Vies – strādnieki: cik viesi, cik strādnieki

Par Latvijā iepludināto vjetnamiešu darbaspēku

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, – “Latvijas Vēstnesim”

Komunistiskā režīma gados vispārpieņemtā prakse bija tāda, ka Latvijas rūpniecības, transporta, celtniecības, kā arī citu nozaru uzņēmumi ar darbaspēku tika apgādāti galvenokārt uz iebraucēju rēķina. Starprepubliku migrācija ne tikai tika pieļauta, bet arī atbilstoši PSKP nacionālajai politikai visādos veidos veicināta.

Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem PSRS, sniedzot “internacionālo palīdzību”, ar Vjetnamu, kā arī ar dažām citām sociālistiskajām valstīm noslēdza līgumus par šo valstu strādnieku nodarbināšanu PSRS rūpniecības uzņēmumos. Daļa šo strādnieku tika nosūtīti arī uz Latviju.

Pret Dienvidslāvijas, Polijas un Somijas strādniekiem Latvijas varas iestādēm īpašu pretenziju nebija, bet gluži citādi bija ar iebraucējiem no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (VSR). Ar viņu uzvedību neapmierināti bija arī Jūrmalas, Ogres un Rīgas iedzīvotāji.

Tikai sākoties latviešu tautas trešajai atmodai, Latvijas varas iestādēm izdevās atbrīvoties no nelūgtajiem viesstrādniekiem. Par to, kā tas notika, stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti.

Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas ziņojums par ārzemju strādnieku un speciālistu izmantošanu

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomei 1990. gada 10. janvārī

Par ārzemju strādnieku un speciālistu izmantošanu Latvijas PSR tautas saimniecībā

Saskaņā ar saņemto uzdevumu LPSR Valsts darba un sociālo jautājumu komiteja izpētīja ārzemju strādnieku un speciālistu izmantošanu Latvijas PSR tautas saimniecībā. Uz 1990. gada 1. janvāri republikā strādā apmēram 2,3 tūkstoši ārzemju strādnieku un speciālistu: no tiem – 1,3 tūkstoši Polijas Tautas Republikas pilsoņu (celtniecībā), 0,8 tūkstoši Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pilsoņu (Vieglās un kokapstrādes rūpniecībā), 0,15 tūkstoši Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas pilsoņu (ražošanas apvienības “Zasulauka manufaktūra” rekonstrukcijā), 0,08 tūkstoši Somijas pilsoņu (Rīgas piena kombināta rekonstrukcijā) un atsevišķi speciālisti no citām valstīm.

Līgumi par ārzemju strādnieku un speciālistu piesaistīšanu noslēgti dažādu motīvu dēļ: lai izpildītu konkrētus darbu apjomus, kuriem ir nepieciešama noteikta specializācija (restaurācija utt.) un lai viņus izmantotu strādnieku profesijās vieglās un kokapstrādes rūpniecībā.

Pamatojoties uz Starpvaldību vienošanos starp Vjetnamas Sociālistisko Republiku un PSRS, ir noslēgti līgumi par ārzemju darbaspēka izmantošanu šajos uzņēmumos uz laiku no 4 līdz 6 gadiem. Uz tiem attiecas šūšanas apvienība “Rīgas apģērbs” – 100 cilvēki (līgums no 1988.gada 13.janvāra līdz 1992.gada 13.janvārim); fabrika “Rīgas adītājs” – 50 cilvēki (līgums no 1988.gada 17.janvāra līdz 1992.gada 17.janvārim); ražošanas apvienība “Pirmais maijs” – 48 cilvēki (līgums no 1988.gada 15.janvāra līdz 1993.gada 15.janvārim); šūšanas apvienība “Latvija” – 100 cilvēku (līgums no 1988.gada 22.janvāra līdz 1992.gada 20.janvārim); ražošanas apvienība “Rekords” 50 cilvēku (līgums no 1988.gada 8.janvāra līdz 1992.gada 8.janvārim); Ogres trikotāžas ražošanas apvienība – 200 cilvēku (līgums no 1987.gada 5.novembra līdz 1991.gada 7.novembrim); Slokas papīra un celulozes rūpnīca – 100 cilvēku (līgums no 1987.gada 20.maija līdz 1993.gada 6.maijam); Latvijas finiera ražošanas apvienība – 150 cilvēku (līgums no 1986.gada 16.oktobra līdz 1992.gada 8.oktobrim).

Uz 1990.gada 1.janvāri darba attiecības ir pārtraukuši 15 VSR pilsoņi, no tiem 6 – slimības dēļ, 4 – par uzturēšanās PSRS noteikumu pārkāpumiem, 3 – ģimenes apstākļu dēļ, 2 – atrodas Vissavienības meklēšanā.

VSR pilsoņu darba izmantošanas analīze rāda, ka viņi galvenokārt strādā normālos darba apstākļos. Kaitīgos un nelabvēlīgos darba apstākļos ir nodarbināti 11,5% no viņu kopējā skaita: 32 cilvēki Slokas papīra un celulozes rūpnīcā un 60 cilvēku Latvijas finiera ražošanas apvienībā.

Dati par VSR pilsoņu izstrādes normu izpildi liecina, ka 1989.gada 11 mēnešos bijuši tikai atsevišķi to neizpildīšanas gadījumi. Galvenokārt izstrādes normas tiek pārsniegtas; tā, piemēram, fabrikā “Rīgas adītājs” par 123,4%, Latvijas finiera ražošanas apvienībā, 117,%, ražošanas apvienībā “Pirmais maijs” – 116% utt. Ogres trikotāžas ražošanas apvienībā VSR pilsoņu izstrādes normu procents ir pat augstāks nekā kadru strādniekiem – attiecīgi 151% un 148%, ražošanas apvienībā “Rekords” – 186% un 161%.

VSR pilsoņu vidējā mēneša alga kopumā neatšķiras no uzņēmumu pastāvīgo strādnieku algas, bet fabrikā “Rīgas adītājs” un Ogres trikotāžas ražošanas apvienībā tā ir pat augstāka nekā pastāvīgajiem strādniekiem.

Neraugoties uz klimatisko apstākļu būtisko dažādību, VSR pilsoņiem darba laika kavējumi slimības dēļ ir ievērojami mazāki nekā kadru strādniekiem. Piemēram, 1988.gadā tie vidēji pa republikas rūpniecību, aprēķinot uz 1 strādnieku, bija 12,95 dienas, bet bijušās LPSR Vieglās rūpniecības ministrijas uzņēmumos – 15,08 dienas, bet VSR pilsoņiem šis rādītājs 1989.gada 11 mēnešos ir pavisam 5,24 dienas (ražošanas apvienībā “Pirmais maijs” – 11, Latvijas finiera ražošanas apvienībā – 7,9, ražošanas apvienībā “Latvija” – 5,4, ražošanas apvienībā “Rekords” – 1, ražošanas apvienībā “Rīgas apģērbs” – 2,45 dienas).

Darba laikā uzņēmumos ir fiksēti 8 darba drošības tehnikas pārkāpumi, kas VSR pilsoņiem radīja ražošanas traumas (ražošanas apvienībā “Pirmais maijs” – 2 gadījumi, Slokas papīra un celulozes rūpnīcā – 6). Palielinājies darba disciplīnas pārkāpumu skaits, neierašanās darbā, darba nokavēšana, patvaļīga aiziešana no darba utt.

1989.gada 11 mēnešos aplūkotajos uzņēmumos ir fiksēti 475 tādi pārkāpumi (Latvijas finiera ražošanas apvienībā – 90 gadījumi, Slokas papīra un celulozes rūpnīcā – 270, ražošanas apvienībā “Pirmais maijs” – 84).

Pēc uzņēmumu ziņām VSR pilsoņi ir pieļāvuši 138 dienu darba kavējumus jeb 0,17 dienas uz katru. (..)

No LPSR Iek™lietu ministrijas ziņām izriet, ka VSR pilsoņi bieži pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, kas izpaužas kā spekulācija. Bez tam viņi bieži pretojas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, pielietojot priekšmetus, kuri paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai. Tā, piemēram, Rīgas kolhozu tirgū 1989.gada 11 mēnešos aizturēti 370 cilvēki, 1988.gadā – 531 cilvēks. (..) Salīdzināšanai – no 1300 Polijas Tautas Republikas strādniekiem 1989.gadā sabiedriskās kārtības pārkāpumus pieļāva tikai 3.

Palielinājušies VSR pilsoņu nesankcionētas pārvietošanās gadījumi pa Latvijas PSR un PSRS teritoriju. Kopmītnēs, kurās dzīvo VSR pilsoņi,bieži atrodas pilsoņi, kuri ieradušies no citām savienotajām republikām bez PSRS Iekšlietu ministrijas vīzu daļas atļaujas. Patlaban PSRS Iekšlietu ministrija meklē vairākus VSR pilsoņus, kuri strādā kā citās savienotajās republikās, tā arī Latvijas PSR (ražošanas apvienībā “Pirmais maijs” – 1 cilvēku, Latvijas finiera ražošanas apvienībā – 1 cilvēku) un darbā nav ieradušies jau ilgāk nekā 3 mēnešus.

Zināmu sociālu spriedzi republikā rada tas, ka lielu daļu no nopelnītajiem līdzekļiem ārzemju strādnieki (no PTR un VSR) galvenokārt tērē, lai iegādātos tautas patēriņa preces, pēc kurām republikā ir paaugstināts pieprasījums. Pēc Latvijas republikāniskās muitas ziņām, tikai 1989.gada 11 mēnešos muitā bagāžu noformējuši vairāk nekā 340 PTR un 200 VSR pilsoņi (attiecīgi 26,2% un 25,4% šo valstu pilsoņu, kuri strādā republikā) par kopējo summu apmēram 1,2 miljoni rubļu. Viņi ir izveduši: 430 veļas mazgājamās mašīnas, 485 ledusskapjus, 340 televizorus, 140 motociklus, lielu daudzumu šujmašīnu, citas elektropreces, velosipēdus u.c. Bez tam 1989.gadā ir noformēta bagāža 205 Tuvo Austrumu pilsoņiem, kuri mācās jūras kara mācību centrā “Bolderāja” par apmēram 820 tūkstošiem rubļu (ap 200 dažādu mēbeļu komplekti).

Dzīvošanas un sadzīves apstākļi ārzemju pilsoņiem atbilst noslēgtajiem starpvaldību līgumiem un vienošanām.

Saskaņā ar to uzņēmumu vadītāju aptauju, kuros izmanto ārzemju strādniekus, par lietderību viņu turpmākajā izmantošanā republikas tautas saimniecībā viedokļi atšķiras tikai par VSR strādniekiem. Tā, piemēram, fabrikas “Rīgas adītājs”, Ogres trikotāžas ražošanas apvienības un ražošanas apvienības “Rīgas apģērbs” vadība uzskata, ka, līguma termiņam beidzoties, ir nepieciešams to noslēgt uz nākamo termiņu, motivējot to ar strādnieku trūkumu galvenajās profesijās. Ražošanas apvienības “Latvija’, Slokas papīra un celulozes rūpnīcas un Latvijas finiera ražošanas apvienības vadība uzskata, ka to nevajadzētu darīt, jo, ieviešot jaunas saimniekošanas ekonomiskās metodes, kadru problēmas var atrisināt uz vietas. Savukārt ražošanas apvienības “Pirmais maijs” un “Rekords” vadība uzskata, ka jau šodien var atteikties no VSR pilsoņu darba izmantošanas. Attiecībā uz ārzemju strādnieku piesaistīšanu konkrētu projektu realizācijas laikā uzņēmumu vadītāju attieksme ir pozitīva.

Ņemot vērā iepriekš tikto, LPSR Valsts darba un sociālo jautājumu komiteja iesniedz šādus priekšlikumus:

1. Ārzemju darbaspēku iesaistīt darbos republikas teritorijā tikai pēc republikas valdības bilances un ar attiecīgas tautas deputātu padomes rajona (pilsētas) izpildu komitejas atļauju.

2. Pēc līguma termiņa izbeigšanās ar VSR pilsoņiem atteikties no jaunu līgumu noslēgšanas par vjetnamiešu strādnieku izmantošanu. Turpmāk galvenokārt orientēties uz līgumu noslēgšanu par ārzemju speciālistu un strādnieku piesaistīšanu uz kopējo projektu realizācijas laiku, izpildot konkrētus darbu apjomus.

3. Starpvaldību vienošanās dokumentos par ārzemju strādnieku izmantošanu īpašu uzmanību pievērst likumu pārkāpšanas problēmas novēršanai ārzemju pilsoņu vidū.

4. Līdz tirgus piepildīšanai ar tautas patēriņa precēm izslēgt no saraksta tās preces, kuras atļauts izvest ārzemju speciālistiem un strādniekiem, kurām republikā ir paaugstināts pieprasījums.

Priekšsēdētājs V.Čevačins

LVA, 270.f., 9.apr., 225.l., 3., 4., 5., 6., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

LPSR Valsts plāna komitejas ieteikums pārtraukt darba attiecības ar vjetnamiešu strādniekiem

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomei 1990. gada 13. februārī

Par ārzemju strādnieku darba izmantošanu

Latvijas PSR Valsts plāna komiteja, izskatījusi Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas 1990. gada 10. janvāra vēstuli Nr. 03 “Par ārzemju strādnieku un speciālistu izmantošanu Latvijas PSR tautas saimniecības nozarēs”, atbalsta LPSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas iesniegtos priekšlikumus.

Bez tam saskaņā ar PSRS valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas 1981. gada 2. aprīļa vienošanos par Vjetnamas pilsoņu nosūtīšanas un pieņemšanas kārtību darbā PSRS uzņēmumos un organizācijās uzskatām par nepieciešamu Latvijas PSR valdības vārdā informēt PSRS Valsts darba un sociālo jautājumu komiteju par darba attiecību izbeigšanu ar Vjetnamas pilsoņiem republikas teritorijā pēc patlaban pagājušiem noteiktajiem līgumu termiņiem.

Pielikumā: Vēstules projekts PSRS Valsts darba un sociālo jautājumu komitejai uz 1 lapas, slepeni, uzskaites Nr. 70 s.

Priekšsēdētāja vietnieks J. Āboltiņš

LVA, 270.f., 9. apr., 225.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Lietā Nr. 26

Valdība ir pieņēmusi.

Nolemts PSRS Valsts darba un sociālo jautājumu komitejā patlaban negriezties.

05.03.90. Kuļešova

Vēstules projekts

PSRS Valsts darba un sociālo jautājumu komitejai

Slepeni

PSRS Valsts darba un sociālo jautājumu komitejai Projekts

Par Vjetnamas pilsoņu nosūtīšanu un pieņemšanu profesionālajā apmācībā un darbā uzņēmumos un organizācijās Latvijas PSR teritorijā

Latvijas PSR Ministru Padome, izskatījusi jautājumus, kuri ir saistīti ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pilsoņu profesionālo apmācību un darbu uzņēmumos un organizācijās, kuri atrodas republikas teritorijā, atzīmē, ka VSR pilsoņu darba izmantošanas ekonomiskais efekts atsevišķos republikas uzņēmumos ne vienmēr ir samērojams ar tiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un zināmo sociālo spriedzi, kura sakarā ar to pēdējā laikā ir radusies.

Ņemot to vērā, Latvijas PSR Ministru Padome uzskata par lietderīgu pārtraukt darba attiecības ar Vjetnamas pilsoņiem republikas teritorijā pēc patlaban noteikto līgumu termiņu izbeigšanās. Turpmāk, izlemjot jautājumu par ārzemju strādnieku izmantošanu, republikas valdība saskaņā ar PSRS likumu “Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību” ir gatava izskatīt priekšlikumus par līgumu noslēgšanu uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

LVA, 270.f., 9. apr., 225.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas