Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu

Septītās Saeimas deputāti, ievērojot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) 1999. gada 16. decembra starpziņojumu (7. Saeimas sēdē izskatāmais dokumenta nr. 1407; "Latvijas Vēstnesis", 17.12.1999., Nr. 424/427) un saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3. panta otro daļu iesniedz Jums Septītās Saeimas deputātu parakstītu pieprasījumu veikt pārbaudi ģenerālprokurora darbības atbilstībai Prokuratūras likuma 41.1. panta normām.

Izmeklēšanas komisijas 1999. gada 16. decembra starpziņojumā konkrēti minētas Prokuratūras likuma 41. panta 4. un 5. punktā noteikto pieļauto pārkāpumu un nolaidības pazīmes, kā arī pārkāpumu un nolaidības fakti, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas. Starpziņojumā ir minētas arī pieļautās apkaunojošās rīcības pazīmes.

No starpziņojuma teksta nepārprotami izriet, ka ģenerālprokurors ir pārkāpis Prokuratūras likuma 23. panta pirmajā daļā, trešās daļas pirmajā punktā un ceturtajā daļā, 43. pantā un 45. panta pirmajā daļā noteiktās normas un konkrēti:

1) ģenerālprokurors nav spējis veikt prokuratūras iestāžu kontroles funkcijas (23.p.1.d.),

2) ģenerālprokurors nav spējis izvērtēt nepamatotus prokuroru lēmumus (23.p.3.d.1.p.),

3) ģenerālprokurors nav savlaicīgi ziņojis Valsts prezidentei par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme (23.p.4.d.),

4) ģenerālprokurors nav spējis disciplināri sodīt virsprokurorus Birutu Ulpi un Oļģertu Šabanski par Prokuratūras likuma (43.p., 45.p.1.d.) un Prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, ka būtiskās, kaitīgās sekas, kas radušās, ir:

1) Ģenerālprokuratūras darbība radījusi labvēlīgus apstākļus pierādījumu slēpšanai un iznīcināšanai, kā arī liecinieku tiešai ietekmēšanai;

2) radīts kaitējums prokuratūras iestāžu darba organizācijai un šo iestāžu kā tiesu varas sastāvdaļas prestižam.

Starpziņojuma sadaļās "Iegūtā informācija" un "Komisijas priekšlikumi" ir atgādināts, ka izmeklēšanas komisija sagatavos īpašu papildu informāciju par konkrētajiem pārkāpumu un nolaidības faktiem un apkaunojošas rīcības pazīmēm.

Viens no deputātu uzdevumiem ir priekšlikumu sagatavošana prokuratūras iestāžu darbības uzlabošanai.

Deputāti uzskata, ka minētā uzdevuma ietvaros ir jāveicina ģenerālprokurora funkciju likumīga realizācija (Prokuratūras likuma 23. pants).

Šim pieprasījumam pievienotais starpziņojums ir konkrētu pazīmju, faktu un secinājumu izklāsts, kam nepieciešama Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša pārbaude vismaz tiktāl, ciktāl tas skar ģenerālprokurora atlaišanas ierosināšanas pamatotību un likumam atbilstošu ģenerālprokurora pienākumu veikšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, deputāti pieprasa veikt pārbaudi un sagatavot galīgos secinājumus par ģenerālprokurora atbildību un atbilstību ieņemamajam amatam.

Pielikumā: starpziņojums uz septiņām lapām.

Saeimas deputāti

Saņemts Latvijas Republikas Augstākajā tiesā: 27.01.2000., pl. 15.45; Nr.7–140