Par Rīgas budžeta prioritātēm

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Bieži nācies dzirdēt, ka domes nodarbojas ar saimnieciskām lietām, ka politika - tā nav domes darīšana. Un tomēr pēdējā domes sēdē budžetu apsprieda divreiz mazāk cilvēku nekā jautājumu par Barklaja pieminekli.

Jā, diemžēl politika jūtama mūsu darbā. Kādēļ? Domāju, tādēļ, ka šādi jautājumi piesaista publikas uzmanību. Rīdzinieki bieži vien ne īpaši seko budžeta apspriešanas debašu niansēm, bet cīniņus par pieminekļiem vai citiem politiskiem simboliem garām vis nepalaiž. Un dažiem politiķiem tā ir vienīgā iespēja kaut kā parādīt sevi - jo, lai uzstātos budžeta sakarā, vajag izprast jautājumu.

Kāda ir 2003. gada Rīgas budžeta galvenā atšķirība no iepriekšējā? Ko iegūs rīdzinieki?

Jau otro gadu mēs strādājam, lai radītu pilnīgi konsolidētu budžetu. Darbs ir sarežģīts. Mums taču ir ne vien dažādas Rīgas domes struktūras, bet arī skolas, milzums uzņēmumu… Jaunais budžets ir nopietns solis šajā virzienā. Tā ir galvenā atšķirība. Ja runājam par prioritātēm, tad pirmā ir izglītība, otrā - jaunu mājokļu celtniecība. Tā sāksies 2003. gadā. Šim nolūkam izmantosim kā budžeta, tā ārpusbudžeta mehānismus.

Ko nozīmē ārpusbudžeta?

Privātās sabiedrības aktīvi interesējas par iespēju piedalīties dzīvokļu celtniecības programmā. Ar to palīdzību pilsēta arī iecerējusi tikt pie zināma skaita dzīvokļu. Praksē tas izskatās tā. Firmas būvē mājas uz domei piederošas zemes. Turklāt dome sakārto infrastruktūru, gādā par labiekārtošanu, pretī saņemdama noteiktu skaitu jaunās mājas dzīvokļu. Atsevišķos gadījumos pilsēta dzīvokļus izpirks.

Apmēram cik daudz dzīvokļu plānots nodot?

Lēmums par sešu namu iegādi jau pieņemts. Tajos dzīvokļus varēs saņemt apmēram 500 ģimeņu. Tuvākajā laikā pavisam ar dzīvokļiem nepieciešams apgādāt 9 tūkstošus ģimeņu.

Vai ir kāda skaidrība par Dienvidu tilta un Ziemeļu tuneļa finansējumu?

Skaidrība par vērienīgo pilsētas objektu finansēšanu būs tikai pēc sarunu pabeigšanas ar Finanšu ministriju. Diemžēl likumdošana ierobežo pilsētas iespējas saņemt kredītus, un mēs strādājam, lai mainītu šo stāvokli. Nopietnas perspektīvas pavērsies līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Pilsētai kļūs pieejami lielie Eiropas strukturālo fondu līdzekļi. Taisnība gan, ar prasību pēc valsts vai pilsētas līdzfinansējuma. Starp citu, valsts iespējas ir ierobežotas, jo jāievēro Māstrihtas kritēriji - valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3%. Pilsēta šajā ziņā var rīkoties brīvāk, un varētu iznākt laba sasaiste: pilsēta - valsts - ES. Pie šī mehānisma mēs jau tagad strādājam. Protams, vienmēr pastāv privāto investīciju piesaistes variants.

Šajā ziņā iestāšanās ES Rīgai būs liels pluss…

Protams. Jau šobrīd Rietumu kompānijas izrāda interesi līdzdarboties Dienvidu tilta un Ziemeļu tuneļa projektos. Taisnība, sakarā ar pēdējo projektu vēl ir neskaidrības. Izstrādājam pievedceļu variantus. Sarežģīti ir tas, ka daļa no tiem ies pa ārpuspilsētas administratīvajām teritorijām, piemēram, pa Babītes pagastu.

Kāds ir domes galvenais sasniegums aizgājušajā gadā?

Investīcijas izglītībā. Tās pārsniedz 12 miljonus latu. Mēs uzbūvējām vairākas jaunas skolu sporta zāles. Turklāt izdevās pārdalīt investīcijas transporta infrastruktūrā par labu iekškvartālu ielu un pagalmu remontam. Un vēl viena svarīga lieta - budžeta pieaugums.

Uz kā rēķina?

Vairāk nodokļu ienāk. Tas nozīmē, ka ekonomiskā situācija sākusi atveseļoties, parādījušās jaunas darba vietas. Taču te jāpiebilst, ka nodokļu lauvas tiesa aiziet garām pilsētas kasei. Apmēram trešā daļa no visiem ienākuma nodokļiem aiziet uz citām pašpārvaldēm, kurās Rīgā strādājošie ir pierakstīti.

Bet ko domei pagājušajā gadā neizdevās paveikt?

Pārcelties uz jauno rātsnamu. Jācaurskata jautājumi, kas saistīti ar iepriekšējās domes projektiem. Neizdevās izvairīties no darba politizēšanas. Tam spilgts piemērs ir pieminekļu jautājums.

“VEČERŅAJA RIGA”; pēc I. Dīmenšteina un K. Gaivoronska intervijas “Gundars Bojārs: “2003. gada prioritātes — izglītība un dzīvokļi””