš maiņas darījumā izveidojošos kreditoru un debitoru parādus:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 826

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 826.

 

Preču (izejvielu) piegādātājs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda analogi preču piegādātāja A grāmatojumiem.

177. Par pēctaksācijas periodā maiņas darījumā saņemto pakalpojumu saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā.

178. Pēc maiņas darījumā izveidojošos kreditoru un debitoru parādu savstarpējās dzēšanas PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

 

40. piemērs

Pakalpojumu sniedzējs A (apliekama persona) ir noslēdzis līgumu ar pakalpojumu sniedzēju B (apliekama persona) par pakalpojumu sniegšanu maiņas darījumā dažādos taksācijas periodos. Maiņas darījumā sniegto pakalpojumu vērtība Ls 500.

Pakalpojumu sniedzējs A maijā sniedz pakalpojumus pakalpojumu saņēmējam B un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

Pakalpojumu sniedzējs B jūnijā sniedz pakalpojumus pakalpojumu saņēmējam A un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 500, PVN Ls 90, kopā Ls 590.

 

Pakalpojumu sniedzējs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļu rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 590

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi ” 500

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90,

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 500 uzrāda maija PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 90 – 8.koda ailē.

2) jūnijā saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 500

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 90

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 590,

3) jūnijā savstarpēji dzēš maiņas darījumā izveidojošos kreditoru un debitoru parādus:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

maiņas darījumos” 590

K “Pircēju un pasūtītāju parādi

maiņas darījumos” 590,

4) vienlaikus pārgrāmato PVN par dzēsto kreditoru parādu kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 90

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 90.

Pēc kreditoru un debitoru parādu savstarpējās dzēšanas PVN Ls 90 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

Pakalpojumu sniedzējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda analogi pakalpojumu sniedzēja A grāmatojumiem.

 

3.6. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība ieskaita darījumos

179. Ieskaits ir darījums, kurā norēķini par pārdotajām (iepirktajām) precēm, arī vērtspapīriem, vai pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu (likuma 1.panta 15.punkts).

180. Ieskaita darījumā ar PVN apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī (likuma 2.panta desmitā daļa).

181. Ieskaits notiek par to vienas puses prasījuma par pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības daļu, kuru sedz otras puses pretprasījums.

182. Par ieskaita darījuma brīdi uzskatāms brīdis, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstītajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas, un notiek savstarpējo saistību dzēšana. Ar nodokļa rēķinos norādīto summu salīdzināšanas un savstarpējā ieskaita dokumentāra apliecinājuma noformēšanas brīdi nodokļa rēķinos norādītās summas uzskatāmas par samaksātām.

183. Norēķinus ar preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem) un preču (pakalpojumu) saņēmējiem par ieskaita darījumu uzskaita atsevišķi no pārējiem norēķiniem.

184. Ieskaita darījumā preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izrakstītajā nodokļa rēķinā aprēķināto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” kredītā.

Preču piegādes (sniegto pakalpojumu) vērtību uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN – 8.koda ailē.

185. Preču saņēmējs saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” debetā kā priekšnodokli.

Nodokļa rēķinā norādīto PVN uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

186. Pakalpojumu saņēmējs saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzskaita konta “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” debetā. Pēc savstarpējo saistību dzēšanas PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

Pēc savstarpējo saistību dzēšanas saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

187. Ja ieskaita darījumā samaksa daļēji veikta naudā, tad šajā punktā minētā kārtība priekšnodokļa atskaitīšanai piemērojama tikai par to nodokļa rēķina daļu, kas veikta bez norēķiniem naudā.

 

41. piemērs

Preču piegādātājs (apliekamā persona) A augustā piegādā preces pakalpojumu sniedzējam (apliekamā persona) B un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Tajā pašā taksācijas periodā pakalpojumu sniedzējs B sniedz pakalpojumus preču piegādātājam A un izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrāda sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1500, PVN Ls 270, kopā Ls 1770.

Preču piegādātājs A un pakalpojumu sniedzējs B septembrī noslēdz ieskaita līgumu par savstarpējo saistību dzēšanu.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā nosūta preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180,

Preču piegādes vērtību Ls 1000 uzrāda augusta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) augustā saņem pakalpojumus un nodokļa rēķinu:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1500

D “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 270

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1770,

3) septembrī veic savstarpējo saistību dzēšanu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180,

4) vienlaikus pārgrāmato PVN par saņemtajiem pakalpojumiem kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Pievienotās vērtības nodoklis

par saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 180.

Pēc savstarpējo saistību dzēšanas PVN Ls 180 uzrāda septembra PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

Pakalpojumu sniedzējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) augustā saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu):

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

Nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda augusta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) augustā sniedz pakalpojumus un izraksta nodokļa rēķinu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1770

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1500

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 270.

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 1500 uzrāda augusta PVN deklarācijas 2.koda ailē, samaksai budžetā aprēķināto PVN Ls 270 – 8.koda ailē.

3) septembrī veic savstarpējo saistību dzēšanu:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

 

3.7. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība, piemērojot ieņēmumus samazinošas atlaides

188. Preču piegādēm (pakalpojumiem), piemērojot ieņēmumu samazinošas atlaides, darījuma vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

189. Ja atlaides piešķir, izpildot zināmus samaksas vai citus nosacījumus – kā procentus no pārdošanas cenas, cenas samazinājumu par lielām preču partijām, pirkumiem lielos apjomos, rēķina tūlītēju vai ātrāku samaksu u.tml. – un nodokļa rēķina izrakstīšanas brīdī nav zināms vai preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) tos izpildīs, nodokļa rēķinu izraksta par pilnu piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) vērtību.

190. Atlaides var būt piešķirtas arī preču (pakalpojumu) veidā, ko preču pircējam (pakalpojumu saņēmējam) izsniedz bez maksas vai arī naudas veidā.

191. Preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) piešķirtās atlaides uzskaita ieņēmumus samazinošā kontrpasīvā uzskaites kontā “Piešķirtās atlaides”.

192. Preču pircējs (pakalpojumu saņēmējs) saņemtās atlaides uzskaita izdevumus samazinošā kontraktīvā uzskaites kontā “Saņemtās atlaides”.

193. Atlaides, kuras ir piešķirtas, izrakstot nodokļa rēķinu, un nav saistītas ar īpašiem samaksas vai citiem noteikumiem, neuzskaita atsevišķi, bet par atlaides summu iegrāmato mazākus pārdošanas ieņēmumus.

 

42. piemērs.

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču pirkšanas–pārdošanas līgumu ar nosacījumu piešķirt skonto atlaidi 2% apmērā no piegādāto preču vērtības, ja preču pircējs B samaksā nodokļa rēķinu 10 dienu laikā pēc tā izrakstīšanas datuma.

Preču piegādātājs A 25.maijā piegādā pircējam B preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 2000, PVN Ls 360 (Ls 2000 x 18%), kopā Ls 2360, atlaides summu Ls 40, PVN Ls 7,20, kopā Ls 47,20 (2360 x 0,02 = Ls 47,20).

Preču pircējs B 3.jūnijā (9 dienas pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma), piemērojot atlaidi, samaksā Ls 2312,80 (2360 – 47,20).

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2360

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 2000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360,

Preču piegādes vērtību Ls 2000 uzrāda maija PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 360 – 8.koda ailē.

2) jūnijā saņem samaksu par precēm, uzskaita piešķirto 2% atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Nauda” 2312,80

D “Piešķirtās atlaides” 40

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 7,20

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 2360.

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 7,20 uzrāda jūnija PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) maijā saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Krājumi” 2000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 360

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 2360,

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto maija PVN Ls 360 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) jūnijā samaksā par iegādātajām precēm, uzskaita saņemto 2% atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto priekšnodokli:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 2360

K “Saņemtās atlaides” 40

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 7,20

K “Nauda” 2312,80.

PVN Ls 7,20, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda jūnija PVN deklarācijas 8.koda ailē.

 

43. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču piegādes līgumu ar nosacījumu, ka par noteiktā laika periodā izdarītiem regulāriem pirkumiem piegādātājs A perioda beigās piešķir pircējam B atlaidi bezmaksas preču veidā (bonusa atlaidi).

Preču piegādātājs A nosūta preces pircējam B un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā norāda: preču daudzums 1100 gabali, viena gabala cena Ls 1, preču vērtība Ls 1100, PVN Ls 198, kopā Ls 1298. Tā kā preču pircējs B ir izpildījis līguma nosacījumus, preču piegādātājs A piešķir tam atlaidi Ls 100 bezmaksas preču veidā (Ls 1 x 100), PVN Ls 18 (Ls 100 x 0,18%), izrakstītajā nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) norādot kopā izsniegto preču summu Ls 1000 (Ls 1100 – Ls 100), PVN 180 (Ls 198 – Ls 18), pavisam samaksai Ls 1180 (Ls 1298 – Ls 118).

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1298

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1100

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 198,

2) uzskaita piešķirto atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Piešķirtās atlaides” 100

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118,

Preču piegādes vērtību Ls 1000 uzrāda PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

3) saņem samaksu:

D “Nauda” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180.

 

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 1100

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 198

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1298,

2) uzskaita saņemto atlaidi un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118

K “Saņemtās atlaides” 100

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18,

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda PVN deklarācijas 23.koda ailē.

3) samaksā par iegādātajām precēm:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Nauda” 1180.

 

44. piemērs

Preču piegādātājs A (apliekamā persona) un preču pircējs B (apliekamā persona) ir noslēguši preču pirkšanas–pārdošanas līgumu ar nosacījumu, ka par noteiktā laika periodā sasniegtu pirkumu apjomu preču piegādātājs A piešķir pircējam B bonusa atlaidi 10% apmērā no piegādāto preču vērtības naudas prēmijas veidā. Līgumā paredzētie atlaides piešķiršanas nosacījumi nosaka, ka preču pircējs samaksā visu nodokļa rēķinā (preču pavadzīmē–rēķinā) uzrādīto summu.

Preču piegādātājs A martā nosūta preces pircējam B un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā uzrāda preču vērtību Ls 1000, PVN Ls 180, kopā Ls 1180.

Tā kā preču pircējs B ir izpildījis līguma nosacījumus, preču piegādātājs A līgumā noteiktā perioda beigās (aprīlī) piešķir tam atlaidi 10% apmērā no piegādāto preču vērtības naudas prēmijas veidā, t.i., Ls 100 (Ls 1000 x 10%), un izraksta nodokļa kredītrēķinu, kurā norāda atlaides summu Ls 100, PVN Ls 18, kopējo summu, kas atmaksājama preču pircējam B – Ls 118.

Preču pircējs B grāmatvedībā lieto krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

 

Preču piegādātājs A grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā piegādā preces un izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), iegrāmato aprēķināto PVN:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 1000

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180,

Preču piegādes vērtību Ls 1000 uzrāda marta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 180 – 8.koda ailē.

2) saņem samaksu par piegādātajām precēm:

D “Nauda” 1180

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1180,

3) aprīlī nosūta preču pircējam nodokļa kredītrēķinu par piešķirto atlaidi, uzskaita piešķirto atlaidi, preču pircējam atmaksājamo summu un samazina iepriekš uzskaitīto PVN:

D “Piešķirtās atlaides” 100

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118,

Aprēķinātā PVN samazinājumu Ls 18 uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 23.koda ailē.

4) aprēķināto piešķirtās atlaides summu pārskaita pircējam:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118

K “Nauda” 118.

 

Preču pircējs B grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem preces un nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi–rēķinu), kurā norādīto PVN iegrāmato kā priekšnodokli:

D “Krājumi” 1000

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 180

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180,

Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN Ls 180 uzrāda marta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

2) samaksā par iegādātajām precēm:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1180

K “Nauda” 1180,

3) aprīlī saņem nodokļa kredītrēķinu par piešķirto atlaidi, uzskaita saņemto atlaidi, no preču piegādātāja saņemamo summu un samazina iepriekš uzskaitīto priekšnodokli:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118

K “Saņemtās atlaides” 100

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18,

PVN Ls 18, kas iepriekš tika atskaitīts kā priekšnodoklis un kurš jāiemaksā atpakaļ budžetā, uzrāda aprīļa PVN deklarācijas 8.koda ailē.

4) saņem naudu par piešķirto atlaidi:

D “Nauda” 118

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118.

194. Šajā punktā aprakstītā kārtība ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai ieņēmumus samazinošo atlaižu piešķiršana ir notikusi vienā vai vairākos taksācijas periodos.

 

3.8. PVN aprēķināšanas un uzskaites kārtība muitas brokeriem

195. Muitas brokeris sniedz muitas brokera pakalpojumus saskaņā ar rakstisku līgumu, kas noslēgts ar klientu – preču īpašnieku vai tā pilnvarotu personu (MK 28.07.1998. noteikumu Nr.272 “Noteikumi par muitas brokeriem” 14.punkts).

196. Muitas brokeris nodrošina visas Muitas likumā paredzētās muitošanas darbības un veic normatīvajos aktos noteiktos muitas un citus maksājumus.

197. Izlaižot preces brīvam apgrozījumam vai arī tās izvedot, muitas parāds rodas vienotā administratīvā dokumenta (turpmāk – VAD) pieņemšanas brīdī.

198. Muitas parāds muitas brokerim jānomaksā 10 dienu laikā no VAD pieņemšanas brīža. VAD pieņemšanas brīdis ir brīdis, kad VAD tiek piešķirts numurs un muitas amatpersona to apstiprina ar savu personīgo zīmogu un parakstu (VID 17.11.1998. rīkojuma Nr.643 “Par atļaujas izsniegšanas kārtību muitas brokeru darbībai, to uzskaiti un kontroli” 1., 22. un 24.punkts).

199. Muitas maksājumi ir nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes. Muitas parāds ir personas saistības samaksāt muitas maksājumus (Muitas likuma 1.panta divpadsmitā un trīspadsmitā daļa). Piemērojot precēm muitas procedūru – izlaišanu brīvam apgrozījumam, muitas maksājumus aprēķina no preču muitas vērtības brīdī, kad tās tiek izvestas no muitas noliktavas (MK 31.03.1998. noteikumu Nr.114 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā” 13.punkts).

200. Muitas brokeris, uzskaitot klienta muitas parādu, PVN uzskaitei lieto kontu “Norēķini par muitas parāda pievienotās vērtības nodokli”.

201. Muitas brokera klients, uzskaitot muitas parādu, PVN uzskaitei lieto kontu “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem darījumos ar muitas brokeriem”.

202. Muitas brokera klients muitas brokera (vai muitas brokerim) samaksāto PVN var atskaitīt kā priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kad tika pabeigta muitas procedūra “izlaišana brīvam apgrozījumam” un tā rīcībā ir muitas deklarācija un nodokļu samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem (vai tā kopija).

203. Muitas brokera klients samaksāto PVN pārgrāmato kā priekšnodokli:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”

K “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem darījumos ar muitas brokeriem”.

Priekšnodokli muitas brokera klients uzrāda PVN deklarācijas 22.koda ailē.

 

45. piemērs

Muitas brokeris noslēdz līgumu ar klientu par muitas maksājumu samaksu klienta vietā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam.

Brokeris deklarē preces, noformē VAD, uzskaita muitas parādu un 25.martā nosūta klientam rēķinu par muitas parādu kopējā vērtībā Ls 1000, kur PVN ir Ls 700 un muitas nodoklis – Ls 300, kā arī nodokļa rēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem vērtībā Ls  100, PVN Ls 18, kopā Ls 118.

Klients saskaņā ar līgumu 30.martā samaksā brokerim muitas parādu, tajā skaitā PVN Ls 700 un par brokera sniegtajiem pakalpojumiem.

Brokeris 2.aprīlī samaksā budžetā muitas parādu.

 

Muitas brokeris grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā deklarē preces, noformē VAD, uzskaita muitas parādu un nosūta klientam rēķinu par muitas parādu:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1000

K “Norēķini par muitas parāda

pievienotās vērtības nodokli” 700

K “Norēķini par muitas parāda muitas nodokli” 300,

2) martā nosūta klientam nodokļa rēķinu par saviem pakalpojumiem:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” 118

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” 100

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18,

Sniegto pakalpojumu vērtību Ls 100 uzrāda marta PVN deklarācijas 2.koda ailē, aprēķināto PVN Ls 18 – 8.koda ailē.

3) martā saņem samaksu par abiem rēķiniem (par muitas parādu un pakalpojumu):

D “Nauda” 1118

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” 1118.

4) aprīlī samaksā budžetā muitas parādu:

D “Norēķini par muitas parāda

pievienotās vērtības nodokli” 700

D “Norēķini par muitas parāda muitas nodokli” 300

K “Nauda” 1000

 

Muitas brokera klients grāmatvedībā minēto darījumu uzrāda šādi (Ls):

1) martā saņem muitas brokera rēķinu par muitas parādu:

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem

darījumos ar muitas brokeriem” 700

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 300

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1000,

2) martā saņem nodokļa rēķinu par muitas brokera pakalpojumiem:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas” 100

D “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 18

K “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 118,

3) martā samaksā muitas brokerim muitas parāda summu un par brokera pakalpojumiem:

D “Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem” 1118

K “Nauda” 1118.

4) kā priekšnodokli atskaita par preču importu samaksāto muitas parāda PVN:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 700

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem

darījumos ar muitas brokeriem” 700.

Samaksāto muitas parāda PVN summu Ls 700 uzrāda marta PVN deklarācijas 22.koda ailē.

5) kā priekšnodokli atskaita brokerim samaksāto PVN par brokera sniegtajiem pakalpojumiem:

D “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli” 18

K “Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem” 18

Samaksāto par brokera pakalpojumiem PVN summu Ls 18 uzrāda marta PVN deklarācijas 23.koda ailē.

 

1.pielikums

PVN deklarācijas 5.koda ailē uzrādītā piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām

Nr. p.k.

Brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas nosaukums

Brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas kods (pēc Administratīvi teritoriālā klasifikatora (ATK))

Piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība (Ls)

1. Valsts a/s “Rīgas tirdzniecības osta”un Rīgas tirdzniecības brīvosta

0100

 

2. Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils brīvosta

2700

 

3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Liepājas speciālā ekonomiskā zona

1700

 

4. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

2100

 

 

2.pielikums

2323-~2J COPY.GIF (70483 bytes)

2323-~9V COPY.GIF (61492 bytes)

3.pielikums

2323-~38 COPY.GIF (96901 bytes)

2323-~AK COPY.GIF (72013 bytes)

2323-4 COPY.GIF (211580 bytes)

2323-5 COPY.GIF (243446 bytes)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!