"Favorīti gatavojas uzņemšanai"

WIIW eksperts ar četrām jaunām dalībvalstīm rēķinās 2005. gadā: ar Slovēniju, Ungāriju, Poliju un Igauniju.

2005. gads ir visiespējamākais termiņš pirmajam raundam ES paplašināšanai uz austrumiem," saka Vīnes Ekonomikas starptautiskās salīdzināšanas institūta (WIIW) eksperts Šandors Rihters. "Arī tad, ja dažās kandidātvalstīs 2003. gads tiek deklarēts kā ieplānotais termiņš, patiesi ar to neviens nerēķinās."

Kopš ES galotņu sanāksme Helsinkos pieņēma lēmumu sākt sarunas ar visām 12 kandidātvalstīm — Ungāriju, Poliju, Čehiju, Slovēniju, Igauniju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu, Latviju, Bulgāriju, Rumāniju un Maltu, ir notikušas pārmaiņas arī favorītu grupā.

Rihters sarunā ar "Der Standard" teica, ka viņš saskata tikai trīs grupas: pirmajā noteikti esot Polija, Ungārija, Slovēnija un — ar intervālu — Igaunija. Visas šīs valstis pēc transformācijas fāzes ir sasniegušas noturīgu ekonomisko attīstību. Rihters: "Un tā ir svarīgākā līdztiesīga ES partnera kvalifikācijas pazīme." Tā norāda uz vērā ņemamu ekonomiskās attīstības koeficientu starp 4 un 5 procentiem un uz faktu, ka šīs valstis ir ne tikai pārvarējušas ekonomisko krīzi Krievijā, bet ir arī to pārcietušas bez jūtamiem zaudējumiem, izņemot Igauniju, kuras ekonomiskā attīstība samazinājās par 1,4%.

Slovēnija, rēķinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ir sasniegusi 73% no pašreizējā vidējā līmeņa ES. Un pat apsteigusi Grieķiju un Portugāli. Čehija ar 62% un Ungārija ar 53% no tās jūtami atpaliek.

Interesants ir salīdzinājums ar kandidātvalstu līmeni ES paplašināšanas laikā uz dienvidiem: kad Grieķija 1981. gadā iestājās ES, tās iekšzemes kopprodukts bija 62% no toreizējā vidējā līmeņa ES. Spānija 1986. gadā bija sasniegusi 68%, bet Portugāle tajā pašā gadā bija sasniegusi tikai 52% vidējā IKP līmeņa ES. Spānija desmit gadu pirms iestāšanās ES piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi. Taču visas šīs valstis pēc iestāšanās ES īstenoja iespaidīgu atveseļošanās procesu.

Otrajā grupā Rihters ierindo Čehiju un Slovākiju, kā arī Latviju un Lietuvu. Čehijas atpalicību sagatavotībā Rihters izskaidro ar "neizdevušos" kuponu privatizāciju, kuras dēļ radās neefektīvas īpašumu struktūras. Līdzīgi var teikt arī par Slovākiju, kuras attīstību ilgi kavēja politiskais dzirnakmens Mečiars.

Turpretī Rumānija un Bulgārija piedzīvo transformācijas recesiju un joprojām klibo iepakaļ.

"Der Standard"