"Polija gatavojas garākam gaidīšanas laikam"

Vai 2005. gads būs pēdējais iestāšanās sarunu pabeigšanas termiņš?

Jans Kulakovskis skaļi pateicis to, kas Briselē jau sen tiek uzskatīts par faktu un ko Varšavā negribīgi ir akceptējuši daudzi politiķi, to atklāti tomēr nepasakot: Polijai ir jāgatavojas ilgākam gaidīšanas laikam. Mērķi iestāties Eiropas Savienībā 2003. gadā diez vai būs iespējams sasniegt.

Arī strīdīgajā jautājumā par tiešajiem maksājumiem Polijas lauksaimniecībai Kulakovkis pēc dažām nervozām nedēļām pārgāja uz samiernieciskāku un kompromisiem gatavāku toni. ES Komisija ir atzinusi Polijas zemnieku pretenzijas uz tādu pašu attieksmi kā pret Rietumu kolēģiem. Ar šo nediskriminējošo pamatprincipu būs iespējams balstīt tālākās sarunas. Vairs nav dzirdams ne vārds par agrākajām prasībām, ka palīdzība jāsniedz tūlīt pēc iestāšanās un tādā pašā apjomā, kādā tiek maksāta pašreizējām 15 ES dalībvalstīm.

Kulakovska priekšstats par iestāšanās termiņu atbilst arī Komisijas līnijai, kas līdz sava mandāta beigām 2005. gadā grib pabeigt pirmo paplašināšanas raundu. Tas, kas Polijā liek atzīt, ka mērķis ir pārāk godkārīgs — arī tad, ja Kulakovskis pagaidām ir vienīgais, kurš atklāti pauž savas domas, nav tikai no ES valdību politiskā atbalsta samazināšanās. Ārlietu ministra vietnieks Aničs, lai aizstāvētu oficiālo mērķa sasniegšanas termiņu, pat atsaucas uz pagājušajā gadā Berlīnes galotņu sanāksmē pieņemto lēmumu, kurā kā darba hipotēze pirmo kandidātu uzņemšanai ir minēts 2002. gads.

Savukārt lauksaimniecības ministrs Balazs no maksimālajām prasībām neatsakās arī tiešajos maksājumos. Taču Polijā rudenī vēlēs jaunu prezidentu, un apmēram pēc gada notiks arī parlamenta vēlēšanas.

Vilšanos galvenokārt izraisīja Francijas premjerministra Lionela Žospēna runa, kurā viņš pievērsās galvenajiem Francijas ES prezidentūras uzdevumiem, jo viņa programmā ES paplašināšanai nav piešķirta prioritāte. Tomēr Varšavā izvairās atklāti nenorādīt kādas dalībvalsts vainu. Kulakovskis teica, ka arī labēji populistiskās Brīvības partijas piedalīšanās Austrijas valdībā diez vai atstāšot ietekmi uz paplašināšanas procesu, tomēr piebilda, ka skeptiskais noskaņojums Austrijā ir eksistējis jau pirms valdības maiņas. "Atsevišķu bremzētāju nav," saka ES integrācijas komisijas priekšsēdētājs Sarušs – Voļskis, kas koordinē ES likumdošanas pārņemšanu.

Viņš runāja par "kolektīvu novilcināšanu" un kritizēja pārāk augstās 15 dalībvalstu prasības. ilūzija esot pieņemt, ka 50 gadu ilgās komunistiskās diktatūras mantojumu var pārvarēt divos vai trīs gados. Taču viņa kolēģis Kulakovskis Briselē piedzīvoja, ka neko nelīdz arī atsaukšanās uz kopējo eiropeisko pagātni un uz paplašināšanu kā "Jaltas vienošanās vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas aktu". Komisija un dalībvalstis gaida taustāmus rezultātus. Vispirms jau nākamās ES austrumu robežas ar Ukrainu un Baltkrieviju nostiprināšanu, kā arī Eiropas kopējā iekšējā tirgus likumdošanas pārņemšanu visā pilnībā. Nekādu pārejas laiku nebūs. Galu galā arī par iekšējo tirgu nav ko domāt, pirms Polija nebūs izpildījusi visus tirgus integrācijas un ES iekšējās robežas nojaukšanas priekšnoteikumus. Pašreiz gan ir pabeigtas divas trešdaļas nepieciešamo leģislatūras programmu, taču tās vieglākās. Sarušs – Voļskis atzīst, ka grūtākie uzdevumi vēl ir priekšā, galvenokārt lauksaimniecībā un apkārtējās vides aizsardzībā. Kopš kāda laika Polijas iedzīvotāju sajūsma par Eiropu ir sākusi mazināties. Kā rāda pēdējās aptaujas, iestāšanos Savienībā atbalsta apmēram 55%. Lauksaimniecībā, kur ir nodarbināta apmēram ceturtā daļa Polijas iedzīvotāju, iestāšanās ES atbalstītāji pat ir mazākumā.

"Gatavībai uzņemties augstākas izmaksas un pielāgošanās slodzi ir robežas," brīdina Sarušs – Voļskis. To, cik grūts vēl var izrādīties ceļš uz Savienību, pagājušo piektdien apliecināja tas, ka valdības projektam par apgrozījuma nodokli lauksaimniecībai parlamentā neizdevās iegūt vairākuma atbalstu. Pat valdības koalīcijas deputāti no "Solidarnosc" un "Centra partijas" neatbalstīja šo projektu, kas ir daļa no ES sagatavošanās kataloga, jo viņi nevēlējās daudziem mazajiem zemniekiem uzkraut 3% nodokli. Par testu tiek uzskatīts jaunais likums par valsts palīdzību un konkurences kontroli, ko nākamajā nedēļā apspriedīs Polijas parlamentā. Eiropas Komisijas pārstāvis Varšavā Dethomas nešaubījās, ka tas nav savienojams ar ES līgumu. Ja šāda attīstība turpināsies, tad arī rudenī gaidāmais progresa ziņojums būs ļoti slikts un tad būs palaista garām pēdējā iespēja iestāties ES jau 2003. gadā. Detomā teica, ka par spīti lielajai ekonomiskajai atpalicībai un nesalīdzināmi lielākajai pielāgošanās slodzei Polija nevar cerēt, ka pret to izturēsies augstsirdīgāk nekā pret Spāniju un Portugāli 1986. gadā, kad tās iestājās Savienībā. "Varšava ir pārāk ilgi paļāvusies, ka Vācija un Francija politiski atbalstīs tās iestāšanos."

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Helmūts Binders