“Lai jums veicas, lai mums veicas, lai veicas Latvijai ! ”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Latvijas tautai 2003.gada 1.janvārī pulksten 00.02

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Rīgas Doma laukumā gadu mijā, uzrunājot Latvijas tautu Foto: A.F.I.

Labvakar Latvijā, labvakar Doma laukumā!

Mēs esam iezvanījuši, iedimdinājuši, iedziedājuši jauno, 2003.gadu! Es novēlu jums visiem, lai šis būtu jūsu gads, lai tas būtu laimes, veiksmju un sekmju gads mums visiem!

Mēs stāvam šeit tumšajā naktī nākotnes priekšā, un gadu mijā mēs saprotam, ka nākotne ir nezināma, tādēļ taisām troksni, šaujam šampanieša korķus un raķetes, un sanākam kopā, jo tā ir drošāk, tā mēs jūtamies pasargāti no nākotnes bailēm. Nākotne ir Dieva rokās, bet lielā mērā tā ir arī mūsu pašu rokās. Nākotne ir ēka, ko mēs būvējam uz pagātnes, it sevišķi nesenās pagātnes pamatiem. Iepriekšējais brīnumainais 2002.gads mums ir bijis tik veiksmīgs, tik skaists, tik vēsturisku notikumu pilns, ka ilgi to atcerēsimies laiku laikos. Mūsu ceļš tagad ir skaidrs, mums tagad ir jāiet uz priekšu – mēs atgriežamies savās garīgajās un fiziskajās mājās, mēs atgriežamies Eiropā.

Es novēlu visiem, lai jums jaunajā gadā veselība, spēks strādāt, dzīvesprieks, laime un sekmes, lai piepildās viss, ko jūs vēlaties. Novēlu rīt uzrakstīt 99 lietas, ko jūs vēlētos sasniegt. Lai tās visas piepildās šajā, nākamajā un visos turpmākajos gados! Lai jums veicas, lai mums veicas, lai veicas Latvijai!

Ministru prezidents Einars Repše Latvijas tautai 2002.gada 31.decembrī pulksten 23.45

Labvakar, godātie Latvijas ļaudis! Vecgada vakarā mēs tradicionāli atskatāmies uz aizvadītajā gadā notikušo, uz padarīto un varbūt arī nepadarīto, uz to, kādi lieli notikumi ir biju™i un ko tie varbūt nozīmē mūsu nākotnei. Tādēļ uzmanību galvenokārt pievēršam tiem notikumiem, kuri ietekmēs mūsu dzīvi arī turpmāk. Tieši tādu notikumu aizvadītajā 2002.gadā ir bijis daudz. Vispār, ticam mēs tam vai ne, bet tie gadi, kas rakstās no abiem galiem vienādi, Latvijai ir zīmīgi. Tā 1991.gadā mēs atguvām neatkarību, 2002.gadā tikām uzaicināti iestāties NATO un noslēdzām sarunas ar Eiropas Savienību. Tāpat mēs noturējām ļoti nopietnas Saeimas vēlēšanas un izveidojām jaunu valdību. Tie visi ir notikumi, kas vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu nākotni, tie visi saistās ar nopietnām cerībām uz drošāku un labāku dzīvi. Arī aizvadītā gada pēdējos mēnešos ir iesākti svarīgi darbi. Esam uzsākuši godīgas un atklātas valsts pārvaldes veidošanu. Darbs vēl ir tikai sākuma stadijā, bet gaidāmais rezultāts ir ļoti nozīmīgs. Tā ietvaros mēs ceram ar laiku tikt pie taupīgāka valsts budžeta un lietderīgākas valsts līdzekļu izmantošanas. Tad ceram uz saimnieciskās aktivitātes pieaugumu, kas nodrošinās ļaudīm pārtikušas vecumdienas. Viens no pirmajiem soļiem ir jau pieņemtais likums par pilnīgu atklātību valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Ar dažiem precīziem grozījumiem Valsts civildienesta likumā esam novērsuši vairākas nepilnības mūsu civildienesta sistēmā, esam samazinājuši atsevišķas nodokļu likmes, un tas viss kopā ar pieeju vienotajam Eiropas tirgum un NATO sniegtajām drošības garantijām veicinās tautas saimniecisko rosību, uzlabos materiālo stāvokli un samazinās bezdarbu. Rezultātā bērniem arī turpmāk varēs tikt palielināti pabalsti, mēs iekļausimies vienotā Eiropā, kas galu galā nozīmēs labklājību mūsu bērniem arī turpmākajās paaudzēs. Valdība varēs pienācīgi rūpēties par sirmgalvjiem un viņu pensijām. Šie darbi ir jau uzsākti, bet ļoti daudz darāmā vēl ir priekšā. Jāpanāk, lai valsts būtu brīva no korupcijas, pārmērīgas birokrātijas, valsts patvaļas pret cilvēku. Nedrīkstam paiet garām nejēdzībām, un visiem ir jāpiedalās to novēršanā. Visiem kopā mums ir spēks, un mēs varam to izdarīt. Mums tagad ir valdība, kas vēlas uzklausīt jūsu ierosinājumus. Izmantosim to! Mēs vēlamies uzklausīt arī jūsu sūdzības gadījumā, ja kādam nodarīta kāda netaisnība. Domājot par nākotni, atcerēsimies, ka Latvijas vietu Eiropā un demokrātisko rietumvalstu saimē noteiks mūsu izvēle. Nākamajā gadā Latvijas pilsoņiem tiks dota iespēja balsot par to, vai Latvijai pievienoties Eiropas Savienībai. Līdz rudenim, kad paredzēts referendums, katram būs laiks un iespēja iepazīties ar iestāšanās noteikumiem un izdarīt pamatotu izvēli. Nākotnē Eiropas Savienība vistiešākā veidā ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Nākamgad būs jāizšķiras par to, kā gribam dzīvot mēs un — pat svarīgāk — kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni, kuri referendumā paši vēl nevar piedalīties. Šī būs mūsu nākotnei ļoti svarīga izvēle. Nākamajā gadā pieaugs arī atbildība pret mūsu sabiedrotajiem. Tāpat kā NATO dalībvalstis gatavojas sniegt mums drošības un neatkarības garantijas, arī mēs nevaram paiet malā cerībā izvairīties no atbildības un riska. Mēs nevaram sagaidīt garantijas no citiem, ja neesam gatavi kaut ko dot pretī. Nākamais gads Rietumu demokrātijām var būt nopietnu pārbaudījumu gads, un vajadzības gadījumā mēs būsim gatavi šajos pārbaudījumos stāvēt plecu pie pleca. Latvija ir pierādījusi, ka spēj darboties starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos, Latvija var dalīties arī savā pieredzē par brīvas un demokrātiskas valsts veidošanu mierīgā ceļā. Arī mūsu kaimiņvalstis un likteņbiedri – Lietuva un Igaunija — iet ar mums kopsolī un gatavojas dalībai Eiropas Savienībā un NATO, līdz ar to Baltijas valstu vienotība un cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm tikai pieaugs. Mans novēlējums šajā sakarā – lai nākamajā gadā mūsu kopīgā izvēle par Latvijas vietu pasaulē būtu tālredzīga un pamatota! Bet citādi gribu novēlēt, lai Jauno gadu izdodas sagaidīt gaišā noskaņā. Nav jau nekāds kara lauks, Latvijā mums ir miers un sekmīgi attīstās tautsaimniecība, līdz ar to visumā vajadzētu kļūt labāk. Un, protams, ļoti svarīgi ir tas, kā cilvēki izturas viens pret otru. Novēlu, lai vairāk būtu draudzības, sadarbības un mīlestības. Par mīlestību varam runāt vēl vienā ļoti nopietnā sakarā – mēs izmirstam burtiski un neapturami. Tā gan nav tikai Latvijas nelaime, zemi dzimstības līmeņi ir raksturīgi visai Eiropai — knapi pāri vienam bērnam uz katriem diviem pieaugušajiem. Starp valstīm, kurās dzimstība ir augsta, varam nosaukt Nigēriju, Jemenu, Somāliju, Ugandu un tā tālāk, galvenokārt Āfrikas valstis. Tur dzimst pāri par septiņiem bērniem uz katriem diviem pieaugušajiem. Starp valstīm, kurās dzimstība ir viszemākā, esam mēs. Pagājušajā novembrī Romas pāvests Jānis Pāvils Otrais savā pirmajā un vienīgajā uzrunā Itālijas parlamentā teica : dzimstības krīze Itālijā ir nopietns drauds, kas gulstas pār valsts nākotni. Tā brīdināja pāvests. Bet dzimstība Latvijā ir vēl zemāka nekā Itālijā. Trakākais ir tas, ka valdība vien te neko daudz nevar darīt. Var, protams, palielināt pabalstus, uzlabot ekonomisko stāvokli, salabot ceļus un mazināt bezdarbu, kas arī tiks darīts. Bet ar to vien nepietiks, pat ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits – miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga. Varbūt tas ir vēl viens iemesls valdībai rūpēties par lauku attīstību, par to, lai tur atgrieztos dzīvesprieks un cilvēki un lai viņi, tur dzīvojot, būtu laimīgi. Un pilsētās esam nonākuši tādā kā vāveres ritenī, darbs un panākumi, darbs un karjera, karjera un attīstība, steiga un nevaļa, stress un pārslodze. Kā vārdā, ja tauta mirst? Vai neesam aizmirsuši par garīgumu, par mieru un harmoniju, par dvēseli un mīlestību? Tātad mazāk naida, neiecietības un strīdu, vairāk sapratnes un miera! Lai viss darbs notiek gaišā noskaņā, tā arī daudz vairāk var izdarīt, katrs zina, cik viegli ir strādāt, ja apkārt valda saticības un labestības pilna gaisotne. Un, kas attiecas uz vēl pastāvošām nebūšanām, tad pamazām kopīgiem spēkiem mēs tās novērsīsim. Lai lepnums un paļāvība uz sevi mūs vada, mēs varam! Latvija vienmēr ir bijusi strādīgu roku sakopta un paēdusi. Pat dažādu karu posts nekad nav spējis uz ilgu laiku iedzīt tautu depresijā. Tauta vienmēr ir cēlusies un strādājusi, strādājusi un padarījusi. Arī tagad mēs to varam un izdarīsim. Tagad ir miera laiks, un viss ir mūsu pašu rokās, tikai jādara, jādara mierīgi, pārliecināti un pamatīgi, bez jebkādas steigas un stresa, jādara, savstarpēji izpalīdzot, bez naida, strīdiem un skaudības, saticībā, mīlestībā un savstarpējā atbalstā. Katrā ziņā valdība darīs to, kas valdībai jādara, jūs katrs — to, ko pats uzskatīsit par svarīgu un vajadzīgu. Bet mums visiem, visai Latvijas tautai, vēlu laimīgu un panākumiem bagātu nākamo – 2003. – gadu! Lai jums laimīga šī nakts, lai jums laimīgs viss nākamais gads!