Mūsu uzņēmējdarbība kā finansiāla darbība

Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi uzņēmumu finansiālo pamatrādītāju apkopojumu par 2002. gada 3. ceturksni. Šajā kopsavilkumā ir ietverti dati par visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, kas saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” iesniedz grāmatvedības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Dati par bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un budžeta iestādēm kopsavilkumā nav ietverti. Apkopojumā iekļauti dati par 39,3 tūkstošiem ekonomiski aktīvo uzņēmumu. Lielos un sabiedriskā sektora uzņēmumus, kas veido 83% no kopējā neto apgrozījuma, apseko pilnībā, pārējos – izlases veidā un datus vispārina.

Uzņēmējdarbības finansiālajai analīzei izmantota informācija no statistiskā pārskata par uzņēmumu finansiālo stāvokli, kas ietver grāmatvedības bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina datus.

Bilances aktīvs ietver uzņēmuma īpašumā esošos līdzekļus, pasīvs – šo līdzekļu finansējuma avotus.

Gan pēc vērtības, gan arī pēc nozīmīguma uzņēmuma ekonomiskajā darbībā, bilances aktīva svarīgākā daļa ir pamatlīdzekļi, kas veido 46% no visiem bilances aktīviem. Pamatlīdzekļu vērtība 2002. gada 1. oktobrī bija 4251 miljons latu, un 3. ceturksnī to apjoms palielinājās par 76 miljoniem latu. Pirms gada uzkrāto pamatlīdzekļu apjoms bija 4065 miljoni latu, un tie bija pieauguši par 24 miljoniem latu. Lielākais pamatlīdzekļu pieaugums 2002. gada 3. ceturksnī bija transportā un sakaros – 29 miljoni latu – un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē – 22 miljoni latu.

Bilances pasīvā pašu kapitāls 2002. gada 1. oktobrī sasniedza 4164 miljonus latu. Pašu kapitāla svarīgākais rādītājs ir pamatkapitāls, kas 3. ceturkšņa laikā palielinājās par 29 miljoniem latu un 1. oktobrī sasniedza 2909 miljonus latu. Lielākais pamatkapitāla apjoms bija transportā un sakaros – 753 miljoni latu, komercpakalpojumos – 587 miljoni latu un apstrādes rūpniecībā – 561 miljons latu.

Nerezidentu ieguldījumi pamatkapitālā 3. ceturknsī pieauga par 20 miljoniem latu un 2002. gada 1. oktobrī tie bija 823 miljoni latu jeb 28% no kopējā pamatkapitāla apjoma. Lielākie nerezidentu ieguldījumi bija transportā un sakaros – 215 miljoni latu (26% no nerezidentu ieguldījumiem), komercpakalpojumos – 205 miljoni latu (25%) un apstrādes rūpniecībā – 188 miljoni latu (23%).

Savu aktīvu pieauguma finansēšanai uzņēmumi izmantoja ne tikai pašu kapitālu, bet arī piesaistītos līdzekļus.

Saistības pret kreditoriem 2002. gada 1. oktobrī sasniedza 4925 miljonus latu, no kuriem 56% veidoja īstermiņa kredīti jeb 2757 miljoni latu.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir šo saistību atmaksāšanas iespējas, ko raksturo viens no likviditātes rādītājiem – absolūtās likviditātes koeficients, kas apsekotajos uzņēmumos 3. ceturksnī bija 0,2 un pēdējā laikā nav mainījies. Tas liecina, ka tikai vienu piekto daļu no saviem īstermiņa kredītiem uzņēmumi varētu apmaksāt nekavējoties. Bet, ja uzņēmumi būtu varējuši novirzīt īstermiņa kredītu apmaksai arī visus apgrozāmos līdzekļus, tad teorētiski tie spētu izpildīt savas īstermiņa saistības. Par to liecina kopējās likviditātes koeficients, kas 3. ceturksnī bija 1,36, bet 2001. gada 3. ceturksnī – 1,34. Tomēr jāatzīmē, ka apgrozāmo līdzekļu tūlītēja novirzīšana saistību apmaksai ir problemātiska. Maksātspējas koeficients vidēji tautsaimniecībā 3. ceturksnī bija 1,18, bet 2001. gada attiecīgajā periodā bija 1,15 (tas ir tuvu šā rādītāja kritiskajai robežai, kas ir 1,0).

Viens no svarīgākajiem peļņas vai zaudējumu aprēķina ekonomiskajiem rādītājiem ir neto apgrozījums. 2002. gada 3. ceturksnī tas bija 3025 miljoni latu. Lielākais neto apgrozījuma apjoms 3. ceturksnī bija tirdzniecībā – 1410 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā – 589 miljoni latu un būvniecībā – 236 miljoni latu. Straujākais pieaugums bija būvniecībā – 72 miljoni latu, tirdzniecībā – 64 miljoni latu un apstrādes rūpniecībā 26 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu neto apgrozījums pieaudzis par 275 miljoniem latu jeb 10%.

Centrālā statistikas pārvalde

Bilances rādītāji (perioda beigās, milj. latu)