Vakar, 24. maijā, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīkotā preses konference par vienotas informācijas sistēmas izveidi starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzi un Uzņēmumu reģistra datu bāzi, ko nodrošina SIA "Lursoft". Preses konferencē piedalījās Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka v. i. Mārtiņš Bičevskis un SIA "Lursoft" prezidents Ainārs Brūvelis.

Šāda vienota datu bāze ir nepieciešama, lai novērstu iespēju, ka tiek reģistrētas fiktīvas uzņēmējsabiedrības uz mirušu personu vārda vai ar nederīgām (nozagtām) pasēm. 1999. gada 28. aprīlī UR, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī SIA "Lursoft" noslēdza jumta līgumu par UR datu atbilstības nodrošināšanu ar Iedzīvotāju reģistra centrālās datu bāzes datiem. Līgums paredz šādu UR sniedzamo aktuālo datu apjomu: personas kods, personas vārds un uzvārds, ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, ziņas par personas reģistrētās dzīvesvietas adresi, ziņas par personu apliecinošu dokumentu, ziņas par personas statusu, ziņas par personas nāvi. Līgums paredz Iedzīvotāju reģistra centrālās datu bāzes sasaisti ar UR informatīvo sistēmu on line datu pārraides režīmā, kas nodrošina Iedzīvotāju reģistra centrālās datu bāzes informācijas piegādi Uzņēmumu reģistram saskaņā ar tā pieprasījumu.

Par to sīkāk informēja preses konferences dalībnieki. M. Gulbis teica:

— Mūsu sadarbība ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ilgst jau vairākus gadus, jāatzīst gan, ka iepriekšējās vadības laikā tā nebija pārāk veiksmīga. Tikai šogad mēs noslēdzām līgumu par datu sinhronizāciju un pārbaudi automātiskā režīmā. Lai gan likums to neparedz, līdz šim mēs datus pārbaudījām internetā. Vidēji nedēļā mēs atsijājām vienu divas uzņēmējsabiedrības, kas reģistrētas uz mirušas personas vārda vai ar nederīgu pasi. Tas bija diezgan sarežģīti un laikietilpīgi, tādēļ arī tika noslēgts šis līgums, lai to varētu izdarīt automātiski. Tādējādi mēs varētu atsijāt maznodrošinātos un bezpajumtniekus, lai uz viņu pasēm nebūtu iespējams reģistrēt firmas, līdz ar to nodarot valstij ievērojamus materiālos zaudējumus. Vislielākās problēmas mums pašlaik ir ar ārvalstniekiem. Ir sākts darbs, lai noteiktu stingrāku ārvalstnieku pasu reģistrāciju. Izlases kārtībā pārbaudot igauņu un kazahu investorus, noskaidrojām, ka daudzi no viņiem ir miruši. Ņemot vērā ES praksi, mums būtu jāveido vienots reģistrs gan Eiropas Savienības gan Austrumu valstīm. Negodīgie uzņēmēji pašlaik izmanto to, ka mēs nevaram pārbaudīt ārvalstnieku dokumentu derīgumu. Mūsu piedāvātais risinājums būtu ārvalstnieku pasu legalizācija.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes viedokli izklāstīja M. Bičevskis:

— Šobrīd būtiskākais ir ar "Lursoft" noslēgtais līgums par datu sinhronizāciju. Svarīga ir kopējā valsts virzība uz vienotām datu bāzēm jeb megasistēmu. Par to ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas noteic, ka svarīgākie valsts reģistri, tajā skaitā Uzņēmumu un Iedzīvotāju reģistrs, nedrīkst pieprasīt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem datus, kas ir atrodami megasistēmas datu bāzēs. Datu sinhronizācija ir veids, kā šie divi galvenie reģistri apmainās ar informāciju, lai dati nebūtu jāiegūst kaut kur citur. Tādējādi netiek arī pārkāpts likums par personas datu aizsardzību. Mēs šogad turpināsim strādāt pie mūsu reģistra datu kvalitātes, lai Uzņēmumu reģistrs pilnībā varētu uz mums paļauties. Iedzīvotāju reģistrā ir notikusi reorganizācija, līdz šim bija vairākas pārvaldes, bet tagad ir izveidots viens departaments, kas ar to nodarbosies. Ir izveidots arī datu drošības un kvalitātes dienests.

Par ārvalstniekiem. Līdz šim valstī nebija vienotas personu uzskaites sistēmas, kā varētu uzskaitīt visus valstī dzīvojošos pilsoņus, nepilsoņus un ārvalstniekus. Taču tagad Ministru kabinets ir akceptējis identifikācijas karšu koncepciju, kas paredz identifikācijas kartes izsniegt arī ārvalstniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas mūsu valstī. Tas ļaus izveidot visu valstī dzīvojošo personu — pilsoņu, nepilsoņu un ārvalstnieku — vienotu uzskaiti. Arī šī datu bāze tiks savienota ar UR datu bāzi.

Par datu sinhronizācijas tehnisko pusi informēja Ainārs Brūvelis:

— Mēs esam jau veikuši pirmo datu sinhronizācijas eksperimentu. No Uzņēmumu reģistra datu bāzes tika brīvi izvēlētas 500 personas, kuru dati tika salīdzināti Iedzīvotāju reģistrā, lai pārbaudītu to atbilstību. No šīm 500 personām četras, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, izrādījās mirušas, tiesa gan, tā tas nebija uz uzņēmuma reģistrācijas brīdi. Tas pierāda, ka šie dati nav tikuši aktualizēti UR un sabiedrība no UR iegūst neprecīzas ziņas. Tiesa, likums neparedz Uzņēmumu reģistram rūpēties par šādu datu aktualizāciju, tas būtu jādara pašai uzņēmējsabiedrībai.

Vēl viena problēma saistās ar nozaudētiem dokumentiem. Persona, kas ir nozaudējusi pasi, varbūt pat nenojauš, ka šī pase ar pārlīmētu fotogrāfiju tiek izmantota, lai nelikumīgi reģistrētu vienu vai pat desmit kompānijas, kuras veic dažus darījumus un, nenomaksājušas nodokļus, pazūd. Jaunā sistēma nodrošinās daudz stingrāku personas datu aizsardzības sistēmu, tā paredz tikai autorizētu pieeju. Informāciju varēs iegūt tikai tad, kad to paredzēs likumā noteiktās lietvedības prasības. Informāciju pārbaudīs pēc tā sauktā parametru pāra — personas kods un pases numurs. Piemēram, iesniedzot pieteikumu UR apakšnodaļā par komercķīlas saņemšanu, datorā tiek ievadīts pieteikuma iesniedzēja personas kods un pases numurs. Tad UR atbildīgais darbinieks nospiež taustiņu "pārbaudīt", un parādās Iedzīvotāju reģistrā esošie dati, pēc kuriem var noteikt, vai uzrādītā pase ir derīga un pieder attiecīgajai personai. Tāpat tas notiktu, personai reģistrējot uzņēmumu.

Pašlaik vienotā sistēmā ir saslēgti seši reģistri, ieskaitot ceļu satiksmes drošības dienestu.

Uz jautājumu, vai informāciju nelikumīgi nevarēs iegūt kāds no reģistru vai "Lursoft" darbiniekiem, A. Brūvelis atbildēja, ka, lai iegūtu jebkuru informāciju no megasistēmas datu bāzes, darbinieks to var izdarīt, tikai ievadot savu personīgo paroli un personas kodu. Līdz ar to jebkurš iedzīvotājs var noskaidrot, kādas personas un kādu informāciju par viņu ir pieprasījušas. Informācijas noplūdes gadījumā sistēma nekļūdīgi uzrādīs cilvēkus, kas to ir pieprasījuši. Turklāt valsts reģistru darbiniekiem par šīs informācijas nelikumīgu izpaušanu draud kriminālatbildība.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore