Par savas valsts pārstāvniecību

Dziedātāja Marija Naumova:

Kādu tu atcerēsies aizvadīto gadu?

Es pat nezinu. Notikušas pilnīgi negaidītas lietas, kas nesušas milzīgas pārmaiņas. Es nezinu, kā būs tālāk, bet pagaidām tas ir viens no svarīgākajiem gadiem manā dzīvē. Es patiesībā vēl neapzinos to, kas ir šajā gadā noticis, jo ļoti daudz strādāju. Tagad būs tāds klusāks laiks, tad arī varēšu apdomāties, saprast un secināt, kur jāiet tālāk.

Tava uzvara 25. maijā “Eirovīzijas” dziesmu konkursa finālā Tallinā bija liels notikums visai Latvijai. Vai tas tevī vairoja patriotisma jūtas?

Jā. Patriotisms parādās tieši tādos brīžos. Tas ir ļoti interesanti. Tu dzīvo, dzīvo, tev ir draugi, māja, iela, mīļākā kafejnīca, bet tad notiek labi vai slikti lieli notikumi un Tas parādās. Ir vajadzīgi īpaši mirkļi, lai to saprastu. Kad es gāju uz skatuves “Eirovīzijas” finālā, es nebiju Marija Naumova. Es biju Latvija. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, aizgāju pie Brīvības pieminekļa. Kādreiz es par to smējos, man šķita, ka tā ir izrādīšanās, bet tad man tas bija vajadzīgs.

Tu kopā ar Renāru Kauperu piekriti vadīt nākamo “Eirovīzijas” dziesmu konkursa finālu, kas notiks 24. maijā Rīgā. Kā tu domā, vai tas būs viegls uzdevums?

Tas noteikti nebūs viegls uzdevums, un mēs to nedaudz izbaudījām jau tad, kad vadījām “Eirovīzijas” izlozi. Jebkurš iznāciens uz skatuves jau nav viegls, bet televīzijas ierakstam jāgatavojas īpaši. Tas ir milzīgs darbs, bet es domāju, ka mēs ar Renāru esam gatavi un mums ir ļoti labs kontakts. Būs jau vēl speciāli treniņi, Renāram būs mazliet jāpamācās franču valodas izruna, bet mums abiem - angļu valoda.

Pēdējos divos mēnešos tev bijuši vairāki nozīmīgi notikumi. Piemēram, 13. novembrī tu uz gadu kļuvi par Ventspils pilsētas seju. Ko tas īsti nozīmē?

Tas nozīmē ļoti interesantu sadarbības līgumu, kuram nav precedentu mūsu valstī. Pazīstams cilvēks apvienojas ar pilsētu, lai darītu labus darbus un abiem tas nāk par labu. Ventspils, kas ir viena no eiropeiskākajām pilsētām valstī, var sevi reklamēt Eiropā, bet man būs iespēja darīt dažādus projektus, kas būs interesanti arī cilvēkiem. No tā iegūs visi. Man ir padomā viena labdarības akcija, kas nebūs domāta presei. Tas nebūs labdarības koncerts. Tas būs daudz nopietnāk. Bet es nevēlos no tā taisīt reklāmas akciju Marijai Naumovai, jo man labdarība ir tas, ar ko es vienmēr esmu vēlējusies nodarboties nopietnā līmenī. Tā ir iekšēja nepieciešamība.

30. novembrī tika izdots tavs pirmais angliskais albums “On A Journey”. Tas patīkami pārsteidz ar salondžeza mūziku, bet varbūt tomēr vajadzēja ierakstīt pilnu albumu ar “Eirovīzijas” dziesmu konkursa tipa melodijām?

Varbūt vajadzēja, bet man tas nav interesanti. Tad būtu daudz vieglāk mani popularizēt Eiropā, tikt dažādos topos. Es būtu zvaigznīte uz pusgadu. Tāds “Summer Hits”. Es, protams, varētu uztaisīt tādu “bumcik-bumcik” ar dejotājiem, bet tas jau ir visur. Ar to pilna pasaule, un cilvēki pat sāk no tā novērsties. Kļūst populāras tādas dziedātājas kā Nora Džonsa, jo cilvēkiem vienkārši apnīk klausīties pilnīgi vienādas melodijas. Man bija dilemma, kā izdarīt tā, lai cilvēki pazītu mani arī “Eirovīzijas” sakarā, tāpēc mēs iekļāvām albumā dziesmu “I Wanna”, tikai pārveidotā, mūsu stilā. Man šī versija patīk daudz vairāk. Albums vispār izdevies oriģināls, un par to es rūpējos visvairāk. Es negribu būt nevienam līdzīga. Es esmu Marija Naumova. Vai Marie N. Bet tā esmu es, tas ir mans ceļš, un cilvēki var skatīties uz to, kā viņi grib. Varbūt tāpēc es kaut ko arī sasniedzu.

Nule kā nākusi klajā arī šī albuma latviskā versija “Noslēpumi”. Ar ko tā atšķiras?

Tās būs tās pašas dziesmas, tikai latviešu valodā, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas neklausās mūziku angļu valodā. Teiksim, ka tas vairāk domāts cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus pilsētas. Tie cilvēki mani ļoti mīl. Es zinu, jo kad pie viņiem braucu, viņi mani ļoti gaida. Es nedrīkstu izdarīt tā - viss, es priekš jums vairs nekā nedarīšu, jo esmu pagriezusi degunu uz Eiropas pusi! Tas nav pareizi un godīgi. Tikpat negodīgi būtu, ja es būtu atteikusi visus koncertus, kas man bija vasarā ieplānoti mazās pilsētiņās. Es tos neatcēlu, lai arī man pēc “Eirovīzijas” bija ļoti saspringts grafiks. Tā ir arī ar šo albumu, kurā ir dažas ļoti interesantas lietas.

Nupat, 17. decembrī, tu tiki apbalvota arī kā Eiropas gada cilvēks Latvijā. Cik nozīmīgs tev ir šis tituls?

Tā ir milzīga atbildība. Tas iekļauj sevī visu to, ko es jau teicu. Cilvēki varbūt redz manī kaut kādas iekšējas dotības un saprot, ka ar mani var parunāt ne tikai par “do-re-mi-fa-sol-la-si”. Esmu jau nodarbojusies ne tikai ar dziedāšanu - pabeidzu juridisko fakultāti, kādreiz strādāju par tulku, pati esmu bijusi sev producente, menedžere. Tas viss laikam sasummējas kopā vienā kopīgā īpašībā. Un tas ir patīkami.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc K. Zaviļeiska  intervijas “Marijas kopīgā īpašība”