“Lai šis gads mums visiem ir veiksmīgākais”

Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs, intervijā Latvijas Radio

Rīgas domes priekšsēdētājs Latvijas Radio 2002. gada 30. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Varbūt sāksim ar, jūsu paša skatījumā, gada lielāko veiksmi un neveiksmi.

Gundars Bojārs: — Rīgas pilsētas devums iekšzemes kopproduktā Latvijā pārsniedz 55 procentus, Rīgā ir visaugstākais nodarbinātības līmenis un viszemākais bezdarba līmenis valstī. Lielākais sasniegums laikam ir pamatrādītāji. Kopumā no 2000. līdz 2002.gadam Rīgas pašvaldība dažādos investīciju projektos ir ieguldījusi ap 120 miljoniem latu, no tiem 39,5 miljoni latu ir ieguldīti tieši 2002. gadā. Ieņēmumi mums šogad bija plānoti 182 miljoni latu, bet tie būs par 13 miljoniem latu lielāki, un mūsu konsolidētais kopbudžets pirmo reizi Rīgas vēsturē pārsniegs 200 miljonus latu. Lielākie veikumi neapšaubāmi saistīti ar mūsu prioritātēm, ir veikti milzīgi remontdarbi skolās, izbūvēti jauni korpusi Teikas vidusskolā, Mežciema pamatskolā, uzbūvēts stadions 49.vidusskolā, peldbaseins Ziepniekkalnā, veikta renovācija Āgenskalna pamatskolā, 1. valsts ģimnāzijā, rekonstruēta Poļu ģimnāzijas ēka un tā tālāk. Ir uzsākti darbi bērnu drošības nodrošināšanā, ir sākta skolu apsargāšana un videonovērošanas sistēmu veidošana. Satiksmes infrastruktūrā šogad ir ieguldīti 12 miljoni latu, tai skaitā 1,5 miljoni latu rajonu jeb iekškvartālu ielu seguma atjaunošanai, kas iedzīvotājiem ir devis laikam vislielāko apmierinājumu. Ir izbūvēts neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais un arī šajā gadu simtā un gadu tūkstotī pirmais Latvijā tilts uz Buļļupi un Bolderājas iedzīvotājiem ir iespēja droši šķērsot Buļļupi atšķirībā no iepriekšējos gadu desmitos pierastā dzelzceļa tilta. Ir izremontētas 95 ielas, pilnīgi no jauna ir izbūvētas Piedrujas, Ulbrokas un Rietumu iela, noasfaltētas 27 grantsseguma ielas, un iekškvartālos atjaunots segums 110 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Arī sabiedriskajā transportā investīcijas bija ievērojamas, taču zināmu birokrātisku šķēršļu dēļ netika sākta trolejbusu parka atjaunošana, kam dome bija gatava atvēlēt miljonu latu. Svarīgākais, kas mums šogad bija jāiesāk, bija mājokļu programma, un šīs programmas ietvaros ir iegādātas piecas mājas, kopumā 417 dzīvokļi un kopmītņu tipa istabas rīdziniekiem, šo programmu mēs plānojam turpināt un ievērojami attīstīt nākamgad. Domājot par nākotni, dome šogad sāka izmaksāt 100 latu pabalstu jaundzimušo rīdzinieku vecākiem, kā arī deva iespēju pilsētas sabiedriskajā transportā bez maksas braukt 1. līdz 4.klases skolēniem. Šogad arī pirmo reizi pēc desmit gadu pārtraukuma pilsētu sākām apgaismot normālā režīmā, un pašvaldības uzņēmums „Rīgas gaisma” šogad saņēma par pusmiljonu latu vairāk nekā pērn un ir veicis lielus darbus šīs sistēmas atjaunošanā un attīstībā.

— Te vēl varētu minēt sākto e-projektu un tā tālāk, un tā tālāk, es skatos, ka jums tas saraksts ir krietni pagarš, un tiešām ir arī ļoti daudz darbu, kuri nenoliedzami ir, bet kurus varbūt ne vienmēr pamana ikdienā tieši to negāciju dēļ, kuras nez kāpēc vienmēr ir dzīvē pamanāmas. Bet ar ko no gada lietām jūs pats esat visvairāk neapmierināts?

G.Bojārs: — Par visiem šiem projektiem, kas ir uzsākti, ir zināma apmierinātības pakāpe, un tomēr — vienmēr katru no tiem varēja veikt vēl kvalitatīvāk, attīstīt vēl spēcīgāk.

Tā, piemēram, mājokļu programmai mums bija atvēlēti 8 miljoni latu, no kuriem mēs diemžēl nebūsim spējīgi realizēt šo programmu pilnā apjomā, un esam nodrošinājuši, bet arī tikai uz nākamo gadu, šo iestrādi — 417 dzīvokļu ieviešanai. Nav pilnā apjomā un pēc vajadzības apmierināta skolu apsardze un videonovērošana, bērnu drošībai gribētos veltīt pēc iespējas vairāk uzmanības. Arī vienas pieturas aģentūras veidošana virzās, lai gan sekmīgi, tomēr pārāk lēni, un rīdzinieki vēl nav paspējuši izjust tās ērtības, kas šai vienas pieturas aģentūrai būtu jānodrošina. Tātad jebkurā jomā ir zināmi panākumi, bet arī neapmierinātība un vēlme pamatīgāk strādāt pie šīm jaunajām programmām.

— Jaunajā budžeta projektā daudzās pozīcijās no jūsu minētajiem un sāktajiem darbiem ir arī segums tālāk, bet kopumā, ja runājam par nākamā gada budžetu, kas arī zināmā mērā uzskatāms par veiksmi, jo budžets jums, atšķirībā no valsts budžeta, ir pieņemts, tikai Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolā, kas tiks pievienots nākamā gada valsts budžeta projektam, visām pašvaldībām pieļaujamais budžeta deficīta līmenis tiks noteikts laikam 18 miljoni latu. Jums ir 33 miljoni, vai uzskatāt, ka ar Dombrovska kungu, Gatera kungu panāksit vienošanos, atstājot budžetu šādā līmenī?

G.Bojārs: — Es uzskatu, ka jā, un visvairāk mani priecē tieši Finanšu ministrijas un arī Ministru prezidenta vēlme rast jaunus, mūsdienīgus risinājumus lielo pašvaldības un valsts projektu finansēšanai. Tātad šī nauda nav apēsta, tā nauda, kas veido šo deficītu, tiek ieguldīta attīstības projektos un investīciju projektos, tajos projektos, kas ar laiku nodrošinās, pirmkārt, budžeta pieaugumu un, otrkārt, ērtības mūsu iedzīvotājiem. Rīga maksā izlīdzināšanas fondā summu, kas ir gandrīz adekvāta šiem investīciju apjomiem, nākamajā gadā tie būs 23 miljoni latu. No autoceļu fonda, kur pāri par pusi autotransporta līdzekļu ir reģistrēti Rīgā, kur kopējais apjoms Latvijā ir pāri par 60 miljoniem latu, mēs saņemam knapi trīs. Tas viss un arī Rīgas pilsētas nepieciešamība finansēt valstiski svarīgus projektus, kā Nacionālo teātri, Valsts mākslas muzeju, Operu, šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt. Tātad šinī ziņā mums vienīgā izeja ir — strādāt ar deficītu, turklāt nākamā gada deficīts mums nodrošinās aiznākamajā gadā izveidot bezdeficīta budžetu. Tātad jautājums nav par to, vai mēs aizņemamies, jautājums ir par to, ka Rīgas pilsēta ir tik droša, ka jebkurš investors, jebkura finanšu struktūra ir ar mieru aizdot līdzekļus pilsētai svarīgu projektu realizācijai.

— Cik taisnības ir opozīcijai, tā pauž, ka, neraugoties uz visu, Rīga grimst parādos, nākamā gada sākumā kredītsaistības jau būs 68 miljoni latu, beigās tās varētu būt jau 132 miljoni latu, miljons tikšot tērēts tikai kredītprocentu apmaksai vien…

G.Bojārs: — Vairāk gan šī ir spēle ar skaitļiem. Rīgas dome ir ļoti sarežģīta struktūra, mans galvenais uzdevums šī sasaukuma laikā — es par to esmu runājis arī ar daudzām valsts institūcijām — ir izveidot patiešām konsolidētu Rīgas pilsētas budžetu. Mums ir ap 150 uzņēmumu, ir neskaitāmas struktūrvienības Rīgas domē, un šis ir tiešām galvenais uzdevums. Bet, kad runājām ar Valsts kontroles vadību, viņi uzskatīja, ka šim darbam vajadzēs ne mazāk kā trīs gadus. Pasaules kredītreitinga aģentūras ir novērtējušas Rīgas domi ar tādu pašu kredītreitingu kā valstī — BBB+, labāks nekā iepriekšējos gados, un tas norāda uz Rīgas pilsētas finanšu stabilitāti.

— Kā ar finanšu palielinājumu birokrātiskā aparāta uzturēšanai un arī autoparka palielināšanai, par ko it kā pārmet opozīcija?

G.Bojārs: — Rīgas pilsētai, tāpat kā jebkurai pašvaldībai, visas iepriekšējās Saeimas ir uzlikušas arvien jaunas saistības, nedodot pretī finansējumu. Šī ir mūžveca tēma, un tā ir sākusies jau 1996.gadā, diemžēl cīņa ar Latvijas politiķu vēlmi pieņemt politiski ļoti skaistus lēmumus un visu atbildību un arī finanšu atbildību nogrūžot uz pašvaldībām, ir iesīkstējusi vēlme, un mums nekas cits neatliek, kā mūsu funkciju nodrošināšanai, kas ir paredzēts likumā, arī šis birokrātiskais aparāts ir jāaudzē.

— Štatu optimizācija — viens no šā gada varbūt uz āru īpaši nemanāmiem pasākumiem. Vai tā, jūsuprāt, ir panākusi vēlamo efektu, un kādā virzienā tā turpināsies nākamgad?

G.Bojārs: — Jā, efekts ir panākts, bez tam ne vienmēr šī optimizācija nozīmē darbinieku skaita samazināšanu. Ļoti labs piemērs ir Attīstības departaments, kur beidzot ir izveidota Rīgas pilsētas būvvalde, tātad vienas pieturas aģentūra, kas ir paredzēta Rīgas pilsētas uzņēmējiem pirmkārt un arī iedzīvotājiem, visiem, kas vēlas saskaņot kādus projektus, pārbūvi un tā tālāk. Šeit galvenais ir, lai katrs darbinieks nodrošina maksimālu servisa līmeni jebkuram iedzīvotājam. Ņemsim vienu piemēru — Madrides pilsētā, kur dzīvo 4 miljoni iedzīvotāju, pilsētas plānošanas departamentā ir 1000 darbinieku, mums Rīgas pilsētā ir seši pilsētas plānotāji. Tātad klausītājiem acīmredzot kļūs skaidrs, ko tas nozīmē.

— Es domāju gan. Diezgan apjomīgās investīcijas e-pārvaldei, vai tās rezultāti rīdziniekiem varētu būt jūtamāki jau nākamgad?

G.Bojārs: — Diemžēl — ne, diemžēl, veidojot nākamā gada budžetu, šīs investīcijas tika nopietni apcirptas, un e-pārvaldes investīcijas skar pilnīgi visus Rīgas domes departamentus un arī skolas, šajā sadaļā ir iekļauta arī skolu internetizācija un skolu nodrošināšana ar datoriem, kas būs pirmā prioritāte. Es personīgi neesmu apmierināts ar šo investīciju apjomu e-pārvaldē un informātikā. Mums būtu jābūt vienai no pasaules avangardpilsētām šajā jomā, bet es ceru, ka šo lietu varēs atrisināt no aiznākamā gada budžeta.

— Zināms, ka ūdens tarifi it kā nemainīsies, bet maksāsim vairāk laikam kopumā par komunālajiem maksājumiem — par ko mēs maksāsim vairāk nākamgad. Tas jau noteikti interesē visus rīdziniekus.

G.Bojārs: — Īpaši nekādi pieaugumi nav plānoti. Jāsaka, ka veiksmīgs lēmums bija par Rīgas pilsētas regulatora izveidi, šis regulators ļoti precīzi seko līdzi jebkuriem iespējamiem tarifu pieaugumiem, un līdz šim šis mehānisms, ko esam izveidojuši, nav pieļāvis paaugstināt tarifus nevienā no jomām.

— Ko, Jauno gadu sagaidot, jūs novēlētu visiem rīdziniekiem kā domes vadītājs?

G.Bojārs: — Es gribu novēlēt visiem rīdziniekiem aktīvāk piedalīties pilsētas dzīvē, aktīvi izteikt gan savus priekšlikumus, gan aizrādījumus par jebkuru procesu, ko mēs apspriežam, par jebkuru pilsētas attīstības projektu, lai arī visi nekad netiks apmierināti, mums jūsu vēlmes un jūsu idejas dod ļoti lielu stimulu darbam. Gribu novēlēt visiem laimīgu Jauno gadu, lai nākamais gads jums visiem ir veiksmīgāks nekā iepriekšējais!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā