Latvijas sabiedrība par Latvijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā

Aptaujas tehniskā informācija

Izlase: Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1006 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem

Stratifikācijas pazīmes:

a) ģeogrāfiskā,

b) nacionālā.

Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Metode: Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar Kiša matricas palīdzību.

Intervēšanu veica kopumā 70 “Latvijas faktu” intervētāji. Intervētāju instruktāžu un darba kvalitātes pārbaudi veica 5 “Latvijas faktu” intervētāju tīkla reģionālie pārraugi. Intervēšana notika latviešu un krievu valodā.

Intervēšanas laiks: 09.11.2002. – 19.11.2002.

l Sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību

Aptaujas jautājums:

“Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?”

2002.gada novembrī kopumā pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) pauda gandrīz katrs otrais (49,8%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs. 20,7% respondentu savu attieksmi raksturoja kā pozitīvu, savukārt vēl 29,1% aptaujas dalībnieku – kā drīzāk pozitīvu.

Kopumā negatīvu viedokli par Eiropas Savienību pauda 39,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 18% respondentu attieksme ir viennozīmīgi kritiska, savukārt vēl 21,7% aptaujas dalībnieku savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturoja kā drīzāk negatīvu nekā pozitīvu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sabiedriskās domas aptauju rezultātiem novembrī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību ir nedaudz rezervētāka.

Dažādās sociāli demogrāfiskajās aptaujās iegūtie rezultāti atspoguļo tradicionālās tendences, kas vērojamas visās iepriekšējās sabiedriskās domas aptaujās — salīdzinoši pozitīvāks viedoklis par Eiropas Savienību ir gados jaunākajiem, finansiāli nodrošinātākajiem respondentiem, aptaujas dalībniekiem ar augstāko izglītību, kā arī latviešiem un LR pilsoņiem.

Aptaujāto vīriešu attieksme pret Eiropas Savienību ir visumā pozitīvāka nekā sieviešu.

Dažādos Latvijas reģionos iegūtie rezultāti atklāj, ka 2002. gada novembrī salīdzinoši vispozitīvāk Eiropas Savienība vērtēta aptaujāto Latgales iedzīvotāju vidū. Salīdzinoši rezervētākā attieksme pret Eiropas Savienību vērojama Kurzemē un Zemgalē.

Līdzīgi kā iepriekšējā pētījumā, arī novembrī laukos dzīvojošie respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību kopumā raksturoja pozitīvāk nekā pilsētnieki.

l Balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Aptaujas jautājums:

“Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?”

2002. gada novembrī gatavību balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pauda 45,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

PRET Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā referendumā, ja tāds norisinātos 2002.gada novembrī, balsotu nedaudz vairāk par trešdaļu (35,9%) aptaujas dalībnieku.

18,1% respondentu atzina, ka nav vēl izlēmuši, kā viņi balsotu šajā jautājumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sabiedriskās domas aptauju novembrī nedaudz samazinājies Eiropas Savienības atbalstītāju skaits. Respondentu skaits, kas ir pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, pēdējo 5 mēnešu laikā nav mainījies.

Respondentu grupas, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu vairākums latviešu, LR pilsoņu, vīriešu, respondentu vecumā līdz 40 gadiem, finansiāli nodrošinātāko aptaujas dalībnieku, iedzīvotāju ar augstāko izglītību, kā arī Latgales iedzīvotāju. Citās respondentu grupās Eiropas Savienības atbalstītāju loks ir mazāks par 50%. Salīdzinoši visretāk atbalsts Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību pausts nepilsoņu auditorijā.

Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību lielāks atbalsts vērojams laukos dzīvojošo aptaujas dalībnieku nekā pilsētās dzīvojošo respondentu vidū.

l Nozīmīgākie iemesli balsojumam par vai pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā

Aptaujas jautājums:

“Miniet piecus galvenos iemeslus, kāpēc jūs balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”

Jautājums tika uzdots tiem 462 (45,9%) respondentiem, kas iepriekš atbildēja, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pētījuma rezultāti veido šādu ainu:

Pētījuma rezultāti liecina, ka ES atbalstītāju vidū argumentu loks, kāpēc viņi balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir ļoti plašs. Nevar izdalīt kādu vienu faktoru, kas izteikti dominētu pār pārējiem. 10 populārākie iemesli, kāpēc Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, tika minēti vairāk nekā 25% ES atbalstītāju atbildēs.

Gandrīz katrs otrais (47,1%) respondents, kas pauda gatavību referendumā balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja to, ka šis solis nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Nākamie visbiežāk minētie argumenti balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir – paplašināsies izglītības, studiju iespējas (minēja 41,9% respondentu), Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas (39,7%), iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants (39,5%), tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana (35,4%), Latvijai nav citas iespējas, tā nevar pastāvēt viena pati (35%), uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis (33,8%).

Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj šādas tendences:

— aptaujātie latviešu tautības ES atbalstītāji biežāk minēja tādus faktorus kā iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants, tā nodrošinās ātrāku Latvijas iestāšanos NATO; Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas; tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana, savukārt cittautiešu auditorijā kā iemesli, kāpēc Latvijai jāstājas ES, biežāk tika minēti — paplašināsies izglītības, studiju iespējas; pieaugs iespējas strādāt ārzemēs; Latvijas precēm būs plašāks noieta tirgus; ES īstenotā minoritāšu tiesību aizsardzība veicinātu ātrāku sabiedrības integrāciju Latvijā;

— gados jaunākajiem respondentiem nozīmīgāki argumenti balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir tas, ka Latvijai, esot ES dalībvalstij, būs plašākas studiju, darba, kā arī ceļošanas iespējas, savukārt gados vecākie ES atbalstītāji biežāk minēja tādus iemeslus kā iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants; Latvijai nav citas iespējas, tā nevar pastāvēt viena pati;

— iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī salīdzinoši biežāk par Latvijas iestāšanos ES balsotu tāpēc, ka Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas, savukārt finansiāli mazāk nodrošinātie respondenti par labu Latvijas dalībai ES biežāk minēja tādus iemeslus kā pieaugs iespējas strādāt un ceļot; nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju;

— respondentu vidū ar zemāku izglītības līmeni kā galvenais arguments balsot par Latvijas iestāšanos ES dominēja tas, ka dalība ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi. Jo augstāks ir aptaujas dalībnieku izglītības līmenis, jo biežāk tika minētas tādas priekšrocības kā paplašināsies izglītības, studiju iespējas; Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas; paplašināsies sakari kultūras sfērā; būs plašākas tūrisma, ceļošanas iespējas; Latvijas precēm būs plašāks noieta tirgus; iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā;

— sievietes savu izvēli par labu Latvijas dalībai ES izdarītu tāpēc, ka pēc iestāšanās ES paplašinātos izglītības, studiju, kultūras sakaru iespējas, savukārt vīriešu auditorijā kā iemesli atbalstīt Latvijas iestāšanos ES biežāk tika minēti — Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas; tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana; pieaugs iespējas strādāt ārzemēs iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā.

Nozīmīgāko faktoru hierarhija, kāpēc balsot PAR Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nedaudz atšķiras dažādos Latvijas reģionos aptaujāto ES atbalstītāju vidū. Rīgā trīs visbiežāk minētie iemesli ir — iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi; paplašināsies izglītības, studiju iespējas; tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana, Vidzemē — iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi; tā būs Latvijas drošības garants un nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju, Kurzemē — iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants; paplašināsies izglītības, studiju iespējas; pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas, Zemgalē — iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi; pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas; Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati), savukārt Latgalē — pieaugs iespējas strādāt ārzemēs; paplašināsies izglītības, studiju iespējas; uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis.

Pilsētās dzīvojošie ES atbalstītāji salīdzinoši biežāk savu izvēli referendumā balsot par Latvijas dalību ES pamatoja ar to, ka Latvijai nav citas iespējas; iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi un vispārēju iekļaušanos Eiropā. Lauku iedzīvotāju vidū salīdzinoši nozīmīgāki iemesli ir tas, ka pēc iestāšanās ES Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts/investīcijas, uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis un cīņa pret noziedzību/ korupciju, kā arī pieaugs iespējas strādāt ārzemēs.

Aptaujas jautājums:

“Miniet piecus galvenos iemeslus, kāpēc jūs balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”

Jautājums tika uzdots 361 (35,9%) respondentam, kas iepriekš atbildēja, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Aptaujas rezultātus ilustrē grafiks:

Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgākais arguments balsot pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir tas, ka iestāšanās radīs draudus Latvijas lauksaimniecībai. Šo iemeslu kā vienu no 5 svarīgākajiem minēja vairākums (59,9%) aptaujāto eiroskeptiķu.

Nākamās vietās nozīmīgāko (minēja vairāk nekā 25% ES pretinieku) faktoru sarakstā, kāpēc aptaujātie Latvijas iedzīvotāji balsos pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ierindojās — Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti; iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum; iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi; Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi; ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm; Latvijā palielināsies imigrantu skaits; Latvijā pieaugs noziedzība; Latvija politiski, ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties Eiropas Savienībā; iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai.

Respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, vērojamas šādas tendences:

— latvieši salīdzinoši biežāk nekā cittautieši pret Latvijas iestāšanos ES balsotu tāpēc, ka, viņuprāt, iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai; Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti; ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm; Latvijā palielināsies imigrantu skaits; ES līdzinās bijušajai PSRS; iestāšanās ES palielinās birokrātiju Latvijā; ES ir drauds latviešu nacionālajai identitātei, kultūrai; būs jāatsakās no nacionālās valūtas (lata). Cittautiešu auditorijā salīdzinoši būtiskāka loma ir šādiem iemesliem — iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi; Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi; Latvijā pieaugs noziedzība; Latvija politiski, ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties ES; iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai; iestājoties ES, Latvijā palielināsies bezdarba līmenis. Analoģiskas tendences vērojamas arī LR pilsoņu un nepilsoņu auditorijās;

— gados jaunākie ES pretinieki salīdzinoši biežāk nekā gados vecākie savu izvēli referendumā balsot pret Latvijas iestāšanos ES argumentēja ar to, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum un Latvijā palielināsies imigrantu skaits, savukārt pretēja tendence vērojama attiecībā uz tāda iemesla minēšanas biežumu kā — iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi;

— jo augstāki ir ienākumi uz vienu respondenta ģimenes locekli mēnesī, jo lielāks ir to eiroskeptiķu skaits, kas pret Latvijas iestāšanos ES balsotu tāpēc, ka, viņuprāt, Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi, kā arī tāpēc, ka ES nebūs Latvijas drošības garants. Finansiāli mazāk nodrošinātos respondentus vairāk uztrauc tas, ka iestāšanās ES apdraudētu Latvijas lauksaimniecību, Latvijas preču noieta tirgu, kā arī palielinātu birokrātiju;

— jo augstāka ir respondentu izglītība, jo lielāks ir to ES pretinieku skaits, kas pret Latvijas iestāšanos ES balsotu tāpēc, ka, viņuprāt, iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, rūpniecībai un noieta tirgum; palielināsies bezdarba līmenis un Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi. Pretēja tendence vērojama attiecībā uz tādu iemeslu minēšanas bie?umu kā “iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi” un “ES līdzinās bijušajai PSRS”;

— aptaujāto sieviešu vidū populārāki argumenti, kāpēc balsot pret Latvijas iestāšanos ES, ir— Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti, kā arī Latvija politiski, ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties ES. Vīrieši savu izvēli balsot pret iespējamajā referendumā biežāk pamatoja ar to, ka Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi; ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm; iestāšanās ES ir drauds Latvijas rūpniecībai un ES līdzinās bijušajai PSRS.

Visos Latvijas reģionos, izņemot Latgali, visbiežāk minētais iemesls, kāpēc Latvijai nevajadzētu stāties ES, ir tas, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai. Jo īpaši bieži šis viedoklis bija pārstāvēts Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē aptaujāto ES pretinieku vidū. Latgalē biežāk minētais arguments, kāpēc balsot pret Latvijas iestāšanos ES, ir tas, ka iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi.

Laukos dzīvojošie ES pretinieki biežāk nekā pilsētnieki apgalvoja, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai un ES līdzinās bijušajai PSRS. Būtiski ir uzsvērt, ka laucinieki savu negatīvo nostāju attiecībā uz Latvijas centieniem iestāties ES biežāk pamatoja arī ar informācijas trūkumu par ES. Pilsētnieki pret Latvijas iestāšanos ES biežāk balsotu tāpēc, ka, viņuprāt, iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi; Latvija politiski, ekonomiski, juridiski vēl nav tam gatava un, iestājoties ES, Latvijā paaugstināsies bezdarba līmenis.

l Nozīmīgākie nosacījumi informācijas saņemšanai, zvanot uz ES uzziņu dienestu

Aptaujas jautājums:

“Iedomājieties situāciju, ka, lai saņemtu informāciju par ES, jūs piezvanāt uz ES uzziņu dienesta tālruni 7211111 un izdzirdat atsaucamies: “Eiroinfo!”. Tālāk jums vissvarīgākais ir…?”

— Atbildes saturs: precīzs, lakonisks un skaidrs.

— Atbildi saņemt jautājuma uzdevēja valodā.

— Īsu atbildi saņemt uzreiz – sarunas laikā.

— Vēlāk jums atzvana un atbildi sniedz Saeimas ES informācijas speciālists.

— Izsmeļošu atbildi jums nosūta rakstveidā uz pasta, e–pasta adresi vai faksu.

— Atbildi sagatavojusi kompetenta ES vai Latvijas iestāde vai ierēdnis.

— Atbildi jums nodod laipns un apmācīts LATTELEKOM operators.

— Atbildes ātrums (vismaz diennakts laikā).

Nākamajos divos grafikos nosacījumi saranžēti pēc šādām pazīmēm:

1. Cik liels respondentu skaits katru no nosacījumiem minēja kā vissvarīgāko;

2. Cik liels respondentu skaits katru no nosacījumiem ierindoja trīs vissvarīgāko vidū.

Kā redzams grafikos attēlotajos rezultātos, nozīmīgākie nosacījumi informācijas saņemšanai, zvanot uz ES uzziņu dienestu, ir šādi:

Atbildi saņemt jautājuma uzdevēja valodā.

Šo nosacījumu kā vissvarīgāko nosauca gandrīz katrs otrais (44,5%) respondents. Trīs nozīmīgāko nosacījumu vidū to ierindoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (78,2%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju;

Atbildes saturs: precīzs, lakonisks un skaidrs.

Nosacījumu kā vissvarīgāko nosauca gandrīz katrs ceturtais (22%) aptaujas dalībnieks. Kā vienu no trim nozīmīgākajiem nosacījumiem informācijas saņemšanai, zvanot uz ES uzziņu dienestu, to minēja gandrīz trīs ceturtdaļas (73,8%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju;

Īsu atbildi saņemt uzreiz – sarunas laikā.

Arī šo nosacījumu trīs vissvarīgāko vidū ierindoja vairākums (56,2%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Kā nozīmīgāko to minēja 12,5% aptaujas dalībnieku.

Pārējo aptaujā piedāvāto nosacījumu nozīme, zvanot uz ES uzziņu dienestu, lai saņemtu informāciju par jautājumiem, kas skar ES, respondentu skatījumā, ir ievērojami mazāka. Kādā no pirmajām trijām vietām tos ierindoja mazāk nekā 20% aptaujas dalībnieku.

Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās nav vērojamas būtiskas viedokļu atšķirības. Atbildi saņemt jautājuma uzdevēja valodā nedaudz būtiskāka ir cittautiešiem, savukārt latviešiem salīdzinoši nedaudz svarīgāks nosacījums ir atbildes saturs.