Latvijas Bankas informācija

Latvijas maksājumu bilance 2002. gada 3. ceturksnī

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2002. gada 3. ceturksnī bija 109,4 miljoni latu jeb 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) — ievērojami labāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (10,3% no IKP) un līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī. 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,7% no IKP. Uzlabojumu 3. ceturksnī noteica preču negatīvā saldo attiecībā pret IKP sarukums, kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo būtiskais kāpums un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sedza 54,8% no preču negatīvā saldo.

Tekošā konta deficīts

(% no IKP)

Latvijas preču eksports 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajiem ārējās tirdzniecības datiem, pieauga par 21,1% (t.sk. uz ES valstīm — par 20%), lai gan ekonomiskās izaugsmes temps Eiropā vēl aizvien bija lēns. Latvijas preču eksports ES valstu grupā visvairāk pieauga uz Zviedriju un Vāciju. Pārējo valstu grupā preču eksports visvairāk pieauga uz ASV, Igauniju un Lietuvu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču imports, saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajiem ārējās tirdzniecības datiem, palielinājās par 15,5%. Visvairāk pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu, pārtikas rūpniecības produktu un transportlīdzekļu ievedums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo (69,9 miljoni latu) 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka tikai par 5,6 miljoniem latu. Krītoties naftas kravu apgrozījumam Ventspils ostā un ar to saistītajos uzņēmumos, pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājās par 13,8 miljoniem latu, taču šo kritumu mazināja labāki pārējo sniegto pakalpojumu veidu ieņēmumi. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo, straujāk augot nerezidentu tēriņiem Latvijā, samazinājās par 6 miljoniem latu, bet citu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga par 2,2 miljoniem latu.

Ienākumu negatīvais saldo (10,1 miljons latu), pieaugot nerezidentu gūtajiem ienākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 8,7 miljoniem latu. Nerezidentu gūto ienākumu kāpumu noteica lielāki tiešo investīciju ieguldījumu ienākumi, bet rezidentu gūto ienākumu apjoms būtiski nemainījās.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza 50,6 miljonus latu. Tā pieaugumu par 40,6 miljoniem latu noteica privātpersonu saņemto pārvedumu apjoma kāpums.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 126,8 miljoni latu.

Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms bija 62,4 miljoni latu, no tiem uzņēmumu pašu kapitālā tika ieguldīti 40,7%, bet reinvestētās peļņas veidā — 40,6%. Ārvalstu tiešās investīcijas 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 214,6 miljonus latu un sedza 86,3% no tekošā konta negatīvā saldo.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (20 miljoni latu), jo rezidenti (galvenokārt bankas) par 14,5 miljoniem latu palielināja ārvalstu vērtspapīru portfeli, bet nerezidenti par 5,5 miljoniem latu samazināja to valdījumā esošo Latvijas uzņēmumu akciju un valdības emitēto vērtspapīru portfeli.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 122,4 miljoni latu. Ceturkšņa laikā citu ieguldījumu aktīvu apjoms būtiski nemainījās — citu sektoru ieguldījumu aktīvi pieauga par 12,8 miljoniem latu, savukārt banku ieguldījumi saruka par 8,6 miljoniem latu. Galvenokārt bankām piesaistot aizņēmumus un noguldījumus, rezidentu citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 125,6 miljoniem latu.

Latvijas Bankai veicot valūtas mijmaiņas darījumus un valdībai palielinot ārvalstu valūtu noguldījumu centrālajā bankā, rezerves aktīvi 3. ceturksnī pieauga par 42,2 miljoniem latu.

2002. gada pirmajos deviņos mēnešos tekošā konta negatīvais saldo bija 248,6 miljoni latu jeb 6,7% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā — 7%). Kārtējo pārvedumu un pakalpojumu pozitīvā saldo kāpums gandrīz pilnībā sedza preču un ienākumu negatīvā saldo pieaugumu. 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu strauji palielinoties preču eksportam, 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos preču eksporta un preču importa kāpums gandrīz izlīdzinājās (attiecīgi 11,6% un 13,8%). Preču eksporta pieaugumu noteica pārtikas rūpniecības produktu, koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, dažādu rūpniecības preču (mēbeļu) izvedums. Savukārt preču importā dominēja investīciju preces (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, metāli un to izstrādājumi), turpinoties nefinanšu investīciju kāpumam privātajā sektorā.

2002. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, par 2,9% pieaugot sniegto pakalpojumu apjomam, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 18,1 miljonu latu. Sniegto pakalpojumu apjoma kāpumu (16,6 miljoni latu) noteica lielāki Latviju apmeklējušo nerezidentu tēriņi (15,4 miljoni latu) un citu pakalpojumu apjoma pieaugums (9,7 miljoni latu). Savukārt sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms, īpaši 3. ceturksnī samazinoties kravu apgrozījumam Latvijas ostās, saruka.

Ienākumu negatīvais saldo palielinājās par 18,9 miljoniem latu. Pieaugumu galvenokārt noteica straujais nerezidentu tiešo investīciju ienākumu kāpums 2. un 3. ceturksnī. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo pieaugums sasniedza 88,1 miljonu latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 278,9 miljons latu. Lielāko daļu no tekošā konta segšanai nepieciešamajiem līdzekļiem veidoja tiešās investīcijas (214,6 miljons latu). Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (11,1 miljons latu), jo rezidenti galvenokārt ieguldīja finanšu līdzekļus ārvalstu obligācijās un parādzīmēs. Citu ieguldījumu pasīviem pieaugot straujāk nekā šo ieguldījumu aktīviem, citu ieguldījumu pozitīvais saldo sasniedza 166 miljonus latu.

Rezerves aktīvi 2002. gada pirmo deviņu mēnešu laikā būtiski nemainījās — rezerves aktīvu samazinājumu pirmajos divos ceturkšņos kompensēja to pieaugums 3. ceturksnī.

Latvijas maksājumu bilance

(tūkst. latu)

1 Dati precizēti

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš