Par lietpratēja neviltotu optimismu

Foto: A.F.I.

Politiķis Guntis Ulmanis (bij. Valsts prezidents):

Kāds jūsu skatījumā bija aizvadītais gads Latvijai?

Šis gads bijis nozīmīgs ar procesiem, no kuriem daudzi sākās ievērojami agrāk. Gan no politiskā, gan arī cilvēciskā aspekta šis gads vērtējams kā pozitīvs. Par pietiekami lielu veiksmi uzskatāms fakts, ka ievēlēta jauna Saeima, un neviens nezina, kāda tā īsti būs. Vismaz pagaidām liekas, ka viss ir jauns un svaigs - jaunas sejas, jaunas frizūras, jaunas “slotas”. Tas viss ir ļoti pievilcīgi. Gada laikā ir pielikts punkts gan jautājumam pat NATO, gan Eiropas Savienību. Tas vien, ka gada laikā iespējami trīs tik nozīmīgi notikumi, ir ļoti reta sakritība.

Kā jūs vērtējat sarunās ar ES panāktās vienošanās?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Kaut vai tāpēc, ka uzaicinājums iestāties ES nozīmē uzdevumus milzīgi daudz mājas darbiem, pēc kuriem arī vērtēs mūsu gatavību iestāties šajā organizācijā. Ja vērtējam tikai šo vēsturisko momentu, jāsaka, ka tas ir ļoti nozīmīgs robežpunkts, kas pabeidz pārejas posmu no okupētās teritorijas uz patstāvīgu valsti. Es biju pirmais cilvēks, kas aicināja visas Saeimā esošās politiskās partijas parakstīt dokumentu, aicinot Eiropas valstis ieklausīties mūsu vēlmē iestāties ES. Toreiz politiskais kaleidoskops bija vēl pretrunīgāks nekā šobrīd - Zīgerista, Kaula un Čevera partijas. Man kā politiķim ir liels prieks, ka darbs, ko toreiz ieguldīju, nesis augļus - līdz iestājai ES palicis pusgads. Man nav lielas šaubas par to, ka referendums būs sekmīgs un ES mēs iestāsimies, lai gan ir daudzi neskaidri jautājumi.

Vai jūsuprāt Latvijas amatpersonas sarunās ar ES kvalitāti bieži vien neaizstāja ar kvantitāti, tādējādi atstājot novārtā valstiskās intereses?

Sacensību gars bija viens no noteicošajiem elementiem, taču to nevar teikt tikai par Latviju - šīs sacensības tika ieviestas par pamatu ES un nākamo dalībvalstu attiecībās. ES sarunu gaitā lielā mērā aizstāvēja esošo dalībvalstu intereses. Bet kandidātvalstīm bieži bija jāpaliek vienām pret šo ar pieredzi un zināšanām labi bruņoto komandu. Arī mēs pakļāvāmies šim sacensības garam, bet mums nebija citas izvēles. Taču, kopumā ņemot, rezultāts tika panākts, un es nedomāju, ka panāktās vienošanās ir tik šausmīgi nemainīgas, ka, esot ES, mēs tās nevarēsim regulēt atbilstoši mūsu interesēm.

Kā vērtējat to, ka Saeimas vēlēšanās faktiski visas iepriekšējās varas partijas piedzīvoja fiasko?

Vairāk vai mazāk tās tiešām piedzīvoja fiasko. Bet man tas nav jāvērtē - to ir novērtējusi tauta. Es varu tikai konstatēt, ka tauta šo partiju darbu ir novērtējusi kā tās interesēm neatbilstošu. Tautas rīcību nevar vērtēt - tauta vienmēr rīkojas pareizi. Pašreiz jautājums ir par to, vai pareizos secinājumus izdarīs Saeimā iekļuvušās partijas?!

Esmu apmierināts ar to, ka šodien parlamentā redzu daudzas sev svešas sejas. Savulaik, redzot parlamentā sejas, kuras spīdēja pašapmierinātībā, un tiekoties dzirdēju vienas un tās pašas nodrāztās frāzes, jutu - šie deputāti vairs nespēj valsti virzīt uz priekšu. Jauno deputātu Saeima ir tikai loģisks iznākums.

Kā vērtējat jaunās valdības darbu?

Es to vēroju ar optimismu. Fakts, ka tā ir sākusi darbu ar mūsdienīgām metodēm, vieš cerības par tās nākotni. Protams, vecie buki rūc… Tas ir normāli. Vienkārši jaunā valdība ar radikālām metodēm mēģina rast pareizās atbildes uz neskaidriem jautājumiem.

Laikā, kad veidojās pašreizējā valdība, bieži vien izskanēja prognozes, ka tā nestrādās ilgu laiku. Vai pieļaujat šādu iespēju?

Deviņdesmit procenti no visām prognozēm, kas izskan šajā sakarā, ir nenopietnas, jo diez vai šie prognožu paudēji var pateikt, kāpēc lai valdība noturētos vai nenoturētos. Tās visas ir tirgus līmeņa runas. Man ir sajūta, ka, ja “Jaunā laika” partneri - Pirmā partija un zaļganā savienība - nopietni noskaņosies uz darbu valdībā un atmetīs savas šaurās, ambiciozās prasības, šai valdībai varētu būt ilgākais mūžs Latvijas vēsturē.

Jūs savulaik apsvērāt iespēju iesaistīties “Jaunajā laikā”. Kas bija tie faktori, kas jums lika mainīt savu izvēli?

Mans mērķis, iesaistoties šīs partijas pirmsākumos, nebija iegūt kādu amatu. Es sev izvirzīju mērķi - stimulēt jauna politiska spēka veidošanos, kas varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstību. Kad šis process bija iesācies, nebiju gatavs tik radikālai rīcībai. Es biju un esmu gatavs šo partiju atbalstīt, bet šo jauno vēsmu ir jāienes jauniem cilvēkiem, kas politikā nebija strādājuši.

Kā jūs, būdams eksprezidents, vērtējat pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darbu?

Ir kāds svēts princips civilizētajās valstīs, kurās ir prezidenta institūcija - bijušie prezidenti par esošo neizsakās. Esmu šo principu ievērojis. Zinu, kāda atbildība slēpjas aiz šī amata.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Vaivara intervijas “Ulmanis: esmu apmierināts, Saeimā redzot sev svešas sejas”