ATSAUCĒ IETVERT:
Lai intelekts kļūtu par Latvijas sabiedrības virzītājspēku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2000., Nr. 187/188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6985
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Lai intelekts kļūtu par Latvijas sabiedrības
virzītājspēku
Augstākās izglītības padomes (AIP) darbības pašnovērtējums posmā no 1996.gada jūnija līdz 2000.gada maijam
Augstākās izglītības padomes sēdes dalībnieki 2000.gada 19.maijā. Pirmajā rindā no kreisās: Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis (deleģējusi Rektoru padome), Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža (deleģējusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija), Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers (deleģējusi LZA); otrajā rindā no kreisās: Augstākās izglītības padomes eksperts, Latvijas Universitātes profesors Pēteris Cimdiņš, Augstākās izglītības padomes loceklis, students Maris Eglīte (deleģējusi Latvijas studentu apvienība), padomes loceklis Arnolds Laimonis Klotiņš (deleģējusi Latvijas Radošo savienību padome). |
Izveidošanas mērķis
Pēc valsts neatkarības atgūšanas augstākās izglītības jomā radās jauna situācija. Pirmajos gados bija kritiski zems studentu skaits. Tad sākās straujš studentu skaita pieaugums, attīstījās privātais sektors augstākajā izglītībā, veidojās jaunas valsts reģionālās augstskolas, saturiski tika pārstrādātas studiju programmas, kā arī radās jaunas programmas. Bija zinātniski jāizvērtē šie jaunie procesi, jāsalīdzina ar pasaules pieredzi un jāizveido Latvijas vajadzībām un iespējām atbilstoša augstākās izglītības sistēma un politika pasaules kontekstā. Saeima 1996.g. 23.maijā apstiprināja Augstākās izglītības padomi šādā sastāvā:
Juris Bundulis - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis;
Maris Eglīte - Latvijas Studentu apvienības pārstāvis;
Jānis Eglītis - Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis;
Andris Glāzītis - Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis;
Māris Grīnblats - LR Izglītības un zinātnes ministrs (saskaņā ar amatu);
Arnolds Klotiņš - Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis;
Tālis Millers - Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis;
Baiba Rivža - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāve;
Juris Zaķis - Latvijas Augstskolu rektoru padomes pārstāvis.
AIP ar savu demokrātiski veidoto pārstāvniecības struktūru nodrošina sabiedrības līdzdalību šajos procesos. AIP kā Saeimas apstiprināta neatkarīga institūcija spēj realizēt objektīvu augstākās izglītības politiku, neatkarīgu no dažādu partiju ietekmes un valdību maiņām.
Savas darbības laikā AIP ir bijis augstākās izglītības stabilizējošs faktors, jo valstī biežā izglītības un zinātnes ministru maiņa nenodrošina augstākās izglītības attīstības pēctecības procesu.
Izglītības un zinātnes ministri: A.Piebalgs - 1990.gada maijs - 1993.gada augusts; J.Vaivads - 1993.gada augusts - 1995.gada maijs; J.Gaigals - 1995.gada jūnijs - 1995.gada decembris.
AIP darbības laikā: M.Grīnblats - 1995.gada decembris - 1997.gada marts (valsts ministrs P.Cimdiņš); J.Celmiņš - 1997.gada marts - 1998.gada aprīlis; J.Gaigals - 1998.gada aprīlis - 1999.gada jūlijs (valsts ministre T.Koķe); S.Golde - 1999.gada jūlijs - 1999.gada decembris; M.Vītols - 1999.gada decembris - 2000. gada maijs; K.Greiškalns no 2000. gada maija.
Darbības posmi
- AIP kā jaunas institūcijas izveidošana: nolikuma, kārtības ruļļa izstrādāšana, štata izveidošana, funkciju sadalījums, telpu un tehniskā aprīkojuma nodrošinājums u.c.
- Kontaktu dibināšana ar sociālajiem partneriem; AIP atpazīstamības nodrošināšana presē, sabiedrībā un starptautiskajā telpā; koordinācija ar augstskolām un institūcijām, kas darbojas augstākās izglītības jomā, kā arī ar ministrijām, kuru pārraudzībā ir augstskolas.
- Latvijas Republikas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas un tās realizācijas plāna izstrāde (koncepcijas projekta apspriešanas gaitā tas tika izsūtīts vairāk nekā 80 institūcijām un tika apkopoti priekšlikumi, notika plaša koncepcijas apspriešanas konference utt.); koncepcijas virzīšana apstiprināšanai valdībā, diemžēl tā ir tikai pieņemta zināšanai.
- Koncepcijas pamatideju ieviešana (studiju programmu un augstskolu akreditācijas iedibināšana; profesoru štata vietu noteikšana zinātņu nozarēs un augstskolās; studējošo skaita noteikšana pa studiju nozarēm; kredītpunktu pārneses sistēmas izveide studentu mobilitātei Baltijā un Eiropā; studiju programmu izmaksu koeficienta sistēmas izveidošana un apstiprināšanas panākšana; darbs pie studiju un studējošo kredītsistēmas izveides; bakalaura akadēmiskā grāda, maģistratūras akadēmiskā grāda un doktora grāda studiju programmu standarta izstrāde; Augstskolu likuma labojumi; profesoru padomju un profesoru ievēlēšanas nolikuma un kārtības izstrādāšana).
Darbības principi
- Neatkarība
Saeimas apstiprināta institūcija
- Tiesiskums
Darbojamies saskaņā ar Augstskolu likumu
- Godprātība
- Atklātums un caurspīdīgums
AIP sēdes ir atklātas un pieejamas ikvienam interesentam
- Regularitāte
AIP sēdes, ar maziem izņēmumiem, notiek katru piektdienu (notikušas 130 sēdes)
- Demokrātiskums
Jebkurš lēmums tiek pieņemts balsojot. Lēmuma projekti tiek gatavoti darba grupās, pieaicinot ekspertus. Pēdējos 2 gados regulāri notiek semināri un diskusijas, kurās lēmumu apspriešanā plašam ieinteresēto lokam ir iespējams izteikt viedokļus un vērtējumus.
- Starptautiskās pieredzes izmantošana
Ārzemju ekspertu konsultācijas (G.Vitrams, G.Ķeniņš-Kings, N.Balabkins, H.Backs u.c.)
- Privāto augstskolu iesaistīšana
- Zinātniskums
Pasaules un vietējās pieredzes izpēte (darba tirgus, studentu skaits utt.)
- Koleģialitāte, viedokļu saskaņošana
Lai arī AIP lēmumi ministrijām un augstskolām ir saistoši, to izpildīšanā vērā tiek ņemta katras augstskolas konkrētā situācija, vajadzības. Šis princips bijis nepieciešams AIP darbības sākumposmā, turpmāk būtu vēlama neatlaidīgāka politika attiecībās ar valdību, lai nodrošinātu lēmumu reālu īstenošanu dzīvē.
- Uzskatu plurālisms
- Augstākās izglītības pieejamība
Uzdevumi
Tos nosaka Augstskolu likuma 70. pants
1. Izstrādāt augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju.
MK sēdē 28.07.98. tā pieņemta zināšanai. Izstrādāti papildinājumi koncepcijai - priekšlikumi finansēšanas sistēmai, doktorantūras sistēmas pilnveidošanai, ko bija paredzēts virzīt A.Šķēles valdībā.
2. Izstrādāt ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā.
Izveidots koncepcijas realizācijas plāns, kas MK apspriests un arī pieņemts zināšanai (17.11.98.). Valdība atbalstījusi piecas mērķprogrammas, pieprasot Finansu ministrijai papildu finansējumu 1999.-2003. - Augstskolu finansēšana atbilstoši studiju programmu izmaksām; Doktorantūras studiju programmu skaita palielināšana; Augstskolu bibliotēku atjaunošana un modernizācija; Akadēmiskā personāla atalgojuma sakārtošana; Investīcijas un augstskolu bāzes attīstība.
3. Izstrādāt priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu.
Veikta studiju programmu reģistra harmonizācija ar ISCED starptautisko klasifikatoru; izstrādāts bakalaura akadēmiskā grāda studiju programmu standarts, noteikumi par doktorantūras studiju programmas izveidi un realizēšanu, doktorantūras studiju programmu standarts. Veikts doktorantūras studiju programmu izvērtējums Baltijā un izstrādāti iespējamie sadarbības varianti starp Latvijas augstskolām un augstskolām Baltijā.
4. Prognozēt valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādāt priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē.
AIP apkopojusi un izanalizējusi Latvijas augstskolu viedokli un prognozes par studējošo skaitu deviņās studiju programmu tematiskajās grupās. Izstrādāti pamatprincipi par budžeta līdzekļiem studējošo skaita noteikšanai. Aprēķināts budžeta studentu skaits valsts augstskolās 1997./1998., 1998./1999., 1999./2000., 2000./2001. akadēmiskajiem gadiem. Izstrādāta metodika, lai noteiktu sabiedrības un tautsaimniecības pieprasījumu pēc speciālistiem ar augstāko izglītību, kā arī izstrādāta metodika studējošo skaita un proporciju noteikšanai pa tautsaimniecības nozarēm.
5. Izstrādāt priekšlikumus par augstskolas struktūras maiņu valstī.
Izstrādāts universitāšu reformas projekts, nosakot universitātes un neuniversitātes tipa izglītības principus. Izstrādāts un apstiprināts Universitāšu rektoru kolēģijas nolikums, un tas sācis darboties. Uzsākta valsts un augstskolu līguma attiecību iedibināšana, izstrādāti līguma formu varianti. Sniegts atzinums par skolotāju izglītības pilna cikla realizāciju vienas institūcijas ietvaros Rīgā.
6. Izstrādāt priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos.
Notikusi profesoru štata vietu noteikšana, veikts profesoru vēlēšanu gaitas izvērtējums visās Latvijas universitātēs - process noslēdzās ar semināru "Profesūra Latvijā: šodiena un rītdiena". Sniegts atzinums par Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programmu. 1997. gadā izstrādāti noteikumi un procedūra profesoru štata vietu pretendentu darbības starptautiskajam vērtējumam, kā arī novērtēšanas kritēriji paplašinātajām nozaru profesoru padomēm profesoru pretendentu amatu ievēlēšanai. Sagatavoti priekšlikumi augstākās izglītības likumdošanas pilnveidošanai. Izstrādāts Nolikums par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību un par pretendentu kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem. AIP noteikusi 507 profesoru štata vietas Latvijas augstskolās pa zinātņu nozarēm.
1.tabula
Augstākās izglītības padomes noteiktais profesoru skaits
Latvijas augstskolās
| AIP noteiktais | Ievēlēto profesoru | ||
| Augstskolas | profesoru | skaits uz 2000.gada | |
| skaits | janvāri | ||
| Latvijas Universitāte | 103 | 87 | |
| Rīgas Tehniskā universitāte | 133 | 50 | |
| Daugavpils Pedagoģiskā universitāte | 32 | 9 | |
| Liepājas Pedagoģijas akadēmija | 10 | 3 | |
| Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | 8 | 8 | |
| Latvijas Jūras akadēmija | 3 | 2 | |
| Rēzeknes augstskola | 7 | 1 | |
| Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola | 7 | ||
| Latvijas Medicīnas akadēmija | 61 | 27 | |
| Latvijas Lauksaimniecības universitāte | 58 | 23 | |
| Latvijas Kultūras akadēmija | 9 | 9 | |
| Latvijas Mūzikas akadēmija | 22 | 21 | |
| Latvijas Mākslas akadēmija | 18 | 18 | |
| Rīgas aviācijas universitāte (uz 1999.gada janvāri) | 36 | 31 |
Augstākās izglītības padome organizējusi Augstākās izglītības finansēšanas modeļu plašu apspriešanu. Šim jautājumam veltīti trīs AIP rīkotie semināri "Augstākās izglītības finansēšana LR augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas kontekstā", "Iespējamie studiju finansēšanas modeļi Latvijā", "Augstskolu finansēšanas sistēma 2000./2001. studiju gadā". Veikts izvērtējums un sniegti atzinumi dažādiem projektiem - "Prasības pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai", kā arī citiem, Augstākās izglītības padome piedalījusies darba grupā "Īpaši atbalstāmo reģionu programmas pilnveidošana", Tempus projekta ietvaros "Tālākizglītības un tālmācības stratēģija Latvijas augstskolās", "Augstākās izglītības ilgtermiņa attīstības stratēģijas koncepcija". Izvērtēta IZM izstrādātā "Izglītības attīstības programma".
Īpaša uzmanība pievērsta reģionālo augstskolu attīstībai kā reģionu stabilizējošam faktoram. Notikušas AIP izbraukuma sēdes visās reģionālajās augstskolās (Vidzemes Augstskolā, Ventspils Augstskolā, Rēzeknes Augstskolā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē.)
| Kopā: | 507 | 289 |
|
7. Izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu. |
Semināri un diskusijas
- LR Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas projekta izvērtēšana
- Juridisko personu dibināto augstskolu niša Latvijas augstskolu vidū
- Augstākā izglītība: no zināšanām uz vērtību orientāciju
- Augstākās izglītības finansēšana LR augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas kontekstā
- Augstskolu studiju darba kvalitātes nodrošināšana
- Kristīgās izglītības iespējas Latvijā
- Iespējamie studiju finansēšanas modeļi Latvijā
- AIP piedalījās ar stendu BT1 izstādē "Skola 99" un vadīja divus teorētiskos seminārus "Augstākā izglītība Latvijā gadsimtu mijā" un "Vienotas eksaminācijas sistēmas izveide"
- Doktorantūras studiju attīstības iespējas Baltijas valstīs
- Augstskolu finansēšanas sistēma 2000./2001.studiju gadā
8. Sniegt Ministru kabinetam vērtējumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai.
Katru gadu esam iesnieguši MK vērtējumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai. Sagatavota dokumentu pakete par Augstākās izglītības pašreizējo stāvokli un tās attīstībai nepieciešamajiem nosacījumiem. Dokumentu pakete tika nosūtīta visām Saeimas komisijām un frakciju priekšsēdētājiem, kā arī pārējām institūcijām, kuras saistītas ar augstāko izglītību.
9. Lemj par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai (skat. 2.tabulu).
2.tabula
Akreditētās augstskolas
| Augstskola | Akreditācijas datums | |
| 1. Rīgas Ekonomikas augstskola | 10.06.1996. | |
| 2. Biznesa augstskola "Turība" | 07.05.1997. | |
| 3. Banku augstskola | 19.06.1997. | |
| 4. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" | 03.07.1997. | |
| 5. Latvijas Evaņģēliski luteriskā kristīgā akadēmija | 12.12.1997. | |
| 6. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | 08.07.1998. | |
| 7. Latvijas Policijas akadēmija | 11.12.1998. | |
| 8. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa | ||
| administrācijas augstskola | 28.04.2000. | |
| 9. Biznesa institūts "RIMPAK Livonija" | 26.03.1999. | |
| (akred.uz diviem gadiem) | ||
| 10. Rēzeknes augstskola | 11.06.1999. | |
| 11. Vidzemes augstskola | 18.06.1999. | |
| (akred.uz diviem gadiem) | ||
| 12. Latvijas Universitāte | 06.08.1999. | |
| 13. LU Rīgas Humanitārais institūts | 06.08.1999. | |
| 14. Baltijas krievu institūts | 12.11.1999. | |
| 15. Ventspils augstskola | 10.12.99. | |
| 16. Informācijas sistēmas menedžmenta augstskola | 25.02.2000. |
Notikusi valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikuma izveidošana atbilstoši grozījumiem likumā "Par zinātnisko darbību", iesniegts protests pret MK lēmumu "Par 1999.gada valsts budžeta "mērķa griestu" samazināšanu augstākai izglītībai un zinātnei", izstrādāts atzinums par Latvijas Republikas Zinātnes attīstības nacionālo koncepciju.
11. Uzturēt sakarus ar citu valstu institūcijām, kuras risina augstākās izglītības jautājumus.
AIP darbojas kā augstākās izglītības sistēmas audits - atklāj vājās vietas, cenšas saskatīt uzlabojumu iespējas, prognozē attīstību, risinājumus samēro ar analogiem pasaulē, izmantojot salīdzināmus indikatorus. AIP locekļi piedalījušies kvalitātes novērtēšanā universitāšu tipa augstskolās un profesionālās izglītības iestādēs Somijā (B.Rivža), Holandē (P.Cimdiņš). B.Rivža ir augstākās izglītības darba grupas locekle semināros Briselē, kā arī Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komisijas locekle, Austrumeiropas un Centrāleiropas likumdošanas reformas programmas izvērtēšanas eksperte augstākajā izglītībā. Piedalījusies Pasaules augstākās izglītības kongresā Parīzē un Pasaules zinātnes kongresā Budapeštā, referējusi starptautiskā konferencē "Global knowledge" Malaizijā. Maris Eglīte piedalījies SOCRATES - ERASMUS programmas ietvaros organizētajās nacionālās konsultācijās Briselē. Ziemeļu valstu ministru padomes sanāksmē par finansēšanas modeļiem Islandē - P.Cimdiņš. AIP pārstāvji piedalījušies 5.Baltijas jūras konferencē "Valsts izglītības kvalitāte" Somijā, ko organizēja organizācija "Starptautiskā izglītība" un kuras sastāvā ir 10 Baltijas jūras valstu pārstāvji.
Darbības atslēgas vārdi
- Kvalitāte. Ir jāveic daudzi uzlabojumi augstākās izglītības sistēmā.
- Kvantitāte. Augstākā izglītība nav tikai katra personiskās karjeras, bet visas sabiedrības jautājums - progresīva, demokrātiska sabiedrība kļūst aizvien izglītotāka. AIP cenšas panākt ik gadu 4 procentu valsts budžeta finansētu studiju vietu pieaugumu.
- Stabilitāte.
- Globalizācija. Lai iekļautos starptautiskajā apritē, Latvijas izglītības sistēmas rādītājiem ir jābūt starptautiski saprotamiem un salīdzināmiem.
- Darba tirgus. Augstskolām jābūt lietas kursā par pieprasījumu un piedāvājumu, mācību iestāde nevar nereaģēt, ja tās absolventi vairākus gadus ir bezdarbnieku vidū. Darba devējs ir augstākais vērtētājs, savukārt ražošanai pa priekšu jāiet intelektam.
- Reģionalitāte. Atbalsts reģionālajām augstskolām kā reģiona attīstības centriem.
- Jaunās tehnoloģijas. Latvijas augstskolas līdzekļu trūkuma dēļ atpaliek no straujajiem modernizācijas procesiem pasaulē.
- Zinātne. Zinātnei jāattīstās augstskolās. Doktorantūras attīstīšanai ir jābūt universitāšu specifikai.
- Mūžizglītība. Augstākās izglītības process nebeidzas līdz ar saņemtu diplomu, dzīve prasa arvien jaunas zināšanas. Mūžizglītības piedāvājumam jābūt koncentrētam augstskolās.
- Cilvēktiesības. Valstij jānodrošina augstākās izglītības pieejamība ikvienam, kas ir saņēmis diplomu par vidējo izglītību, neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa.
Nākotnes vīzija
Augstākais mērķis - dinamiski attīstīt Latvijas Republikas augstākās izglītības sistēmu, lai tā saglabātu savu nacionālo specifiku, lai iegūtā izglītība būtu konkurētspējīga pasaulē, lai iegūtie grādi un diplomi būtu saprotami un atzīti gan Eiropas mēroga darba tirgum, gan izglītības turpināšanai Eiropā.
Galvenie uzdevumi mērķa sasniegšanai
- Latvijas Republikas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijas aktualizēšana un izskatīšana Ministru kabinetā
- Akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas programma, kas ietver kā emeritēto valsts zinātnieku vietu skaita palielināšanu, tā doktorantūras attīstību
- AIP atbalsta pasākumus, kuru realizācijai nepieciešami papildu līdzekļi virs bāzes izdevumiem (skat.3.tabulu)
3.tabula
Pasākumi, kuru realizācijai nepieciešami papildu līdzekļi
virs bāzes izdevumiem
2001.g.| 17. Sociālo tehnoloģiju augstskola | 12.05.2000. | ||
|
10. Sagatavot un savas kompetences ietvaros realizēt zinātnes un augstākās izglītības integrācijas programmas. |
|||
| 2002.g. | 2003.g. | ||
| Pirmās grupas prioritātes | |||
| Zinātniskā un akadēmiskā personāla attīstība | 790 687 | 1 176 647 | 1 516 647 |
| Studiju vietu skaita palielināšana | |||
| programmēšanas specialitātē | 1 000 000 | ||
| Valsts pētījumu programmas valsts | |||
| zinātniskajiem centriem | 1 500 000 | 1 800 000 | |
| Otrās grupas prioritātes | |||
| Augstskolu bibliotēku bāzes atjaunošanai un |
| modernizācijai | 990 700 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- Augstākās profesionālās izglītības studiju standarta izstrādāšana - Līgumattiecību starp augstskolu un IZM ieviešana - Valsts pasūtījuma izglītībā kā stabilas prognozējamas sistēmas ieviešana - Doktorantūras sekmēšana 1999./2000.akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās doktorantūrā studē 1003 doktoranti no 89 510 kopējā Latvijas studentu skaita (skat.1.attēlu), tas veido 1,1 % no kopējā studējošo skaita valstī. 1.attēls Studentu skaits Latvijas augstskolās 1999./2000. akadēmiskajā gadā
Studējošo struktūrā pa studiju tematiskajām grupām liels studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs, kas pārsniedz ES valstu attiecīgo rādītāju (skat. 4.tabulu).
4.tabula Pilna laika 1.līmeņa 1.studiju gadā studējošo skaits valsts dibinātajās augstskolās 2000./2001. akadēmiskajā gadā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| KOPĀ | 13 200 | 100 | 100 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Doktorantūras studiju programmas tiek īstenotas lielākoties universitātēs. Kopējais doktorantūras studiju programmu skaits (48) (skat.3.tabulu) tomēr ir neliels salīdzinājumā ar pārējo Latvijas augstskolās īstenojamo studiju programmu (bakalaura, maģistra, profesionālo) skaitu (440) . 5.tabula Doktorantūras programmu un studentu skaits Latvijas augstskolās 1999./2000. akadēmiskajā gadā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| KOPĀ | 48 | 286 | 1003 | 50 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pozitīvās tendences doktorantu skaita sadalījumā zinātņu nozarēs un to programmās: - samazinās skolotāju izglītības programmās uzņemto doktorantūras studentu skaits ( kas līdz šim bija forsēts); - pieaug demokrātiskas valsts attīstībai nepieciešamās "humānās dimensijas" īpatsvars - doktorantūras studentu skaits humanitārās un veselības zinātnēs; - zināmu stabilitāti uzrāda sociālās un inženierzinātnes, kurās doktorantūras studijās ir vairāk nekā 20% no kopējā studējošo skaita visās doktorantūras programmās. Stabilitāti uzrāda arī lauksaimniecības zinātņu nozare. Negatīvās tendences, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēm: - pārāk strauji samazinās doktorantūras studentu skaits dabaszinātnēs. Salīdzinot Latvijas modeli ar Somijas modeli (skat. 6.tabulu), jāatzīst, ka Latvijā doktorantūras studiju programmu un studējošo sadalījuma aspektā ir būtiskas atšķirības: Latvijā ir forsēts doktorantu skaita īpatsvars skolotāju izglītībā, inženierizglītībā (jo tās tomēr ir pamatā profesionālo studiju programmas); Latvijā ir ievērojami lielāks doktorantūras studentu īpatsvars sociālajās zinātnēs, taču tas ir nepieciešams valsts pārorientācijai uz tirgus ekonomiku un demokrātiskai valstij nepieciešamās tiesiskās bāzes veidošanai. Latvijā joprojām ievērojami atpaliek studējošo īpatsvars doktorantūras programmās veselības zinātnēs, arī humanitārajās zinātnēs. Domājot par Latvijas augstākās izglītības sistēmas integrāciju Ziemeļvalstu sistēmā, par vienotas akadēmiskās telpas veidošanu, te jāpanāk atbilstošs izlīdzinājums un harmonizācija ar ES un Ziemeļvalstu sistēmu. 6.tabula Doktorantūras programmās studējošo skaits Latvijas un Somijas augstskolās
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopā | 1003 | 100 | 934 | 100 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
ķ Vienotas eksaminācijas ieviešana Kopumā Latvijas augstskolu nākotni studiju un zinātniskās pētniecības jomā varētu raksturot kā autonomijas un atbildības sintēzi, uzsverot tādus akadēmiskajai videi nozīmīgus aspektus kā caurspīdīgums un konkurence. Augstākās izglītības nacionālās koncepcijas aktualizācija ir jāparedz kā studiju programmu starpdisciplinārā, tā arī specializētā pieeja, neaizmirstot gan vietējās, reģionālās vajadzības, gan starptautiskā darba tirgus prasības (skat. 2.attēlu).
2.attēls Augstskolu nākotne studiju un zinātniskās pētniecības jomā
Mūsu studentu, zinātnieku, speciālistu un profesūras panākumi pasaulē liecina, ka Latvijas augstākā izglītība spēj konkurēt, bet kvalitāte, kā zināms, prasa ieguldījumus un atbalstu no valsts un visas sabiedrības. Prof., Dr.habil.oec. Baiba Rivža , Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja |
