"Kandidātvalstu pozitīvā ekonomiskā attīstība"

ES Komisija piektdien pozitīvi novērtēja ekonomisko attīstību desmit Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs, kā arī Turcijā. Starpziņojumā ir uzsvērts, ka tendence 1999. gada otrajā pusgadā ir bijusi pozitīva, ka šajā un nākamajā gadā ir gaidāmi augšupejoši ekonomiskās attīstības koeficienti. Tehnisku iemeslu dēļ nav prognožu par Maltu un Kipru.

Negatīva ekonomiskā attīstība pagājušajā gadā esot bijusi vienīgi Čehijā, Igaunijā, Lietuvā un Rumānijā. Šogad, izņemot Rumāniju, kas pēc prognozēm pozitīvu ekonomisko attīstību uzrādīs tikai 2001. gadā, šīs valstis panāks tendences maiņu.

Kosovas konflikta un Krievijas krīzes dēļ negatīvu ietekmi valstis galvenokārt izjuta 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada sākumā, bet ekonomiskās attīstības paātrināšanās dēļ tā jau 1999. gada otrajā pusē pavājinājās.

Augstāko ekonomisko attīstību nākamajos divos gados Komisija gaida Polijā — 5,1% (2000.g.) un 5,5% (2001.g.). Tai sekos Ungārija, attiecīgi 4,7% un 5,1%, un Bulgārija — 4,5% un 4,9%. Slovēnijai šogad un nākošajā gadā prognozē 4,1% lielu ekonomisko attīstību. Igaunija varētu sasniegt 4,0% šogad, bet nākošgad — 5,5%, tādējādi izvirzoties vadībā. Labas izredzes tiek prognozētas arī Turcijai — attiecīgi 4,5% un 5,1%.

Latvijā Komisija paredz 2,5% ekonomisko pieaugumu 2000. gadā un 3,9% 2001. gadā, bet Lietuvā attiecīgi 2,2% un 3,4%. Slovākija varētu cerēt uz 2,2 un 3,3%, Čehija — 2,8% un 3,1%. Rumānijā ekonomiskā attīstība šogad varētu būt negatīva — 0,6%, bet nākamajā gadā tā jau varētu būt pozitīva un sasniegt 2,8%.

Inflācijas koeficientu prognozes ir pilnīgi atšķirīgas. Te priekšgalā starp Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm izvirzās Rumānija ar 39% 2000. gadā un 25% 2001. gadā. Ar 13,2% un 7,5% tās vērtība būs augsta arī Slovākijā. Pārējās kandidātvalstīs inflācija nākamajos gados vidēji varētu būt starp 2,4% (Igaunija) un 3,8% (Ungārija). Daudz lielāka dārdzība tiek prognozēta Turcijā, apmēram 50%.

"Der Standard"