“Lai šis gads mums visiem būtu darbīgs”

Einars Repše, Ministru prezidents, intervijā Latvijas Radio

Ministru prezidents Latvijas Radio 2.janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Mūsu šīsdienas viesis ir Ministru prezidents Einars Repše. Vispirms, protams, visa laba vēlējumi šajā jaunajā gadā! Kāds tad izskatīsies šis gads, jūsuprāt, kas būtu tie svarīgākie darbi 2003.gadā?

Einars Repše: — Šobrīd visi darbi vienlīdz svarīgi, jo faktiski mēs esam ķērušies pie jaunas dzīves veidošanas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski, mums jāgatavojas ļoti nopietniem lēmumiem ārpolitiskā sakarā, Latvijas nākotnes vietas pasaulē noteikšanas sakarā, un ar to es domāju septembrī gaidāmo referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, gan arī iekšpolitiski, jo ir uzsāktas ļoti nopietnas reformas gan valsts pārvaldē, gan valsts saimnieciskajā sistēmā, ar to domājot nodokļu samazināšanu, nodokļu labāku iekasēšanu, valsts budžeta sabalansēšanu, taupīgāku līdzekļu izmantošanas nodrošināšanu un tamlīdzīgi. Tā ka darba būs ļoti daudz, un tā īsti nemaz nevar nodalīt svarīgos no nesvarīgajiem. Varbūt drīzāk var runāt par lielākiem un mazākiem darbiem, bet lielais jau arī veidojas no daudziem maziem. Un līdz ar to es varētu novēlēt arī visiem Latvijā, lai šis gads viņiem būtu darbīgs, lai katru dienu būtu daudzas mazas lietas, par ko katrs zinātu, ka viņam ir jāizdara un ko sekmīgi arī izdarītu, lai nevienu dienu nebūtu tā, ka īsti nav skaidrs – kas šodien būtu jādara, un vai to, kas būtu jādara šodien, varēšu izdarīt, lai visu laiku būtu darbīga noskaņa, būtu skaidrs, kas ir jādara, un lai to nebūtu ne par maz, ne par daudz.

— No tām lietām, kuras jūs minējāt, kā jūs teicāt, jāveido sabalansētāks nākamais valsts budžets. 2004.gada budžets droši vien būs sabalansētāks nekā 2003.?

E.Repše: — Pilnīgi noteikti, mūsu mērķis ir iet uz sabalansētu budžetu un tālākā nākotnē arī uz budžetu ar pārpalikumu. Jo galu galā tas valsts parāds, kas ir iepriekšējos gados izveidots, pats no sevis mazāks nekļūs, līdz ar to agri vai vēlu mūsu valsts parādu ir jāsāk atmaksāt. Šobrīd, kad mums arvien vēl ir budžets ar deficītu, mēs valsts parādu tikai palielinām. Atmaksāt to sāksim tad, kad mums būs budžets ar pārpalikumu, un agri vai vēlu tas ir jānodrošina.

— Jums ir kādas prognozes, cik ilgā laikā to varētu izdarīt?

E.Repše: — Gribētu teikt, ka tuvākajos trijos četros gados mums vajadzētu nodrošināt budžetu, kas jau būtu ar nelielu, bet pārpalikumu.

— Minējāt nodokļu samazinājumu, arī tas turpināsies 2004.gadā?

E.Repše: — Domāju, ka jā. Jo mazāki nodokļi ir saimnieciskās attīstības priekšnoteikums. Mazāki nodokļi arī padara vieglāku to vispārīgu un vienmērīgu iekasēšanu, mazāki, bet vienmērīgi iekasēti nodokļi ir taisnīgāka sistēma, tāda, kas veicina visu ļaužu saimniecisko aktivitāti un tātad var nodrošināt tautsaimniecības straujāku pieaugumu.

— Kuri no tiem nodokļiem, jūsuprāt, ir būtiskāk samazināmie?

E.Repše: — Atstājami būtu tie nodokļi, kas ir vienkāršāk administrējami un vieglāk iekasējami. Tā lai nodokļu slogs galarezultātā vienmērīgi gultos uz visiem valsts iedzīvotājiem, vienmērīgi un taisnīgi. Protams, mums ir arī savas starptautiskās saistības, mēs atsevišķus nodokļus nedrīkstam samazināt zem pasaulē pieņemtajām normām, lai šādā ziņā kaut kā īpaši neizceltos, bet ir arī nodokļi, kur mums ir brīvas interpretācijas iespējas un kur mēs varam veidot paši savu politiku.

Nu tad skatīsimies, acīmredzot uzņēmumu un ar to saistītais iedzīvotāju ienākuma nodoklis prasītos pēc tālākas samazināšanas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nedrīkst būtiski atšķirties no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tātad, ja mēs samazinām, tad ir jāsamazina abi. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli tas it kā būtu vienkāršāk, jo ieņēmumi no šī nodokļa nav galvenie un dominējošie valsts budžetā, tie ir svarīgi, bet nav pirmajās divās pozīcijās. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis gan ir pirmajās pozīcijās, līdz ar to šeit samazinājums ir vienkārši tīri finansiāli grūti izpildāms, bet ne neiespējams, it sevišķi ja mēs atkal runājam par vispārēju un vienmērīgu iekasēšanu, par tā saucamo aplokšņu algu izskaušanu un citām lietām, kas nodrošinās nodokļu ieņēmumus. Protams, par pievienotās vērtības nodokli, par sociālo nodokli, tos visus arī var analizēt un skatīties, ko tur vēl varam darīt un cik saprātīgi ir iet tālākā samazināšanas virzienā. Bet, lai arī šobrīd Latvija nav valsts, kurā nodokļu slogs būtu lielākais starp mums līdzīgām valstīm, arī, teiksim, Rietumeiropas valstīm, tomēr arvien uzskatu, ka mums ir iespēja iet uz tālāku šo nodokļu sloga samazinājumu. Mans ideāls kā brīvas saimnieciskas darbības valstī būtu — mazi nodokļi, bet tādi, no kuriem ieņēmums valsts budžetā tomēr paliek līdzšinējā līmenī vai pat pārsniedz līdzšinējo līmeni. Jo visi strādā, ir saimniecisks uzplaukums un nodokļu masa, kaut vai ar zemāku likmi, tomēr pārspēj iepriekšējos rezultātus. Un, protams, arī vienmērīgai vispārīgai iekasēšanai ir sava nozīme. Kas attiecas vēl uz citām reformām, tad, protams, investīcijas uzņēmumu attīstībai. Šeit nodokļu atvieglojumiem būtu vieta, jo svarīgi ir veicināt, lai uzņēmumu peļņa netiktu vis izmaksāta dividendēs, apēsta, bet ieguldīta tālākā ražošanas attīstībā. Ražošanas paplašināšana radīs jaunas darba vietas, dos jaunus ienākumus, tai skaitā valsts budžetā un ražošanas attīstībā, pēc tā mums vienmēr vajadzētu tiekties.

— Jūs minējāt arī algu maksāšanu aploksnēs, vai, samazinoties šiem nodokļiem, pieaugs arī represīvā funkcija — sodīt tos, kas izvairās un nemaksā nodokļus.

E.Repše: — Protams, abām šīm lietām ir jāiet vienkopus, samazinot nodokļus, mēs samazinām ieinteresētību slēpt savus ienākumus, slēpt patiesās algas izmaksas un citādā veidā izvairīties no nodokļiem, tātad mēs samazinām šādu motivāciju. Šobrīd tā motivācija, protams, vēl ir ļoti augsta, jo, kā mēs zinām, lai izmaksātu 100 latus godīgā veidā cilvēkam uz rokas algā, algu fondā ir jāparedz gandrīz divkārši lielāka summa. Aptuveni 1,8 ir šis koeficients, un tas, protams, rada ļoti lielu motivāciju mēģināt izvairīties. Samazinot nodokļus, mēs samazinām šo motivāciju, bet tai pašā laikā arī otrā puse ir nepieciešama, proti, tie, kas izvairās, tomēr ir jāsoda, tātad represīvās funkcijas ir jāattīsta pret negodīgiem nodokļu nemaksātājiem. Un pamazām mēs tās lietas pilnveidosim, novedīsim līdz līdzsvaram, un tas ir šā gada darbs, kas jāizdara.

— Un vēl pēdējais jautājums. Jūs minējāt, ka viens no uzdevumiem šajā gadā ir valsts pārvaldes sakārtošana. Vai, jūsuprāt, tad, kad būs gada noslēgums, varētu teikt, ka šīs lietas ir sakārtotas un, kaut vai no personāliju viedokļa, vairāk vai mazāk sakārtotas?

E.Repše: — Nākamā gada noslēgumam tādam vajadzētu būt pilnīgi noteikti. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu nodrošināt jaunas attieksmes izveidošanos un nepieciešamās korekcijas pašā civildienesta sistēmā, lai civildienests varētu darboties patiešām profesionāli, neatkarīgi un kompetenti. Domāju, ka nākamā gada beigās mēs varēsim ar prieku skatīties uz to, ko esam kopīgiem spēkiem ar to pašu civildienesta ierēdņu radošu un aktīvu līdzdalību izveidojuši.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā