Ministru kabineta noteikumi Nr. 588

Rīgā 2002.gada 27.decembrī (prot. Nr.60, 13.§)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”
14.panta trešo un astoto daļu, likuma “Par akcīzes nodokli alum”
12.panta trešo un sesto daļu un likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”
13.panta ceturto un astoto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami, dzēšami un atdodami akcīzes nodokļa nodrošinājumi (turpmāk — nodrošinājumi), lai nodrošinātu akcīzes nodokļa (turpmāk — nodoklis) maksājumu iekasēšanu atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, likumam “Par akcīzes nodokli alum” un likumam “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, kā arī kārtību, kādā aprēķina nodrošinājuma summu.

2. Noteikumi neattiecas uz darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem, alu un tabakas izstrādājumiem (turpmāk — akcīzes preces), par kuriem atbilstoši Muitas likumam iesniedz galvojumu par muitas procedūru izpildi.

3. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz persona — akcīzes preču importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs (turpmāk — nodrošinājuma iesniedzējs), kas uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa maksāšanu. Nodrošinājuma iesniedzējam nedrīkst būt valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu vai, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti, nodrošinājuma iesniedzējam saistības ir jāpilda.

4. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība, kas izsniegusi apdrošināšanas polisi, vai kredītiestāde, kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

5. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu nepieņem, pieprasa palielināt tā apmēru vai iesniegt citu nodrošinājumu, ja:

5.1. nodrošinājuma summa ir mazāka par šo noteikumu 46.1.apakšpunktā noteikto apmēru (ja nodrošinājuma iesniedzējs ir noliktavas turētājs, kurš ražo akcīzes preces un kuram ir licence jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai vai licence alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, vai izziņa alus ražošanai, vai licence tabakas izstrādājumu ražošanai un realizācijai);

5.2. nodrošinājuma summa nesedz iespējamo nodokļa maksājumu (ja nodrošinājuma iesniedzējs nav noliktavas turētājs, kurš ražo akcīzes preces);

5.3. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā;

5.4. nodrošinājuma iesniedzējs nav ievērojis citas šo noteikumu prasības.

6. Nodrošinājuma iesniedzējs līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā (pielikums). Pārskatu iesniedz atsevišķi par katru akcīzes preču veidu.

7. Šo noteikumu izpildi, kā arī izejvielu un gatavās produkcijas uzskaiti akcīzes preču noliktavā kontrolē pilnvarotas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.

8. Valsts ieņēmumu dienests izmanto iesniegto nodrošinājumu, lai piedzītu nodokli, ja tas netiek samaksāts atbilstoši likumiem.

II. Vienreizējais nodrošinājums

9. Vienreizējo nodrošinājumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Pamatojoties uz iesniegto nodrošinājumu, Valsts ieņēmumu dienests izsniedz vienreizējā nodrošinājuma apliecību.

10. Vienreizējo nodrošinājumu var izmantot, ja pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, kā arī saņemot akcīzes nodokļa markas.

11. Vienreizējā nodrošinājuma summu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējā nodrošinājuma summa segtu iespējamo nodokļa maksājumu.

12. Vienreizējā nodrošinājuma summa ir 100 % no iespējamā nodokļa maksājuma, veicot konkrēto darbību — pārvadājot akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu vai saņemot akcīzes nodokļa markas alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem (turpmāk — nodokļa markas).

13. Lai saņemtu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

13.1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu;

13.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu vai apdrošināšanas polisi, vai kredītiestādes galvojumu, vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu;

13.3. vienreizējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu 12.punktam;

13.4. to personu sarakstu (vārds, uzvārds un personas kods) ar parakstu paraugiem, kurām ir tiesības parakstīt nodokļa marku saņemšanu apliecinošus dokumentus un muitas deklarācijas vai stingrās uzskaites preču pavadzīmes–rēķinus akcīzes precēm (turpmāk — pavadzīmes), kad tās tiek pārvadātas, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu.

14. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem, 14 kalendāra dienu laikā pēc nodrošinājuma summas un nodrošinātāja statusa saistību pārbaudes izsniedz nodrošinājuma iesniedzējam vienreizējā nodrošinājuma apliecību. Apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Apliecībā norāda:

14.1. nodrošinājuma mērķi (nodokļa marku saņemšana vai akcīzes preču pārvadāšana);

14.2. iespējamā nodokļa maksājuma summu, par kādu ir iesniegts nodrošinājums;

14.3. pilnvarotās personas (vārds, uzvārds un personas kods), kuras nodrošinājuma iesniedzējs norādījis saskaņā ar šo noteikumu 13.4.apakšpunktu, paredzot vietu paraksta paraugam;

14.4. apliecības derīguma termiņu.

15. Ja nodrošinājuma iesniedzējs pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, muitas deklarācijas vai pavadzīmes paraksta pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā nodrošinājuma apliecībā.

16. Saņemot nodokļa markas, saņemšanu apliecinošus dokumentus paraksta pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā nodrošinājuma apliecībā.

17. Vienreizējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts, ja:

17.1. beidzies vienreizējā nodrošinājuma termiņš;

17.2. nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina, ka darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, ir pabeigtas vai nodoklis ir samaksāts;

17.3. nodrošinājuma iesniedzējs atsakās no nodrošinājuma un pirms nodrošinājuma dzēšanas samaksā nodokli pilnā apmērā;

17.4. ir saņemts nodrošinātāja paziņojums par vienreizējā nodrošinājuma turpmākās darbības atcelšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

18. Nodrošinājuma dzēšana saskaņā ar šo noteikumu 17.1. un 17.4.apakšpunktu neatbrīvo nodrošinātāju no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

III. Vispārējais nodrošinājums

19. Vispārējo nodrošinājumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Pamatojoties uz iesniegto nodrošinājumu, Valsts ieņēmumu dienests izsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecību.

20. Vispārējā nodrošinājuma summu iespējamo nodokļa maksājumu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma summa tiktu aprēķināta atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas nosacījumiem.

21. Vispārējā nodrošinājuma minimālā summa ir 10000 latu. Akcīzes preču noliktavai alum vispārējā nodrošinājuma minimālo summu nepiemēro.

22. Lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

22.1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu;

22.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu vai apdrošināšanas polisi, vai kredītiestādes galvojumu, vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu;

22.3. vispārējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas nosacījumiem;

22.4. to personu (vārds, uzvārds un personas kods) sarakstu ar parakstu paraugiem, kurām ir tiesības parakstīt nodokļa marku saņemšanu apliecinošus dokumentus un muitas deklarācijas vai pavadzīmes, ja akcīzes preces tiek pārvadātas, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu. Preču pavadzīmes, kuras tiek formētas akcīzes preču pārvadāšanai uzņēmuma iekšienē, var parakstīt arī citas uzņēmuma vadītāja pilnvarotas personas.

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem, 14 kalendāra dienu laikā pēc nodrošinājuma summas un nodrošinātāja statusa saistību pārbaudes izsniedz nodrošinājuma iesniedzējam vienu vai vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības. Apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Apliecībā norāda:

23.1. iespējamā nodokļa maksājuma summu, par kādu ir iesniegts nodrošinājums;

23.2. pilnvarotās personas (vārds, uzvārds un personas kods), kuras nodrošinājuma iesniedzējs norādījis saskaņā ar šo noteikumu 22.4.apakšpunktu, paredzot vietu paraksta paraugam;

23.3. apliecības derīguma termiņu.

24. Ja atbilstoši šo noteikumu 23.punktam ir izsniegtas vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības, tajās norādīto nodrošinājumu kopējai summai jābūt vienādai ar kopējā vispārējā nodrošinājuma summu.

25. Ja nodrošinājuma iesniedzējs pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu (izņemot uzņēmuma iekšējos pārvadājumus), muitas deklarāciju vai pavadzīmes paraksta pilnvarotā persona, kura norādīta vispārējā nodrošinājuma apliecībā.

26. Ja nodrošinājuma iesniedzējs saņem nodokļa markas, saņemšanu apliecinošus dokumentus paraksta pilnvarotā persona, kura norādīta vispārējā nodrošinājuma apliecībā.

27. Vispārējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts:

27.1. ja beidzies vispārējā nodrošinājuma termiņš;

27.2. ja nodrošinājuma iesniedzējs atsakās no nodrošinājuma un pirms nodrošinājuma dzēšanas samaksā nodokli pilnā apmērā par akcīzes precēm;

27.3. ja ir saņemts nodrošinātāja paziņojums par vispārējā nodrošinājuma turpmākās darbības atcelšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

28. Ja vispārējais nodrošinājums zaudē spēku, Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā nodrošinājuma apliecības, kas izsniegtas, pamatojoties uz nodrošinājumu (izņemot šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minēto gadījumu).

29. Nodrošinājuma dzēšana saskaņā ar šo noteikumu 27.1. un 27.3.apakšpunktu neatbrīvo nodrošinātāju no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām. 

IV. Drošības nauda

30. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto nodrošinājuma summu, un saņem attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu.

31. Drošības naudu iemaksā tikai ar kredītiestāžu starpniecību.

32. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

33. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un atmaksā tās 15 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad nodrošinājums ir zaudējis spēku un dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 27.punktu.

34. Lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.  

V. Ķīlas līgums

35. Nodrošinājuma iesniedzējs var noslēgt ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu tikai tad, ja nodrošinājuma iesniedzējam īpašumā ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums vai kāda cita lieta, kas atbilstoši Komercķīlas likumam var būt komercķīla.

36. Nodrošinājuma iesniedzējs var ieķīlāt Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādu nekustamo īpašumu vai citu lietu, kas nav apgrūtināta ar parādiem.

37. Nodrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt 80 % no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma vai ieķīlātās lietas tirgus vērtības.

38. Ķīlas tirgus vērtība ir aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums vai lieta var tikt pārdota (nopirkta), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

39. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma novērtēšanai.

40. Ja ieķīlājamā lieta nav nekustamais īpašums, tās tirgus vērtību nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

41. Ja ķīlas iesniedzējs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajai ieķīlājamās lietas tirgus vērtībai, šīs lietas tirgus vērtību nosaka Darījumu novērtējuma komisija.

42. Ieķīlāt var tikai apdrošināšanas sabiedrībā apdrošinātu nekustamo īpašumu vai citu lietu.

43. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

43.1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu;

43.2. dokumentus, kas apliecina, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums vai ieķīlājamā lieta ir nodrošinājuma iesniedzēja īpašums;

43.3. dokumentus, kas apliecina ieķīlājamā nekustamā īpašuma vai ieķīlājamās lietas tirgus vērtību atbilstoši šo noteikumu 38., 39., 40. un 41.punktam.

44. Valsts ieņēmumu dienests pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un ieķīlājamā objekta statusa un vērtības pārbaudes pieņem lēmumu par ķīlas līguma noslēgšanu ar nodrošinājuma iesniedzēju.

VI. Vispārējā nodrošinājuma summas noteikšana

45. Vispārējā nodrošinājuma summu nosaka nodrošinājuma iesniedzējs.

46. Nodrošinājuma summa par taksācijas periodu ir:

46.1. noliktavu turētājiem, kuri ražo akcīzes preces, — vismaz 10 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums (ja tie izpilda šo noteikumu 49.punktā minētās prasības);

46.2. pārējiem nodrošinājuma iesniedzējiem — 100 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums.

47. Nodrošinājuma iesniedzējs, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu (izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana, nodokļa marku saņemšana, akcīzes preču pārvadāšana), grāmatvedībā nodrošina atsevišķu minēto darbību, tām atbilstošo iespējamo nodokļa maksājumu un nepieciešamā nodrošinājuma uzskaiti.

48. Ja iesniegtā nodrošinājuma summa ir mazāka par šo noteikumu 46.punktā noteikto un saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu uzskaitīto summu, nodrošinājuma iesniedzējs aptur darbību ar akcīzes precēm līdz brīdim, kad tiek palielināta nodrošinājuma summa.

49. Noliktavas turētājs, kas ražo akcīzes preces, iesniedz vispārējo nodrošinājumu vismaz 10 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, ja:

49.1. noliktavas turētājs noteiktajos termiņos maksā likumos noteiktos nodokļu maksājumus;

49.2. noliktavas turētājs atbilstoši normatīvajiem aktiem iesniedz nepieciešamos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā;

49.3. noliktavas turētājs vai tā amatpersona (neatkarīgi no uzņēmuma, kurā amatpersona strādājusi) gada laikā pirms nodrošinājuma iesniegšanas nav pārkāpusi likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, likuma “Par akcīzes nodokli alum” vai likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” prasības.

50. Noliktavas turētājam, kas ražo akcīzes preces, kopējais iespējamais nodokļa maksājums par akcīzes precēm, kas vienlaikus tiek pārvadātas, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, nedrīkst pārsniegt iesniegtā vispārējā nodrošinājuma summu.

51. Ja iespējamais nodokļa maksājums par šo noteikumu 50.punktā minētajām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus akcīzes preču noliktavas (tiek pārvadātas), pārsniedz iesniegtā vispārējā nodrošinājuma summu, noliktavas turētājs palielina vispārējā nodrošinājuma summu.  

VII. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām

52. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

52.1. iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu;

52.2. notariāli apliecinātu kredītiestādes reģistrācijas apliecības kopiju;

52.3. notariāli apliecinātu kredītiestādes statūtu kopiju;

52.4. kredītiestādes vadītāja apstiprinātu gada pārskata kopiju.

53. Nodrošinātāja statusu kredītiestāde iegūst, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā kredītiestāde apņemas 10 kalendāra dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parāda segšanai.

54. Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

54.1. iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu;

54.2. notariāli apliecinātu apdrošināšanas sabiedrības reģistrācijas apliecības kopiju;

54.3. notariāli apliecinātu apdrošināšanas sabiedrības statūtu kopiju;

54.4. apdrošināšanas sabiedrības vadītāja apstiprinātu gada pārskata kopiju;

54.5. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtu licenci (kopiju) galvojumu apdrošināšanai.

55. Nodrošinātāja statusu apdrošināšanas sabiedrība iegūst, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 kalendāra dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa maksājumu segšanai.

VIII. Noslēguma jautājumi

56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumus Nr.236 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 216.nr.).

57. Noteikumi piemērojami ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis