Par dienesta pārbaudi Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis ceturtdien, 2.janvārī, ir apstiprinājis dienesta pārbaudi, kas veikta Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē (RGPP) par policijas darbinieku palīgu noformēšanas kārtības ievērošanu. Ministrs uzskata, ka pārbaudē konstatētie pārkāpumi diskreditē policistu palīgu institūtu un tas būtu likvidējams. Mēneša laikā uzdots veikt dienesta pārbaudi Valsts policijā un policijas priekšniekam Jurim Rekšņam iesniegt ziņojumu par policista palīga institūta nepieciešamību. Juridiskajam departamentam nedēļas laikā izvērtēt, kādas izmaiņas jāveic normatīvajos aktos, lai likvidētu šo institūciju. Dienesta pārbaudes materiāli nosūtīti izvērtēšanai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai pārbaudītu, vai konstatētie pārkāpumi neliecina par korupciju veicinošiem faktoriem policistu palīgu noformēšanas kārtībā.

“Uzskatu, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs var un tiek aicināts palīdzēt policijai un to nav nepieciešams apstiprināt, izsniedzot šādu padomju laika tipa apliecību. Skandināvijas valstīs iedzīvotāju nesavtīga palīdzības sniegšana policijai ir ar dziļām tradīcijām un, būtiski uzlabojot policijas darbu, esmu pārliecināts, ka līdzīgu uzticību saņems arī mūsu policisti,” atzīst Māris Gulbis. Viņš aicinās valdību un Saeimu atbalstīt grozījumus normatīvajos aktos, lai likvidētu šo institūtu.

Pārbaudē secināti rupji pārkāpumi policistu palīgu noformēšanas kārtībā. Izskatot dienesta pārbaudei iesniegtās palīgu lietas, tika konstatētas arī tādas, kas nav iznīcinātas pēc personas nāves vai pēc personas atbrīvošanas no palīga pienākumu pildīšanas. Tāpēc faktiski RGPP palīgu skaitu ir iespējams noteikt tikai aptuveni.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka vairākās lietās policista palīga kandidāta sodāmības pārbaude nav tikusi veikta vispār vai arī atbilstoši pieprasījumi lietā aizvietoti ar dažādu derīguma termiņu šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujām. Konstatēti arī gadījumi, kad kandidāta pieņemšanas par palīgu brīdī saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra (IC) informāciju viņš ir saukts pie kriminālatbildības vai kandidātam piemērots drošības līdzeklis. Piemēram, viens no pieņemtajiem RGPP darbinieku palīgiem — Ģirts Lapiņš — pēc IC datu bāzes ziņām pieņemšanas brīdī ir bijis tiesāts pēc Kriminālkodeksa 109.p.1.d. (tīša vieglu miesas bojājumu nodarīšana, atbrīvots no soda saskaņā ar KL 59.p.3.d.).

Pārbaudē aptaujāti arī RGPP palīgi un noskaidrots, ka daļa nezina savus darba pienākumus un tiesības, tāpēc apšaubāms, vai viņi palīdzējuši policijai. Tā, piemēram, Igora Krasovska palīgi A. un M.Lamberti paskaidroja, ka viņiem sadarbības sākumā I.Krasovskis uzlicis par pamatpienākumu, ikdienā pārvietojoties pa pilsētu ar savu automašīnu, gadījumos, kad viņus aptur Ceļu policijas darbinieki, novērot šo policistu darbības likumību. To minētie palīgi darījuši patstāvīgi un bez atsevišķu I.Krasovska uzdevumu saņemšanas.

Starp aptaujātajiem palīgiem tika konstatēti arī tādi, kuri gan tikuši pieņemti bez jebkādas motivācijas un konkrētiem mērķiem, gan arī nav veikuši nekādus palīga pienākumus un nav ne pildījuši, ne arī saņēmuši nevienu policijas darbinieka uzdevumu. Par saviem pienākumiem un tiesībām viņi nezina absolūti neko. Tāds, piemēram, ir I.Krasovska palīgs N.Jermolajevs (SIA “Dinaz group” prezidents), no kura paskaidrotā izriet, ka viņš pieņemts par palīgu tāpēc, ka viņi ar I.Krasovski sapazinušies kādās futbola sacensībās 2001. gadā un nolēmuši uzturēt savstarpējās attiecības arī turpmāk. Savus palīga pienākumus un tiesības N.Jermolajevs nezinot, bet palīga statuss un apliecība viņam neesot vajadzīga un viņš to ne reizi nav izmantojis, taču no paziņām esot dzirdējis, ka šo apliecību var veiksmīgi izmantot, lai izvairītos no soda naudas maksāšanas, ja šīs apliecības īpašnieku aptur Ceļu policija. Savukārt cits I.Krasovska palīgs -- a/s “Behrmann Balticum Nemo” komercdirektors Jevgeņijs Suhovs — ar dienesta pārbaudes veicēju sazinājās tikai caur savu advokātu Edgaru Dupatu, no kura sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka J.Suhovs ar jebkuriem tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, tai skaitā arī I.Krasovski, parasti sazinās tikai caur advokātu.

Vairākumā gadījumu šie palīgi, kā izriet no viņu iesniegumiem, ir lūguši viņus pieņemt par palīgiem konkrētā dienestā (Kārtības policijā vai Ceļu policijā), nevis tāda darbinieka vadībā, kurš atbild par šo dienestu vispārējo vadību. Šo palīgu izpildāmās funkcijas pamatā aprobežojušās ar konsultāciju sniegšanu. Lai to darītu, saskaņā ar pašu “palīgu - konsultantu” sniegtajiem paskaidrojumiem palīga statuss, līdz ar to arī palīga tiesības, viņiem patiesībā nav bijis nepieciešams.

Sākotnēji IeM tika saņemtas 82 personu lietas, kā arī RGPP Nodaļas darbam ar personālsastāvu “Policijas darbinieka palīgu apliecību un caurlaižu izsniegšanas žurnāls”. Iepazīstoties ar saņemtajiem dokumentiem, sākotnēji tika noskaidrots, ka no to satura faktiski nav nosakāmi pilnīgi visu RGPP darbinieku palīgu dati un faktiskais skaits, palīgu pieņemšanas mērķtiecīgums, to paveiktais darbs, kā arī cita būtiska informācija, kas nepieciešama, veicot palīgu noformēšanas kārtības pārbaudi. Tāpat noskaidrots, ka daudzas par palīgiem noformētās personas ieņem vadošus amatus dažādos uzņēmumos un iestādēs, kas sākotnēji liek apšaubīt šo personu patieso lomu sadarbībā ar policijas amatpersonām, kuru vadībā šie palīgi ir darbojušies.Turklāt divas dienas pēc pārbaudes sākšanas ar RGPP priekšnieka I.Krasovska 22.11.2002. pavēli nr.943 no pienākumu pildīšanas tika atbrīvoti 30 palīgi un iznīcināta lielākā daļa šo palīgu personas lietu ar visu tajās esošo informāciju par šiem palīgiem un to policijas darbinieku personībām, kuriem viņi bijuši palīgi.

Ņemot vērā noskaidrotos apstākļus, ar iekšlietu ministra 27.11.2002. rīkojumu nr.838 dienesta pārbaude tika pagarināta līdz 02.01.2003. un uz šā rīkojuma otrā punkta pamata ar Valsts policijas (VP) 27.11.2002. pavēli nr.1273 uz pārbaudes laiku no amata pienākumu pildīšanas atstādināts RGPP priekšnieks I.Krasovskis. Bet 29.11.2002. līdzīgā kārtībā uz pārbaudes laiku tika atstādināts arī RGPP priekšnieka vietnieks Kārtības policijas priekšnieks Valdemārs Hmeļevskis. Vēlāk pēc V.Hmeļevska lūguma ar VP priekšnieka J.Rekšņas 04.12.2002. pavēli nr.1305 V.Hmeļevskis tika atvaļināts no dienesta IeM sistēmā sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, nosakot atvaļināšanu no dienesta ar 06.12.2002. Savukārt 11.12.2002. uz I.Krasovska ziņojuma pamata par atbrīvošanu no dienesta IeM sistēmā veselības stāvokļa dēļ VP priekšnieks J.Rekšņa ar pavēli nr.1332 atbrīvoja no dienesta IeM sistēmā arī viņu.

Iepazīstoties ar pārbaudes rezultātiem, ministrs nolēmis:

1. Pieņemt zināšanai, ka Valsts policijas priekšnieka vietnieks Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis Igors Krasovskis ir pārkāpis ar Valsts policijas 08.03.2000. pavēli nr.210 apstiprinātā “Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nolikuma” 17., 19.9., 19.19. un 20. punktā noteiktos pārvaldes priekšnieka pienākumus, kā arī nav ievērojis ar Valsts policijas 27.04.2001. pavēli nr.383 apstiprinātās “Instrukcijas par darba organizāciju ar policijas darbinieka palīgiem” 3., 12. un 26. punktā noteiktos pienākumus, bet, ņemot vērā to, ka pēc atvaļināšanas no dienesta uz viņu vairs neattiecas MK 15.12.1998. noteikumu nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”, I.Krasovska disciplinārā sodīšana nav iespējama.

2. Pieņemt zināšanai, ka Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Kārtības policijas priekšnieks Valdemārs Hmeļevskis nav ievērojis ar Valsts policijas 27.04.2001. pavēli nr.383 apstiprinātās “Instrukcijas par darba organizāciju ar policijas darbinieka palīgiem” 5., 6., 14., 18. un 27.-29. punktā noteiktās prasības, bet, ņemot vērā to, ka pēc viņa atvaļināšanas no dienesta uz viņu vairs neattiecas MK 15.12.1998. noteikumu nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”, I.Krasovska disciplinārā sodīšana nav iespējama.

3. Policijas pulkvedim Jurijam Zubarevam, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam darbam ar personālsastāvu par MK 15.12.1998. noteikumu nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 3.punkta prasību pārkāpumiem, kas izpaudās savā pakļautībā esošā dienesta darbam ar personālsastāvu nepietiekamu kontroli, kā arī šīs nodaļas vispārīgās vadības pienākumu paviršu pildīšanu nodaļas darbības jomā, kas saistīta ar policijas darbinieku palīgiem, izteikt rājienu.

4. Policijas pulkvežleitnantei Violetai Žigalo, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Nodaļas darbam ar personālsastāvu priekšniecei par ar RGPP 31.03.2000. pavēli nr.180 apstiprinātā “Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas darbam ar personālsastāvu nolikuma” 8., 17., 20., 21. noteikto nodaļas uzdevumu un funkciju izpildes nepietiekamu nodrošināšanu, kā arī 28.1., 28.3., 28.5. punktā noteikto nodaļas priekšnieces pienākumu paviršu izpildi, kas izpaudās paviršā nodaļas darba vadībā un organizēšanā, nodaļas darbinieku uzdevumu izpildes kontrolē un nodaļas darba uzlabošanas un pilnveidošanas priekšlikumu sagatavošanā jautājumos par darba organizāciju ar policijas darbinieku palīgu lietām, izteikt rājienu.

Policijas pulkvežleitnantam Valentīnam Berdņikam, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Nodaļas darbam ar personālsastāvu priekšnieka vietniekam par ar RGPP 31.03.2000. pavēli nr.180 apstiprinātā “Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas darbam ar personālsastāvu nolikuma” 29.2., 29.5., un 29.7. punktā noteikto pienākumu paviršu izpildi, kas izpaudās nodaļas darba pilnveidošanas priekšlikumu nepietiekamā izstrādē un policijas darbinieku palīgu uzskaites nenodrošināšanā, kā arī par RGPP Nodaļas darbam ar personālsastāvu vispārējās vadības pienākumu paviršu izpildi jautājumos par darba organizāciju ar policijas darbinieku palīgu lietām, izteikt rājienu.

6. Jautājumu par Valsts policijas priekšnieka J.Rekšņas atbildību saistībā ar slēdzienā norādītajiem trūkumiem policijas darbinieku palīgu darba organizācijā lemt pēc viņa izveseļošanās.

7. Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšniekam A.Dzenim līdz 2003.gada 1.februārim:

— izvērtēt katra RGPP pieņemtā policijas darbinieka palīga pieņemšanas un turpmākās izmantošanas lietderību un mērķtiecīgumu un pieņemt atbilstošus lēmumus;

— veikt dienesta pārbaudi par pārējo šajā slēdzienā nenorādīto Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes darbinieku disciplināro atbildību saistībā ar “Instrukcijas par darba organizāciju ar policijas darbinieka palīgiem” (apstiprināta ar Valsts policijas 27.04.2001. pavēli nr.383) prasību neievērošanu.

8.Valsts policijas priekšniekam J.Rekšņam līdz 2003. gada 1.februārim:

— organizēt un veikt dienesta pārbaudi saistībā ar citu Valsts policijas struktūrvienību policijas darbinieku palīgu pieņemšanas un izmantošanas mērķtiecīgumu un lietderību, palīgu lietu noformēšanu un uzskaiti un atkarībā no tās rezultātiem lemt jautājumu par attiecīgo darbinieku disciplināru sodīšanu;

— atbilstoši likuma “Par policiju” 20. panta 1.daļas 2.punkta un Valsts policijas Nolikuma prasībām, saskaņojot ar Iekšlietu ministriju, izvērtēt policijas darbinieku palīgu institūta turpmākās saglabāšanas lietderību un atkarībā no rezultātiem izstrādāt ierosinājumus attiecīgās normatīvās bāzes sakārtošanai.

Maija Celmiņa, Iekšlietu ministrijas preses sekretāre