Par straujas izaugsmes prognozēm

Lai gan šogad Latvijas ekonomikas attīstība būtiski nepaātrināsies, nākamgad, Eiropas Savienības valstīm atspirgstot, gaidāma straujāka Latvijas tautsaimniecības izaugsme, teikts respektablā ekonomiskā izdevuma “The Economist” pētījumu grupas “Economist Intelligence Unit” (EIU) janvāra apskatā.

Iekšzemes kopprodukta pieaugumu kavēs pieprasījuma samazināšanās ES valstīs, it īpaši Vācijā, kas ir lielākā Latvijas tirdzniecības partnere. EIU prognozē, ka ES sāks atgūties no ekonomikas stagnācijas tikai 2004. gadā, kad arī pieaugs Latvijas eksports uz šo reģionu. Tomēr strauji pieaug patēriņš NVS un Baltijas valstīs, kas daļēji kompensēs noieta tirgu zudumu Rietumeiropā. Šī iemesla un spēcīga vietējā pieprasījuma dēļ Latvijas IK pieaugums šogad tomēr būs veselīgs - pieci procenti. Globālās ekonomikas atspirgšana 2004. gadā palielinās Latvijas IK pieaugumu līdz sešiem procentiem, uzskata EIU.

Eksporta iespēju mazināšanās 2002. gadā negatīvi ietekmēja rūpniecību, jo pieprasījums vietējā tirgū nav pietiekošs. Tāpēc ražošanas apjomu pieaugums būs samērā lēns, lai gan 2004. gadā tās būs ap 7%.

Augošie iedzīvotāju ienākumi veicinās pieprasījumu, kā rezultātā tuvākajos gados pieaugs importa apjomi, draudot palielināt jau tā lielo tekošā konta deficītu. Pēc EIU aprēķiniem, šis rādītājs šogad un nākamgad varētu būt 8-9 procenti no IK. Tekošā konta deficīts, līdzīgi kā līdz šim, tiks finansēts galvenokārt no tiešajām ārvalstu investīcijām, kuras, pateicoties investīciju vides uzlabošanai, vidējā termiņā pieaugs. Šķērslis ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā gan varētu būt augstais korupcijas līmenis, teikts pētījumā.

Ienākumu un investīciju palielināšanās acīmredzot paaugstinās inflācijas kāpumu līdz 2,3 procentiem šogad un 2,6 procentiem nākamgad. To veicinās arī iespējamā naftas produktu sadārdzināšanās. Latvijas monetārā politika gan kopumā vērtēta kā stabila un Latvijas Bankas darbība kā veiksmīga. EIU atzinīgi izsakās par lata stabilitātes nodrošināšanu un paredz, ka lata kurss tuvākajos gados būtiski nemainīsies.

Nodokļu samazināšana un valsts izdevumu palielināšana, lai nodrošinātu ES un NATO prasības (piemēram, izdevumi aizsardzībai vismaz 2 procenti no IK), varētu palielināt valsts budžeta deficītu. No nākamā gada izdevumu pieaugumu gan daļēji atsvērs ES finansējums.

Tāpat pētījumā atzīmēta banku sektora augošā aktivitāte, kas, ņemot vērā arī likmju samazināšanos, veicinājusi pieprasījumu pēc kredītiem.

Savukārt depozītu likmju krišanās nākotnē varētu mazināt NVS valstu iedzīvotāju interesi par Latvijas bankām, kurās pašreiz nerezidentu kapitāls pārsniedz trešdaļu no kopējā piesaistītā kapitāla.

“DIENA”; pēc H. Puciriusa raksta “”Economist”: 2004. gadā ekonomika Latvijā augs straujāk”