• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Paldies ar zelta un sudraba piespraudēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2000., Nr. 187/188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6990

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai intelekts kļūtu par Latvijas sabiedrības virzītājspēku

Vēl šajā numurā

25.05.2000., Nr. 187/188

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Paldies ar zelta un sudraba piespraudēm

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Z1.JPG (23027 BYTES)

Vakar, 24.maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas LZA un akciju sabiedrības "Aldaris" 2000. gada balvas zinātnē. Balvas laureātu Mārtiņu Beķeru sveic izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns

Pirms pasniegt balvas, goda diplomus, zelta un sudraba piespraudes, sanākušos uzrunāja LZA prezidents Jānis Stradiņš:

— Šajā ēkā zinātnieku sabiedrībai ir ikdiena un ir svētku dienas. Ikdienā notiek darbs, ikdienā mēs saņemam algu, grantus, varbūt vēl ko vairāk vai mazāk no mūsu valsts, no mūsu ministrijas, no starptautiskajām organizācijām. Un ir svētku dienas, kad mēs vērtējam rezultātus un saņemam papildu atzinību no tām organizācijām, kas Latvijā pārstāv ražotājus.

Zinātņu akadēmijai ir izveidojusies, varētu teikt, jau tradicionāla sadarbība ar mūsu ievērojamākajiem uzņēmumiem — ar "Aldari", ar firmu "Grindeks", ar "Latvenergo", ar firmu "Dati", kuri arī piedalās zinātnes sasniegumu izvērtēšanā un piešķir gadskārtējās balvas zinātnē. Un balvas saņem gan pieredzējuši zinātnieki par savu mūža darbu, gan jaunie, tie, kurus uzskatām par mūsu zinātnes cerību. Un šādās svētku reizēs mēs aizvien vairāk redzam, ka varbūt esam samazinājušies skaitā, kļuvuši vecāki, bet nāk arī no zemes asni, kas neļauj šaubīties par zinātnes nākotni.

Savā turpmākajā uzrunas daļā LZA prezidents asprātīgi apcerēja jēdzienus "tradicionāls" un "sistemātisks", atzīstot, ka jau nākamgad, kad LZA un "Aldara" balvas tiks pasniegtas trešo reizi, varēsim runāt par tradīciju. Turklāt zīmīgi arī tas, ka tā vai citādi gandrīz visu apbalvoto pētījumu tematika saistās ar šķidrumiem, pie kuriem pieder arī alus. Un visur viss rūgst. Savrup paliek tikai pētījums par šaušanu.

Pēc tam vārds tika dots akciju sabiedrības "Aldaris" prezidentam un balvu ekspertu komisijas līdzpriekšsēdētājam Vitālijam Gavrilovam. Viņš atzina, ka visi laureāti ir no nozarēm, kas tuvas un interesantas viņa vadītajam uzņēmumam, ka šīs balvas tiek pasniegtas konkrētiem cilvēkiem, kas tiešām strādā un pilnveido mūsu un arī paši savu dzīvi. Liels, liels paldies par viņu darbu!

Laureātus sveica arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, paužot cerību, ka ar visas sabiedrības atbalstu zinātne Latvijā ieņems to vietu, ko tā ir pelnījusi.

 

LZA un a/s "Aldaris"

2000. gada balvas laureāti:

LZA īstenais loceklis Mārtiņš BEĶERS saņem balvu par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē.

LZA un LLMZA akadēmiķis, profesors Dr.habil.biol . M.Beķers ir pasaulē pazīstams ievērojams Latvijas biotehnologs. Viņa zinātniskie darbi saistīti ar mikrobioloģisko biosintēzi un biokonversiju, raugu anabiozi, saharozes metabolismu Zymomonas mobilis šūnās, šūnu imobilizāciju, jaunu funkcionālo uzturlīdzekļu radīšanu. M.Beķers un viņa līdzstrādnieki pēdējo četrdesmit gadu laikā ir selekcionējuši tautsaimniecībā izmantojamas un patentspējīgas mikrobu kultūras — aminoskābes lizīna, B12 vitamīna, pienskābes, etanola, fruktozes polimēra levāna producentus. Pienskābes rūgšanas pētījumi ļāva Latvijā a/s "Rīgas piena kombināts" uzsākt cilvēku veselībai ļoti nozīmīgas produktu grupas "Lakto" ražošanu, nesen papildinot šo produkcijas klāstu ar principiāli jaunu Latvijā patentētu polifunkcionālu "Auzu biolakto". Alkoholiskās rūgšanas pētījumu rezultātā "Latvijas balzams" pēc zinātnieku patenta pirmo reizi Latvijā no vietējām izejvielām sācis ražot pašmāju viskiju "Aleksandrs". Radīta tehniski ekonomiskā bāze valsts mēroga koncepcijas veidā biodegvielas — bioetanola, biodīzeļa un biogāzes — ieguvei, izmantojot kā izejvielu lauksaimniecības izejvielas un atkritumus. M.Beķera izstrādātā lizīna ražošanas tehnoloģija savulaik tika realizēta ne tikai Latvijā, bet arī četros bijušās PSRS uzņēmumos, tā ražošanas licences bija pārdotas Ungārijas, Dienvidslāvijas un Somijas uzņēmumiem. M.Beķers par saviem pētījumiem publicējis vairāk nekā 550 zinātnisku darbu, t.sk. 7 monogrāfijas, viņa izgudrojumi aizsargāti ar 49 patentiem. M.Beķers ir Latvijas pārstāvis Eiropas Biotehnoloģijas biedrību asociācijā un tās komisijā (kopš 1990.g.), viņš ir divu starptautisku žurnālu un starptautiskās biotehnoloģijas enciklopēdijas redakcijas padomes loceklis, vairāku starptautisku projektu vadītājs. Ir sarakstījis vairākas mācību grāmatas biotehnoloģijā, lasījis lekciju kursus RTU un LU, izaudzinājis Latvijas biotehnologu jauno paaudzi, viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas 14 doktora disertācijas. No 1993. līdz 1997. gadam bijis LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors. Īpaši jāatzīmē, ka M.Beķers kopā ar LZA vadību ir ierosinājis un vadījis valsts emeritēto zinātnieku nosaukuma un mūža grantu sistēmas izveidošanu Latvijā un kopš dibināšanas brīža ir Latvijas Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs.

 

LZA korespondētājlocekle Benita LAUMANE saņem balvu par nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodniecībā.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesore Dr.habil.philol. B.Laumane ir viena no ievērojamākajām latviešu valodniecēm, kas savu dzīvi veltījusi latviešu dialektu un toponīmu pētījumiem. 47 zinātnisku rakstu un 3 monogrāfiju autore, kuras veltītas Baltijas jūras piekrastes zvejniecības leksikas pētīšanai: "Zivju nosaukumi latviešu valodā" (R., 1973, 304 lpp.), "Zvejvietu nosaukumi Latvijas PSR piekrastē" (R., 1987, 171 lpp.), "Zeme, jūra, zvejasvietas. Zvejniecības leksika Latvijas piekrastē " (R., Zinātne,1996, 399 lpp.). "Latviešu valodas dialektu atlanta I daļa. Leksika" zinātniskā vadītāja (1999). B.Laumanes darbiem ir izcila nozīme ne tikai valodniecībā, tie sniedz plašu pārskatu par mūsu tautas dzīvesveidu un vienu no pamatnodarbēm — zvejniecību, palīdz izprast latviešu savdabību, vēsturisko attīstību un saites ar kaimiņu tautām — lībiešiem, igauņiem, lietuviešiem un senajiem prūšiem.

Jaunie zinātnieki —

LZA un a/s "Aldaris"

2000. gada balvas laureāti:

Latvijas Universitātes neklātienes doktorants Kārlis VALTERS, m.sc. — saņem balvu par darbu "Hlororganiskās vielas Latvijas iekšējo ūdeņu asaros — piesārņojuma līmenis un to ietekmējošie faktori" (vad. LZA kor.loc. Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš un prof. A.Bergmans (Stokholmas universitāte)). Darbs veltīts noturīgo vidi piesārņojošo vielu izpētei Latvijas dabas vidē. K.Valters beidzis LU Ķīmijas fakultāti ar maģistra grādu vides ķīmijā (1994.g.), pašlaik strādā Zviedrijā, Stokholmas universitātes Vallenberga laboratorijā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju Stokholmas universitātē.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes maģistre Unigunde SAUSSERDE (ANTONE) balvu saņem par darbu "Skābā krējuma ar šķiedrvielām sensoro un reoloģisko īpašību izvērtējums" (vad. Dr.sc.ing. L.Ozola). Unigunde Sausserde beigusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti 1999.gadā. Maģistra darbs veltīts piena produktu tauku kā viena no galvenajiem holesterīna avotiem uzturlīdzekļos aizstāšanai ar dažādām šķiedrvielām (pievienojot šķiedrvielu pulverus — burkānu, kāļu, kāpostu kacenu, salātu, kliju u.c.). Izstrādāta 8% skābā krējuma ar šķiedrvielām ražošanas tehnoloģija. Tagad strādā a/s "AGM Agro eksports".

LLU Ūdens un zemes zinātniskā institūta vadošais inženieris, LLU pasniedzējs, LLU doktorants Juris VOICEHOVIČS balvu saņem par darbu "Jēkabpils pretplūdu aizsardzības problēmas izpēte un konstruktīvo risinājumu zinātniskais pamatojums" (vad. Dr.habil.sc.ing . H.Segals). Beidzis LLU Lauku inženieru fakultāti 1995.gadā ar inženiera diplomu ūdenssaimniecības un meliorācijas specialitātē, 1998.gadā ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu būvniecības un hidrotehnikas specialitātē, tagad LLU doktorants. Strādā Jelgavas pilsētas domē (hidrotehnisko būvju inženieris) un Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskajā institūtā (vadošais inženieris).Vienlaikus LLU Lauku inženieru fakultātē lasa kursu "Vides inženierija". Disertācijas darba pētījumu mērķis ir izstrādāt metodes, lai novērstu HES būvniecības negatīvās sekas uz aizsalstošām upēm. Doktoranta darba rezultāti atspoguļoti 2 publikācijās un apspriesti 4 konferencēs.

Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas bakalaura programmas latviešu folkloras un tradicionālās kultūras 3.kursa studente Katrīne KAČINSKA balvu saņem par darbu "Sakrālā ainava. Ūdeņi" (vad. Dr.habil.philol. J.Kursīte).

LZA un a/s "Aldaris"

goda diploma laureāts:

Andris GULBIS — Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Tehnisko zinātņu katedras pasniedzējs, LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta maģistrants — par darbu "Praktiskās šaušanas tehnikas izpēte un tās mācīšanas metodikas pamatojums bruņotajos spēkos". (Vad. m.paed . Pēteris Lovčinovskis). Darbs veltīts sporta un kaujas šaušanas mācību pamatu izklāstam un mācību metodikas efektivitātes noteikšanai.

"LV" un LZA informācija

Z2.JPG (24115 BYTES)

A/s "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs pasniedz balvu Benitai Laumanei

Z3.JPG (22350 BYTES)

Unigunde Sausserde balvu saņem no LZA prezidenta Jāņa Stradiņa rokām            &nb Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Z4.JPG (16765 BYTES)

Katrīne Kučinska

Z6.JPG (15399 BYTES)

Juris Voicehovičs

Z5.JPG (18322 BYTES)

Kārlis Valters          

       Foto: Sigizmunds Timšāns

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!