Par ugunsbīstamību Latvijas mežos

Vakar, 24. maijā, Valsts meža dienesta (VMD) preses konferencē dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš informēja par pašreizējo ugunsbīstamības stāvokli mežos, par mežpārkāpumiem un pastāstīja arī par neseno notikumu ar neitralizēto lāci Valmieras rajonā.

Pagājušās nedēļas beigās visā Latvijā pārsvarā bija noteikta ceturtā ugunsbīstamības klase. Sestdien un svētdien nolija lietus, un situācija mainījusies uz labo pusi. Taču otrdien, 23. maijā, atkal Latvijā daudzviet bija ceturtā ugunsbīstamības klase, bet trešdien, 24. maijā, atsevišķās zonās pat pati augstākā — piektā klase, teica Otto Žvagiņš. Tas nozīmē, ka šajā zonā mežinieki pārtrauc jebkādus citus darbus un nodarbojas tikai ar uguns dzēšanu. Un nav gaidāms, ka tuvākajā laikā situācija uzlabosies, lietus nelīst.

Otto Žvagiņš pastāstīja, ka vislielākais ugunsgrēku skaits ir bijis 1963. gadā — 1489 ugunsgrēki, kas skāruši pavisam 12 000 hektāru lielu platību. Vislabākais gads šajā ziņā bijis 1987. gads, kad visā valstī konstatēti tikai 173 ugunsgrēki ar kopējo skarto platību 47 hektāri. Savukārt 1992. gadā bijušas 1510 ugunsnelaimes, tās skārušas 8412 hektāru lielu platību. Pērn konstatēti 1196 ugunsgrēki, kas skāruši 1550 hektārus. Šogad konstatēti jau 557 ugunsgrēki (līdz 23. maijam), un uguns skartās platības ir 1000 hektāru.

"VMD strādā ļoti efektīvi," teica O.Žvagiņš. "Mēs esam bijuši spiesti aicināt talkā ugunsdzēsējus 177 reizes, turklāt uz dažām vietām atkārtoti. Bet kopumā VMD ir dzēsis, nodzēsis vai lokalizējis 557 ugunsgrēkus. Un nav pareizi teikt — dzēsa ugunsdzēsēji. Jā, dzēsa arī ugunsdzēsēji, bet visu šā darba smagumu uzņemas paši mežinieki. Jāsaka, sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VGUD) ir gandrīz ideāla, un tajā pašā laikā sekmīgi darbojas arī savstarpējās sadarbības līgumi, ko VMD noslēdzis ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un ar Rīgas domi. Ar Rīgas domi sadarbība ir svarīga tāpēc, ka trešā daļa ugunsgrēku notiek Rīgā un tās rajonā. Es gribu pateikt paldies visiem Valsts meža dienesta cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi ir aizstāvējuši ne savu, bet citu mantu un īpašumus — valsts mantu, privātos īpašumus."

No visām uguns skartajām platībām tikai puse ir meža teritorija, pārējā ir purvi un citas nemeža zemes.

Lielākais ugunsgrēku skaits šogad konstatēts Rīgas rajonā un Daugavpils rajonā — vietās, kur ir liela iedzīvotāju koncentrācija. Taču Saldus rajonā nav bijis vēl neviena ugunsgrēka. Tādēļ nav pamata izsludināt ārkārtas stāvokli visā valstī.

VMD ģenerāldirektors informēja, ka 24. maijā notikusi zemkopības ministra Ata Slaktera, iekšlietu ministra Mareka Segliņa, VGUD un VMD vadības un atbildīgo speciālistu tikšanās, kurā pārrunāta visu ugunsdzēšanas lietu nodošana VGUD pārziņā. Tikusi izveidota darba grupa, kas izstrādās lietu pārņemšanas mehānismu, ieskaitot izmaiņas likumdošanā un abu iestāžu budžetā. Tas būs loģiski, ja visa ugunsdzēsības tehnika būs vienas institūcijas pārziņā, teica Otto Žvagiņš, taču šis jautājums ir pietiekami sarežģīts un tas nav jāsasteidz.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas mežos atklāti 1019 mežpārkāpumi, 772 no tiem — patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Izcirstās koksnes apjoms ir 27 046 kubikmetri, un mežam nodarītais zaudējums ir 572 000 lati. Tagad 370 mežpārkāpumu lietas ir nodotas policijai, un no tām atteikts ierosināt krimināllietas tikai 16 gadījumos. Civilprasības celtas desmitos gadījumu. Lielākais patvaļīgās koku ciršanas gadījumu skaits 1. ceturksnī bijis Madonā — 124, Preiļos — 87 un Rēzeknē — 68 gadījumi.

Šā gada 1. ceturksnis bija vislielāko neskaidrību laiks, jo mainījās meža institucionālā struktūra, mainījās uzraugāmās teritorijas, mainījās likums — jaunais likums stājās spēkā 7. martā. Un daudziem cilvēkiem šajā situācijā bija vēlme atļauties vairāk, nekā drīkst atļauties, tajā skaitā arī dažām Valsts meža dienesta amatpersonām, secināja O.Žvagiņš.

Runājot par visu Latvijas sabiedrību satraukušo gadījumu ar nošauto lāci Valmieras rajonā, O.Žvagiņš pastāstīja, ka 1999. gada februārī Igaunijā no midzeņa tikuši paņemti vairāki lācēni un pusgadu turēti nebrīvē pie cilvēkiem. Tad ticis veikts neprātīgs eksperiments — lāči palaisti brīvā dabā. Taču lācis visas iemaņas, kas nepieciešamas dzīvei mežā, iegūst pirmo divu dzīves gadu laikā, dzīvojot kopā ar māti. Tajā skaitā ļoti svarīgo un lāčiem raksturīgo īpašību — prasmi izvairīties no cilvēka. Konkrētajam lācim šāda iespēja tikusi liegta. Zvērs vairākkārt izbēdzis no rezervāta, bet nav spējis iedzīvoties savvaļā un gājis lopu mītņu un cilvēku tuvumā. Šogad, pēc ziemas miega, diezgan izbadējies, lācis atkal tuvojies cilvēkiem, un tas ir raksturīgi ar trakumsērgu slimiem dzīvniekiem.

"Tas ir tas, ko zinām šobrīd," teica O.Žvagiņš. "Taču brīdī, kad lācis atradās Valmierā pie peldvietas un zvejas vietas, kur dažu soļu attālumā bija gan pieaugušie, gan bērni, mums nekas par dzīvnieka pagātni vēl nebija zināms. Tagad — pēc ekspertīzes — mēs zinām, ka lācis nebija slims ar trakumsērgu. Latvija diemžēl nav gatava tam, lai neitralizētu dīvainu lāci vai no zoodārza izbēgušu tīģeri, to neiznīcinot."

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore