— oficiālā vizītē Francijas Republikā

Foto: epa/A.F.I.

Vakar, 24.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Francijas Republikas prezidentu Žaku Širaku

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga vakar, 24. maijā, tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku. Tika apspriestas Latvijas un Francijas savstarpējās attiecības un Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi. Latvijas un Francijas prezidenti izteica savas domas par to, kā attīstās abu valstu attiecības. Detalizēti tika pārrunāta nepieciešamība sekmēt abu zemju ekonomisko sakaru paplašināšanu.

Tika izskatīts arī jautājums par Latvijas vēstniecības īpašuma atgūšanu. Francijas prezidents sacīja, ka sarunas ir jāturpina tehniskā līmenī, un apsolīja meklēt risinājumus, lai Latvija varētu atgūt savu vēsturisko vēstniecību. Latvijas Valsts prezidente uzsvēra, ka tā ir principiāla lieta, jo līdzīgas situācijas Francijā jau ir atrisinātas.

V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija uzskata Franciju par ļoti nozīmīgu partneri. Viņa pastāstīja par iespēju Latvijā apgūt franču valodu un sacīja, ka atbalsta to, lai franču valoda, kultūra, tradīcijas un valodas apguves iespējas tiktu popularizētas. Abu valstu prezidenti atzinīgi novērtēja arī Latvijas un Francijas vēstniecību darbību šajā jomā.

V.Vīķe–Freiberga un Ž.Širaks runāja arī par Latvijas Valsts prezidentes tikšanos ar Francijas Tirdzniecības palātas pārstāvjiem un uzņēmējiem. Prezidente atzīmēja, ka būtu gandarīta redzēt lielāku Francijas uzņēmēju klātbūtni Latvijā. Francijas prezidents izteica interesi un gatavību sekmēt abu valstu ekonomisko attiecību paplašināšanu un informēja, ka sekos, lai gada beigās gaidāmā Francijas uzņēmēju grupas vizīte Latvijā būtu auglīga. V.Vīķe–Freiberga informēja arī par savām sarunām ar iespējamiem investoriem Kanādā.

Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, tika apspriesta gan Eiropas Savienības iekšējo reformu gaita, gan Latvijas gatavība sarunām. Valsts prezidente uzsvēra Latvijas gatavību aktīvi, dinamiski un konstruktīvi risināt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņa atzīmēja arī Latvijas sabiedrībā valdošo tendenci pozitīvi vērtēt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Francijas prezidents vēlreiz uzsvēra savas valsts nostāju, ka tā atbalsta Baltijas valstu iestāšanos NATO, un izteica cerību, ka Latvija patiesi dinamiski risinās sarunas, kas varētu garantēt to novērtējumu un pēc iespējas ātrāku uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Runājot par sociālās integrācijas attīstību Latvijā, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka tā rit sekmīgi, un viņa uzskata to par sekmīgas valsts attīstības priekšnoteikumu. Viņa arī stāstīja par nacionālo minoritāšu skolām Latvijā un iespēju, saglabājot savas etniskās tradīcijas un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Vēl prezidente stāstīja par Rīgas astoņsimtgades pasākumiem, kas gaidāmi nākamvasar.

Sarunas noslēgumā Latvijas Valsts prezidente ielūdza Francijas prezidentu apmeklēt Latviju, un Žaks Širaks šo ielūgumu pieņēma.

Pirms tikšanās ar Francijas Republikas prezidentu Žaku Širaku Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 24.maijā, piedalījās Francijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē "Baltijas valstis ceļā uz Eiropas Savienību".

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks vakar, 24.maijā           Foto: epa/A.F.I.

Konferenci atklāja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskoviči. Viņš sniedza ieskatu triju Baltijas valstu vēsturē un uzsvēra, ka līdz ar konferenci tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības desmitgade. P.Moskoviči pieminēja, ka 1997.gadā ir apmeklējis triju Baltijas valstu galvaspilsētas. Pēc viņa sacītā, Francija pilnībā atbalsta triju Baltijas valstu Eiropas projektus, un savas prezidentūras laikā Francija nodrošinās sarunu progresu Eiropas Savienībā ar katru no Baltijas valstīm, tāpat ar citām kandidātvalstīm. Atsaucoties uz Francijas premjeru, viņš sacīja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās pilnībā noslēgs aukstā kara lappusi. Uzsverot Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmību, viņš vienlaikus norādīja arī uz milzīgo pienākumu, kādu tā uzliek. Pēc P. Moskoviči teiktā, Francija ir gatava dot nozīmīgu ieguldījumu šajā vēsturiskajā notikumā, lai paplašināšanās varētu notikt. Viņš teica, ka paralēli institucionālajām reformām Eiropas Savienībā Francija vēlas saglabāt iestāšanās sarunu dinamismu, palīdzēt katrai kandidātvalstij un nodot prezidentūru Zviedrijai ar skaidru izpratni par katru kandidātvalsti. Tāpat viņš uzsvēra, ka Francijai ir svarīgi, lai katra kandidātvalsts dalītos pārdomās un iesaistītos diskusijās par jaunās Eiropas nākotni.

Viņš pievērsās arī reģionālās drošības jautājumam, kas ir Baltijas valstu Eiropas projekta būtiska sastāvdaļa, un piebilda, ka drīz Baltijas valstis būs Eiropas Savienības ārējā robeža. Noslēgumā P.Moskoviči atzīmēja, ka Eiropas Savienības galotņu sanāksmē Nicā šā gada decembrī Eiropas Savienība būtu gatava pieņemt ES cilvēktiesību hartu.

Vaira Vīķe–Freiberga savā uzrunā pievērsās trim svarīgākajiem jautājumiem: par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, Latvijas nostāju un vietu šajā procesā, par Eiropas drošību, kā arī par jaunās Eiropas identitāti.

Valsts prezidente sacīja, ka, risinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija atgriežas Eiropā, taču būtībā tā Eiropā ir atradusies jau gadsimtiem ilgi. Viņa stāstīja par saitēm, kas vieno Baltijas valstis ar Eiropu, par dzintara tirdzniecības ceļiem, kā arī citām lietām, kas vēstures gaitā saistīja Latviju ar Eiropu. Pievēršoties Eiropas Savienības paplašināšanai, prezidente atzīmēja, ka paplašināšanās ir divpusējs process — no vienas puses, tā ir kandidātvalstu gatavība un spēja aktīvi risināt iestāšanās sarunas, no otras puses, tās ir Eiropas Savienības iekšējās reformas, lai varētu uzņemt jaunas kandidātvalstis. Viņa sacīja, ka jaunu kandidātvalstu uzņemšana nebūtu jāuzskata par problēmu, bet gan par iespēju papildināt un bagātināt Eiropas valstu kopienu ar savu pieredzi un vēlmi veidot jauno Eiropu.

Runājot par Eiropas drošības jautājumiem, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija attīsta savus bruņotos spēkus, lai tie varētu ātri reaģēt un arī turpmāk dot savu ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē. Attiecībā uz gaidāmo Francijas prezidentūru šā gada otrajā pusē Latvijas Valsts prezidente izteica pārliecību, ka Francijai būs nopietna loma šīs prezidentūras laikā. Viņa izteicās, ka Latvija no Francijas gaida efektīvu vadību, un ir pārliecināta, ka Francija arī dinamiski risinās šīs sarunas. Valsts prezidente uzsvēra NATO lomu Eiropas drošības un stabilitātes garantēšanā.

Runājot par jaunās Eiropas identitāti, V.Vīķe–Freiberga atbildēja uz jautājumu, vai jaunās nācijas, kas pievienosies Eiropas Savienībai, varētu ietekmēt šo identitāti. Viņa stāstīja par vērtībām, kuras ir svarīgas jaunajai Eiropai un kuru veidošanās saknes sniedzas senā vēsturē, viņa pieminēja Seno Romu un Grieķiju, kur viena no vērtībām ir cieņa pret indivīdu. Prezidente uzsvēra, ka šī vērtība modernā izpratnē Latvijai ir svarīga un Latvija ir gatava to pieņemt. Viņa sacīja, ka jaunā Eiropa nākotnē būs tāda, kur katrai suverēnai valstij ir sava vieta Eiropas kopienā, tā būs Eiropa, kurā ciena indivīdu, ciena nāciju ar tās vēsturi, kultūru un identitāti. Tā būs savienība, kurā valstis iekļausies brīvprātīgi un katrai nācijai būs iespējas attīstīties un dot savu ieguldījumu kopīgā Eiropas attīstībā. Jaunajā Eiropā nebūs dzelzs priekškara, tur valdīs brīvā tirdzniecība un brīvas domu apmaiņas iespēja. Valsts prezidente sacīja, ka Eiropa būs tāda, kur katrai valstij ir savs ceļš, bet lēmumi, kas attiecas uz visu Eiropas kopienu, tiks pieņemti, ņemot vērā katras valsts viedokli, nešķirojot valstis mazajās un lielajās. Viņa pauda cerību, ka Eiropa smelsies senatnes vērtībās un caur jaunajām tehnoloģijām un mūsdienīgu izpratni bagātinās sevi un attīstīs savu identitāti. Noslēgumā viņa atzīmēja, ka cilvēks jaunajā Eiropā varēs attīstīt sevi un īstenot savas spējas un talantus.

Konferencē piedalījās arī Lietuvas ārlietu ministrs, Igaunijas finansu ministrs un Dānijas, Zviedrijas un Somijas ministri.

Valsts prezidenta preses dienests